Statistika par mājokļiem

2014. gada marta dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Rakstu plānots atjaunināt 2015. gada maijā.

1. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļu veidam 2012. gadā (1)
(% iedzīvotāju). Avots: Eurostat (ilc_lvho01)

2. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam 2012. gadā (1)
(% iedzīvotāju). Avots: Eurostat (ilc_lvho02)

3. diagramma. Pārapdzīvotības rādītājs 2012. gadā (1)
(% noteiktu iedzīvotāju). Avots: Eurostat (ilc_lvho05a)

4. diagramma. Ļoti slikti sadzīves apstākļi 2011. un 2012. gadā
(% iedzīvotāju). Avots: Eurostat (ilc_mdho06a)

1. tabula. Pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītājs atbilstoši īpašumtiesību statusam 2012. gadā
(% iedzīvotāju). Avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)

Šajā rakstā sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) un EBTA valstīs, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības vai īres tiesības), mājokļu kvalitātei un pieejamībai cenu ziņā.

Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem ir uz to tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien ir būtiska problēma.

Galvenie statistikas rezultāti

Mājokļa veids

2012. gadā 41,6 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā trešdaļa (34,0 %) — savrupmājās un 23,7 % — dvīņu mājās. Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ES dalībvalstīs tika konstatēts Igaunijā 65,1 %), Spānijā (65,0 %) un Latvijā (64,4 %). Augstākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars tika reģistrēts Horvātijā (73,0 %), Slovēnijā (66,6 %), Ungārijā (63,9 %), Rumānijā (60,5 %) un Dānijā (57,1 %); arī Norvēģija ziņoja par augstu savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvaru (60,7 %). Par izteiktāko tendenci dzīvot dvīņu mājās ziņoja Apvienotā Karaliste (60,9 %) un Nīderlande (60.0 %) — sk. 1. diagrammu.

Īpašumtiesību statuss

Vairāk nekā viena ceturtdaļa (27,2 %) ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju 2012. gadā mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, bet vairāk nekā divas piektdaļas (43,4 %) iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi mazliet vairāk nekā septiņi no katriem desmit (70,6 %) iedzīvotājiem ES 28 dalībvalstīs mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks, savukārt 18,5 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, bet 10,9 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai dzīvošana tajos bija bez maksas.

Vairāk nekā puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (sk. 2. diagrammu) 2012. gadā mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks, — šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 53,2 % Vācijā līdz 96,6 % Rumānijā. Šveicē to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja īrētos mājokļos, bija lielāks par to iedzīvotāju īpatsvaru, kas mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks; mājokli īrēja aptuveni 56,1 % iedzīvotāju. Zviedrijā (70,1 %), Nīderlandē (59,9 %) un Dānijā (51,8 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums; šāda situācija bija vērojama arī Norvēģijā (64,9 %) un Islandē (62,7 %).

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2012. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 11 ES dalībvalstīs nesasniedza 10,0 %. Turpretī Vācijā gandrīz divas piektdaļas iedzīvotāju un Dānijā vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju, kā arī vairāk nekā viena ceturtdaļa iedzīvotāju Nīderlandē, Zviedrijā un Austrijā un vairāk nekā viena piektdaļa Luksemburgā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. Šādu iedzīvotāju īpatsvars vēl lielāks bija Šveicē un sasniedza 51,6 %. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu vai dzīvojot tajos bez maksas, visās ES dalībvalstīs bija mazāks par 20,0 %.

Mājokļu kvalitāte

Viens no galvenajiem faktoriem, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.

2012. gadā 17,2 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 3. diagrammu); augstākie pārapdzīvotības rādītāji reģistrēti Rumānijā (51,6 %), Ungārijā (47,2 %), Polijā (46,3 %), Bulgārijā (44,5 %) un Horvātijā (44,1 %). Turpretī Beļģijā (1,6 %), Nīderlandē (2,5 %) un Kiprā (2,8 %) tika reģistrēti viszemākie pārapdzīvotības rādītāji, bet astoņās citās ES dalībvalstīs (kā arī Norvēģijā, Šveicē un Islandē) pārapdzīvotos mājokļos mitinājās mazāk nekā 10,0 % attiecīgās valsts iedzīvotāju. 2011. līdz 2012. gadā lielākais to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri mitinājās pārapdzīvotos mājokļos, tika reģistrēts Austrijā (šo iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 2,3 procentpunktiem).

To iedzīvotāju vidū, kurus apdraud nabadzības risks (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ekvivalentais izmantojamais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valstī), pārapdzīvotības rādītājs ES 28 dalībvalstīs 2012. gadā bija 29,4 % — aptuveni par 12,2 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū tika reģistrēti Ungārijā (71,0 %), Rumānijā (63,7 %) un Polijā (60,8 %), turklāt arī Slovākijā un Bulgārijā vairāk nekā puse nabadzības riska apdraudēto cilvēku mitinājās pārapdzīvotos mājokļos. Pretēja tendence — zemākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū reģistrēti Nīderlandē (9,2 %), Kiprā (7,5 %), Maltā (6,6 %) un Beļģijā (6,4 %); šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja, ka pārapdzīvotos mājokļos mitinās mazāk nekā katrs desmitais nabadzības riska apdraudētais cilvēks (sk. 3. diagrammu).

Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no iepriekš minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem. ES 28 dalībvalstīs 2012. gadā kopumā 5,1 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (sk. 4. diagrammu). Pavisam bija piecas ES dalībvalstis, kurās 2012. gadā vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem; šis īpatsvars Ungārijā sasniedza 17,2 %, bet Rumānijā pat mazliet pārsniedza piekto daļu no visiem iedzīvotājiem (22,8 %). Turpretī Nīderlandē, Somijā un Beļģijā 2012. gadā ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskārās mazāk nekā 1 % iedzīvotāju. 2011. un 2012. gadā to iedzīvotāju kopējais īpatsvars ES 28 dalībvalstīs, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, samazinājās par 0,4 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija vērojams Rumānijā (-3,1 procentpunkts), Bulgārijā (-1,4 procentpunkti) un Latvijā (-1,1 procentpunkts). Par lielāko to iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, ziņoja Ungārija — palielinājums par 1,2 procentpunktiem 2011. un 2012. gadā.

Mājokļu pieejamība cenu ziņā

Tiek vērtēts, ka 2012. gadā 11,2 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi izdeva par mājokli 40 % vai vairāk no sava ekvivalentā izmantojamā ienākuma (sk. 1. tabulu). To iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu ekvivalentā izmantojamā ienākuma, bija visaugstākais tādu cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (26,2 %), un zemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (6,8 %).

ES 28 dalībvalstu vidējais rādītājs neļauj saskatīt ievērojamas atšķirības dalībvalstu starpā — vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu izmantojamiem ienākumiem, it īpaši Maltā (2,6 %), Kiprā (3,3 %), Somijā (4,5 %), Luksemburgā (4,9 %), kā arī Francijā un Slovēnijā (abās 5,2 %). Otrā līknes galā atradās Grieķija (33,1 %) un Dānija (18,2 %) — šajās valstīs attiecīgi aptuveni viena trešdaļa un aptuveni viena piektdaļa iedzīvotāju izdeva par mājokli vairāk nekā 40 % no viņu ekvivalentā izmantojamā ienākuma; tām sekoja Vācija (16,6 %), Rumānija (16,5 %), Bulgārija (14,5 %), Nīderlande (14,4 %) un Spānija (14,3 %).

Datu avoti un pieejamība

Šajā sadaļā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti pētījumā ”ES statistika par ienākumiem un sadzīves apstākļiem (EU-SILC)”. Atskaites populāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja ES dalībvalsts teritorijā; personas, kas dzīvo kopīgās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. ES 28 dalībvalstu kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

ES nav nekādu konkrētu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā savu mājokļu politiku. Taču daudzas ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot mājokļu nodrošinājumu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti mājīpašnieku vidū.

Tādējādi jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem vai integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas darba kārtībā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas II-94. pantā ir noteikts, ka “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”. Šajā kontekstā Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gadā tika panākta vienošanās par vairākiem kopējiem mērķiem ES stratēģijai cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp diviem mērķiem, kas saistīti ar mājokļiem, proti, “īstenot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem mājokļiem ar atbilstošu sanitāro līmeni, kā arī pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami normālai dzīvei, ņemot vērā vietējos apstākļus (elektrība, ūdens, apkure utt.)” un “izveidot politiku, kas cenšas novērst dzīves krīzes, kuras var izraisīt sociālās atstumtības situācijas, piemēram, nonākšanu parādos, izslēgšanu no mācību iestādes un kļūšanu par bezpajumtnieku”. Šī joma tika paplašināta 2010. gadā, kad Komisijas paziņojumā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” ((COM(2010) 758 galīgā redakcija) tika aprakstītas vairākas darbības, lai palīdzētu samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai sociālā atstumtība, vismaz par 20 miljoniem personu līdz 2020. gadam (salīdzinājumā ar 2008. gadu) — skatīt arī rakstu par sociālās iekļautības statistiku.

Skatīt arī

European cities - demographic challenges (angļu val.)
Housing conditions (angļu val.)
Housing price statistics - house price index (angļu val.)
Ienākuma sadales statistika
People at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Statistikas dati par sociālo situāciju Eiropā (2013. gads) — Statistical books (angļu val.)
Ceturkšņa pārskats par nodarbinātību un sociālo situāciju, 2013. gada septembris (angļu val.)
Nodarbinātība un aktualitātes sociālajā jomā Eiropā (2013. gads) (angļu val.)
Statistikas dati par sociālo situāciju Eiropā (2013. gads) — Statistical books (angļu val.)
Sadzīves apstākļi Eiropā (2009. gads) — Statistics in focus 4/2011 (angļu val.)
Ienākumi un dzīves apstākļi Eiropā (2010. gads) — Statistical books (angļu val.)
Sociālā situācija Eiropas Savienībā (2009. gads) — Statistical books (angļu val.)
Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) — Statistical books (angļu val.)

Galvenās tabulas

Dzīves apstākļi un labklājība (t_livcon), skat. (angļu val.):

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc)

Dzīves apstākļi (t_ilc_lv)

Sadzīves apstākļi (t_ilc_lv)

Slikti materiālie apstākļi (t_ilc_md)

Slikti sadzīves apstākļi (t_ilc_mdho)

Datubāze

Dzīves apstākļi un labklājība (livcon), skat. (angļu val.):

Ienākumi un dzīves apstākļi (ilc)

Dzīves apstākļi (ilc_lv)

Sadzīves apstākļi (ilc_lvho)

Slikti materiālie apstākļi (ilc_md)

Slikti sadzīves apstākļi (ilc_mdho)

Mājokļu vide (ilc_mddw)

Cita informācija

2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
2005. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1553/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
2006. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1791/2006, ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus.., statistikas, .. jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

ESAO — Mājokļi (angļu val.)
Mājokļu nozare Eiropā. Mājokļu izmantošana ilgtermiņā un krīzes laikā (angļu val.) — Peter Parlasca, RICS izpētes ziņojums, 2013. gada oktobris
Apvienoto Nāciju Organizācija — Mājokļi un to vide (angļu val.)
WHO — Housing (angļu val.)