Klimata pārmaiņas skar visas pasaules daļas. Ap zemeslodes poliem kūst ledus, un jūras līmenis ceļas. Dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, bet citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem.
Tiek prognozēts, ka nākamajās desmitgadēs šīs dabas parādības kļūs vēl krasākas.
Sasilstot ūdens izplešas. Tajā pašā laikā globālā sasilšana izraisa polārā ledus un citu ledāju kušanu.
Šo pārmaiņu dēļ ceļas jūras līmenis, kas savukārt rada piekrastes teritoriju un ieplaku applūšanu un eroziju.
Aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi. Tie var izraisīt plūdus un sagandēt ūdens kvalitāti. Dažos reģionos var pat apsīkt ūdens resursi.
Visvairāk skarto teritoriju vidū ir daudzas nabadzīgas jaunattīstības valstis. To iedzīvotāji bieži vien ir visai atkarīgi no dabas apstākļiem, un tieši viņiem ir vismazāk iespēju un līdzekļu, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē veselību.
Īpašuma, infrastruktūras un cilvēku veselības bojājumi rada lielas izmaksas sabiedrībai un ekonomikai.
No 1980. līdz 2011. gadam plūdi ir skāruši vairāk nekā 5,5 miljonus cilvēku un radījuši tiešus ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 90 miljardu eiro apmērā.
Sevišķi apdraudētas ir tādas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, enerģētika un tūrisms, kurām svarīgs pastāvēšanas priekšnoteikums ir pieņemams temperatūras un nokrišņu intervāls.
Klimata pārmaiņas noris tik strauji, ka daudzām augu un dzīvnieku sugām ir visai grūti izdzīvot.
Daudzas sauszemes, saldūdens un jūras sugas jau ir pārvietojušās uz jaunām teritorijām. Ja vidējā temperatūra pasaulē turpinās nekontrolēti celties, vairākām augu un dzīvnieku sugām draudēs iznīcība.