Statistika par mājokļiem
- 2011 gada oktobra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.
Šajā rakstā ir sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības salīdzinājumā ar īres tiesībām), mājokļu kvalitātei un pieejamībai.
Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem uz to ir tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien rada būtiskas problēmas.
.png)
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho01)
Galvenie statistikas dati
_(%25_of_population).png)
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho02)
.png)
(% noteiktu iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho05a)
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a)
.png)
(% iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)
Mājokļa veids
2009. gadā 41,8 % ES-27 iedzīvotāju mitinājās dzīvokļos, 34,4 % — savrupmājās un 23 % — dvīņu mājās. Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars tika konstatēts Latvijā (66,2 %), Igaunijā (65,1 %) un Spānijā (64,6 %). Augstākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars tika reģistrēts Slovēnijā (68,7 %), Ungārijā (67,6 %), Rumānijā (60,7 %) un Dānijā (58,4 %). Ievērojams savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars bija arī Norvēģijā (62,4 %). Izteiktākā tendence dzīvot dvīņu mājās tika konstatēta Nīderlandē (61,4 %), Apvienotajā Karalistē (60,9 %) un Īrijā (57,6 %) (sk. 1. attēlu).
Īpašumtiesību statuss
Vairāk nekā viena ceturtdaļa (27,1 %) ES-27 iedzīvotāju 2009. gadā mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, bet gandrīz puse (46,5 %) iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi kopā gandrīz trīs ceturtdaļas (73,6 %) iedzīvotāju mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks, 13 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, un 13,5 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai dzīvošana tajos bija bez maksas.
Vismaz puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (sk. 2. attēlu; dati par Vāciju nav pieejami) 2009. gadā mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks. Šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 57,5 % Austrijā līdz 96,5 % Rumānijā. Nīderlandē (59,2 %), Zviedrijā (56,8 %) un Dānijā (52,8 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums. Šāda situācija bija vērojama arī Islandē (70,6 %) un Norvēģijā (61,3 %).
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2009. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 12 ES dalībvalstīs un Islandē nesasniedza 10 %. Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Austrijā vairāk nekā ceturtdaļa iedzīvotāju dzīvoja mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu, vai bezmaksas miteklī, visās dalībvalstīs bija mazāks par 20 %, izņemot Poliju, kur šāda veida mājokļos dzīvoja 29,1 % iedzīvotāju.
Mājokļu kvalitāte
Viens no galvenajiem faktoriem, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz datus par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī. To nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.
Aptuveni 17,7 % no ES-27 iedzīvotājiem 2009. gadā dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 3. attēlu). Augstākie pārapdzīvotības rādītāji tika reģistrēti Latvijā (57,7 %), Rumānijā (55,3 %), Polijā (49,1 %) un Lietuvā (49 %). Turpretī Kiprā (1 %) un Nīderlandē (1,7 %) tika reģistrēti viszemākie pārapdzīvotības rādītāji.
To iedzīvotāju vidū, kurus apdraud nabadzības risks (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās pielīdzinātais izmantojamais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valstī), pārapdzīvotības rādītājs ES-27 2009. gadā bija 30 % — aptuveni par 12,3 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū tika reģistrēti Ungārijā (68,8 %), Polijā (64,9 %) un Rumānijā (64,8 %), savukārt Kiprā (2,7 %), Spānijā (5,1 %), Nīderlandē (5,5 %) un Maltā (5,6 %) pārapdzīvotības rādītājs nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū nesasniedza 6 % līmeni (sk. 3. attēlu).
Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem.
ES-27 2009. gadā kopumā aptuveni 5,9 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (sk. 4. attēlu). Polijā, Lietuvā, Slovēnijā, Bulgārijā un Latvijā ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem 2009. gadā saskārās vairāk nekā 15 % iedzīvotāju, bet Rumānijā šis rādītājs sasniedza pat 28,6 % līmeni. Turpretī Somijā, Nīderlandē un Kiprā apstākļos, ko varētu uzskatīt par ļoti sliktiem, dzīvoja mazāk nekā 1 % iedzīvotāju.
Mājokļu pieejamība
2009. gadā 12,1 % no ES-27 iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi par mājokli izdeva 40 % vai vairāk no sava pielīdzinātā izmantojamā ienākuma (sk. 1. tabulu). To iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu pielīdzinātā izmantojamā ienākuma, bija visaugstākais tādu cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (25,6 %), un zemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (5,8 %).
ES-27 vidējais rādītājs neļauj saskatīt ievērojamas atšķirības dalībvalstu vidū: vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu izmantojamiem ienākumiem, jo īpaši Kiprā (2,4 %), Francijā (3,4 %), Maltā (3,5 %), Luksemburgā (3,7 %), Slovēnijā (3,9 %), Īrijā (4 %), Igaunijā un Somijā (abās valstīs 4,4 %). Otrā līknes galā atradās Dānija (24,4 %) un Grieķija (22,1 %) — šajās valstīs gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju izdeva par mājokli vairāk nekā 40 % no viņu pielīdzinātā izmantojamā ienākuma, ievērojami apsteidzot Apvienoto Karalisti (16,3 %) un Rumāniju (15,5 %), kurā reģistrētais šādu iedzīvotāju īpatsvars ir nākamais augstākais.
Datu avoti un pieejamība
Šajā sadaļā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti sociālajā pētījumā “ES statistika par ienākumiem un sadzīves apstākļiem (EU-SILC)”. Atskaites populāciju veido privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja dalībvalsts teritorijā. Personas, kas dzīvo kopīgās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. ES-27 kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.
Konteksts
Jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem un integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas plānā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas II-94. pantā ir noteikts, ka “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”.
Tomēr ES nav nekādu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā savu mājokļu politiku. Daudzas valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot mājokļu nodrošinājumu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti māju īpašnieku vidū.
Papildu informācija no Eurostat
Publikācijas
- 51 million young EU adults lived with their parent(s) in 2008 - Statistics in focus 50/2010
- Combating poverty and social exclusion
- Housing conditions in Europe in 2009 - Statistics in focus 4/2011
- Income and living conditions in Europe
- Over-indebtedness of European households in 2008 - Statistics in focus 61/2010
- The social situation in the European Union 2009
Galvenās tabulas
Datubāze
- Overcrowding rate
- Housing cost burden
- Housing deprivation
- Housing conditions
- Distribution of population by degree of urbanisation, dwelling type and income group
- Distribution of population by tenure status, type of household and income group
Īpaša sadaļa
Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)
Housing statistics: tables and figures
Metodika/Metadati
- Income and living conditions (ESMS metadata file - ilc_esms)
- The production of data on homelessness and housing deprivation in the European Union: survey and proposals
Cita informācija
- Regula 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)Dokuments attiecas uz EEZ.
- Regulation 1553/2005 of 7 September 2005 amending Regulation 1177/2003 concerning Community statistics on income and living conditions (EU-SILC)
- Regulation 1791/2006 of 20 November 2006 adapting certain Regulations and Decisions in the fields of ... statistics, ..., by reason of the accession of Bulgaria and Romania