Klimata politika

Klimata pārmaiņu sekas

Klimata pārmaiņas skar visas pasaules daļas. Ap zemeslodes poliem kūst ledus, un jūras līmenis ceļas. Dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, bet citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem.

Tiek prognozēts, ka nākamajās desmitgadēs šīs dabas parādības kļūs vēl krasākas.

Ledum kūstot, ceļas jūras līmenis

Aisbergs pie Bafina salas Kanādā © Photodisc/DC Productions

Sasilstot ūdens izplešas. Tajā pašā laikā globālā sasilšana izraisa polārā ledus un citu ledāju kušanu.

Šo pārmaiņu dēļ ceļas jūras līmenis, kas savukārt rada piekrastes teritoriju un ieplaku applūšanu un eroziju.

 

Ekstremāli laikapstākļi un nokrišņu izmaiņas

Aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi. Tie var izraisīt plūdus un sagandēt ūdens kvalitāti. Dažos reģionos var pat apsīkt ūdens resursi.

Sekas Eiropā

  • Eiropas dienvidos un vidusdaļā biežāk ir novērojami karstuma viļņi, meža ugunsgrēki un sausuma periodi.
  • Vidusjūras reģions kļūst sausāks, tāpēc sausums un ugunsgrēki tur ir vēl bīstamāki.
  • Ziemeļeiropā palielinās nokrišņu daudzums, un plūdi ziemā vairs nav nekāds retums.
  • Pilsētas, kur tagad dzīvo 4 no 5 eiropiešiem, biežāk apdraud karstuma viļņi, plūdi vai jūras līmeņa celšanās, bet to iespējas pielāgoties klimata pārmaiņām nav diez cik lielas. 

Ietekme uz jaunattīstības valstīm

Visvairāk skarto teritoriju vidū ir daudzas nabadzīgas jaunattīstības valstis. To iedzīvotāji bieži vien ir visai atkarīgi no dabas apstākļiem, un tieši viņiem ir vismazāk iespēju un līdzekļu, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām.

Risks cilvēku veselībai

Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē veselību.

  • Dažos reģionos ir novērots lielāks karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits, bet citos toties ir samazinājies sala upuru skaits.
  • Jau tagad ir redzams, kā ir mainījusies netīra ūdens izraisītu un parazītu pārnēsātu slimību izplatība.

Izmaksas sabiedrībai un ekonomikai

Īpašuma, infrastruktūras un cilvēku veselības bojājumi rada lielas izmaksas sabiedrībai un ekonomikai.

No 1980. līdz 2011. gadam plūdi ir skāruši vairāk nekā 5,5 miljonus cilvēku un radījuši tiešus ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 90 miljardu eiro apmērā.

Sevišķi apdraudētas ir tādas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, enerģētika un tūrisms, kurām svarīgs pastāvēšanas priekšnoteikums ir pieņemams temperatūras un nokrišņu intervāls.

Savvaļas dabas apdraudējums

Klimata pārmaiņas noris tik strauji, ka daudzām augu un dzīvnieku sugām ir visai grūti izdzīvot.

Daudzas sauszemes, saldūdens un jūras sugas jau ir pārvietojušās uz jaunām teritorijām. Ja vidējā temperatūra pasaulē turpinās nekontrolēti celties, vairākām augu un dzīvnieku sugām draudēs iznīcība.