ES pilsonība: tiesības un iespējas
ES pilsonība ir unikāla
ES pilsonība ir
unikāla
ES pilsonība ir unikāls koncepts. Ja esi valstspiederīgais kādā no 27 ES dalībvalstīm, tad automātiski esi arī ES pilsonis.
Kā ES pilsonim tev ir konkrētas tiesības un priekšrocības, un tās atšķiras no tiesībām, kas izriet no valsts pilsonības. Piemēram, ikvienam ES pilsonim ir tiesības dzīvot, strādāt un mācīties jebkur ES teritorijā.
Taču pagaidi, tas vēl nav viss! Tu vari arī aktīvi iesaistīties ES demokrātiskajos procesos.
Turpini lasīt, lai uzzinātu vairāk par ES pilsonības sniegtajām tiesībām un iespējām.
![Man-unique-2](media/images/2023/11/Man-unique-2.png)
2021. gadā ES pilsonību ieguva 827 300 cilvēku. Starp tiem ir arī ES pilsoņi, kuri ieguvuši vēl citas ES valsts pilsonību, un personas, kuras ES pilsonību ieguvušas pirmo reizi.
%
87 % eiropiešu jūtas kā ES pilsoņi!
ES pilsonība: iespējas un aizsardzība aizsardzība
ES pilsonība:
iespējas un
aizsardzība aizsardzība
DZĪVO
Visiem ES pilsoņiem ir tiesības dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā citā ES valstī. Tu vari brīvi meklēt jaunas darba iespējas aiz savas valsts robežām vai arī gadu mācīties ārzemēs. Lai to darītu, tev nav vajadzīga ne vīza, ne darba vai uzturēšanās atļauja.
![Woman-move-2](media/images/2023/11/Woman-move-2.png)
Ik gadu vairāk nekā 300 000 studentu iepazīst dažādas kultūras un apgūst vērtīgas prasmes, Erasmus apmaiņas programmas ietvaros mācoties ārvalstīs.
13,7 miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies dzīvot un strādāt citā ES valstī, un tas ir vairāk, nekā Beļģijā ir iedzīvotāju.
%
89 % ES pilsoņu uzskata, ka tiesības brīvi pārvietoties
ES teritorijā sniedz personīgu ieguvumu.
%
18 % ES pilsoņu spēj iedomāties,
ka nākotnē varētu strādāt ārpus savas valsts.
BALSO
Vari arī spert vēl vienu soli uz priekšu – kandidēt un tikt ievēlēts!
![Man-vote-2](media/images/2023/11/Man-vote-2.png)
%
2019. gada ES vēlēšanās piedalījās 50,66 % ES iedzīvotāju. Tas bija par
8 % vairāk nekā 2014. gadā.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās 168 ES pilsoņi kandidēja valstī, kas nebija viņu piederības valsts.
%
67 % ES iedzīvotāju zina: ikvienam ES pilsonim, kurš pastāvīgi dzīvo citā ES dalībvalstī, šajā valstī ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
%
55 % ES iedzīvotāju zina: ikvienam ES pilsonim,
kurš pastāvīgi dzīvo citā ES dalībvalstī,
šajā valstī ir tiesības
balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
IESAISTIES
ES pilsonība nozīmē ne vien tiesības balsot Eiropas vēlēšanās, bet arī citas iespējas ietekmēt ES politiku.
![Woman-speak-up-2](media/images/2023/11/Woman-speak-up-2.png)
Tiesības ierosināt vai atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu
Tu vari aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Priekšnosacījumi:
Septiņi pilsoņi no septiņām ES valstīm.
Miljons parakstu no vismaz septiņu ES valstu pilsoņiem.
10 no tām ir savākušas nepieciešamo parakstu skaitu, un uz deviņām Komisija jau ir sniegusi atbildi.
Ar pirmo iniciatīvu, kam izdevās savākt miljonu parakstu, tika grozīta ES Dzeramā ūdens direktīva, lai nodrošinātu labāku piekļuvi dzeramajam ūdenim.
Tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam
Lai pieprasītu konkrētu rīcību vai izmaiņas jautājumos, kas ietilpst ES kompetences jomā un skar tevi tiešā veidā, vari iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.
Atbildēt
Eiropas Parlaments sniegs atbildi un informēs tevi par rezultātu. Dažkārt lūgumrakstus apspriež īpašā komitejā.
Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja gadā izskata apmēram 1500 lūgumrakstu.
Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam
Tiesības rakstīt
iestādēm
Vari rakstīt ES iestādēm jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām un arī saņemt atbildi šajā valodā.
Drošība Drošība ceļojuma laikā
Drošība Drošība
ceļojuma laikā
Kā ES pilsonis vari saņemt konsulāro palīdzību visu 27 ES valstu vēstniecībās un konsulātos visā pasaulē. Ja valstī, kurā atrodies, nav tavas valsts vēstniecības vai konsulāta, vari vērsties pēc palīdzības citas ES valsts konsulātā.
Palīdzība ir pieejama šādās situācijās:
ES valstis ar ES palīdzību repatriēja vairāk nekā 600 000 ES pilsoņu, kuri COVID-19 pandēmijas sākumā bija palikuši ārvalstīs.
ES pilsonība cauri laikiem laikiem
ES pilsonība cauri laikiem laikiem
![Timeline-1](media/images/2023/10/Timeline-1.png)
![icon-amp](media/images/2023/11/icon-amp.png)
tiek ieviesta ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības darbinieku brīva pārvietošanās starp sešām Eiropas valstīm – Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju. Tiek izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.
![founding-members](media/images/2023/11/founding-members.png)
Šīs sešas dibinātājvalstis tiesības brīvi pārvietoties piešķir visiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem pilsoņiem un viņu ģimenēm. Eiropas Ekonomikas kopiena paplašinās, uzņemot jaunas valstis.
![Timeline-4](media/images/2023/11/Timeline-4.png)
Eiropas pilsoņi pirmo reizi tiešā veidā ievēl Eiropas Parlamenta deputātus.
![citizenship](media/images/2023/11/citizenship.png)
Ar Māstrihtas līgumu tiek ieviesta ES pilsonība! Pilsoņiem tagad ir dažādas ES pilsoņu tiesības, kas ir daudz plašākas nekā sākotnējās tiesības brīvi pārvietoties, ko piešķīra saistībā ar iespēju veikt saimniecisko darbību.
![book](media/images/2023/11/book.png)
kas vēl vairāk nostiprina ES pilsoņu tiesības.
![Timeline-6](media/images/2023/10/Timeline-6.png)
Tiek ieviestas jaunas pilsoņu tiesības. Izveidojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ES pilsoņiem tiek piešķirta lielāka loma politikas veidošanā.
![Timeline-7](media/images/2023/10/Timeline-7.png)
![Timeline-8](media/images/2023/10/Timeline-8.png)
Kopīgas vērtības
ES pilsonības pamatā ir kopīgas Eiropas vērtības, tostarp cilvēka cieņas ievērošana,
brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, arī minoritāšu tiesības.
Balstoties uz šīm kopīgajām vērtībām, ES pilsoņi palīdz veidot sabiedrību, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums,
solidaritāte un kur nav diskriminācijas,
kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.
![Women-shared-values](media/images/2023/11/Women-shared-values.png)
![Jean_Monnet-motif](media/images/2023/11/Jean_Monnet.png)
“Mēs neveidojam valstu koalīciju, bet gan apvienojam cilvēkus.”
Žans Monē (Jean Monnet), Vašingtona, 1952. gada 30. aprīlis