Statistika par mājokļiem

2015. gada maija dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Rakstu plānots atjaunināt 2016. gada augustā.

1. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļu veidam 2013. gadā
(% iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho01)

2. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam 2013. gadā
(% iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho02)

3. diagramma. Pārapdzīvotības rādītājs 2013. gadā
(% noteiktu iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho05a)

4. diagramma. Ļoti slikti sadzīves apstākļi 2012.–2013. gadā
(% iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a)

1. tabula. Pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītājs atbilstoši īpašumtiesību statusam 2013. gadā
(% iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)

Šajā rakstā sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) un EBTA valstīs, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības vai īres tiesības), mājokļu kvalitātei un pieejamībai cenu ziņā.

Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem ir uz to tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien ir būtiska problēma.

Galvenie statistikas rezultāti

Mājokļa veids

2013. gadā 41,1 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā viena trešdaļa (34,0 %) — savrupmājās un 24,1 % — dvīņu mājās. Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ES dalībvalstīs tika konstatēts Spānijā (65,4 %), Latvijā (65,3 %) un Igaunijā (63,8 %). Augstākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars reģistrēts Horvātijā (70,9 %), Slovēnijā (66,5 %), Ungārijā (64,0 %), Rumānijā (60,1 %) un Dānijā (55,8 %); arī Norvēģija (61,1 %) un Serbija (60,5 %) ziņoja par augstu savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvaru. Par izteiktāko tendenci dzīvot dvīņu mājās ziņoja Nīderlande (60,7 %), Apvienotā Karaliste (60,0 %) un Īrija (58,3 %) — sk. 1. diagrammu.

Īpašumtiesību statuss

Vairāk nekā viena ceturtdaļa (27,3 %) ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju 2013. gadā mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, bet vairāk nekā divas piektdaļas (42,7 %) iedzīvotāju mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi septiņi no katriem desmit (70,0 %) iedzīvotājiem ES 28 dalībvalstīs mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos, savukārt 19,0 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, bet 11,0 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai kuros dzīvošana bija bez maksas.

Vairāk nekā puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (sk. 2. diagrammu) 2013. gadā mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos — šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 52,6 % Vācijā līdz 95,6 % Rumānijā. Šveicē to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja īrētos mājokļos, bija lielāks par to iedzīvotāju īpatsvaru, kas mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos; mājokli īrēja aptuveni 56,0 % iedzīvotāju. Zviedrijā (61,4 %) un Nīderlandē (60 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums; šāda situācija bija vērojama arī Norvēģijā (64,9 %) un Īslandē (62,9 %).

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2013. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 10 ES dalībvalstīs nesasniedza 10 %. Turpretī Vācijā un Dānijā gandrīz divas piektdaļas iedzīvotāju, kā arī gandrīz viena trešdaļa iedzīvotāju Nīderlandē, vairāk nekā viena ceturtdaļa Zviedrijā un Austrijā un vairāk nekā viena piektdaļa Luksemburgā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. Šādu iedzīvotāju īpatsvars vēl lielāks bija Šveicē un sasniedza 51,8 %. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu vai dzīvojot tajos bez maksas, visās ES dalībvalstīs bija mazāks par 20,0 %.

Mājokļu kvalitāte

Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.

2013. gadā 17,3 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 3. diagrammu); augstākie pārapdzīvotības rādītāji ES dalībvalstu vidū reģistrēti Rumānijā (52,9 %), Ungārijā (45,7 %), Polijā (44,8 %), Bulgārijā (44,2 %) un Horvātijā (42,8 %); pārapdzīvotības rādītāji virs 50 % tika reģistrēti arī Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Turpretī Beļģijā (2,0 %), Kiprā (2,4 %) un Nīderlandē (2,6 %) tika reģistrēti zemākie pārapdzīvotības rādītāji, bet deviņās citās ES dalībvalstīs (kā arī Norvēģijā, Šveicē un Īslandē) pārapdzīvotos mājokļos mitinājās mazāk nekā 10,0 % attiecīgās valsts iedzīvotāju. 2012. un 2013. gadā lielākais to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri mitinājās pārapdzīvotos mājokļos, tika reģistrēts Lietuvā un Igaunijā — šo iedzīvotāju īpatsvars palielinājās attiecīgi par 9,0 un 7,1 procentpunktu.

To iedzīvotāju vidū, kuri pakļauti nabadzības riskam (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ekvivalentais rīcībā esošais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valsī), pārapdzīvotības rādītājs ES 28 dalībvalstīs 2013. gadā bija 30,2 % — aptuveni par 12,9 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto cilvēku vidū tika reģistrēti Ungārijā (70,1 %), Rumānijā (65,1 %) un Polijā (61,9 %), turklāt arī Slovākijā un Bulgārijā vairāk nekā puse nabadzības riska apdraudēto cilvēku mitinājās pārapdzīvotos mājokļos; arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (63,1 %) un Serbija (62,3 %) ziņoja par augstiem pārapdzīvotības rādītājiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū. Pretēja tendence — zemākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū reģistrēti Kiprā, Īrijā (4,9 % abās valstīs), Maltā (6,3 %) un Beļģijā (8,4 %); šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja, ka pārapdzīvotos mājokļos mitinās mazāk nekā katrs desmitais nabadzības riska apdraudētais cilvēks (sk. 3. diagrammu), — šāda situācija bija arī Šveicē.

Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no iepriekš minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem. ES 28 dalībvalstīs 2013. gadā kopumā 5,2 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (sk. 4. diagrammu). Pavisam bija piecas ES dalībvalstis, kurās 2013. gadā vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem; šis īpatsvars Ungārijā sasniedza 17,6 %, bet Rumānijā sasniedza augstāko rādītāju — gandrīz ceturto daļu no visiem iedzīvotājiem (23,0 %). Turpretī Somijā, Nīderlandē un Beļģijā 2013. gadā ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskārās mazāk nekā 1,0 % iedzīvotāju. 2012. un 2013. gadā to iedzīvotāju kopējais īpatsvars ES 28 dalībvalstīs, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, samazinājās par 0,1 procentpunktu. Lielākais to iedzīvotāju īpatsvara palielinājums, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, bija vērojams Lietuvā, proti, palielinājums par 2 procentpunktiem laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam. Lielākais samazinājums bija vērojams Slovākijā, Horvātijā, Luksemburgā (-0,6 procentpunkti visās šajās valstīs) un Slovēnijā (-1,6 procentpunkti).

Mājokļu pieejamība cenu ziņā

2013. gadā 11,0 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi izdeva par mājokli 40 % vai vairāk no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma (sk. 1. tabulu). To iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, bija visaugstākais tādu cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (25,7 %), un zemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (6,8 %).

ES 28 dalībvalstu vidējais rādītājs neļauj saskatīt ievērojamas atšķirības dalībvalstu starpā — vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu rīcībā esošā ienākuma, it īpaši Maltā (2,6 %), Kiprā (3,3 %), Īrijā un Somijā (4,9 % abās valstīs), Francijā (5,0 %), Luksemburgā (5,6 %) un Slovēnijā (6,0 %). Otrā līknes galā atradās Grieķija (36,9 %) un Dānija (18,9 %) — šajās valstīs attiecīgi aptuveni viena trešdaļa un aptuveni viena piektdaļa iedzīvotāju izdeva par mājokli vairāk nekā 40 % no viņu ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma; šīm dalībvalstīm sekoja Vācija (16,4 %), Nīderlande (15,7 %), Rumānija (15,4 %), Bulgārija (14,3 %) un Ungārija (12,7 %).

Datu avoti un pieejamība

Šajā sadaļā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti pētījumā “ES statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC). Atsauces populāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja ES dalībvalsts teritorijā; personas, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. ES 28 dalībvalstu kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

ES nav nekādu konkrētu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā savu mājokļu politiku. Taču daudzas ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot mājokļu nodrošinājumu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti mājīpašnieku vidū.

Tādējādi jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem vai integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas darba kārtībā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas IV sadaļas 34. pantā ir noteikts, ka, “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”. Šajā kontekstā Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gadā tika panākta vienošanās par vairākiem kopīgiem mērķiem ES stratēģijai cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp diviem mērķiem, kas saistīti ar mājokļiem, proti, “īstenot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem mājokļiem ar atbilstošu sanitāro līmeni, kā arī pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami normālai dzīvei, ņemot vērā vietējos apstākļus (elektrība, ūdens, apkure utt.)” un “izveidot politiku, kas cenšas novērst dzīves krīzes, kuras var izraisīt sociālās atstumtības situācijas, piemēram, nonākšanu parādos, izslēgšanu no mācību iestādes un kļūšanu par bezpajumtnieku”. Šī joma tika paplašināta 2010. gadā, kad Komisijas paziņojumā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” (COM(2010) 758 galīgā redakcija) tika aprakstītas vairākas darbības, kas palīdzētu samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai sociālā atstumtība, vismaz par 20 miljoniem personu līdz 2020. gadam (salīdzinājumā ar 2008. gadu) — skatīt arī rakstu par sociālās iekļautības statistiku.

Skatiet arī

Quality of life in Europe - facts and views - material living conditions (angļu val.)
Housing conditions (angļu val.)
Housing price statistics - house price index (angļu val.)
Ienākuma sadales statistika
People at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)
Statistics on European cities (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Dzīves kvalitāte — fakti un viedokļi — statistikas grāmatas (angļu val.)
Dzīves apstākļi Eiropā — 2014. gada izdevums — statistikas grāmatas (angļu val.)
Nodarbinātības un sociālās situācijas ceturkšņa pārskats — 2013. gada septembris (angļu val.)
Nodarbinātība un sociālās tendences Eiropā (2013. gads) (angļu val.)
Eiropas sociālā statistika (2013. gads) — statistikas grāmatas (angļu val.)
Sadzīves apstākļi Eiropā (2009. gads) — Statistics in focus 4/2011 (angļu val.)
Ienākumi un dzīves apstākļi Eiropā (2010. gads) (angļu val.)
Sociālā situācija Eiropas Savienībā (2009. gads) — statistikas grāmatas (angļu val.)
Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) — statistikas grāmatas (angļu val.)

Galvenās tabulas

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc), sk. (angļu val.):

Dzīves apstākļi (t_ilc_lv)

Sadzīves apstākļi (t_ilc_lvho)

Slikti materiālie apstākļi (t_ilc_md)

Slikti sadzīves apstākļi (t_ilc_mdho)

Datubāze

Ienākumi un dzīves apstākļi (ilc), sk. (angļu val.):

Dzīves apstākļi (ilc_lv)

Sadzīves apstākļi (ilc_lvho)

Slikti materiālie apstākļi (ilc_md)

Slikti sadzīves apstākļi (ilc_mdho)

Mājokļu vide (ilc_mddw)

Cita informācija

Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus [..] statistikas [..] jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

ESAO — Mājokļi (angļu val.)
Mājokļu nozare Eiropā. Mājokļu izmantošana ilgtermiņā un krīzes laikā — Peter Parlasca, RICS izpētes ziņojums, 2013. gada oktobris (angļu val.)
Apvienoto Nāciju Organizācija — Mājokļi un to vide (angļu val.)
PVO — Mājokļi (angļu val.)