Risinājumi
Klimats un rūpniecība
Rūpnīcas, kur ražo ikdienas patēriņa preces, un elektrostacijas, kas ražo elektrību mūsu mājām, skolām un birojiem, rada lielu daudzumu CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG).
Par emisijām ir jāmaksā!
Lai samazinātu emisijas, ES ir izstrādājusi pasaulē pirmo un plašāko sistēmu, kas ierobežo atļauto SEG apjomu un liek uzņēmumiem maksāt par to radītajām emisijām.
Tīrāka rūpniecība
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) sāka darboties 2005. gadā, un tā ir būtiska ES klimata politikas daļa. Tā aptver vairāk nekā 10 000 elektrostaciju un rūpnīcu un ietver arī ES iekšējo lidojumu emisijas.
Sistēma nosaka ierobežojumus SEG daudzumam, ko Eiropas uzņēmumi drīkst emitēt gadā. Šis kopējais daudzums katru gadu samazinās, un, ņemot vērā, ka uzņēmumi ziņo par savām emisijām, mēs varam būt droši, ka mūsu rūpniecība rada arvien mazāk piesārņojuma.
Jo vairāk emisiju uzņēmumi rada, jo vairāk tiem ir jāmaksā, tāpēc to interesēs ir radīt pēc iespējas mazākas emisijas, piemēram, ieguldot tīrākās tehnoloģijās, kas rada mazāk CO2.
Tagad arī citur pasaulē, piemēram, Ķīnā, Dienvidkorejā un Kalifornijā, ir ieviestas līdzīgas sistēmas.
Jomās, uz kurām neattiecas ES ETS, piemēram, saistībā ar automašīnām, ēkām, lauksaimniecību un atkritumiem, SEG emisijas joprojām ir jāsamazina, jo visas ES dalībvalstis ir noteikušas valsts līmeņa mērķus emisiju samazināšanai šajās jomās.
Atbalsts jaunām tehnoloģijām
ES palīdz izstrādāt inovatīvas mazoglekļa tehnoloģijas, piesaistot Inovāciju fondu. Tas tirgum piedāvā rūpnieciskus risinājumus, kā samazināt oglekļa emisijas Eiropā un atbalstīt pāreju uz klimatneitralitāti. Inovāciju fonds no 2020. līdz 2030. gadam piešķirs apmēram 38 miljardus EUR (atkarībā no oglekļa cenas, jo to finansē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izsolēs pārdod oglekļa emisiju kvotas).
Daži no šiem projektiem ir vērsti uz atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, vēja turbīnu izvietošanu jūrā, ģeotermālās enerģijas un biodegvielas izmantošanu, savukārt citi projekti attiecas uz jaunām tehnoloģijām oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai pazemē.
Inovāciju fonds atbalsta projektus, kas īpaši pievēršas mazoglekļa tehnoloģijām un procesiem energoietilpīgās nozarēs, atjaunojamiem energoresursiem, enerģijas glabāšanai un jaunām tehnoloģijām, kas savāc oglekli un noglabā to pazemē.
ES un tās dalībvalstis turpinās atbalstīt mazoglekļa inovāciju izpēti un attīstību ar Inovāciju fonda un programmas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību. Galvenais mērķis ir pārvērst mazoglekļa idejas praktiskos risinājumos daudzās mūsu dzīves jomās.
Plānotie darbi
Vēlies aizraujošu karjeru, strādājot ar jaunākajām tehnoloģijām? Pašlaik ir daudz darbvietu tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, kas pirms desmit gadiem neeksistēja.
Vairākas ES valstis pat ir izveidojušas īpašus jūrā izvietoto vēja turbīnu ekspluatācijas un apkopes mācību centrus. Iztēlojies, ka tev ir jākāpj 85 metrus augstā vēja turbīnas tornī, lai salabotu elektroinstalācijas bojājumu vai nomainītu eļļas filtru — tālu no krasta, strādājot vētrainā jūrā un brāzmainā vējā!
Ilgtspējīgs dzīvesveids
Ilgtspējīgs: tāds, kas spēj nodrošināt, ka mums ir un arī turpmāk būs dzīvei nepieciešamie pamata resursi, piemēram, ūdens, pārtika un enerģija. Būt ilgtspējīgam nozīmē rūpēties par planētu un dzīvot ar pieejamajiem planētas resursiem.
Betona saistība ar CO₂ emisijām
Betons ir svarīgs ēku, ceļu un tiltu būvniecībai, bet, ražojot tā pamata sastāvdaļu cementu, rodas daudz CO2. Saražojot tonnu cementa, izdalās tonna CO2, jo cementu lielākoties izgatavo, uzkarsējot kaļķakmeni līdz ļoti augstai temperatūrai.
Cementa nozare šobrīd ražo ilgtspējīgāku cementu, investējot modernās tehnoloģijās un izmantojot materiālu, kas emitē mazāk CO2.