“Es ar prieku varu teikt, ka kohēzijas politika bija viens no Eiropas pirmajiem instrumentiem, kas reaģēja uz krīzi, un tagad tā ir atveseļošanās virzītājspēks”

Panorama: Lemetra kungs, Komisija tikko publicēja jaunu Eirobarometra aptauju par sabiedrības informētību un izpratni par ES reģionālo politiku. Ko jūs domājat par tās rezultātiem?

Marks Lemetrs: Esmu gandarīts, ka vispārējā informētība par ES finansētajiem projektiem uzlabojas: ES vidējais rādītājs tagad ir 41 %, salīdzinot ar 34 % pirms desmit gadiem. No šī 41 % lielākā daļa respondentu (80 %) uzskata, ka ES projektiem ir pozitīva ietekme uz viņu reģioniem vai pilsētām. Šajā Eirobarometra aptaujā mēs arī noskaidrojām, vai ES finansētie projekti pozitīvi ietekmē ES pilsonības sajūtu: vidēji 59 % respondentu uz šo jautājumu atbildēja pozitīvi vai daļēji pozitīvi. Rezultāts, par kuru es personīgi jutos visvairāk gandarīts, bija tas, ka gandrīz septiņi no desmit (69 %) respondentiem zina, ka reģionālā politika atbalsta ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19. Tā ir milzīga atzinība kohēzijas politikas centieniem krīzes risināšanā, neraugoties uz sākotnējo neinformētību pandēmijas sākumā. Un tā ir arī atzinība komunikācijas pasākumiem, ko pēdējo 18 mēnešu laikā īstenojusi gan Komisija, gan mūsu partneri dalībvalstīs un reģionos.

Panorama: Šķiet, ka iedzīvotāji ir informēti un apmierināti ar ES atbalstu savos reģionos. Vai viņi ir izteikuši kādas vēlmes par to, kur būtu jānovirza ES finansējums?

Marks Lemetrs: To iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka ES reģionālajai politikai jāturpina ieguldīt visos reģionos, gadu gaitā ir pastāvīgi palielinājies. ES līmenī šis rādītājs no 47 % pirms desmit gadiem ir pieaudzis līdz 64 % pašlaik — pēdējos divos gados vien mēs esam novērojuši 6 % pieaugumu. Tas varētu būt saistīts ar lielajiem pārveides izaicinājumiem, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, ar ko dažādā mērā saskaras visi Eiropas reģioni. Uz jautājumu par to, kādiem konkrētiem reģionu veidiem būtu jāparedz ieguldījumi, populārākās atbildes bija: “reģioni ar augstu bezdarba līmeni” (69 %), “trūcīgas pilsētu teritorijas” (55 %), “attālas lauku vai kalnu teritorijas” (54 %). Šīs trīs reģionu kategorijas kopš 2010. gada tradicionāli ir bijušas pirmajās vietās. Izglītība, veselības aprūpe, sociālā infrastruktūra un vide ir jomas, kurās, pēc respondentu domām, visvairāk nepieciešami ES ieguldījumi.

Panorama: Vai šīs jomas arī faktiski būs prioritārās? Kādi ir galvenie elementi tikai šovasar pieņemtajā kohēzijas politikas tiesību aktu kopumā, kura līdzekļu apjoms ir 392 miljardi EUR? 

Marks Lemetrs: Es domāju, ka varam droši teikt, ka daudzas no šīm jomām ir bijušas un paliek mūsu prioritātes. Protams, ES kohēzijas politikas uzmanības centrā 2021.–2027. gadā ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās konverģences veicināšana, izmantojot konkurētspējīgu ilgtspēju, pētniecību un inovāciju, digitālo pārkārtošanos, Eiropas zaļā kursa mērķus, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra veicināšanu. Ar jaunajiem tiesību aktiem tiek pastiprināts atbalsts veselības aprūpes sistēmu sagatavotībai un tiek dota iespēja labāk izmantot nesenās krīzes smagi skarto kultūras un tūrisma nozaru potenciālu. Vienlaikus tie sniedz atbalstu darba ņēmējiem un pasākumiem, kas vērsti uz jauniešu bezdarba un bērnu nabadzības novēršanu. Turklāt kohēzijas politikā tagad ir iekļauts arī pilnvērtīgs krīzes reaģēšanas mehānisms turpmākajām krīzēm, lai būtu iespējams veikt pagaidu pasākumus līdzekļu izmantošanai ārkārtas un neparastos apstākļos.

Panorama: Pandēmija mums ir sniegusi svarīgu mācību par to, ka ir nepieciešami ātras reaģēšanas mehānismi. Vai varat mūsu lasītājiem atgādināt, kā kohēzijas politika jau no paša sākuma risināja krīzi?

Marks Lemetrs: Es ar prieku varu teikt, ka kohēzijas politika bija viens no Eiropas pirmajiem instrumentiem, kas reaģēja uz krīzi, un tagad tā ir atveseļošanās virzītājspēks. 2020. gadā koronavīrusa krīzes kulminācijā mūsu divas investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu ļāva novirzīt pieejamo ES finansējumu visvairāk skartajām nozarēm — mēs esam pārdalījuši vairāk nekā 20 miljardus EUR, lai nodrošinātu vitāli svarīgus individuālos aizsardzības līdzekļus, ventilatorus un ātrās palīdzības mašīnas. Uzņēmumi varēja saņemt ārkārtas dotācijas un aizdevumus ar zemām procentu likmēm, kas ļāva tiem izdzīvot mājsēdes laikā. Mēs ieviesām arī jaunus nodarbinātības pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki pēkšņi nepaliek bez ienākumiem. Skolēni varēja turpināt mācības, pateicoties digitālo ierīču iegādei. Mēs vienkāršojām sarežģītos noteikumus un ieviesām pagaidu 100 % ES līdzfinansējumu. Šo iespēju izmantoja 188 kohēzijas politikas programmas, paātrinot līdzekļu apguvi, izmaksājot papildu 12,6 miljardus EUR. Kopējais 2021. gada pirmajos astoņos mēnešos veikto kohēzijas politikas fondu maksājumu apjoms ir 49,9 miljardi EUR. Šis augusta beigās sasniegtais augstais maksājumu izpildes līmenis ir vēsturiski rekordliels atbalsts ieguldījumiem, izmantojot kohēzijas politikas fondus, un liecina par kohēzijas politikas taustāmo ieguldījumu notiekošajā atveseļošanā. Pēc šiem pirmajiem pasākumiem kohēzijas politikas fondi ir saņēmuši papildu finansējumu no NextGenerationEU ES atveseļošanas instrumenta REACT-EU resursu formā. Šis finansējums 50,6 miljardu EUR apmērā atbilst viena pilna gada budžeta saistību apjomam. REACT-EU bija pats pirmais instruments, ko izmantoja NextGenerationEU ietvaros. Tikai trīs mēnešu laikā Komisija jau ir apstiprinājusi REACT-EU resursu izmantošanu 31 miljarda EUR apmērā. Līdz šim dalībvalstīm jau ir izmaksāti 3,3 miljardi EUR. Šī jauno ES līdzekļu iepludināšana ļaus atsākt projektus, kas iepriekš tika apturēti ārkārtas vajadzību dēļ. REACT-EU palīdzēs pārvarēt plaisu, lai nodrošinātu, ka kopējais progress nemazinās un ka mēs īpašu uzmanību pievēršam zaļajām un digitālajām prioritātēm, kas ir būtiskas gudrai atveseļošanai.

Panorama: Ko mēs varam sagaidīt no gudras atveseļošanas un kādas ir kohēzijas politikas tūlītējās prioritātes?

Marks Lemetrs: Gudra atveseļošana nozīmē pārdomāt un pārveidot mūsu ekonomiku un sabiedrību, lai padarītu tās zaļākas, digitālākas, labāk savienotas un iekļaujošākas. Tas nekādā ziņā nenozīmē vienkārši atkārtot vecos izaugsmes modeļus. Protams, tie ir sarežģīti un ilglaicīgi procesi, un dažkārt gaidāma sāpīga pārkārtošanās, tāpēc mums visiem ir jāstrādā kopā, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu labāku Eiropu un pasauli un lai nevienu neatstātu novārtā. Runājot par tūlītējām prioritātēm, es gaidu pastiprinātu dialogu ar mūsu dalībvalstīm, lai palīdzētu tām ātri un stabili virzīties uz priekšu 2021.–2027. gada programmu sagatavošanā, tostarp attiecībā uz jauno Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas koncentrējas uz reģioniem, kuri saskaras ar vislielākajiem šķēršļiem dekarbonizācijas procesā. Jo ātrāk un spēcīgāk mēs nonāksim pie “starta līnijas” ar pamatotām un mērķtiecīgām programmām, jo ātrāk varēsim uzsākt reālus projektus un nodrošināt konkrētus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem. Esmu pārliecināts, ka šie centieni atmaksāsies nākamajā desmitgadē un tiks novērtēti turpmākajās Eirobarometra aptaujās.