Klimata politika

ES klimatrīcība un Eiropas zaļais kurss

ES cīnās pret klimata pārmaiņām, pašu mājās īstenojot vērienīgas rīcībpolitikas, bet aiz robežām cieši sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem.

Tā jau ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2020. gadam, un ir nākusi klajā ar plānu līdz 2030. gadam samazināt emisijas vēl vairāk, proti, vismaz par 55 %.

Eiropas mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

ES ne vien samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī rīkojas, lai pielāgotos klimata pārmaiņu sekām. ES mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību.

Eiropas zaļais kurss

Eiropas zaļais kurss ir vērienīga pasākumu pakete, kuras centrā ir klimatrīcība un kura cita starpā paredz drastiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, Eiropas dabiskās vides saglabāšanu un investīcijas progresīvā pētniecībā un inovācijā.

Pirmās klimatrīcības iniciatīvas zaļā kursa ietvaros ir šādas:

Nolūkā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Komisija līdz 2021. gada jūlijam arī izskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīt visus attiecīgos rīcībpolitikas instrumentus.

Starptautiskā līmenī ES arī turpmāk sarunās uzņemsies līderību un centīsies panākt, ka galvenie emitētāji pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konferences Glāzgovā (COP26) sev izvirza vērienīgākus mērķus.

Komisija arī vēlas samazināt savu ietekmi uz vidi kā iestāde un darba devēja. 2021. gadā tā nāks klajā ar visaptverošu rīcības plānu, lai īstenotu zaļā kursa mērķus visās savās ēkās un līdz 2030. gadam kļūtu klimatneitrāla. Rīcības plāna vajadzībām ir sagatavots tehniski ekonomiskā pamatojuma un realizācijas iespēju pētījums par to, kā Komisijai kļūt klimatneitrālai līdz 2030. gadam.

Galvenie ES tiesību akti un rīcībpolitikas

Starptautiskā sadarbība

ES aktīvi sadarbojas ar citām valstīm un reģioniem, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus.

Tā mudina uz vērienīgu klimatrīcību daudzpusējos forumos un divpusējā sadarbībā ar valstīm ārpus ES.

ES arī atbalsta jaunattīstības valstu centienus tikt galā ar klimata pārmaiņām, un ir viena no nozīmīgākajām starptautiskā klimatfinansējuma devējām.

Saskaņota rīcība visās jomās

Cīņa pret klimata pārmaiņām un pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku prasīs ievērojamas investīcijas, pētniecību un inovāciju, un būs jārod jauni veidi, kā ražot un patērēt, un jāmaina tas, kā strādājam, izmantojam transportu un dzīvojam kā sabiedrība.

Tālab ES salāgo savas darbības šādās galvenajās jomās:

Sk. arī: