Akvakultūras produkcija

Šajā kartē parādīta akvakultūras produkcija (tūkstošos tonnu) sadalījumā pa valstīm, sākot no 2008.gada. Akvakultūra ir pārtikai vai citām cilvēka vajadzībām domātu saldūdens vai jūras ūdens organismu (piemēram, zivju, gliemju, vēžveidīgo un augu) audzēšana kontrolētos apstākļos. Akvakultūra nozīmē, ka dabiskajā augšanas procesā notiek zināma iejaukšanās, piemēram, regulāra krājumu papildināšana, barošana un aizsargāšana pret plēsējiem. Daudzās jaunietekmes ekonomikās akvakultūrai ir būtiska loma, jo tā var palielināt saražotās pārtikas apjomu un vienlaikus palīdzēt mazināt zivju resursu noslodzi.

(2008-2019)

Akvakultūras produkcija sadalījumā pa sugām

Šajā kartē parādīta akvakultūras produkcija sadalījumā pa sugām un valstīm. Akvakultūra ir pārtikai vai citām cilvēka vajadzībām domātu saldūdens vai jūras ūdens organismu (piemēram, zivju, gliemju, vēžveidīgo un augu) audzēšana kontrolētos apstākļos. Akvakultūra nozīmē, ka dabiskajā augšanas procesā notiek zināma iejaukšanās, piemēram, regulāra krājumu papildināšana, barošana un aizsargāšana pret plēsējiem. Daudzās jaunietekmes ekonomikās akvakultūrai ir būtiska loma, jo tā var palielināt saražotās pārtikas apjomu un vienlaikus palīdzēt mazināt zivju resursu noslodzi. Vairāk informācijas

(2008-2018)

Gliemju audzētavas

Šajā kartē parādītas vietas, kur atrodas gliemju audzētavas, kas parasti specializējušās vienas sugas audzēšanā. Gliemji ir dzīvnieki, kas mīt ūdenī un kam ir čaula vai čaulai līdzīgs ārējais apvalks. Galvenās produkcijas kategorijas ir ēdamgliemenes, austeres, cietgliemenes, sirsniņgliemenes un ķemmīšgliemenes. Svarīga gliemju īpašība ir to spēja filtrēt planktonu, tādā veidā attīrot ūdeni no jebkāda šo mikroskopisko zaļo augu pārpalikuma un faktiski uzlabojot ūdens kvalitāti. Kartē norādīto informāciju sniedzis Euroshell.

Jūras zivju audzētavas

Šajā kartē sniegta informācija par jūras zivju audzētavu atrašanās vietu ES un partnervalstīs (2017.gada dati). Ar vārdu “zivis” apzīmē kaulzivis, piemēram, lašus, un skrimšļzivis, piemēram, haizivis. Tās atšķiras no gliemjiem, vēžveidīgajiem, adatādaiņiem un citiem ūdens dzīvniekiem. Zivju audzēšana ir labi nostiprinājusies nozare, kas visā pasaulē strauji aug. Audzēto sugu klāsts ir plašs, un akvakultūras daudzveidība nemitīgi palielinās. Kartes pamatā ir dati, kas savākti saskaņā ar Padomes Direktīvu2006/88/EK par dzīvnieku veselības prasībām, kurā noteikts, ka ES dalībvalstīm jākārto reģistrs, kurā uzskaitīti visi apstiprinātie akvakultūras objekti, kas ir to jurisdikcijā.

Saldūdens zivju audzētavas

Šajā kartē sniegta informācija par saldūdens zivju audzētavu atrašanās vietu ES un partnervalstīs, par kurām pieejami dati. Ar vārdu “zivis” apzīmē kaulzivis, piemēram, lašus, un skrimšļzivis, piemēram, haizivis. Tās atšķiras no gliemjiem, vēžveidīgajiem, adatādaiņiem un citiem ūdens dzīvniekiem. Audzēto sugu klāsts ir plašs, un akvakultūras daudzveidība nemitīgi palielinās. Kartes pamatā ir dati, kas savākti saskaņā ar Padomes Direktīvu2006/88/EK par dzīvnieku veselības prasībām, kurā noteikts, ka ES dalībvalstīm jākārto reģistrs, kurā uzskaitīti visi apstiprinātie akvakultūras objekti, kas ir to jurisdikcijā. Pieejamie dati par sugām ir harmonizēti. Ir pieejami filtri, kas ļauj atlasīt šādas galvenās sugas: karpa, sams, “citas saldūdens dīķu zivis” (zandarts, līdaka, asaris, līnis u.c., galvenokārt karpu dzimtas zivis), forele, lasis (smolti un zivju mazuļi), zutis, store, tilapija, dekoratīvās zivis un citas.

Makroaļģu ražošanas kompleksi

Šajā kartē parādīti makroaļģu ražošanas kompleksi sadalījumā pa ražošanas metodēm (sauszemes, atkrastes un piekrastes akvakultūra vai ieguve). Dati ievākti šādās valstīs: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Itālija, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija. Makroaļģes, ko nereti sauc arī par jūraszālēm, jau gadsimtiem ilgi bijušas daļa no austrumu un dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotāju ikdienas uztura. Mūsdienās tās kļūst arvien populārākas arī Eiropā, un tās izmanto ne tikai pārtikā, bet arī daudziem citiem mērķiem, piemēram, par izejvielu farmaceitisko produktu, kosmētisko līdzekļu, mēslošanas līdzekļu vai enerģijas (biodegvielas) ražošanā. Tagad uzņēmumi visā Eiropā tās ievāc, audzē vai pārstrādā, lai iegūtu augstvērtīgus produktus.

Mikroaļģu ražošanas kompleksi

Šajā kartē parādīti mikroaļģu ražošanas kompleksi sadalījumā pa ražošanas metodēm (fotobioreaktori, atklāti dīķi, fermentatori, fotobioreaktori un atklāti dīķi, fotobioreaktori un fermentatori). Dati ievākti šādās valstīs: Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Itālija, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija. Mikroaļģes ir mikroskopiski augi, kas parasti atrodami saldūdens un jūras ekosistēmās un dzīvo gan vertikālajā ūdens slānī, gan nogulumos. Aļģu ievākšana, audzēšana vai pārstrāde, kuras mērķis ir iegūt augstvērtīgus produktus, var dot nenovērtējamu ieguldījumu tīrākā un veselīgākā vidē. Tāpēc aļģu ražošana ir svarīga zilās bioekonomikas daļa.

Atkrastes cauruļvadu trases

Atkrastes cauruļvads (arī jūras jeb zemūdens cauruļvads) ir cauruļvads, kas ieguldīts jūras gultnē vai tajā izraktā tranšejā. Dažos gadījumos cauruļvadi iet galvenokārt pa sauszemi un tikai dažās vietās šķērso ūdeņus, piemēram, mazas jūras, šaurumus un upes. Zemūdens cauruļvadus galvenokārt izmanto naftas vai gāzes pārvadei, taču tiem ir liela nozīme arī ūdens pārvadē. Šajā kartē parādītas atkrastes cauruļvadu trases un darbības statuss dažādās Eiropas valstīs. Informācija iegūta, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē.

Telekomunikāciju kabeļi: SIGCables trases

Zemūdens komunikāciju kabelis ir jūras gultnē ieguldīts kabelis, kas savieno sauszemes stacijas un kalpo telesakaru signālu pārvadīšanai pāri okeāniem un jūrām. Šajā kartē parādītas telekomunikāciju kabeļu faktiskās trases, kas norādītas Orange pārvaldītajā tīmekļvietnē SIGCables.

Telekomunikāciju kabeļi: Malta

Zemūdens komunikāciju kabelis ir jūras gultnē ieguldīts kabelis, kas savieno sauszemes stacijas un kalpo telesakaru signālu pārvadīšanai pāri okeāniem un jūrām. Šajā kartē parādītas to telekomunikāciju kabeļu faktiskās trases, kuri sākas Maltas ūdeņos vai šķērso tos. Informāciju sniedzis Starptautiskā Okeānu institūta Maltas Operacionālais centrs (Maltas Universitātes Fizikālās okeanogrāfijas nodaļa), un tā iegūta no Maltas satiksmes iestādes Jūras nodaļas (kādreizējā Maltas Jūras administrācija).

Telekomunikāciju kabeļi: Vācija

Zemūdens komunikāciju kabelis ir jūras gultnē ieguldīts kabelis, kas savieno sauszemes stacijas un kalpo telesakaru signālu pārvadīšanai pāri okeāniem un jūrām. Šajā kartē parādītas Vācijas telekomunikāciju kabeļu faktiskās trases, kuras norādījusi Federālā jūras un hidrogrāfijas aģentūra (BSH Contis).

Cunami ietekmētās piekrastes

Cunami ir milzu viļņi, ko rada lielu ūdens masu pārvietošanās ūdenstilpē, parasti okeānā vai lielā ezerā. Kad viļņi tuvojas krastam, kur ūdeņi kļūst seklāki, cunami viļņi tiek saspiesti un to augstums dramatiski pieaug, izraisot milzu plūdus piekrastes reģionā. Šajā kartē parādītas cunami skartās vietas Eiropas piekrastē, kā arī procesi, kas izraisījuši cunami. Informācija savākta no dažādiem nacionāliem un reģionāliem kartēšanas projektiem un literatūras avotiem.

Cunami izcelsmes vietas

Cunami ir milzu viļņi, ko rada lielu ūdens masu pārvietošanās ūdenstilpē, parasti okeānā vai lielā ezerā. Cunami var izraisīt tādi notikumi kā zemestrīces, vulkānu izvirdumi, noslīdeņi un citi procesi virs vai zem ūdens. Šajā kartē parādītas vietas, kurās norisinājušies notikumi, kas radījuši cunami. Tās apkopotas no dažādiem nacionāliem un reģionāliem kartēšanas projektiem un literatūras avotiem.

Jūras līmeņa anomālijas

Jūras līmeņa anomālijas parāda anomāla (t.i., tāda, kas atšķiras no normālā vai paredzamā) ūdens līmeņa reģionālo apmēru jūras piekrastēs noteiktā laika periodā. Šajā kartē parādītas jūras līmeņa anomālijas, kas noteiktas, izmantojot mareogrāfu mērījumus un okeāna dibenā uzstādītu spiediena mēraparātu datus, ko nodrošinājis Vidējā jūras līmeņa pastāvīgās novērošanas dienests (PSMSL).

Jūras līmeņa izmaiņas

Šajā kartē parādītas prognozētās jūras līmeņa izmaiņas 237vietās, kas atrodas aptuveni 100km atstatus cita no citas, aptuveni 50–100km attālumā no Eiropas krasta. Relatīvā jūras līmeņa paaugstināšanās (RJLP) šajās vietās ekstrapolēta no divām digitalizētām kartēm, proti, Douglas et al. (2001) kartes, kurā sniegta RJLP aplēse par visu Eiropu, un Lambeck et al. (1997) karte, kurā detalizētāk aplūkota mazāka teritorija, proti, Ziemeļjūra.

Pasaules jūras baseini

Pasaules jūras baseinu nosaukumi

Relatīvā jūras līmeņa tendences

Relatīvā jūras līmeņa izmaiņas ir temps, kādā jūras virsas augstums paaugstinās vai pazeminās attiecībā pret zemi noteiktā piekrastes vietā. Citiem vārdiem sakot, tās ir jūras līmeņa izmaiņas attiecībā pret zemes kontinentālo garozu, ko var izraisīt absolūtā jūras līmeņa (jūras virsas augstums attiecībā pret zemes centru) izmaiņas un/vai kontinentālās garozas kustības. Šajā kartē parādītas relatīvā jūras līmeņa tendences, kas noteiktas, izmantojot mareogrāfu mērījumus un okeāna dibenā uzstādītu spiediena mēraparātu datus, ko nodrošinājis Vidējā jūras līmeņa pastāvīgās novērošanas dienests (PSMSL).

Upes un ezeri

Šajā kartē parādītas svarīgākās Eiropas upes un ezeri. Upju tīkli un ar tiem saistītie sateces baseini veido kompleksas funkcionālas vienības, kam ir liela nozīme ne tikai hidroloģiskos procesos, bet arī vides procesos kopumā. Tas atzīts nesenos Eiropas tiesību aktos, piemēram, Ūdens pamatdirektīvā (ŪPD).

Upju baseini

Šajā kartē parādīti dažādi sateces baseini, sagrupēti pa jūrām, kurās upes ietek. Upju tīkli un ar tiem saistītie sateces baseini veido kompleksas funkcionālas vienības, kam ir liela nozīme ne tikai hidroloģiskos procesos, bet arī vides procesos kopumā. Tas atzīts nesenos Eiropas tiesību aktos, piemēram, Ūdens pamatdirektīvā (ŪPD).

Upju noteces tendences

Notece ir virszemes ūdeņu (upju, ezeru, strautu) notecēšana jūrās un okeānos. Šajā kartē parādītas tendences upju ūdens plūsmā uz Eiropas jūrām.

Zemes pārklājums

Zemes pārklājums ir fiziskais materiāls, kas klāj zemes virsu un būtiski ietekmē potenciālo zemes izmantojumu. Šajā kartē parādīts zemes pārklājums Eiropā. Karte iegūta, interpretējot satelītattēlus, ko iesniegušas valstu grupas, kuras piedalās Corine zemes pārklājuma (CLC) programmā. Šī programma ir daļa no Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma, ko vada Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra un kas sniedz vides informāciju, kuru iegūst, kombinējot gaisā un kosmosā izvietotas novērošanas sistēmas un insitu monitoringu.

Zemūdens trokšņa rādītājs

Zemūdens impulsveida trokšņa notikumi ir skaļas, ļoti īsas skaņas, ko rada tādas licencētas cilvēka darbības kā pāļu dzīšana atkrastes konstrukciju būvniecībai, seismiskās izpētes naftas un gāzes iegulu meklēšanai un zemūdens eksplozijas. Lai gan šā trokšņa ietekme vēl nav pilnībā izpētīta, ir zināms, ka tas var kaitēt jūras organismiem, it īpaši zīdītājiem, kuri zemūdens skaņu izmanto saziņai. Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSPD) satvarā pieņemtajā Komisijas lēmumā attiecībā uz raksturlielumu jeb deskriptoru D11 noteikts, ka enerģijas, arī zemūdens trokšņa, ievadei jānotiek tādā līmenī, kas nekaitē jūras videi. Šajā kartē parādīts to kalendāro dienu skaits, kurās vienota tīkla segmentā (1/3° × 1/6°) jeb blokā reģistrēts impulsveida troksnis, jeb tā sauktās impulsveida trokšņa bloka dienas. Informācija iegūta no reģionālajiem impulsveida trokšņa notikumu reģistriem, kuriem datus vāc OSPAR (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos) un HELCOM (Baltijas jūrā) un kurus uztur un pārvalda ICES, kā arī Barselonas konvencija un ACCOBAMS (Vidusjūra, Melnā jūra).

Integrētās jūras uzraudzības projekti

Šajā kartē parādītas Eiropas Komisijas (EK) pasūtīto integrētās jūras uzraudzības (IJU) projektu vietas Eiropā. Informāciju sniegusi EK. IJU attiecīgajām publiskajām iestādēm Eiropas Savienības, reģionālā un valsts līmenī nodrošina iespēju apmainīties ar informāciju starp nozarēm un pāri robežām, lai faktiski izprastu darbības un notikumus jūrā. Jūras uzraudzības integrācijas mērķis ir nodrošināt drošākas, aizsargātākas un tīrākas jūras. Tas ir pamatnosacījums ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai globalizācijas apstākļos.

Lieli naftas noplūdes incidenti

Šajā kartē parādītas lielu naftas noplūdes incidentu vietas Eiropas jūrās 2007.–2008.gadā. Datus sniegusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). Naftas noplūdes jūras vidē nodara lielu kaitējumu dzīvajai dabai, it īpaši jūras zīdītājiem un jūrasputniem. Tā kā naftas blīvums ir mazāks par jūras ūdens blīvumu, tā peld uz ūdens virsas un izveido plēvi, ko nereti sauc par naftas plankumu. Peldošā nafta ielīp jūras zīdītāju kažokā un jūrasputnu spalvās, kas zaudē spēju saglabāt siltumu un atgrūst ūdeni, tāpēc dzīvnieki un putni vairs nav pasargāti no aukstuma un skarbajiem vides apstākļiem. Turklāt zīdītāji un putni var saindēties, norijot naftu, kad cenšas sevi notīrīt. Tā kā transportētie naftas apjomi ir milzīgi, negadījumu rezultātā rodas lielas naftas noplūdes.

Naftas noplūdes seku likvidācijas kuģi

Šajā kartē parādīta naftas noplūdes seku likvidācijas kuģu atrašanās vieta, kā arī to spēja uzņemt piesārņoto ūdeni (ietilpība kubikmetros). Informāciju par 2013.gadu sniegusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). Tā kā transportētie naftas apjomi ir milzīgi, negadījumu rezultātā rodas lielas naftas noplūdes. Naftas noplūdes jūras vidē nodara lielu kaitējumu dzīvajai dabai, it īpaši jūras zīdītājiem un jūrasputniem. Tā kā naftas blīvums ir mazāks par jūras ūdens blīvumu, tā peld uz ūdens virsas un izveido plēvi, ko nereti sauc par naftas plankumu. Peldošā nafta ielīp jūras zīdītāju kažokā un jūrasputnu spalvās, kas zaudē spēju saglabāt siltumu un atgrūst ūdeni, tāpēc dzīvnieki un putni vairs nav pasargāti no aukstuma un skarbajiem vides apstākļiem. Turklāt zīdītāji un putni var saindēties, norijot naftu, kad cenšas sevi notīrīt. Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) ir izveidojusi jūras piesārņojuma savācējkuģu tīklu, kas nodrošina iespēju ātri un efektīvi savākt naftas noplūdes.

Negadījumu biežums

Šajā kartē parādīts kuģu negadījumu biežums Eiropas Savienības jūrās. Datus par 2009.gadu sniegusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). Negadījumu skaitu un veidu reģionā būtiski ietekmē tādi faktori kā laikapstākļi, piekrastes forma un satiksmes blīvums. Jūras satiksmes drošība ir ES labklājības un pārticības priekšnoteikums. Tāpēc krasta apsardzei ir svarīga loma mūsu sabiedrībā.

Ģeogrāfisko koordinātu tīkls

Ģeogrāfisko koordinātu tīkls (ĢKT) ir iedomāts uz zemeslodes novilktu līniju tīkls, kas kalpo par atsauces sistēmu, pēc kuras var norādīt jebkuru vietu uz zemes. Vertikālās līnijas sauc par meridiāniem, bet horizontālās līnijas par paralēlēm. Šo divu līniju krustpunkts norāda precīzu atrašanās vietu. Meridiāni savieno Ziemeļpolu un Dienvidpolu, un pēc tiem nosaka ģeogrāfiskā garuma grādus virzienā no austrumiem uz rietumiem. Pēc paralēlēm nosaka ģeogrāfiskā platuma grādus virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. 0grādi ir tieši pusceļš starp Ziemeļpolu un Dienvidpolu.

Jūru nosaukumi

Šajā kartē parādīti pasaules lielāko okeānu un jūru nosaukumi un robežas, ko noteikusi Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija. (1953.gads; Okeānu un jūru robežas, Īpašā publikācija Nr.23)

Krasta līnija

Valstis

Šajā kartē parādītas Eiropas Savienības dalībvalstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis. Par katru valsti atrodama tāda svarīga informācija kā platība, iedzīvotāju skaits, galvaspilsēta, karogs utt.

Valstu robežas

Šajā kartē parādītas Eiropas valstu robežas.

Zemūdens reljefa formu nosaukumi

Atkrastes iekārtas (nafta un gāze)

Atkrastes iekārtas ir jūras vidē uzstādītas konstrukcijas un objekti, kas paredzēti elektroenerģijas, naftas, gāzes un citu resursu ražošanai un pārvadei. Kartē parādītas šādu atkrastes iekārtu atrašanās vietas un darbības statuss. Informācija iegūta no Konvencijas par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OSPAR), kas pārrauga atkrastes iekārtu attīstību un kārto atjauninātu reģistru, kurā ieraksītas visas naftas un gāzes atkrastes iekārtes, kas atrodas OSPAR jūras apgabalā.

Okeāna enerģija: izmēģinājuma vietas

Jūras enerģija (saukta arī par okeāna enerģiju vai jūras hidrokinētisko enerģiju) ir enerģija, kas piemīt okeāna viļņiem, vējam, plūdmaiņām, sāļuma atšķirībām un temperatūras svārstībām. Ūdens kustība pasaules okeānos rada milzīgu daudzumu kinētiskās enerģijas. Kartē parādītas vietas, kurās tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kā šo enerģiju pārvērst elektroenerģijā, kuru piegādā mājokļiem, transportam un rūpniecībai.

Okeāna enerģija: projektu atrašanās vietas

Jūras enerģija (saukta arī par okeāna enerģiju vai jūras hidrokinētisko enerģiju) ir enerģija, kas piemīt okeāna viļņiem, vējam, plūdmaiņām, sāļuma atšķirībām un temperatūras svārstībām. Ūdens kustība pasaules okeānos rada milzīgu daudzumu kinētiskās enerģijas. Kartē parādītas vietas, kurās tiek īstenoti projekti, kas šo enerģiju pārvērš elektroenerģijā, kuru piegādā mājokļiem, transportam un rūpniecībai.

Piekrastes kodolelektrostacijas

Mūsdienu kodolelektrostacijās siltumenerģiju ražo, izmantojot kodolu skaldīšanu– procesu, kurā, urāna atomu kodoliem sadaloties, izdalās liels enerģijas daudzums. Šo siltumenerģiju izmanto, lai ūdeni pārvērstu tvaikā un darbinātu elektroģeneratora turbīnu. Lai droši pārvaldītu milzīgos kodolu skaldīšanā iegūtās siltumenerģijas apjomus, šīm elektrostacijām ir vajadzīga dzesēšanas sistēma. Tā kā reaktora dzesēšanai lieliski var izmantot ūdeni, daudzas stacijas atrodas upes un jūras krastā, kur lieli daudzumi ūdens pieejami bez maksas. Šajā kartē parādītas piekrastes kodolelektrostaciju atrašanās vietas, darbības statuss un citi raksturlielumi. Karte sagatavota, agregējot un harmonizējot datus kas iegūti no vairākiem avotiem ES un ārpus ES, un tā tiek atjaunināta katru gadu.

Plūdmaiņu amplitūda

Šajā kartē parādīta vidējā plūdmaiņu amplitūda, kas ir puse no bēguma un paisuma augstuma atšķirības, 237vietās, kas atrodas aptuveni 100km atstatus cita no citas, aptuveni 50–100km attālumā no Eiropas krasta. Aprēķinos izmantots plūdmaiņu modelis, kas izstrādāts, pamatojoties uz astoņu gadu laikā veiktiem satelīta altimetru mērījumiem, kā arī mareogrāfu mērījumiem aptuveni 7300krasta stacijās.

Vējparku atrašanās vietas

Vēja enerģija, ko izmanto, vējturbīnai pārvēršot vēju elektroenerģijā, ir viens no galvenajiem ilgtspējīgas enerģijas veidiem. Tā kā vēji jūrā ir vienmērīgāki un mēdz pūst stiprāk, lieli atkrastes vēja ģeneratoru kopumi, ko sauc par vējparkiem, var nodrošināt pastāvīgu tīras vēja enerģijas piegādi. Kartē parādītas Eiropas jūrās ierīkoto atkrastes vējparku atrašanās vietas un darbības statuss. Šo informāciju Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet) vajadzībām CETMAR agregējis no vairākiem avotiem visā ES.

Vējparku atrašanās vietas (poligoni)

Vēja enerģija, ko izmanto, vējturbīnai pārvēršot vēju elektroenerģijā, ir viens no galvenajiem ilgtspējīgas enerģijas veidiem. Tā kā vēji jūrā ir vienmērīgāki un mēdz pūst stiprāk, lieli atkrastes vēja ģeneratoru kopumi, ko sauc par vējparkiem, var nodrošināt pastāvīgu tīras vēja enerģijas piegādi. Kartē parādīts Eiropas jūrās ierīkoto atkrastes vējparku apmērs, darbības statuss un citi raksturlielumi. Šo informāciju Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet) vajadzībām CETMAR agregējis no vairākiem avotiem visā ES.

Vidējais vēja ātrums un virziens

Šajā kartē parādīts vidējais vēja ātrums un virziens 237vietās, kas atrodas aptuveni 100km atstatus cita no citas, aptuveni 50–100km attālumā no Eiropas krasta. Vēja ātruma un virziena novērojumi veikti, izmantojot altimetra un skaterometra (augstuma un izkliedes mērītāju) sensorus uz ERS-1, ERS-2, Topex/Poseidon un Geosat satelītiem, kuru dati pieejami datubāzē waveclimate.com. Izmantojot šos novērojumus, aprēķinātas vidējās vērtības 200x200km kvadrātos, kuru centrā ir katra atrašanās vieta.

Viļņu augstums un virziens

Šajā kartē parādīts nozīmīgais viļņu augstums un virziens 237vietās, kas atrodas aptuveni 100km atstatus cita no citas, aptuveni 50–100km attālumā no Eiropas krasta. Viļņu augstuma un virziena novērojumi veikti, izmantojot altimetra (augstuma mērītāja) sensorus uz ERS-1, ERS-2, Topex/Poseidon un Geosat satelītiem, kuru dati pieejami datubāzē waveclimate.com. Izmantojot šos novērojumus, aprēķinātas vidējās vērtības 200x200km kvadrātos, kuru centrā ir katra atrašanās vieta.

Eiropas Jūras diena

Eiropas Jūras diena (EJD), kas iedibināta 2008.gadā, ir ikgadējs ES pasākums, kura uzmanības lokā ir ar jūrlietām un ilgtspējīgu zilo izaugsmi saistīti jautājumi. Šajā konferencē pulcējas politikas veidotāji, zinātnieki, nozares pārstāvji un plaša sabiedrība, notiek augsta līmeņa plenārsēdes un tematiskās sēdes, darbsemināri un izstādes. Šajā kartē parādītas vietas, kurās kopš Eiropas Jūras dienas iedibināšanas norisinājusies tās ikgadējā ieinteresēto personu konference.

Eiropas Jūras diena manā valstī (2019)

Vienlaikus ar Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi, kuros, izmantojot saukli “EJD manā valstī”, uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību. Tas dod daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā. Šī karte sniedz pārskatu par 150 vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” laikā no 2019.gada aprīļa līdz jūnijam norisinājās 21valstī (15ES dalībvalstīs un 6 ārpussavienības valstīs). Kā piemērus var minēt pludmaļu sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūrniecībai veltītas izstādes, ekobraucienus uz vietām ar bagātu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas u.tml. Daudzi organizatori izmantoja izdevību un savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstināja ar Eiropas Jūru atlantu. Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un mēģiniet atrisināt “EJD manā valstī 2019” uzdoto mīklu!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2021)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2021.gada 20. un 21.maijā norisinājās Helderā (Nīderlande), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinību un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 30000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Tā kā Covid-19 krīze vēl nav beigusies, “EJD manā valstī” 2021.gadā ietver gan virtuālus, gan– kur tas iespējams– klātienes pasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par 232 vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” 2021.gadā norisinājās 25 dažādās valstīs (21 ES dalībvalstī un 4 ārpussavienības valstīs). Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties “EJD manā valstī 2021” organizētajās bagātību medībās!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2022)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2022.gada 19. un 20.maijā norisinājās Ravennā (Itālija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinātības un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 50000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Tā kā Covid-19 krīze vēl nav beigusies, “EJD manā valstī” 2022.gadā ietver gan virtuālus, gan– kur tas iespējams– klātienes pasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” 2022.gadā norisinājās 29 dažādās valstīs (22 ES dalībvalstīs un 7 ārpussavienības valstīs). Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties “EJD manā valstī 2022” organizētajās laivu ātrumsacensībās!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2023)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2023.gada 24. un 25.maijā norisinājās Brestā (Francija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinību un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 50000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Šogad “EJD manā valstī” ietver klātienes pasākumus, virtuālus pasākumus un hibrīdpasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas 2023.gadā dažādās valstīs norisinājušies ar moto “EJD manā valstī”. Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus, studentus un plašu sabiedrību visā ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties Atlanta ģeoslēpņošanas spēlē!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2024)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2024.gada 30. un 31.maijā norisinājās Svendborgā (Dānija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību. Mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinātos, ka jūrā notiekošas darbības (piekrastes tūrisms, zveja, burāšana, kuģošana, atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošana, akvakultūra u.c.) ir svarīgas ES iedzīvotājiem un ekonomikai. ES krasta līnija ir 68000km gara, un līdz 50km attālumā no jūras dzīvo aptuveni trešdaļa ES iedzīvotāju.
Kopš 2018.gada, kad “Eiropas Jūras diena manā valstī” norisinājās pirmo reizi, pasākumu skaits ir būtiski audzis, un to klāsts aptver pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas, mākslas izstādes, darbseminārus un konferences. 2023.gadā 31valstī gan ES, gan ārpus tās tika organizēti 494pasākumi.
Šogad “EJD manā valstī” ietver klātienes pasākumus, virtuālus pasākumus un hibrīdpasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas 2024.gadā dažādās valstīs norisinājušies ar moto “EJD manā valstī”. Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus, studentus un plašu sabiedrību visā ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un mēģiniet izpildīt Zilās ekonomikas uzdevumu!

Jūras iekārtas

Eiropai ir plašs jūras pētniecības infrastruktūras tīkls, kas ietver dažādas iekārtas, tai skaitā pētniecības kuģus un kuģī uzstādāmu aprīkojumu, sauszemes un atkrastes pētniecības un testēšanas iekārtas, kas pēta fizikālus, bioloģiskus un ķīmiskus procesus un parādības, kā arī vairākas attālinātās un in situ novērošanas iekārtas. Šajā kartē iekārtas parādītas, pamatojoties uz EurOcean Jūras pētniecības infrastruktūru datubāzi. Klikšķiniet uz kartes, lai skatītu katras iekārtas galvenos parametrus, arī saites un kontaktinformāciju, kas ļauj piekļūt detalizētai informācijai, kuru sniedz attiecīgo iekārtu operatori.

Makroreģionālas stratēģijas un Atlantijas stratēģija

Šajā kartē parādītas četras ES makroreģionālās stratēģijas un Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģija. “Makroreģionāla stratēģija” ir Eiropadomes apstiprināts integrēts satvars, kura mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar ko saskaras vienā ģeogrāfiskajā apgabalā esošās dalībvalstis un trešās valstis, kuras stratēģijas īstenošanas rezultātā gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Misijas darbības: ES misija “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus”

Misijas darbības ir kopīgi centieni līdz 2030.gadam sasniegt misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus” trīs mērķus:

  1) aizsargāt un atjaunot jūras un saldūdens ekosistēmas un biodaudzveidību saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030.gadam;
  2) novērst un izskaust okeānu, jūru un ūdeņu piesārņojumu saskaņā ar ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu;
  3) ilgtspējīgo zilo ekonomiku padarīt oglekļneitrālu un apritīgu saskaņā ar ierosināto Eiropas Klimata aktu un visaptverošo redzējumu, kas nostiprināts ilgtspējīgas zilās ekonomikas stratēģijā.

Sasniegt šos misijas mērķus palīdzēs arī

• digitāla sistēma, kas veltīta zināšanām par okeāniem un ūdeņiem;
• sabiedrības mobilizēšana un iesaistīšana.

Lai par misijas darbībām uzzinātu vairāk, klikšķiniet šeit.

(2021–2030)

Perifēro piejūras reģionu konference

Aptuveni 160reģioni no 28valstīm ir apvienojušies un izveidojuši Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferenci (CPMR). CPMR darbs ir organizēts ģeogrāfiskās komisijās, kuru uzdevums ir popularizēt reģionu īpašo identitāti un sadarboties katra lielā jūras baseina— Atlantijas loka, Balkānu un Melnās jūras, salu, Vidusjūras, Baltijas jūras, Ziemeļjūras baseina— kopējas ieinteresētības jautājumos. Kartē parādīti CPMR dalībreģioni. CPMR tiecas nodrošināt, lai ES iestādēs un valstu valdības ņemtu vērā dalībreģionu vajadzības un intereses. Īpašas pūles CPMR velta tam, lai stiprinātu Eiropas jūras dimensiju, uzsverot, cik liela nozīme ir integrētai jūrlietu politikai, lielākai kopējās zivsaimniecības politikas reģionalizācijai un kuģošanas drošības sistēmai, kas spēj tikt galā ar aizvien intensīvāku kuģu satiksmi.

Reģionālās jūras konvencijas

Eiropā ir četras sadarbības struktūras, kuru mērķis ir aizsargāt jūras vidi un rosināt sadarboties dalībvalstis un kaimiņvalstis, kam ir kopīgi jūras ūdeņi,— reģionālās jūras konvencijas. Šajā kartē parādīti jūras reģioni, ko aptver reģionālās jūras konvencijas par jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija, Barselonas konvencija, Bukarestes konvencija un OSPAR konvencija). Kad dalībvalstis izstrādā savas jūras stratēģijas, tās izmanto šīs reģionālās sadarbības struktūras, lai savstarpēji koordinētu rīcību.

Apdzīvotība

Eiropas apdzīvotības kartē parādīta Eiropas apdzīvotība, pamatojoties uz satelītattēliem (SPOT5 un SPOT6). Konkrētāk, šajā kartē parādīts apbūvētās platības īpatsvars uz vienu telpisko vienību.

Bezdarbs

Šajā kartē parādīts bezdarbnieku īpatsvars dažādos Eiropas reģionos salīdzinājumā ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība reģionā ir mazāka par 100, bezdarbnieku īpatsvars ir mazāks par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, bezdarbnieku īpatsvars attiecīgajā reģionā ir lielāks par vidējo valstī.

Darba tirgus pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīta sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa dinamika Eiropas pilsētās un lielpilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(2000-2018)

Dzimstība un mirstība pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīti dati par dzimstību un mirstību pilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(1991-2018)

Dzīves apstākļi pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīts mājsaimniecību vidējais lielums pilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(2000-2018)

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Šajā kartē parādīts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars Eiropas reģionos salīdzinājumā ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība reģionā ir mazāka par 100, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars attiecīgajā reģionā ir lielāks par vidējo valstī.

Iedzīvotāji, kuru vecums ir 65 gadi un vairāk

Šajā kartē parādīts 65gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars salīdzinājumā ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība attiecīgajā Eiropas reģionā ir mazāka par 100, tad 65gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, tad 65gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks par vidējo valstī.

Iedzīvotāju blīvums

Šajā kartē parādīts iedzīvotāju blīvums salīdzinājumā ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja konkrētā Eiropas reģionā rādītāja vērtība ir mazāka par 100, iedzīvotāju blīvums ir mazāks par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, iedzīvotāju blīvums attiecīgajā reģionā ir lielāks par vidējo valstī.

Iedzīvotāju blīvums piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē parādīts iedzīvotāju blīvums Eiropas piekrastes un nepiekrastes reģionos. Iedzīvotāju blīvums ir reģiona (gada vidējā) iedzīvotāju skaita attiecība pret reģiona (sauszemes) platību km². Ja sauszemes platība nav zināma, izmanto kopējo platību (ieskaitot iekšējos ūdeņus).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Šajā kartē parādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas pa reģioniem un gadiem. Izmaiņu rādītājam ir divi komponenti: dabiskās izmaiņas un neto migrācija plus statistiskā korekcija. Iedzīvotāju skaita dabiskās izmaiņas aprēķina kā starpību starp dzīvi dzimušo skaitu un mirušo skaitu. Ja dabiskās izmaiņas ir pozitīvas, tās sauc par dabisko pieaugumu. Neto migrāciju aprēķina kā starpību starp imigrantu skaitu un emigrantu skaitu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē, pamatojoties uz datiem par iedzīvotāju kopskaitu, dzimšanas un nāves gadījumu skaitu, parādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas piekrastes un nepiekrastes reģionos. Kopējo izmaiņu vispārējais koeficients ir iedzīvotāju skaita izmaiņas gada laikā (starpība starp iedzīvotāju skaitu divu secīgu gadu 1.janvārī) attiecībā pret iedzīvotāju vidējo skaitu attiecīgajā gadā.

Iedzīvotāju skaits pilsētās un lielpilsētās 1. janvārī sadalījumā pa vecumgrupām un dzimumiem

Šajā kartē parādīts pilsētu iedzīvotāju skaits sadalījumā pa vecumgrupām un dzimumiem. Dati savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(1990-2018)

Iedzīvotāju struktūra pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(1990-2018)

Izglītība pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīts augstskolu studentu skaits pilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(1991-2018)

Kultūra un tūrisms pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīts tūristu izmitināšanas vietās pavadīto nakšu kopskaits Eiropas pilsētās un lielpilsētās. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(2000-2018)

Pilsētu un lielpilsētu iedzīvotāji sadalījumā pēc pilsonības un dzimšanas valsts

Šajā kartē parādīta Eiropas pilsētu un lielpilsētu iedzīvotāju dinamika pilsonības un dzimšanas valsts griezumā. Dati par Eiropas pilsētām savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti: tie atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām, palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē. Šis rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēma. Papildu informācija par Eiropas pilsētu statistiku

(2004-2018)

Urbānās un lauku teritorijas

Šajā kartē parādītas urbānās un lauku teritorijas Eiropas reģionos. Pārsvarā urbānos reģionos lauku iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par 20% no iedzīvotāju kopskaita. Pārejas tipa reģionos lauku iedzīvotāju īpatsvars ir 20–50% no iedzīvotāju kopskaita. Visbeidzot, pārsvarā lauku reģionos lauku iedzīvotāju īpatsvars ir vismaz 50% no iedzīvotāju kopskaita.

Atkrastes ogļūdeņražu ieguves urbumi

Tādi ogļūdeņraži kā nafta un dabasgāze ir mūsdienu sabiedrības primārais enerģijas avots. Veicot urbumus, šos ogļūdeņražus iegūst no nogulumu slāņiem dziļi zem jūras dibena vai zemes virsas. Šajā kartē parādītas atkrastes ogļūdeņražu ieguves urbumu atrašanās vietas un darbības statuss Eiropā. Informācija iegūta, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem visā ES, kā arī Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Melnkalnes, un tā tiek atjaunināta katru gadu.

Atkrastes ogļūdeņražu izpētes aktīvās licences

Tādi ogļūdeņraži kā nafta un dabasgāze ir mūsdienu sabiedrības primārais enerģijas avots. Naftas un gāzes uzņēmumi meklē šos ogļūdeņražus (izpēte) un iegūst tos (ieguve) no nogulumu slāņiem, kas atrodas dziļi zem jūras dibena vai zemes virsas. Tā kā atkrastes reģionus, kuros atrodami ogļūdeņraži, kontrolē valstu valdības, naftas un gāzes uzņēmumiem ir vajadzīga licence šo resursu izpētei un ieguvei. Šajā kartē parādītas atkrastes ogļūdeņražu izpētes aktīvās licences Eiropā. Informācija iegūta, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem ES un ārpus ES, un tā tiek atjaunināta katru gadu.

Bagarēšanas vietas

Bagarēšana ir ekskavācijas darbi, kurus parasti veic zem ūdens seklās jūrās vai saldūdens apgabalos un kuru laikā dibena nogulumi tiek izsmelti un pārvietoti, lai paplašinātu un/vai padziļinātu ostas un kuģu ceļus, atjaunotu krastu vai pasargātu piekrastes no erozijas un plūdiem. Šajā kartē parādītas vietas, kurās notiek bagarēšanas darbi, un šo darbu mērķis. Informācija iegūta, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem visā ES.

Dziļjūras minerālresursi

Polimetāla rūdu konkrēcijas vai mangānu garoziņas ir agregāti, kas veidojas jūras dibenā un satur daudz vērtīgu metālu, piemēram, dzelzi, mangānu, niķeli, varu un kobaltu. Šādi metāli ir atrodami arī sulfīdu iegulās, proti, sēru saturošu minerālu uzkrājumos, kas veidojas netālu no vulkānu atverēm jūras dibenā. Šajā kartē parādīta šo dziļjūras minerālresursu klātbūtne dažādās paraugu ņemšanas vietās.

Jūras dibena litoloģija

Litoloģija pēta un apraksta iežu fizikālās īpašības, piemēram, krāsu, tekstūru, graudu izmēru vai minerālu sastāvu. Tas var būt vai nu šo īpašību detalizēts apraksts, vai arī ieža vispārējā fizikālā raksturojuma kopsavilkums. Šajā kartē parādīta jūras dibena iežu slāņu litoloģija Eiropas jūras reģionā.

Jūras dibena nogulumi

Nogulumi ir uzkrājušās daļiņas, piemēram, grants, smilts un māls, kā arī gliemežnīcas, konkrēcijas un cits bioloģisks materiāls. Šiem nogulumiem uzkrājoties un sablīvējoties, veidojas nogulumieži. Šajā kartē parādīti jūras dibena nogulumi dažādās paraugu ņemšanas vietās.

Jūras dibena nogulumu uzkrāšanās temps

Nogulumi ir uzkrājušās daļiņas, piemēram, grants, smilts un māls, kā arī gliemežnīcas un cits bioloģisks materiāls. Temps, kādā šie nogulumi uzkrājas jūras dibenā, ievērojami atšķiras atkarībā no vietas: visātrāk tas notiek upju grīvās, bet vislēnāk dziļā okeāna dzelmē. Šajā kartē parādīts jūras dibena nogulumu uzkrāšanās temps dažādās vietās Eiropas jūras reģionā. Tas noteikts ar datēšanas metodi vai aplēsts no akustiski seismiskajiem un urbumu seržu datiem.

Jūras dibena stratigrāfija

Stratigrāfija apraksta vēsturiski secīgi izveidojušos iežu slāņus (slāņkopas). Pamatojoties uz zemes stratigrāfiju, ģeologi vēsturi ir iedalījuši hierarhisku laika periodu sistēmā, kas pazīstama ar nosaukumu ģeoloģiskā laika skala. Šajā kartē parādīts iežu slāņu ģeoloģiskais vecums Eiropas jūras reģionā.

Jūras dibena substrāti

Nogulumi ir uzkrājušās daļiņas, piemēram, grants, smilts un dūņas. Šiem nogulumiem uzkrājoties un sablīvējoties, veidojas nogulumieži. Nogulumus, kas klāj jūras dibenu, sauc par jūras dibena substrātu. Šajā kartē parādīts jūras dibena substrāts Eiropas jūras reģionā (mērogā 1:250000), un tajā izdalītas piecas jūras dibena substrāta klases, kas atbilst Folka klasifikācijas shēmai, kā arī papildu klase, kurā ietilpst klintis un laukakmeņi.

Jūras nogulumu ieguve

Jūras dibena nogulumi, piemēram, smilts un grants, ir noderīgi celtniecības materiāli. Turklāt tos var izmantot pludmaļu atjaunošanā un aizsardzībā pret krasta eroziju. Šajā kartē parādītas jūras dibena nogulumu ieguves vietas, kā arī iegūto materiālu galaizmantojums. Informācija iegūta, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem ES un ārpus ES, un tā tiek atjaunināta katru gadu.

Ogļūdeņražu iegulas

Tādi ogļūdeņraži kā nafta, dabasgāze, akmeņogles un bitumens ir mūsdienu sabiedrības primārais enerģijas avots. Tie veidojušies miljoniem gadu garumā, organiskajam materiālam noārdoties un veidojot biezas nogulumu sekvences, ko sauc par ogļūdeņražu iegulām un kas atrodas dziļi zem zemes virsmas. Šādas iegulas sastopamas galvenokārt kontinentālajos šelfos, kontinenta nogāzēs, kontinenta piekājēs un mazos okeānu baseinos. Šajā kartē parādītas ogļūdeņražu iegulu atrašanās vietas un apmērs Eiropas jūras reģionā.

Tektoniskās līnijas

Tektonika apraksta zemes garozas uzbūvi un kustības un izskaidro daudzus ģeoloģiskus procesus, tādus kā kalnu veidošanās, vulkānisms un zemestrīces. Lūzuma līnijas ir plaisas, kas sadala garozas daļas, kuras kustas cita attiecībā pret citu. Šajā kartē parādītas tektoniskās līnijas Eiropas jūras reģionā.

Vidējais jūras dziļums

Šajā kartē parādīti batimetriskie dati, t.i., vertikālā ūdens slāņa vidējais dziļums Eiropā, ar izšķirtspēju 1/16loka minūtes (~115metri), kā arī sauszemes teritoriju topogrāfija. Batimetriskā karte sagatavota, pamatojoties uz atsevisķiem batimetriskiem mērījumiem un izmantojot saliktus digitālos reljefa datus/modeļus (cDTM).

Zemūdens ainavas

Pagātnē vairāki ledus laikmeti sekoja cits citam un izraisīja jūras līmeņa svārstīšanos par vairāk nekā 100m. To rezultātā daudzas no senajām ainavām, kuras pazina mūsu senči, nonāca zem ūdens un nu ir zudušas mūsu skatam. Šajā kartē parādītas šo zemūdens ainavu zināmās topogrāfiskās un arheoloģiskās iezīmes Eiropā. Informācija savākta EMODnet geology, pamatojoties uz darbu, kas veikts daudzos citos projektos, piemēram, SPLASHCOS, SASMAP un MEDFLOOD.

Zemūdens fluīdu emisijas

Nogulumu un klinšu slāņi zem jūras dibena satur ne tikai ūdeni, bet arī citus fluīdus, piemēram, naftu, metānu, oglekļa dioksīdu un gāzes, kas veidojas organiskā materiāla noārdīšanās rezultātā. Šie zemūdens fluīdi atrodas zem liela spiediena, tāpēc tie pa lūzumiem un plaisām nonāk līdz jūras dibenam. Kad fluīdi sasniedz jūras dibenu, tie noplūst vertikālajā ūdens slāni, un šo procesu sauc par fluīdu emisiju. Ja nogulumi sajaucas ar šiem fluīdiem, veidojas augstspiediena dubļi, kas var izvirst jūras dibenā, veidojot dubļu vulkānu. Šajā kartē parādītas fluīdu emisiju vietas un nevulkāniskas izcelsmes dubļu vulkāni. Informācija savākta no dažādiem nacionāliem un reģionāliem kartēšanas projektiem un literatūras avotiem.

Zemūdens izobatas

Kontūrlīnijas jeb izobatas (t.i., iedomātas līnijas, kas kartē savieno visus punktus ar vienādu dziļumu) tiek iezīmētas, pamatojoties uz vidējo jūras dziļumu, kas ir ekvivalents augstumam topogrāfijā. Šajā kartē parādītas 50, 100, 200, 500, 1000, 2000 un 5000metru izobatas.

Zemūdens noslīdeņi

Noslīdeņi ir zemes masu pārvietošanās, piemēram, klinšu nogruvumi, lavīnas, nogāžu nobrukumi un seklas atlūzu plūsmas. Tie var notikt arī zem ūdens, un tad tos sauc par zemūdens noslīdeņiem. Šajā kartē parādīti dažādu veidu zemūdens noslīdeņi, kas atrodas jūras dibenā vai zem tā un atsegumos. Informācija savākta no dažādiem nacionāliem un reģionāliem kartēšanas projektiem un literatūras avotiem.

Zemūdens vulkāni

Zemūdens vulkāni ir zemūdens atveres vai plaisas zemes virsmā, no kurām var izplūst magma. Liels skaits zemūdens vulkānu atrodas netālu no tektonisko plātņu kustības zonām. Lai gan lielākā daļa zemūdens vulkānu atrodas jūru un okeānu dzelmē, daži var atrasties arī seklos ūdeņos un izvirduma laikā izmest atmosfērā gāzes un pelnus. Šajā kartē parādītas zemūdens vulkānu atrašanās vietas un morfoloģija Eiropas jūras reģionā.

Posidonia oceanica (jūraszāļu suga) izplatība

Šajā kartē parādīta Posidonia oceanica izplatība. Šī jūraszāļu suga ir Vidusjūras endēmiskā suga. Šīs jūraszāles veido lielas zemūdens pļavas, kas ir svarīga ekosistēmas daļa. To augļi brīvi peld ūdenī un Itālijā ir pazīstami ar nosaukumu “jūras olīvas” (l'oliva di mare). Tuvējās piekrastēs nereti tiek izskaloti to lapu šķiedrainā materiāla kamoli, ko apzīmē ar vārdu egagropili.

Dzīvotņu deskriptori: bioloģiskās zonas

Šajā kartē parādītas visu Eiropas ūdeņu klasificētās bioloģiskās zonas, ko izmanto EMODnet izstrādātajā jūras gultnes dzīvotņu modelī (EUSeaMap). Tas ir viens no dzīvotņu deskriptoriem, ko izmanto galīgā dzīvotņu tipa noteikšanā. Bioloģiskās zonas tiek noteiktas, izmantojot dažādus fizikālos mainīgos un aizstājējvērtības.

Dzīvotņu klasifikācija pēc EUNIS 2019

Šī karte ir Eiropas jūru EUNIS jūras gultnes dzīvotņu prognozējošā karte. Kartē iespēju robežās ievērota EUNIS2007-11 klasifikācijas sistēma un izmantota visdetalizētākā klasifikācija atbilstoši modeļa prognozēm. EUNIS dzīvotņu klasifikācija ir visaptveroša Eiropas sistēma, kas izveidota, lai ar dzīvotņu identifikācijas kritēriju palīdzību veicinātu datu harmonizētu aprakstīšanu un vākšanu visā Eiropā. Gadījumos, kad atbilstoša EUNIS dzīvotņu tipa nav vai trūkst datu, klasifikācijai pievienoti papildu dzīvotņu tipi. Modelis aptver tikai sublitorāli; ņemot vērā litorāles lielo mainīgumu, detalizētu substrāta datu trūkumu un modeļa izšķirtspēju, litorālās dzīvotnes šādā mērogā ir grūti prognozēt.

Koraļļveida sārtaļģu dzīvotnes

Šajā kartē parādīts koraļļveida sārtaļģu atradņu modelētais telpiskais sadalījums Vidusjūrā. Šie bioloģiskie veidojumi ir tipiski Vidusjūras zemūdens ainavas elementi, kas ietver koraļļveida aļģu audzes, kuras aug vājas gaismas apstākļos. Tie veidojošies aļģu un dzīvnieku darbību rezultātā, ko līdzsvarojuši fizikāli, bioloģiski un erodējoši procesi. Sava apmēra, biodaudzveidības un produkcijas dēļ koraļļveida sārtaļģu dzīvotnes pieder pie svarīgākajām Vidusjūras ekosistēmām, un tiek uzskatīts, ka tās ir ļoti nozīmīgas gan zvejniecības, gan oglekļa piesaistīšanas aspektā.

Koraļļveidīgo dzīvotnes

Šajā kartē parādīts koraļļveidīgo atsegumu un koraļļveida sārtaļģu atradņu modelētais telpiskais sadalījums Vidusjūrā. Šie bioloģiskie veidojumi ir tipiski Vidusjūras zemūdens ainavas elementi, kas ietver koraļļveida aļģu audzes, kuras aug vājas gaismas apstākļos. Tie veidojošies aļģu un dzīvnieku darbību rezultātā, ko līdzsvarojuši fizikāli, bioloģiski un erodējoši procesi. Sava apmēra, biodaudzveidības un produkcijas dēļ koraļļveidīgo dzīvotnes un koraļļveida sārtaļģu dzīvotnes pieder pie svarīgākajām Vidusjūras ekosistēmām, un tiek uzskatīts, ka tās ir ļoti nozīmīgas gan zvejniecības, gan dabiskās oglekļa piesaistīšanas aspektā.

Prognozējoša dzīvotņu karte (JSPD)

Šajā kartē parādītas prognozētās jūras gultnes dzīvotnes Eiropas jūrās. Šī karte izveidota, pamatojoties uz klasificēto dzīvotņu deskriptoriem, ko izmanto galīgā dzīvotņu tipa noteikšanai. Tā atbilst Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (JSPD) noteiktajai dominējošo dzīvotņu klasifikācijas sistēmai (attiecīgā gadījumā); modeļa rezultāti vajadzības gadījumā ir agregēti. JSPD tika pieņemta 2008.gada 17.jūnijā, un tās mērķis ir efektīvāk aizsargāt vidi visā Eiropā.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz Grenlandes paltusa dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies Grenlandes paltusa (Reinhardtius hippoglossoides) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz Rietumatlantijas plekstes dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies Rietumatlantijas plekstes (Hippoglossoides platessoides) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz apaļdeguna garastes dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies apaļdeguna garastes (Coryphaenoides rupestris) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz dziļūdens sarkanasara dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies dziļūdens sarkanasara (Sebastes mentella) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Acanella arbuscula dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Acanella arbuscula dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Acanthogorgia armata dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Acanthogorgia armata dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Desmophyllum dianthus dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Desmophyllum dianthus dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Lophelia pertusa dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Lophelia pertusa dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Madrepora oculata dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Madrepora oculata dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz koraļļa Paragorgia arborea dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies koraļļa Paragorgia arborea dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz mencas dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies mencas (Gadus morhua) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz zilmutes sarkanasara dzīvotni

Paredzams, ka dziļūdens vidē klimata pārmaiņas radīs tālejošas sekas, tādas kā jūras ūdens paskābināšanās, sasilšana, skābekļa zudums un mazāka barības pieejamība jūras dibenā. Prognozes liecina, ka šīs pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, aukstūdens koraļļu rifus un to nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus. Kartē parādītas prognozes, kā nākotnē (2081–2100) saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju izzudīs, saglabāsies vai palielināsies zilmutes sarkanasara (Helicolenus dactylopterus) dzīvotne. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Jūras sugu novērojumi jūras reģionos

Šajā kartē parādīts sugu un novērojumu skaits katrā jūras reģionā, pamatojoties uz Eiropas Okeānu bioģeogrāfiskās informācijas sistēmā (EurOBIS) savākto informāciju. Starptautiskās Okeānu bioģeogrāfiskās informācijas sistēmas (OBIS) Eiropas mezgls publicē jūras organismu sugu izplatības datus, kas savākti Eiropas jūras ūdeņos vai ko Eiropas pētnieki savākuši ārpus Eiropas jūras ūdeņiem.

Jūrasputnu novērošana

Šajā kartē parādīti jūrasputnu novērojumi, kas pieejami Eiropas Okeānu bioģeogrāfiskās informācijas sistēmas (EurOBIS) datubāzē. Starptautiskās Okeānu bioģeogrāfiskās informācijas sistēmas (OBIS) Eiropas mezgls publicē jūras organismu sugu izplatības datus, kas savākti Eiropas jūras ūdeņos vai ko Eiropas pētnieki savākuši ārpus Eiropas jūras ūdeņiem.

Zooplanktona (Acartia) skaitliskums pavasarī

Šajā kartē parādīts Acartia ģints airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos pavasarī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Acartia) skaitliskums rudenī

Šajā kartē parādīts Acartia ģints airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos rudenī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Acartia) skaitliskums vasarā

Šajā kartē parādīts Acartia ģints airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos vasarā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Acartia) skaitliskums ziemā

Šajā kartē parādīts Acartia ģints airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos ziemā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Calanus finmarchicus) skaitliskums pavasarī

Šajā kartē parādīts Calanus finmarchicus sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos pavasarī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Calanus finmarchicus) skaitliskums rudenī

Šajā kartē parādīts Calanus finmarchicus sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos rudenī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Calanus finmarchicus) skaitliskums vasarā

Šajā kartē parādīts Calanus finmarchicus sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos vasarā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Calanus finmarchicus) skaitliskums ziemā

Šajā kartē parādīts Calanus finmarchicus sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos ziemā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Temora longicornis) skaitliskums pavasarī

Šajā kartē parādīts Temora longicornis sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos pavasarī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Temora longicornis) skaitliskums rudenī

Šajā kartē parādīts Temora longicornis sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos rudenī. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Temora longicornis) skaitliskums vasarā

Šajā kartē parādīts Temora longicornis sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos vasarā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Zooplanktona (Temora longicornis) skaitliskums ziemā

Šajā kartē parādīts Temora longicornis sugas airkājvēžu (zooplanktona) skaitliskums Eiropas ūdeņos ziemā. Dati par skaitliskumu iegūti, izmantojot nepārtrauktas darbības planktona reģistrētāju (Continuous Plankton Recorder). Airkājvēži ir zooplanktona veids: planktoniski vēžveidīgie, kas attāli radniecīgi garnelēm un krabjiem. Parasti šie sīkie vēžveidīgie zooplanktonā dominē un ir galvenais mazu zivju barības avots.

Pasaules jūras virsmas temperatūras reģionālā tendence

Datus par pasaules jūras virsas temperatūras reģionālo tendenci (Celsija grādi (°C) gadā) nodrošina Copernicus jūras pakalpojums. Jūras virsas temperatūra ir viens no būtiskajiem klimata mainīgajiem lielumiem, ko definējusi Pasaules klimata novērošanas sistēma un kas vajadzīgs, lai monitorētu un raksturotu pasaules klimata stāvokli.

Laikrindas liecina, ka kopš 20.gs. 90.gadu sākuma jūras virsas vidējā temperatūra pasaulē ir paaugstinājusies par vairāk nekā 0,3°C un turpina kāpt vēl nepieredzētā tempā par 0,014 ±0,001°C gadā. Pēdējos četros gados novērota kopš reģistrēšanas sākuma augstākā okeāna virsas temperatūra.

Jūras virsas temperatūra nepaaugstinās vienmērīgi, tāpēc daži reģioni ir vairāk apdraudēti nekā citi. Kartē parādīts jūras virsas vidējās temperatūras tendenču telpiskais sadalījums pasaules okeānos kopš 1993.gada. Tas liecina, ka no 1993. līdz 2018.gadam lielākajā daļā pasaules ūdens sasilst. Izņēmums no šīs tendences ir Ziemeļatlantija, jo īpaši reģions uz dienvidiem no Grenlandes, kurā novēro atdzišanu.

Okeāna monitoringa indikators “jūras virsas temperatūra” (SST) balstās uz pasaules jūras virsas temperatūras analīzi, ko ik dienas nodrošina Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Klimata pārmaiņu iniciatīvas SST projekts un Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums (C3S), un tas pieejams Copernicus jūras pakalpojumu katalogā.

Pasaules vidējā jūras līmeņa reģionālā tendence

Pasaules vidējā jūras līmeņa reģionālo tendenci (milimetros gadā) dara zināmu Copernicus jūras dienests. Okeāna sasilšanas un sauszemes ledus masas zuduma rezultātā jūras līmenis ceļas. Sasilstot ūdens izplešas, un aptuveni 30% no mūsdienās vērojamās pasaules vidējā jūras līmeņa celšanās ir saistīta tikai ar šo termisko izplešanos vien. Jūras līmeņa celšanās var nopietni ietekmēt piekrastes un salu reģionu iedzīvotājus, kā arī dabisko vidi, piemēram, jūras ekosistēmas.

Laikrindas rāda, ka kopš 1990.gadu sākuma vidējais jūras līmenis pasaulē ir cēlies par vairāk nekā 8cm un katru gadu turpina kāpt par 3,3mm. Jauni aprēķini liecina, ka pasaules vidējā jūras līmeņa pieauguma temps katru gadu palielinās par 0,12 ±0,073mm.

Jūras līmenis nepaaugstinās vienmērīgi, tāpēc daži reģioni ir vairāk apdraudēti nekā citi. Kartē parādīts jūras līmeņa tendenču telpiskais sadalījums kopš 1993.gada. Tajā redzams, ka lielākajā daļā pasaules jūru līmenis paaugstinās, taču starp reģioniem pastāv milzu atšķirības, piemēram, Klusā okeāna rietumdaļā jūras līmenis var celties pat par 8mm gadā. Šajā tropiskajā apgabalā reģionālās tendences ir saistītas galvenokārt ar termisko izplešanos. Jūras līmeņa reģionālo tendenču nenoteiktība ir aptuveni 2–3mm gadā, proti, atkarībā no reģiona vērtības var būt tikai 0,5mm gadā vai sasniegt pat 5,0mm gadā.

Šis okeāna monitoringa indikators tiek atvasināts no sistēmas DUACS aizkaves režīmā (versija DT-2018). Šos produktus izplata Copernicus Klimata pārmaiņu dienests, un tie pieejami arī Copernicus jūras pakalpojumu katalogā.

Bruto pievienotā vērtība pamatcenās piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē parādīta bruto pievienotā vērtība (BPV) bāzes cenās piekrastes un nepiekrastes reģionos. BPV ir starpība starp izlaides vērtību bāzes cenās un starppatēriņa vērtību pircēju cenās. Tas ir nacionālo kontu ražošanas konta balanspostenis. BPV var sadalīt pa nozarēm un institucionālajiem sektoriem. Proti, no visu nozaru vai sektoru BPV summas, kam pieskaitīti nodokļi par produktiem, atņemot subsīdijas par produktiem, iegūst iekšzemes kopproduktu. No BPV atņemot pamatkapitāla patēriņu, iegūst atbilstošo neto pievienoto vērtību (NPV). Jēdzieni “BPV tirgus cenās”, “BPV ražotāju cenās” un “BPV bāzes cenās” EKS2010 vairs netiek lietoti.

Iekšzemes kopprodukts (IKP)

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ekonomiskās aktivitātes mērs, ko izsaka kā visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību, no kuras atņemta to ražošanā izmantoto preču un pakalpojumu vērtība. To plaši izmanto, lai salīdzinātu dzīves līmeni vai uzraudzītu ekonomisko konverģenci vai diverģenci Eiropas Savienībā. IKP komponenti un saistītie rādītāji var sniegt vērtīgu priekšstatu par ekonomiskās aktivitātes galvenajiem veicinātājfaktoriem un tātad kalpot par pamatu konkrētu ES rīcībpolitiku izstrādei, uzraudzībai un izvērtēšanai. Šajā kartē parādīts iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir zemāka par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir augstāka par vidējo valstī. Papildu informācija: IKP iesācējiem

Iekšzemes kopprodukts (IKP) piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē parādīts iekšzemes kopprodukts (IKP) piekrastes un nepiekrastes reģionos, izteikts tirgus cenās. IKP tirgus cenās ir ražotāju rezidentvienību ražošanas darbības galarezultāts. To izsaka kā visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību, no kuras atņemta to ražošanā izmantoto preču un pakalpojumu vērtība. Sīkāki skaidrojumi par metodiku pieejami EKS2010 (Eiropas Kontu sistēmas) regulējumā.

Jūrniecības ietekme

Šajā kartē parādīta jūrniecības darbību ietekmēto iedzīvotāju procentuālā daļa, t.i., ES reģionu iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo jūrniecības pakalpojumu ietekmētās zonās. Jūrniecības pakalpojumu ietekmētā zona ir zona, ko var sasniegt noteiktā laikā, sākot no kādas vietas krastā un izmantojot esošo transporta tīklu.

Nodarbinātība piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē salīdzināta nodarbinātība piekrastes un nepiekrastes reģionos. Šī statistiskā analīze apkopo nodarbinātību visās nozarēs, ko aptver saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija NACE 2.red.

Nodarbinātība primārajā sektorā

Nodarbinātību primārajā sektorā veido nodarbinātība tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība, lauksaimniecība un zvejniecība. Šajā kartē parādīts primārajā sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējās nodarbinātības reģionā, salīdzinot ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir zemāka par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir augstāka par vidējo valstī.

Nodarbinātība sekundārajā sektorā

Nodarbinātība sekundārajā sektorā ir nodarbinātība ar zvejniecību saistītās darbībās, kas nav uzskatāmas par aktīvās zvejas darbībām. Sekundārais tautsaimniecības sektors ražo gatavās preces no primārā tautsaimniecības sektora sagādātajām izejvielām. Šajā sektorā ietilpst visas darbvietas ražošanā, pārstrādē un būvniecībā. Šajā kartē parādīts sekundārajā sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējās nodarbinātības reģionā, salīdzinot ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir zemāka par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir augstāka par vidējo valstī.

Nodarbinātība terciārajā sektorā

Nodarbinātību terciārajā sektorā, proti, pakalpojumu sektorā, veido darbvietas tādas jomās kā mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, pārvadājumi un izplatīšana, sabiedriskā ēdināšana, lietvedības pakalpojumi, mediji, tūrisms, apdrošināšana, banku pakalpojumi, veselības aprūpe un juridiskie pakalpojumi. Šajā kartē parādīts terciārajā sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējās nodarbinātības reģionā, salīdzinot ar valsts vidējo vērtību, kas vienāda ar 100. Ja rādītāja vērtība ir mazāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir zemāka par vidējo valstī. Ja rādītāja vērtība ir lielāka par 100, vērtība attiecīgajā reģionā ir augstāka par vidējo valstī.

Nodarbinātība zvejniecībā un akvakultūrā

Zvejniecība un akvakultūra aptver plašu darbvietu klāstu, sākot no ražošanas un pārdošanas (kuģi, zvejas rīki, ēsma utt.) līdz zivju audzēšanai un ieguvei, apstrādei, tirdzniecībai un izplatīšanai. Šīs darbvietas nodrošina jūras un saldūdeņu resursu ilgtspējīgu pārvaldību un vienlaikus veicina ekonomisko un sociālo attīstību pasaulē. Šajā kartē parādīta nodarbinātība zvejniecībā un akvakultūrā sadalījumā pa dalībvalstīm.

Uzņēmējdarbības demogrāfija un straujas izaugsmes uzņēmumi piekrastes un nepiekrastes reģionos

Šajā kartē parādīts tādu uzņēmumu skaits, kuru izaugsme ir 10% vai vairāk, piekrastes un nepiekrastes reģionos. Uzņēmējdarbības demogrāfija sniedz informāciju par uzņēmumu izveidošanas, darbības izbeigšanas un izdzīvošanas radītājiem, kā arī informāciju par saistītajiem nodarbinātības datiem. Uzņēmējdarbības demogrāfijas datus var izmantot, lai analizētu dažādu tirgu dinamiku un inovāciju, un tie nodrošina politisko lēmumu pieņemšanai vajadzīgo pamatinformāciju. Divi galvenie nodarbinātības novērtēšanas kritēriji ir nodarbināto personu skaits un algoto darbinieku skaits.

Eiropas jūru atlanta vēstnieki

Eiropas jūru atlants ir pieejams 24 valodās. Katrai atlanta valodai ir vēstnieks, kurš komunikācijas kampaņā, kas norisinājās no 2020.gada septembra līdz 2021.gada septembrim, stāstīja, kāpēc okeāni ir svarīgi viņam personīgi un kādēļ par okeāniem un jūrām būtu jārūpējas mums visiem. Vēstnieku vidū ir Eiropas Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD ģenerāldirektore Čarlīna Vitčeva, Eiropas Komisijas politikas speciālists Māris Stuļģis, dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu publiskā sektora iestāžu pārstāvji, institūtu vadītāji, akvārija direktors, zinātnieki, NVO koordinatori, kā arī sērfotājs, kuģa kapteinis, nirēja un šefpavāre, kuras restorāns saņēmis Mišelina zvaigzni. Lai uzzinātu, kas viņi ir, izpētiet karti un izlasiet viņu teikto par okeāniem un jūrām. Ņemiet vērā, ka vēstnieki kartē piekārtoti valstīm, kurās runā viņu pārstāvētajā valodā.

Eiropas zilo skolu tīkls

Eiropas zilo skolu tīkls ir daļa no koalīcijas EU4Ocean, un tā mērķis ir iedvesmot skolotājus, skolu direktorus un izglītības dienestu darbiniekus rosināt bērnudārzu, pamatskolu, vidusskolu, ģimnāziju, tehnikumu un arodskolu audzēkņus atsaukties aicinājumam “Atrodi okeānu!” un izstrādāt projektus, kas viņus sasaista ar okeānu vai jūru.

Jauno okeāna advokātu projekti

Jaunie okeāna advokāti ir projektu īstenotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Eiropas Komisija viņu projektus ir atzinusi un akreditējusi par tādiem, kas rada jēgpilnas un noturīgas pārmaiņas okeāna labā.

Klimatizglītība: ūdens virsas temperatūra, ko mērījuši skolēni

Šī izglītojošā karte tapusi, skolām piedaloties uzdevumā “Esi zinātnieks! Kartē klimata pārmaiņas jūrās un ūdenstilpēs”, kuru 2022.gadā aizsākusi Klimatizglītības koalīcija un Eiropas jūru atlants. Skolas visā Eiropā tika aicinātas sagādāt jaunam atlanta karšu slānim vajadzīgos datus. Uzdevumam bija septiņi posmi. Pirmajos divos posmos dalībnieki varēja uzzināt, kā atlants darbojas. Pēc tam skolotāji nobalsoja par veidojamās kartes tematu: ūdens virsas temperatūra jūrās, upēs, ezeros vai dīķos. Ūdens temperatūru skolas varēja mērīt dažādās vietās un dažādos laikos. Mērījumu rezultātus un visu vajadzīgo saistīto informāciju (piemēram, skolas/grupas nosaukums, mērīšanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas, mērīšanas datums un laiks, temperatūras mērīšanai izmantotā metode utt.) varēja iesniegt, aizpildot tiešsaistes veidlapu datu vākšanas posmā, kas beidzās 2023.gada 31.martā. Šajā posmā skolēni izzināja datu vākšanu, datu saskaņošanu, datu vizualizāciju un datu kopīgošanu. Kā skolas mērīja ūdens temperatūru? Vairākas skolas izmantoja termometru, bet, pateicoties Pasaules okeānu novērošanas partnerības (POGO) un bezpeļņas organizācijas “Educational Passages” sadarbībai, atlanta komanda saņēma arī datus no skolām, kuras uzbūvējušas un jūrā izvietojušas ar temperatūras sensoriem aprīkotas minilaivas. Tagad šis kartes slānis ļauj ikvienam piekļūt skolu savāktajiem datiem. Karti par mācību materiālu var izmantot ne tikai uzdevumā iesaistījušās skolas, bet arī citas skolas un visi interesenti. Pateicamies visām skolām, kas piedalījās uzdevumā, POGO un “Educational Passages” par viņu izcilo veikumu!

(2022.gada septembris – 2023.gada marts)

Okeānpratības koalīcija EU4Ocean un platformas EU4Ocean dalībnieki

Okeānpratības koalīcija EU4Ocean apvieno dažādas organizācijas, projektus un cilvēkus, kas veicina okeānpratību un ilgtspējīgu okeāna pārvaldību. Šī augšupējā un iekļaujošā iniciatīva, ko atbalsta Eiropas Komisija, aizsākta ar mērķi apvienot eiropiešu balsis, lai okeāni un jūras rūpētu ikvienam. Koalīcijai ir trīs komponenti: platforma, kurā darbojas organizācijas un privātpersonas, kas iesaistījušās okeānpratības iniciatīvās, okeāna jautājumiem veltīts Eiropas Jaunatnes forums un Eiropas zilo skolu tīkls.
Platforma EU4Ocean pulcē dažnedažādas ieinteresētās personas, kas pārstāv tādas jomas kā jūras pētniecība, zinātnes politika, zilā ekonomika, privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, māksla, izglītība, jaunatne un mediji. Dalībnieku mērogs sniedzas no vietējām un valsts organizācijām līdz reģionālām jūras un Eiropas iniciatīvām. Platformas dalībnieku lapas.

Platformas dalībnieki var dalīties ar idejām, veidot partnerības un sadarboties, lai nodrošinātu ciešāk koordinētu pieeju okeānpratībai Eiropā un izstrādātu konkrētas aktivitātes, kas gādā par patiesu informētību, iesaisti un impulsu, lai sabiedrība rīkotos un mainītos. Dalībnieki organizējušies trīs darba grupās: “Klimats un okeāns”, “Pārtika no okeāna” un “Veselīgs un tīrs okeāns”. Plašāka informācija.

Augstas frekvences radars

Šajā kartē parādīta augstas frekvences radaru atrašanās vieta. Šo informāciju teju reāllaikā nodrošina EMODnet Physics. Augstas frekvences radari ir izvietoti uz zemes un izmanto tālizpētes instrumentus, lai mērītu virsmas straumes ātruma laukus piekrastes tuvumā. Rezultātā iegūtie virsmas laukumi nodrošina daudz lielāku telpisko izšķirtspēju nekā līdzšinējās metodes, piemēram, straumes mērītāju virknes. Ar augstas frekvences radaru sistēmas palīdzību gandrīz reāllaikā iespējams ģenerēt straumes lauka kartes (t.i., straumes ātrumu (m/s) un straumes ātruma virzienu (grādos)). Šī informācija lieti noder jūras transporta nozarei: zināšanas par straumēm var palīdzēt samazināt degvielas patēriņu un būtiski samazināt jūras pārvadājumu izmaksas. Straumēm ir ļoti liels potenciāls nākotnes elektroenerģijas ražošanā, kurā iecerēts izmantot jūras straumju kinētisko enerģiju.

Dreifējošās bojas

Šajā kartē parādīta pasaules jūrās un okeānos izvietoto dreifējošo boju atrašanās vieta. Šos datus teju reāllaikā nodrošina EMODnet Physics. Dreifējoša boja ir okeanogrāfijas instruments, kas automātiski vāc vidiskus datus par jūrām un okeāniem. Šīs bojas brīvi dreifē un pārvietojas atkarībā no ūdens straumēm un sensoriem. Bojās uzstādītās autonomās mērīšanas sistēmas ļauj izmērīt okeanogrāfijas standarta parametrus (temperatūru, sāļumu, straumes) un dažos gadījumos arī citus parametrus, piemēram, duļķainumu, skābekli un hlorofila fluorescenci. Piemēram, viļņu bojas tiek izmantotas, lai mērītu ūdens virsmas kā līdzīgu viļņu grupas kustību. Līdzīgu viļņu grupu analizē, lai noteiktu tādus datus kā nozīmīgais viļņu augstums un periods un viļņu virziens. Šie dati ir svarīgi, lai izprastu okeāna dinamiku un izmantotu to datormodeļos, ar kuriem iespējams prognozēt okeāna mainību.

Dreifējošo boju trases (ikmēneša)

Dreifējoša boja ir okeanogrāfijas instruments, kas automātiski vāc vidiskus datus par okeānu. Šīs bojas brīvi dreifē, pārvietojas atkarībā no ūdens straumēm un ir aprīkotas ar sensoriem. Bojās uzstādītās autonomās mērīšanas sistēmas ļauj izmērīt okeanogrāfijas standartparametrus (temperatūru, sāļumu, straumes) un dažos gadījumos arī citus parametrus, piemēram, duļķainumu, skābekli un hlorofila fluorescenci. Šos novērojumus pārraida ar satelītu, tūlīt izmanto, lai precizētu prognozes un uzlabotu drošību jūrā, un tos dara pieejamus, izmantojot atvērto jūras datu iniciatīvas, piemēram, EMODnet. Šos globālos datu vākšanas centienus koordinē Sadarbības padome datu boju jautājumos (DBCP). Šajā kartē parādītas dreifējošo boju trajektorijas, kas pagājušā mēnesī reģistrētas visā pasaulē.

Hidroloģisko novērojumu stacijas

Šajā kartē parādīta hidroloģisko novērojumu staciju atrašanās vieta Eiropā. Šo informāciju nodrošina EMODnet Physics. Hidroloģisko novērojumu stacija, saukta arī par hidroloģisko mērījumu staciju vai hidroloģisko staciju, ir instrumentu bloks, kas atrodas uz sauszemes un monitorē un testē ūdenstilpes (strautus, akas, ezerus, kanālus, rezervuārus vai citus ūdensobjektus). Šajās stacijās esošie instrumenti mēra dažādus parametrus, tai skaitā ūdenslīmeni, ūdens noteci, ūdens ķīmisko sastāvu un ūdens temperatūru. Hidrologi vai vides zinātnieki izmanto datus, lai monitorētu un testētu virszemes ūdenstilpes (strautus, akas, ezerus, kanālus, rezervuārus vai citus ūdensobjektus) un monitorētu ūdens kvalitāti un biotu (dzīvos organismus). Hidroloģisko staciju atrašanās vietas bieži ir norādītas topogrāfiskajās kartēs. Dažas hidroloģiskās stacijas ir augsti automatizētas un var būt aprīkotas ar telemetrijas ierīcēm, kas pārraida datus centrālajai datu reģistrācijas iekārtai.

Zemūdens glaideris

Šajā kartē parādīta zemūdens glaideru atrašanās vieta pasaules jūrās un okeānos. Šo informāciju teju reāllaikā nodrošina EMODnet Physics. Zemūdens glaideris ir okeanogrāfijas instruments, kas automātiski vāc okeāna datus un monitorē jūras. Glaideri pa ūdeni pārvietojas zigzagveidā– augšup lejup. Glaideriem parasti ir vairāki sensori, kas veic dažādus mērījumus, piemēram, mēra temperatūru, vadītspēju (lai aprēķinātu sāļumu), straumes, hlorofila fluorescenci (fitoplanktona aizstājējvērtība), gaismas viļņu atstarošanos, gultnes dziļumu un (dažreiz) skaņas viļņu atstarošanos. Tie pārvietojas dažādā dziļumā un navigācijai izmanto globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), spiediena sensorus, nolieces sensorus un magnētiskus kompasus, kas nodrošina datus temporālā un telpiskā mērogā.

Zinātnisko novērojumu platformas

Šajā kartē parādīta zinātnisko novērojumu platformu atrašanās vieta pasaules jūrās un okeānos. Datus nodrošina EMODnet Physics. Zinātnisko novērojumu platformas ir stacionāras struktūras, ko var izmantot, lai okeānu monitorētu no ūdens virsas līdz okeāna dibenam. Platformas ir pietauvotas ar resnām trosēm un kabeļiem, un vertikālajā ūdens slānī tās notur stikla bumbas vai sintaktisko putu pludiņi. Uz zinātnisko novērojumu platformas ir uzstādīti dažādi instrumenti, sensori un paraugu ņemšanas ierīces, kas mēra okeāna fizikālos, ķīmiskos un bioloģiskos parametrus. Daži sensori ir automatizēti un vāc un nosūta datus dažu stundu laikā. Kā automatizētu sensoru piemērus var minēt CTD sensorus (vadītspējas, temperatūras, dziļuma sensori), straumes mērītājus (tādus kā akustiskie Doplera straumes mērītāji vai propellera tipa straumes mērītāji) un dažus ķīmiskos sensorus, piemēram, hlorofila a (fitoplanktona aizstājējvērtība) sensorus. Vēl citi instrumenti ņem ūdens paraugus (piemēram, lai savāktu fitoplanktonu, t.i., mikroskopiskos augus) vai uztver organiskās vielas, kas nokrīt okeāna dibenā (piemēram, sedimentu uztvērēji). Platformas var būt izvietotas piekrastē vai atklātā okeānā, un, aprīkotas ar sārmu vai litija akumulatoru blokiem, tās var darboties ilgu laiku, t.i., vismaz vienu gadu. Sensoru un paraugu ņemšanas ierīču tehniskā apkope jāveic regulāri, piemēram, reizi gadā, un bieži to dara pētniecības kuģi.

“Argo” zondes

Šajā kartē parādīta pasaules jūrās un okeānos izvietoto “Argo” zonžu atrašanās vieta. Šo informāciju teju reāllaikā nodrošina EMODnet Physics. “Argo” ir 3800brīvi dreifējošas profilēšanas zondes, kas vāc okeāna vidiskos datus, tai skaitā veic temperatūras, sāļuma un straumes ātruma mērījumus okeāna augšējos 2000m. “Argo” zondes ir automatizētas, proti, dati tiek nosūtīti un publiskoti dažu stundu laikā pēc to ievākšanas. 20 gadu laikā “Argo” zondes ir izveidojušas 2miljonus okeāna profilu. Iegūtie dati ir devuši milzu ieguldījumu mūsu zināšanās par okeāna dinamiku un siltumsaturu. Dati gandrīz reāllaikā nonāk operacionālos datormodeļos, kas tos izmanto, lai sagatavotu īstermiņa prognozes par straumēm (piemēram, sakarā ar naftas noplūdēm atkrastē, meklēšanas un glābšanas operācijām) un temperatūru (piemēram, zvejniecības vajadzībām), sezonālas vai ikgadējas prognozes (piemēram, El Niño) un ilgtermiņa desmitgažu prognozes par okeāna/atmosfēras klimata sistēmu, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) prognozes.

“Ferrybox”

Šajā kartē parādīta patlaban pasaules jūrās un okeānos izvietoto sistēmas “ferrybox” elementu atrašanās vieta. Šo informāciju teju reāllaikā nodrošina EMODnet Physics. “Ferrybox” ir automatizēta ūdens virsējā slāņa monitoringa sistēma, kas integrēta kuģa caurplūdes sistēmā. To uzstāda uz komerciāliem kuģiem (piemēram, pasažieru prāmjiem vai kravas kuģiem) un pētniecības kuģiem, kas pieteikušies brīvprātīgi. “Ferrybox” ir aprīkota ar dažādiem sensoriem, kas automātiski vāc datus, kuri saistīti ar okeāna fizikālajiem (sāļums, temperatūra, duļķainums utt.), ķīmiskajiem (barības vielas, pH, O₂, CO₂ un izšķīdušais organiskais ogleklis) un bioloģiskajiem (piemēram, hlorofils, kas ir fitoplanktona (mikroskopisko augu) aizstājējvērtība) parametriem. Šo informāciju var izmantot, lai novērtētu jūras ūdens kvalitāti un jūras ekoloģiju, un tā var palīdzēt izprast gaisa un jūras mijiedarbību, piemēram, CO₂ gāzapmaiņu un globālas pārmaiņas, tai skaitā okeāna paskābināšanos.

Eiropas jūru atlanta vēstnieki

Eiropas jūru atlants ir pieejams 24 valodās. Katrai atlanta valodai ir vēstnieks, kurš komunikācijas kampaņā, kas norisinājās no 2020.gada septembra līdz 2021.gada septembrim, stāstīja, kāpēc okeāni ir svarīgi viņam personīgi un kādēļ par okeāniem un jūrām būtu jārūpējas mums visiem. Vēstnieku vidū ir Eiropas Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD ģenerāldirektore Čarlīna Vitčeva, Eiropas Komisijas politikas speciālists Māris Stuļģis, dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu publiskā sektora iestāžu pārstāvji, institūtu vadītāji, akvārija direktors, zinātnieki, NVO koordinatori, kā arī sērfotājs, kuģa kapteinis, nirēja un šefpavāre, kuras restorāns saņēmis Mišelina zvaigzni. Lai uzzinātu, kas viņi ir, izpētiet karti un izlasiet viņu teikto par okeāniem un jūrām. Ņemiet vērā, ka vēstnieki kartē piekārtoti valstīm, kurās runā viņu pārstāvētajā valodā.

Eiropas zilo skolu tīkls

Eiropas zilo skolu tīkls ir daļa no koalīcijas EU4Ocean, un tā mērķis ir iedvesmot skolotājus, skolu direktorus un izglītības dienestu darbiniekus rosināt bērnudārzu, pamatskolu, vidusskolu, ģimnāziju, tehnikumu un arodskolu audzēkņus atsaukties aicinājumam “Atrodi okeānu!” un izstrādāt projektus, kas viņus sasaista ar okeānu vai jūru.

Jauno okeāna advokātu projekti

Jaunie okeāna advokāti ir projektu īstenotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Eiropas Komisija viņu projektus ir atzinusi un akreditējusi par tādiem, kas rada jēgpilnas un noturīgas pārmaiņas okeāna labā.

Klimatizglītība: ūdens virsas temperatūra, ko mērījuši skolēni

Šī izglītojošā karte tapusi, skolām piedaloties uzdevumā “Esi zinātnieks! Kartē klimata pārmaiņas jūrās un ūdenstilpēs”, kuru 2022.gadā aizsākusi Klimatizglītības koalīcija un Eiropas jūru atlants. Skolas visā Eiropā tika aicinātas sagādāt jaunam atlanta karšu slānim vajadzīgos datus. Uzdevumam bija septiņi posmi. Pirmajos divos posmos dalībnieki varēja uzzināt, kā atlants darbojas. Pēc tam skolotāji nobalsoja par veidojamās kartes tematu: ūdens virsas temperatūra jūrās, upēs, ezeros vai dīķos. Ūdens temperatūru skolas varēja mērīt dažādās vietās un dažādos laikos. Mērījumu rezultātus un visu vajadzīgo saistīto informāciju (piemēram, skolas/grupas nosaukums, mērīšanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas, mērīšanas datums un laiks, temperatūras mērīšanai izmantotā metode utt.) varēja iesniegt, aizpildot tiešsaistes veidlapu datu vākšanas posmā, kas beidzās 2023.gada 31.martā. Šajā posmā skolēni izzināja datu vākšanu, datu saskaņošanu, datu vizualizāciju un datu kopīgošanu. Kā skolas mērīja ūdens temperatūru? Vairākas skolas izmantoja termometru, bet, pateicoties Pasaules okeānu novērošanas partnerības (POGO) un bezpeļņas organizācijas “Educational Passages” sadarbībai, atlanta komanda saņēma arī datus no skolām, kuras uzbūvējušas un jūrā izvietojušas ar temperatūras sensoriem aprīkotas minilaivas. Tagad šis kartes slānis ļauj ikvienam piekļūt skolu savāktajiem datiem. Karti par mācību materiālu var izmantot ne tikai uzdevumā iesaistījušās skolas, bet arī citas skolas un visi interesenti. Pateicamies visām skolām, kas piedalījās uzdevumā, POGO un “Educational Passages” par viņu izcilo veikumu!

(2022.gada septembris – 2023.gada marts)

Okeānpratības koalīcija EU4Ocean un platformas EU4Ocean dalībnieki

Okeānpratības koalīcija EU4Ocean apvieno dažādas organizācijas, projektus un cilvēkus, kas veicina okeānpratību un ilgtspējīgu okeāna pārvaldību. Šī augšupējā un iekļaujošā iniciatīva, ko atbalsta Eiropas Komisija, aizsākta ar mērķi apvienot eiropiešu balsis, lai okeāni un jūras rūpētu ikvienam. Koalīcijai ir trīs komponenti: platforma, kurā darbojas organizācijas un privātpersonas, kas iesaistījušās okeānpratības iniciatīvās, okeāna jautājumiem veltīts Eiropas Jaunatnes forums un Eiropas zilo skolu tīkls.
Platforma EU4Ocean pulcē dažnedažādas ieinteresētās personas, kas pārstāv tādas jomas kā jūras pētniecība, zinātnes politika, zilā ekonomika, privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, māksla, izglītība, jaunatne un mediji. Dalībnieku mērogs sniedzas no vietējām un valsts organizācijām līdz reģionālām jūras un Eiropas iniciatīvām. Platformas dalībnieku lapas.

Platformas dalībnieki var dalīties ar idejām, veidot partnerības un sadarboties, lai nodrošinātu ciešāk koordinētu pieeju okeānpratībai Eiropā un izstrādātu konkrētas aktivitātes, kas gādā par patiesu informētību, iesaisti un impulsu, lai sabiedrība rīkotos un mainītos. Dalībnieki organizējušies trīs darba grupās: “Klimats un okeāns”, “Pārtika no okeāna” un “Veselīgs un tīrs okeāns”. Plašāka informācija.

Konsultatīvās padomes

Konsultatīvās padomes ir ieinteresēto personu vadītas organizācijas, kas Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm sniedz ieteikumus par zvejniecības pārvaldības jautājumiem. Tie var būt ieteikumi par saglabāšanu un pārvaldības sociālekonomiskajiem aspektiem, kā arī par noteikumu vienkāršošanu. Ar konsultatīvajām padomēm apspriežas reģionalizācijas kontekstā. Vēl viens konsultatīvo padomju uzdevums ir palīdzēt sagādāt zvejniecības pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem vajadzīgos datus. Konsultatīvo padomju sastāvā ir nozares un citu interešu grupu pārstāvji. Šajā kartē redzami apgabali, ko aptver dažas konsultatīvās padomes.

Ražotāju organizācijas

Ražotāju organizācijas ir oficiāli atzītas struktūras, ko izveidojuši zvejas vai akvakultūras produktu ražotāji. Tās atbild par zivsaimniecības ikdienas pārvaldību, un tām ir svarīga loma kopējās zivsaimniecības politikas un tirgu kopīgās organizācijas funkcionēšanā, jo tās:

• kolektīvi pārvaldot savu biedru darbības, virza ražotājus uz ilgtspējīgu zvejniecību un akvakultūru,
• palīdz ražotājiem pielāgot piedāvājumu tirgus pieprasījumam,
• atbalsta tos pievienotās vērtības radīšanā.

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 200ražotāju organizāciju. Lai sasniegtu tirgu kopīgās organizācijas mērķus, ražotāju organizācijas var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai orientētu savu biedru produktu piedāvājumu un mārketingu, ar sertifikācijas shēmu, kvalitātes zīmju, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu palīdzību veicinātu produktu noietu utt. Tās var atbalstīt arī profesionālo apmācību, IKT izmantošanu un darbu, kura mērķis ir mazināt to biedru veikto zvejniecības vai akvakultūras darbību ietekmi uz vidi. Šajā kartē parādīta ražotāju organizāciju atrašanās vieta.

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (sugas, kas nav tālu migrējošas sugas)

Šajā kartē parādītas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kas pārvalda zivju krājumus, sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem. RZPO ir starptautiskas organizācijas, kas noteic saistošus tālu migrējošo vai transzonālo zivju krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības pasākumus. RZPO aptver lielāko daļu pasaules jūru. Tās var iedalīt RZPO, kas koncentrējas tikai uz tālu migrējošo zivju, proti, tunzivju un tunzivjveidīgo sugu, krājumu pārvaldību (“tunzivju RZPO”), un RZPO, kas pārvalda citus zvejas resursus (t.i., pelaģiskos vai demersālos) konkrētā apgabalā, kā redzams zemāk kartē. Organizācijas veido valstis, kas ieinteresētas zvejot attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un piekrastes valstis. RZPO ir pilnvarotas pieņemt dažādus noteikumus par zvejniecības pārvaldību. Tās izmanto pārvaldības rīkus, piemēram, nozvejas limitus (kvotas), tehniskus pasākumus, telpiskus un/vai temporālus ierobežojumus, kā arī uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbības, ar kurām nodrošina atbilstību noteikumiem. Lēmumus RZPO pieņem, pamatojoties uz attiecīgo zinātnisko struktūru sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un regulāri izskata biedru atbilstību. Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, aktīvi piedalās 10organizācijās, kuru kompetencē tunzivis neietilpst. Lai piekļūtu RZPO tīmekļa vietnēm, noklikšķiniet uz kartes.

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (tālu migrējošas sugas)

Šajā kartē parādītas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kas pārvalda zivju krājumus, sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem. RZPO ir starptautiskas organizācijas, kas noteic saistošus tālu migrējošo vai transzonālo zivju krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības pasākumus. RZPO aptver lielāko daļu pasaules jūru. Tās var iedalīt RZPO, kas koncentrējas tikai uz tālu migrējošo zivju, proti, tunzivju un tunzivjveidīgo sugu, krājumu pārvaldību (“tunzivju RZPO”), un RZPO, kas pārvalda citus zvejas resursus (t.i., pelaģiskos vai demersālos) konkrētā apgabalā, kā redzams zemāk kartē. Organizācijas veido valstis, kas ieinteresētas zvejot attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un piekrastes valstis. RZPO ir pilnvarotas pieņemt dažādus noteikumus par zvejniecības pārvaldību. Tās izmanto pārvaldības rīkus, piemēram, nozvejas limitus (kvotas), tehniskus pasākumus, telpiskus un/vai temporālus ierobežojumus, kā arī uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbības, ar kurām nodrošina atbilstību noteikumiem. Lēmumus RZPO pieņem, pamatojoties uz attiecīgo zinātnisko struktūru sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un regulāri izskata biedru atbilstību. Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, aktīvi piedalās 10organizācijās, kuru kompetencē tunzivis neietilpst. Lai piekļūtu RZPO tīmekļa vietnēm, noklikšķiniet uz kartes.

Eiropas Jūras diena

Eiropas Jūras diena (EJD), kas iedibināta 2008.gadā, ir ikgadējs ES pasākums, kura uzmanības lokā ir ar jūrlietām un ilgtspējīgu zilo izaugsmi saistīti jautājumi. Šajā konferencē pulcējas politikas veidotāji, zinātnieki, nozares pārstāvji un plaša sabiedrība, notiek augsta līmeņa plenārsēdes un tematiskās sēdes, darbsemināri un izstādes. Šajā kartē parādītas vietas, kurās kopš Eiropas Jūras dienas iedibināšanas norisinājusies tās ikgadējā ieinteresēto personu konference.

Eiropas Jūras diena manā valstī (2019)

Vienlaikus ar Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi, kuros, izmantojot saukli “EJD manā valstī”, uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību. Tas dod daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā. Šī karte sniedz pārskatu par 150 vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” laikā no 2019.gada aprīļa līdz jūnijam norisinājās 21valstī (15ES dalībvalstīs un 6 ārpussavienības valstīs). Kā piemērus var minēt pludmaļu sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūrniecībai veltītas izstādes, ekobraucienus uz vietām ar bagātu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas u.tml. Daudzi organizatori izmantoja izdevību un savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstināja ar Eiropas Jūru atlantu. Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un mēģiniet atrisināt “EJD manā valstī 2019” uzdoto mīklu!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2021)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2021.gada 20. un 21.maijā norisinājās Helderā (Nīderlande), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinību un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 30000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Tā kā Covid-19 krīze vēl nav beigusies, “EJD manā valstī” 2021.gadā ietver gan virtuālus, gan– kur tas iespējams– klātienes pasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par 232 vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” 2021.gadā norisinājās 25 dažādās valstīs (21 ES dalībvalstī un 4 ārpussavienības valstīs). Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties “EJD manā valstī 2021” organizētajās bagātību medībās!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2022)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2022.gada 19. un 20.maijā norisinājās Ravennā (Itālija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinātības un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 50000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Tā kā Covid-19 krīze vēl nav beigusies, “EJD manā valstī” 2022.gadā ietver gan virtuālus, gan– kur tas iespējams– klātienes pasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas ar moto “EJD manā valstī” 2022.gadā norisinājās 29 dažādās valstīs (22 ES dalībvalstīs un 7 ārpussavienības valstīs). Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus no visas ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties “EJD manā valstī 2022” organizētajās laivu ātrumsacensībās!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2023)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2023.gada 24. un 25.maijā norisinājās Brestā (Francija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību.
“EJD manā valstī” ir būtiska daļa no okeānzinību un aktīvisma viļņa, kas pēdējos gados ir pieņēmies spēkā, un tās pasākumi ir kļuvuši arvien populārāki, ik gadus piesaistot vairāk nekā 50000 dalībnieku. Vietējās darbības, piemēram, pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas ostās, jūras tēmām veltītas mākslas izstādes, darbsemināri, konferences, semināri, okeānpratības pasākumi, ekobraucieni un pastaigas pa vietām ar bagātīgu jūrniecības mantojumu, laivu ekskursijas, jūras muzeju, kuģu, akvāriju, kuģu būvētavu u.c. apmeklējumi, ir domātas plašai auditorijai visā Eiropā, bet to izklaides un spēles elementi piesaista tieši bērnus un jauniešus. Šādas aktivitātes daudzajiem Eiropas reģioniem, kuros ir jūrniecības kultūra, dod iespēju iesaistīties svinīgos pasākumos un uzsvērt jūru un okeānu būtisko lomu vietējā sabiedrībā.
Šogad “EJD manā valstī” ietver klātienes pasākumus, virtuālus pasākumus un hibrīdpasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas 2023.gadā dažādās valstīs norisinājušies ar moto “EJD manā valstī”. Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus, studentus un plašu sabiedrību visā ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un piedalieties Atlanta ģeoslēpņošanas spēlē!

Eiropas Jūras diena manā valstī (2024)

Vienlaikus ar gadskārtējo Eiropas Jūras dienas (EJD) konferenci, kas 2024.gada 30. un 31.maijā norisinājās Svendborgā (Dānija), visā Eiropā tiek rīkoti vairāki vietēja mēroga pasākumi ar moto “EJD manā valstī”, kuros uzrunā jauniešus un plašu sabiedrību. Mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinātos, ka jūrā notiekošas darbības (piekrastes tūrisms, zveja, burāšana, kuģošana, atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošana, akvakultūra u.c.) ir svarīgas ES iedzīvotājiem un ekonomikai. ES krasta līnija ir 68000km gara, un līdz 50km attālumā no jūras dzīvo aptuveni trešdaļa ES iedzīvotāju.
Kopš 2018.gada, kad “Eiropas Jūras diena manā valstī” norisinājās pirmo reizi, pasākumu skaits ir būtiski audzis, un to klāsts aptver pludmales sakopšanas talkas, organizētas ekskursijas, mākslas izstādes, darbseminārus un konferences. 2023.gadā 31valstī gan ES, gan ārpus tās tika organizēti 494pasākumi.
Šogad “EJD manā valstī” ietver klātienes pasākumus, virtuālus pasākumus un hibrīdpasākumus.
Šī karte sniedz pārskatu par vietējiem pasākumiem, kas 2024.gadā dažādās valstīs norisinājušies ar moto “EJD manā valstī”. Daudzi organizatori izmanto izdevību, lai savos pasākumos skolēnus, studentus un plašu sabiedrību visā ES iepazīstinātu ar Eiropas jūru atlantu.
Lai šo karti padarītu vēl unikālāku, esam tajā kaut ko paslēpuši. Nāciet svinēt, pētiet karti un mēģiniet izpildīt Zilās ekonomikas uzdevumu!

Jūras iekārtas

Eiropai ir plašs jūras pētniecības infrastruktūras tīkls, kas ietver dažādas iekārtas, tai skaitā pētniecības kuģus un kuģī uzstādāmu aprīkojumu, sauszemes un atkrastes pētniecības un testēšanas iekārtas, kas pēta fizikālus, bioloģiskus un ķīmiskus procesus un parādības, kā arī vairākas attālinātās un in situ novērošanas iekārtas. Šajā kartē iekārtas parādītas, pamatojoties uz EurOcean Jūras pētniecības infrastruktūru datubāzi. Klikšķiniet uz kartes, lai skatītu katras iekārtas galvenos parametrus, arī saites un kontaktinformāciju, kas ļauj piekļūt detalizētai informācijai, kuru sniedz attiecīgo iekārtu operatori.

Makroreģionālas stratēģijas un Atlantijas stratēģija

Šajā kartē parādītas četras ES makroreģionālās stratēģijas un Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģija. “Makroreģionāla stratēģija” ir Eiropadomes apstiprināts integrēts satvars, kura mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar ko saskaras vienā ģeogrāfiskajā apgabalā esošās dalībvalstis un trešās valstis, kuras stratēģijas īstenošanas rezultātā gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Misijas darbības: ES misija “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus”

Misijas darbības ir kopīgi centieni līdz 2030.gadam sasniegt misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus” trīs mērķus:

  1) aizsargāt un atjaunot jūras un saldūdens ekosistēmas un biodaudzveidību saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030.gadam;
  2) novērst un izskaust okeānu, jūru un ūdeņu piesārņojumu saskaņā ar ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu;
  3) ilgtspējīgo zilo ekonomiku padarīt oglekļneitrālu un apritīgu saskaņā ar ierosināto Eiropas Klimata aktu un visaptverošo redzējumu, kas nostiprināts ilgtspējīgas zilās ekonomikas stratēģijā.

Sasniegt šos misijas mērķus palīdzēs arī

• digitāla sistēma, kas veltīta zināšanām par okeāniem un ūdeņiem;
• sabiedrības mobilizēšana un iesaistīšana.

Lai par misijas darbībām uzzinātu vairāk, klikšķiniet šeit.

(2021–2030)

Perifēro piejūras reģionu konference

Aptuveni 160reģioni no 28valstīm ir apvienojušies un izveidojuši Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferenci (CPMR). CPMR darbs ir organizēts ģeogrāfiskās komisijās, kuru uzdevums ir popularizēt reģionu īpašo identitāti un sadarboties katra lielā jūras baseina— Atlantijas loka, Balkānu un Melnās jūras, salu, Vidusjūras, Baltijas jūras, Ziemeļjūras baseina— kopējas ieinteresētības jautājumos. Kartē parādīti CPMR dalībreģioni. CPMR tiecas nodrošināt, lai ES iestādēs un valstu valdības ņemtu vērā dalībreģionu vajadzības un intereses. Īpašas pūles CPMR velta tam, lai stiprinātu Eiropas jūras dimensiju, uzsverot, cik liela nozīme ir integrētai jūrlietu politikai, lielākai kopējās zivsaimniecības politikas reģionalizācijai un kuģošanas drošības sistēmai, kas spēj tikt galā ar aizvien intensīvāku kuģu satiksmi.

Reģionālās jūras konvencijas

Eiropā ir četras sadarbības struktūras, kuru mērķis ir aizsargāt jūras vidi un rosināt sadarboties dalībvalstis un kaimiņvalstis, kam ir kopīgi jūras ūdeņi,— reģionālās jūras konvencijas. Šajā kartē parādīti jūras reģioni, ko aptver reģionālās jūras konvencijas par jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija, Barselonas konvencija, Bukarestes konvencija un OSPAR konvencija). Kad dalībvalstis izstrādā savas jūras stratēģijas, tās izmanto šīs reģionālās sadarbības struktūras, lai savstarpēji koordinētu rīcību.

Izsmeltās grunts deponēšana (novietnes)

Bagarēšanas darbos izsmeltā grunts ir dažādas irdenas, sajaukušās nogulas, kas sastāv no iežus, augsni un/vai gliemežnīcas saturošiem materiāliem, kurus izsmeļ un izgāž bagarēšanas un deponēšanas darbu laikā. Izsmeltā grunts diskordanti pārsedz dabisku, neskartu augsni vai regolītu un var veidot antropogēnas reljefa formas (piemēram, izsmeltās grunts uzbērumu). Bagarēšanā, ko veic kuģošanas vajadzībām (piemēram, ostu un laivu piestātņu ierīkošanai) un inženiertehniskām vajadzībām (piemēram, kabeļu un cauruļvadu ieguldīšanai), tiek izsmelti lieli daudzumi grunts, ko deponē jūrā. Bagarēšanas radītā ietekme uz vidi, piemēram, zvejas darbību traucējumi vai ekosistēmu kontaminācija, ir plaši atzīta problēma. Mūsdienās daudzu valstu nacionālās iestādes ir norādījušas grunts deponēšanas zonas, kurās šīs negatīvās sekas iespējams minimalizēt. Šajā kartē parādītas izsmeltās grunts novietnes.

Izsmeltās grunts izgāztuves (poligoni)

Bagarēšanas darbos izsmeltā grunts ir dažādas irdenas, sajaukušās nogulas, kas sastāv no iežus, augsni un/vai gliemežnīcas saturošiem materiāliem, kurus izsmeļ un izgāž bagarēšanas un deponēšanas darbu laikā. Izsmeltā grunts diskordanti pārsedz dabisku, neskartu augsni vai regolītu un var veidot antropogēnas reljefa formas (piemēram, izsmeltās grunts uzbērumu). Bagarēšanā, ko veic kuģošanas vajadzībām (piemēram, ostu un laivu piestātņu ierīkošanai) un inženiertehniskām vajadzībām (piemēram, kabeļu un cauruļvadu ieguldīšanai), tiek izsmelti lieli daudzumi grunts, ko deponē jūrā. Bagarēšanas radītā ietekme uz vidi, piemēram, zvejas darbību traucējumi vai ekosistēmu kontaminācija, ir plaši atzīta problēma. Mūsdienās daudzu valstu nacionālās iestādes ir norādījušas grunts deponēšanas zonas, kurās šīs negatīvās sekas iespējams minimalizēt. Šajā kartē parādītas grunts deponēšanas zonas.

Jūras gultnes piedrazojums: ar zveju saistītu drazu vienību blīvums (vienību skaits uz km²)

Ar zveju saistīti priekšmeti un cits jūras piedrazojums nodara būtisku kaitējumu arī jūras organismiem, jo dzīvnieki var atkritumos sapīties vai tos norīt un rezultātā saindēties. Drazas var iekļūt arī pārtikas apritē un apdraudēt cilvēka veselību globālā mērogā. Turklāt jūras piedrazojums būtiski kaitē ekonomikai, jo jūrā pazūd vērtīgi, reciklējami resursi, piesārņotās pludmales atbaida tūristus un aizvien vairāk dažādu drazu nonāk zvejnieku tīklos. Šajā kartē parādīts jūras gultnes piedrazojums ar priekšmetiem, kuri saistīti ar zveju, izteikts ar viena gada laikā zvejas traļu uzskaitēs savākto drazu skaitu. Jāņem vērā, ka tas, ka par dažiem reģioniem dati nav savākti, nenozīmē, ka ar zveju saistīta piedrazojuma tajos nav. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2011.–2022.gada rezultāti.

Jūras gultnes piedrazojums: blīvums (vienību skaits uz km²)

Jūras piedrazojums nodara būtisku kaitējumu jūras organismiem, jo dzīvnieki var atkritumos sapīties vai tos norīt un rezultātā saindēties. Drazas var iekļūt arī pārtikas apritē un apdraudēt cilvēka veselību globālā mērogā. Turklāt jūras piedrazojums būtiski kaitē ekonomikai, jo jūrā pazūd vērtīgi, reciklējami resursi, piesārņotās pludmales atbaida tūristus un aizvien vairāk dažādu drazu nonāk zvejnieku tīklos. Šajā kartē parādīts jūras gultnes piedrazojums (visas kategorijas), izteikts ar viena gada laikā zvejas traļu uzskaitēs savākto drazu skaitu. Jāņem vērā, ka tas, ka par dažiem reģioniem dati nav savākti, nenozīmē, ka jūras gultnes piedrazojuma tajos nav. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus.Šajā kartē parādīti 2011.–2022.gada rezultāti.

Jūras gultnes piedrazojums: materiālu kategorijas procentos gadā

Katru gadu cilvēka darbību rezultātā tiek radīti miljoniem tonnu piedrazojuma, no kura liela daļa nonāk mūsu okeānos un rada problēmas videi, ekonomikai un sabiedrības veselībai. Ne velti jūras piedrazojums ir atzīts par vienu no straujāk augošajiem apdraudējumiem pasaules okeānu veselībai, tajos mītošajiem organismiem un, galu galā, cilvēkiem, kas lieto uzturā jūras produktus. Šajā kartē parādīts piedrazojuma procentuālais sadalījums pa dažādām kategorijām (stikls, tekstilijas, metāls, polimēri u.c.). Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2007.–2021.gada rezultāti.

Jūras gultnes piedrazojums: plastmasas maisiņu blīvums (vienību skaits uz km²)

Plastmasas materiāls arvien vairāk piesārņo mūsu piekrastes un okeānus. Plastmasas piesārņojums ne tikai piemēslo mūsu pludmales— tas ir nāvējošs slazds daudziem jūras dzīvniekiem. Tie sapinas lielākajos vai apēd mazākos plastmasas atkritumus, noturēdami tos par barību. Šajā kartē parādīts jūras gultnes piedrazojums ar plastmasas maisiņiem, izteikts ar viena gada laikā zvejas traļu uzskaitēs savākto maisiņu skaitu. Jāņem vērā, ka tas, ka par dažiem reģioniem dati nav savākti, nenozīmē, ka plastmasas maisiņu tajos nav. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus.

Nogremdētā munīcija (poligoni)

Jūras dibenā nogremdētā munīcija rada bažas valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un pētniekiem visā pasaulē. Tie var būt ieroči, piemēram, nesprāgušas bumbas, tai skaitā ķīmiskie ieroči, kas nogremdēti pēc Pirmā un Otrā pasaules kara. Tie apdraud jūras vidi un cilvēka veselību un sagādā patiesas problēmas zilajai ekonomikai un jūras telpiskajai plānošanai, nemaz nerunājot par riskiem, kas saistīti ar šīs munīcijas izcelšanu, un tehniskām grūtībām, kas rodas tās neitralizēšanā. Šajā kartē parādīti poligoni, kuros atrodas parastā, ķīmiskā vai nezināma veida munīcija.

Nogremdētā munīcija (punkti)

Jūras dibenā nogremdētā munīcija rada bažas valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un pētniekiem visā pasaulē. Tie var būt ieroči, piemēram, nesprāgušas bumbas, tai skaitā ķīmiskie ieroči, kas nogremdēti pēc Pirmā un Otrā pasaules kara. Tie apdraud jūras vidi un cilvēka veselību un sagādā patiesas problēmas zilajai ekonomikai un jūras telpiskajai plānošanai, nemaz nerunājot par riskiem, kas saistīti ar šīs munīcijas izcelšanu, un tehniskām grūtībām, kas rodas tās neitralizēšanā. Kartē parādītas vietas, kurās attiecīgajā apgabalā atrodas parastā, ķīmiskā vai nezināma veida munīcija.

Ostās nodotie atkritumi

Šī karte sagatavota, agregējot un harmonizējot datu kopas, kas iegūtas no vairākiem avotiem visā ES. Atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija) atkritumu daudzumu ostās izsaka kubikmetros (m³) un/vai tonnās un iedala naftas atkritumos, sadzīves atkritumos, notekūdeņos, ostas atkritumos un to kopējā apjomā. Šīs datu kopas tiek atjauninātas katru gadu, un tajās iekļauti ikgadējie 2004.–2017.gada dati (ja pieejami) no šādām valstīm: Francija, Igaunija, Latvija, Portugāle, Somija un Spānija.

Pludmaļu piedrazojums: ar smēķēšanu saistītu priekšmetu skaita mediāna uz 100 m vienā apsekojumā; oficiālais monitorings bez UNEP_MARLIN datiem

Smēķēšana ne tikai kaitē veselībai— izsmēķi un cits jūras piedrazojums nodara būtisku kaitējumu arī jūras organismiem, jo dzīvnieki var atkritumos sapīties vai tos norīt un rezultātā saindēties. Drazas var iekļūt arī pārtikas apritē un apdraudēt cilvēka veselību globālā mērogā. Turklāt jūras piedrazojums būtiski kaitē ekonomikai, jo jūrā pazūd vērtīgi, reciklējami resursi, piesārņotās pludmales atbaida tūristus un aizvien vairāk dažādu drazu nonāk zvejnieku tīklos. Šajā kartē parādīta ar smēķēšanu saistītu priekšmetu skaita mediāna uz vienu pludmali gadā 100m garos Eiropas pludmaļu posmos. Šajā kartē iekļauti tikai Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (JSPD) paredzētā monitoringa apsekojumi bez UNEP-MARLIN datiem. UNEP MARLIN apsekojumi noris pēc īpaša protokola, ko piemēro Baltijas jūras centrālās daļas krastos. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2001.–2022.gada rezultāti.

Pludmaļu piedrazojums: ar zveju un akvakultūru saistītu plastmasas priekšmetu skaita mediāna uz 100 m vienā apsekojumā; oficiālais monitorings

Ar zveju saistīti priekšmeti un cits jūras piedrazojums nodara būtisku kaitējumu arī jūras organismiem, jo dzīvnieki var atkritumos sapīties vai tos norīt un rezultātā saindēties. Drazas var iekļūt arī pārtikas apritē un apdraudēt cilvēka veselību globālā mērogā. Turklāt jūras piedrazojums būtiski kaitē ekonomikai, jo jūrā pazūd vērtīgi, reciklējami resursi, piesārņotās pludmales atbaida tūristus un aizvien vairāk dažādu drazu nonāk zvejnieku tīklos. Šajā kartē parādīta ar zveju saistītu drazu vienību skaita mediāna 100m garos Eiropas pludmaļu posmos, kuros saskaņā ar Jūras Stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) veikts monitorings. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2001.–2022.gada rezultāti.

Pludmaļu piedrazojums: drazu vienību kopskaita mediāna uz 100 m vienā apsekojumā; oficiālais monitorings

Katru gadu cilvēka darbību rezultātā tiek radīti miljoniem tonnu piedrazojuma, no kura liela daļa nonāk mūsu okeānos un rada problēmas videi, ekonomikai un sabiedrības veselībai. Ne velti jūras piedrazojums ir atzīts par vienu no straujāk augošajiem apdraudējumiem pasaules okeānu veselībai, tajos mītošajiem organismiem un, galu galā, cilvēkiem, kas lieto uzturā jūras produktus. Šajā kartē parādīts jūras piedrazojuma kopējais skaitliskums (vienību skaits) vienā pludmalē gadā, konstatēts saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) veiktā monitoringā. Valstu dati ir homogenizēti un filtrēti, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2001.–2022.gada rezultāti.

Pludmaļu piedrazojums: piedrazojuma sastāvs sadalījumā pa materiālu kategorijām; oficiālais monitorings

Katru gadu cilvēka darbību rezultātā tiek radīti miljoniem tonnu piedrazojuma, no kura liela daļa nonāk mūsu okeānos un rada problēmas videi, ekonomikai un sabiedrības veselībai. Ne velti jūras piedrazojums ir atzīts par vienu no straujāk augošajiem apdraudējumiem pasaules okeānu veselībai, tajos mītošajiem organismiem un, galu galā, cilvēkiem, kas lieto uzturā jūras produktus. Šajā kartē parādīti drazu veidi, kas nonāk Eiropas pludmalēs. Tie iedalīti vairākās kategorijās (stikls, tekstilijas, metāls, polimēri u.c.), un kartē parādīta katra drazu veida procentuālā daļa, kas konstatēta monitoringā, kuru saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) veic Eiropas piekrastē. Tās var būt drazas, kas tieši izmestas pludmalēs, vai arī jūras drazas, kas izskalotas krastā. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2001.–2020.gada rezultāti.

Pludmaļu piedrazojums: plastmasas maisiņu skaita mediāna uz 100 m vienā apsekojumā; oficiālais monitorings

Plastmasas maisiņi un cits jūras piedrazojums nodara būtisku kaitējumu arī jūras organismiem, jo dzīvnieki var atkritumos sapīties vai tos norīt un rezultātā saindēties Drazas var iekļūt arī pārtikas apritē un apdraudēt cilvēka veselību globālā mērogā. Turklāt jūras piedrazojums būtiski kaitē ekonomikai, jo jūrā pazūd vērtīgi, reciklējami resursi, piesārņotās pludmales atbaida tūristus un aizvien vairāk dažādu drazu nonāk zvejnieku tīklos. Šajā kartē parādīta plastmasas maisiņu skaita mediāna 100m garos Eiropas pludmaļu posmos, kuros saskaņā ar Jūras Stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) veikts monitorings. Plastmasas stratēģijas satvarā ES ir pieņēmusi direktīvu, kuras mērķis ir ierobežot vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku izmantošanu. Vairāk informācijas par ietekmes novērtējumu. Tā pieņēmusi arī direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kurās var nodot kuģu atkritumus. Šajā kartē parādīti 2001.–2022.gada rezultāti.

Pludmaļu sakopšanas pasākumi

#EUBeachCleanUp ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kurā piedalās ANO un animācijas filmu varoņi smurfi. Pasaules talkas dienā ES delegācijas un pārstāvniecības sadarbojas ar NVO, skolām un citiem partneriem, lai organizētu pludmaļu sakopšanas pasākumus visā pasaulē.

Hlorofila koncentrācija (satelītu dati)

Šajā kartē parādīta hlorofila– fitoplanktona biomasas aizstājējvērtības– koncentrācija pasaules okeānos. Dati par 2016.gadu iegūti no satelītiem (MODIS-Aqua), un tos nodrošinājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC).Fitoplanktons ir mikroskopiskas vienšūnas aļģes, kas dreifē okeānā uz ūdens virsmas un ir primārais producents jūras barošanās ķēdes sākumā. Hlorofils ir fotosintezējošs pigments, kas plaši sastopams visās fitoplanktona sugās un piešķir tām zaļu krāsu. Tā kā hlorofila pigmentam ir izteikti zaļa krāsa, okeānā izkliedētā hlorofila un attiecīgi arī fitoplanktona vizualizēšanai var izmantot optiskos satelītu sensorus. Hlorofila koncentrācija ļauj aptuveni aplēst dzīvo fitoplanktona biomasu ūdens virsējā slānī.

Hlorofila koncentrācijas anomālijas (satelītu dati)

Šajā kartē parādītas hlorofila koncentrācijas anomālijas pasaules okeānos. Hlorofilu izmanto par fitoplanktona biomasas aizstājējvērtību. Dati par 2016.gadu iegūti no satelītiem (MODIS-Aqua), un tos nodrošinājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC).Fitoplanktons ir mikroskopiskas vienšūnas aļģes, kas dreifē okeānā uz ūdens virsmas un ir primārais producents jūras barošanās ķēdes sākumā. Hlorofils ir fotosintezējošs pigments, kas plaši sastopams visās fitoplanktona sugās un piešķir tām zaļu krāsu. Tā kā hlorofila pigmentam ir izteikti zaļa krāsa, okeānā izkliedētā hlorofila un attiecīgi arī fitoplanktona vizualizēšanai var izmantot optiskos satelītu sensorus. Tas ļauj aptuveni aplēst dzīvo fitoplanktona biomasu ūdens virsējā slānī. Hlorofila koncentrācijas anomālija ir novirze no vidējā stāvokļa. Tātad pozitīva anomālija norāda uz jaunu aļģu augšanu.

Hlorofils pasaules okeānos (dienas koncentrācija)

Šajā kartē parādīta hlorofila a dienas koncentrācija uz pasaules okeānu virsmas. Šo produktu nodrošina Copernicus; tas noteikts ar vairākiem satelītu optiskajiem sensoriem (SeaWiFS, MODIS-Aqua, MERIS, VIIRSN un OLCI-S3A) un aprēķināts, izmantojot Copernicus GlobColour procesoru. Tas gandrīz reāllaikā parāda hlorofila a koncentrāciju (mg uz kubikmetru) uz okeāna virsmas apgabalos, kuros debesis nav aizklājuši mākoņi. Hlorofils a ir fotosintezējošā planktona– okeānos mītošo primāro producentu– skaitliskuma aizstājējvērtība. Fitoplanktons ir mikroskopiskas vienšūnas aļģes, kas dreifē okeānā uz ūdens virsmas un satur zaļo pigmentu hlorofilu, pateicoties kuram tās var izmantot saules gaismas enerģiju, lai CO₂ pārveidotu cukuros un skābeklī. Tā kā hlorofila pigmentam ir izteikti zaļa krāsa, okeānā izkliedētā hlorofila un attiecīgi arī fitoplanktona vizualizēšanai var izmantot optiskos satelītu sensorus.

Hlorofils pasaules okeānos (mēneša vidējā koncentrācija)

Kartē parādīta hlorofila a mēneša vidējā koncentrācija uz pasaules okeānu virsmas. Šo produktu nodrošina Copernicus; tas noteikts ar vairākiem satelītu optiskajiem sensoriem (SeaWiFS, MODIS-Aqua, MERIS, VIIRSN un OLCI-S3A) un aprēķināts, izmantojot Copernicus GlobColour procesoru. Tas parāda hlorofila a vidējo koncentrāciju (mg uz kubikmetru) uz okeāna virsmas pēdējā mēneša laikā apgabalos, kuros debesis nebija aizklājuši mākoņi. Hlorofils ir fotosintezējošā planktona– okeānos mītošo primāro producentu– skaitliskuma rādītājs. Fitoplanktons ir mikroskopiskas vienšūnas aļģes, kas dreifē okeānā uz ūdens virsmas un satur zaļo pigmentu hlorofilu, pateicoties kuram tās var izmantot saules gaismas enerģiju, lai CO₂ pārveidotu cukuros un skābeklī. Tā kā hlorofila pigmentam ir izteikti zaļa krāsa, okeānā izkliedētā hlorofila un attiecīgi arī fitoplanktona vizualizēšanai var izmantot optiskos satelītu sensorus.

Jūras virsas temperatūra (satelītu dati)

Šajā kartē parādīta jūras virsas temperatūra (SST, Celsija grādos), kas noteikta pēc satelītu mērījumiem. Datus par 2016.gadu nodrošinājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC), izmantojot satelīta sensoru MODIS-Terra SST climatology. Jūras virsas temperatūru (SST) nosaka ar satelītu infrasarkano staru termosensoriem un optiskajiem sensoriem ar infrasarkanā spektra joslām. Okeāna virsas temperatūra ietekmē laikapstākļus, tostarp viesuļvētras, kā arī augu un dzīvnieku dzīvi okeānā.

Jūras virsas temperatūras anomālijas (satelītu dati)

Šajā kartē parādītas jūras virsas temperatūras (SST) anomālijas. Datus par 2015.gadu nodrošinājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC), izmantojot satelīta sensoru MODIS-Terra SST anomalies). Jūras virsas temperatūru (SST) nosaka ar satelītu infrasarkano staru termosensoriem un optiskajiem sensoriem ar infrasarkanā spektra joslām. Okeāna virsas temperatūra ietekmē laikapstākļus, tostarp viesuļvētras, kā arī augu un dzīvnieku dzīvi okeānā. Jūras virsas temperatūras anomālija ir novirze no vidējā stāvokļa, un tā var izpausties divējādi (zemāka vai augstāka temperatūra). Kartē ar oranžu krāsu parādītas pozitīvās anomālijas (virs nulles) lielākajā daļā Eiropas jūru un okeānu reģionu, un dati liecina par okeānu pakāpenisku vispārēju sasilšanu.

Ūdens caurredzamība

Šajā kartē parādīta ūdens caurredzamība okeāna augšējā slānī 2016.gadā. Datus par 2016.gadu nodrošinājis Kopīgais pētniecības centrs (JRC), izmantojot satelīta sensoru MODIS-Aqua Kd490 climatology. Ezera, jūras vai okeāna ūdens caurredzamības līmenis ir atkarīgs no tā, cik dziļi saules gaisma var iespiesties ūdenī. Ūdens caurredzamība ir atkarīga no daļiņu daudzuma ūdenī. Daļiņas var būt nedzīvas (piemēram, erozijas vai cita izšķīduša materiāla saneši) vai dzīvas (piemēram, fitoplanktons, mikroskopiskās aļģes). Difūzā vājinājuma koeficients Kd490 mēra gaismas iespiešanos vertikālajā ūdens slānī pie zilzaļās gaismas viļņu garuma (aptuveni 490nm). Tas ir labs ūdens caurredzamība rādītājs, kas izriet no ūdens sastāvdaļu radītās absorbcijas un izkliedes kombinētās iedarbības un apkārtējā gaismas lauka struktūras. Ūdens caurredzamība ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto ūdens kvalitātes novērtēšanā.

Eiropas jūras reģioni

Šajā kartē parādītas Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 4.pantā uzskaitīto Eiropas jūras reģionu un apakšreģionu robežas. Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) tika pieņemta 2008.gada 17.jūnijā, un tās mērķis ir efektīvāk aizsargāt vidi visā Eiropā.

Jūras telpiskās plānošanas projekti

Šajā kartē parādītas vietas, kurās Eiropā tiek īstenoti jūras telpiskās plānošanas (JTP) projekti. Jūras telpiskā plānošana ir process, kurā tiek plānots, kad un kur notiks cilvēka darbības jūrā, lai tās būtu pēc iespējas efektīvākas un ilgtspējīgākas. Jūras telpiskajā plānošanā ieinteresētās personas caurskatāmā veidā iesaistās jūras pārrobežu un starpnozaru pasākumu un darbu plānošanā, lai nodrošinātu, ka cilvēka darbības jūrā notiek efektīvi, droši un ilgtspējīgi. Vairāk informācijas

(2009-2022)

Piekrastes un jūras atlanti

Šajā kartē parādīti reģioni, kuru digitālie piekrastes atlanti pieejami internetā.

Zivju pirmie pārdevumi (ēdamgliemenes)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (garneles)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (lasis)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (menca)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (mintajs)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (siļķe un reņģe)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zivju pirmie pārdevumi (tunzivis)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā ES Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs (EUMOFA) uzrauga zvejas un akvakultūras produktu apjomu, vērtību un cenu no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, ieskaitot importu un eksportu. Pirmais pārdevums ir izkrautās zivis, kas izsoļu centrā reģistrētas vai pārdotas reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Pirmie pārdevumi var atšķirties no izkrāvumiem, jo tie neietver nedz no apstrādes uzņēmumu kuģiem izkrautas zivis, nedz tiešus pārdevumus apstrādātājiem. Šajā kartē parādīts, kur atrodas izsoļu centri, kuros notiek mēneša pirmā pārdošana Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Lai iegūtu vairāk informācijas par pirmo pārdevumu apjomu, vērtību un cenu, klikšķiniet uz interesējošās vietas. Šajā kartē doto informāciju EUMOFA agregējis no valstu pārvaldes iestādēm un komerciāliem avotiem, un tā darīta pieejama ar EMODnet Human Activities starpniecību.

Zvejas produktu apstrādes nozare

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība (apjoms)

Zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecība (vērtība)

Eiropas elektroenerģijas tīkli

Galvenās ostas (atrašanās vietas)

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. 74% preču Eiropā ieved vai no tās izved pa jūru. Taču ostas ir svarīgas ne tikai preču apritē, tās ir arī enerģētikas mezgli, kas apvieno tradicionālos un atjaunojamos energoresursus. Turklāt ostas rada darbvietas, un tiek lēsts, ka Eiropas ostās katru gadu iekāpj un izkāpj 400miljoni pasažieru. Šajā kartē parādītas ES galveno ostu atrašanās vietas. Karte sagatavota, agregējot un harmonizējot EUROSTAT datu kopas sadalījumā pa ostām ES dalībvalstīs, Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā.

Galvenās ostas (kuģu satiksme)

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. 74% preču Eiropā ieved vai no tās izved pa jūru. Taču ostas ir svarīgas ne tikai preču apritē, tās ir arī enerģētikas mezgli, kas apvieno tradicionālos un atjaunojamos energoresursus. Turklāt ostas rada darbvietas, un tiek lēsts, ka Eiropas ostās katru gadu iekāpj un izkāpj 400miljoni pasažieru. Šajā kartē parādīta jūras kuģu satiksme ES galvenajās ostās.

Galvenās ostas (pasažieru pārvadājumi)

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. Tiek lēsts, ka Eiropas ostās katru gadu iekāpj un izkāpj 400miljoni pasažieru. Šajā kartē parādīti pasažieri pārvadājumi ES galvenajās ostās. Dati tiek paziņoti tūkstošos pasažieru (neskaitot kruīza kuģu pasažierus) sadalījumā pa virzieniem un satiksmes veidiem.

Galvenās ostas (preču pārvadājumi)

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. 74% preču Eiropā ieved vai no tās izved pa jūru. Šajā kartē parādīti preču pārvadājumi ES galvenajās ostās. Dati tiek paziņoti tūkstošos tonnu sadalījumā pa kravas veidiem un virzieniem.

Jūras maģistrāles

Šajā kartē parādītas Eiropas jūras maģistrāles. Jūras maģistrāļu mērķis ir veicināt zaļus, dzīvotspējīgus, pievilcīgus un efektīvus jūras transporta savienojumus, kas integrēti kopējā transporta ķēdē. Eiropas Komisija ierosinājusi attīstīt jūras maģistrāles kā īstu, konkurētspējīgu sauszemes transporta alternatīvu. To īstenošanai būtu jāpalīdz atjaunot ES transporta sistēmas līdzsvaru.

Jūras satiksmes blīvuma karte

Kuģa satiksmes blīvums (citi kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: citi kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (apgādes kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: apgādes kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (atpūtas kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: atpūtas kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (ātrgaitas kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: ātrgaitas kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (bagarēšanas vai zemūdens operāciju kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: bagarēšanas vai zemūdens operāciju kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (burukuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: burukuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (kravas kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: kravas kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (kuģa veids nav zināms)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē ir parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: nav zināms. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (militārie kuģi un tiesībaizsardzības kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: militārie kuģi un tiesībaizsardzības kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (pasažieru kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: pasažieru kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (tankkuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: tankkuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (velkoņi un stūmējkuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: velkoņi un stūmējkuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Kuģu satiksmes blīvums (visi kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta kuģu satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities. Kartē parādīti galvenie transporta maršruti, zvejas vietas un atkrastes objektu būvniecības vietas. Eiropas Jūru atlantā atrodamas arī kuģu satiksmes blīvuma kartes sadalījumā pa kuģu veidiem (piemēram, kravas, zvejas, bagarēšanas un zemūdens operāciju kuģi un citi), un tās dod iespēju uzzināt, kurā vietā šīs dažādās darbības notiek.

Kuģu satiksmes blīvums (zvejas kuģi)

Eiropas jūras ir nozīmīgs jūras satiksmes mezgls. Zināšanas par to, kur notiek kuģu satiksme, ir būtiskas jūras telpiskajai plānošanai (piemēram, atkrastes vējparku un zemūdens kabeļu un cauruļvadu ierīkošanai) un cilvēka darbību (piemēram, zvejas, atkrastes objektu būvniecības) izraistītā jūras ekosistēmu ietekmējuma novērtēšanai. Šajā kartē parādīta satiksme Eiropas jūrās 2021.gadā attiecībā uz šādu kuģu veidu: zvejas kuģi. Kuģu satiksmes blīvums izteikts ar to stundu skaitu mēnesī, ko kuģi pavadījuši katrā kvadrātkilometrā. Karte sagatavota, veicot aprēķinus no lielas datu kopas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņām, kas satur datus par kuģu uztvērējraidītāju atrašanās vietām. Tas darīts, izmantojot jaunu lielo datu analīzes darbplūsmu, ko izstrādājis EMODnet Human Activities.

Ostas

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. 74% preču Eiropā ieved vai no tās izved pa jūru. Taču ostas ir svarīgas ne tikai preču apritē, tās ir arī enerģētikas mezgli, kas apvieno tradicionālos un atjaunojamos energoresursus. Turklāt ostas rada darbvietas, un tiek lēsts, ka Eiropas ostās katru gadu iekāpj un izkāpj 400miljoni pasažieru. Šajā kartē parādītas Eiropas ostas, kas iekļautas tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodu sarakstā.

Pasažieru pārvadājumi sadalījumā pa ostām

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. Tiek lēsts, ka Eiropas ostās katru gadu iekāpj un izkāpj 400miljoni pasažieru. Šajā kartē parādīta pasažieru plūsma sadalījumā pa ostām.

Prāmju maršruti

Šajā kartē parādīti visi nozīmīgie regulārie starptautiskie prāmju maršruti un visi nacionālie prāmju maršruti, kam ir būtiska nozīme valsts autoceļu vai dzelzceļu tīkla savienošanā.

Preču pārvadājumi sadalījumā pa ostām

Eiropas ostas ir svarīgi vārti, kas tās transporta koridorus savieno ar pārējo pasauli. 74% preču Eiropā ieved vai no tās izved pa jūru. Šajā kartē parādīts katrā ostā ievesto un no tās izvesto preču bruto svars*. (*Preču bruto svarā ietilpst arī iepakojums un transportlīdzeklis, kurā preces tiek vestas.)

Transports pilsētās un lielpilsētās

Šajā kartē parādīta uz 1000iedzīvotājiem reģistrēto automobiļu skaita dinamika pilsētās un lielpilsētās sadalījumā pa jūrām. Rādītājs aprēķināts no mainīgajiem, ko apkopojusi Eiropas Statistikas sistēmā. Dati par Eiropas pilsētām tika savākti, lai palīdzētu uzlabot urbānās dzīves kvalitāti. Tas atbalsta pieredzes apmaiņu starp Eiropas pilsētām; palīdz apzināt paraugpraksi, atvieglo salīdzinošo izvērtēšanu Eiropas līmenī un sniedz informāciju par dinamiku pilsētās un to apkaimē.

(2000-2018)

UNESCO pasaules mantojums

Gultu skaits uz kvadrātkilometru (1990–2011)

Šajā kartē parādīts, kā 1990.–2011.gadā ik gadu mainījies viesnīcās, citās tūristu mītnēs vai kolektīvās izmitināšanas vietās (piemēram, kempingos) pieejamo gultu skaits uz kvadrātkilometru.

Jūras muzeji

Peldūdeņu stāvoklis

Šajā kartē sniegts pārskats par peldūdeņu kvalitāti (izcila, laba, pietiekama, slikta) Eiropas piekrastēs. Tajā kompilēti dalībvalstu (ES 28) paziņotie 1990.–2022.gada dati, kurus darījusi pieejamus Eiropas Vides aģentūra.

Publiskie akvāriji

Tūristu izmitināšanas vietās pavadītās naktis piekrastes un nepiekrastes reģionos

Tūrisms ir svarīgs ekonomikas veicinātājfaktors piekrastes reģionos, taču tas var arī nelabvēlīgi ietekmēt piekrastes kopienas un ekosistēmas. Lai novērtētu šo ietekmi un attīstītu ilgtspējīgu piekrastes tūrisma pārvaldību, ir jāseko līdzi tūrisma attīstībai Eiropas piekrastē. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir uzskaitīt, cik naktis pavadītas tūristu izmitināšanas vietās piekrastes reģionos. Šajā kartē parādīts tūristu izmitināšanas vietās pavadīto nakšu skaits piekrastes un nepiekrastes reģionos (sākot no 2012.gada). Vairāk informācijas

Tūristu mītņu, viesu istabu un gultasvietu skaits piekrastes un nepiekrastes reģionos

Tūrisms ir svarīgs ekonomikas veicinātājfaktors piekrastes reģionos, taču tas var arī nelabvēlīgi ietekmēt piekrastes kopienas un ekosistēmas. Lai novērtētu šo ietekmi un attīstītu ilgtspējīgu piekrastes tūrisma pārvaldību, ir jāseko līdzi tūrisma attīstībai Eiropas piekrastē. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir noteikt tūristu mītņu, viesu istabu un gultasvietu skaitu piekrastes reģionos. Šajā kartē parādīts tūristu mītņu, viesu istabu un gultasvietu skaits piekrastes un nepiekrastes reģionos (sākot no 2012.gada). Vairāk informācijas

Amonjaks ūdensobjektos 2010. gada pavasarī

Kartē parādīta amonjaka koncentrācija ūdensobjektos 2010.gada pavasarī. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Tā ir rūpnieciska ķīmiska viela, ko plaši izmanto daudzu slāpekli saturošu organisko un neorganisko ķimikāliju sintēzē, mēslošanas līdzekļu ražošanā vai arī par mēslošanas līdzekli, ko tieši ievada augsnē, piemēram, apūdeņojot kokvilnas laukus. Virszemes un pazemes ūdeņos amonjaks visbiežāk iekļūst ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Lai gan amonjaka molekulas ir barības viela, kas vajadzīga dzīvības uzturēšanai, organismā var uzkrāties pārāk liels amonjaka daudzums, kas var izmainīt vielmaiņu vai paaugstināt organisma pH. Piemēram, tiek uzskatīts, ka amonjaka toksicitāte ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada neizskaidrojamus zivju zudumus inkubatorijos.

Amonjaks ūdensobjektos 2010. gada rudenī

Kartē parādīta amonjaka koncentrācija ūdensobjektos 2010.gada rudenī. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Tā ir rūpnieciska ķīmiska viela, ko plaši izmanto daudzu slāpekli saturošu organisko un neorganisko ķimikāliju sintēzē, mēslošanas līdzekļu ražošanā vai arī par mēslošanas līdzekli, ko tieši ievada augsnē, piemēram, apūdeņojot kokvilnas laukus. Virszemes un pazemes ūdeņos amonjaks visbiežāk iekļūst ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Lai gan amonjaka molekulas ir barības viela, kas vajadzīga dzīvības uzturēšanai, organismā var uzkrāties pārāk liels amonjaka daudzums, kas var izmainīt vielmaiņu vai paaugstināt organisma pH. Piemēram, tiek uzskatīts, ka amonjaka toksicitāte ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada neizskaidrojamus zivju zudumus inkubatorijos.

Amonjaks ūdensobjektos 2010. gada vasarā

Kartē parādīta amonjaka koncentrācija ūdensobjektos 2010.gada vasarā. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Tā ir rūpnieciska ķīmiska viela, ko plaši izmanto daudzu slāpekli saturošu organisko un neorganisko ķimikāliju sintēzē, mēslošanas līdzekļu ražošanā vai arī par mēslošanas līdzekli, ko tieši ievada augsnē, piemēram, apūdeņojot kokvilnas laukus. Virszemes un pazemes ūdeņos amonjaks visbiežāk iekļūst ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Lai gan amonjaka molekulas ir barības viela, kas vajadzīga dzīvības uzturēšanai, organismā var uzkrāties pārāk liels amonjaka daudzums, kas var izmainīt vielmaiņu vai paaugstināt organisma pH. Piemēram, tiek uzskatīts, ka amonjaka toksicitāte ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada neizskaidrojamus zivju zudumus inkubatorijos.

Amonjaks ūdensobjektos 2010. gada ziemā

Kartē parādīta amonjaka koncentrācija ūdensobjektos 2010.gada ziemā. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Tā ir rūpnieciska ķīmiska viela, ko plaši izmanto daudzu slāpekli saturošu organisko un neorganisko ķimikāliju sintēzē, mēslošanas līdzekļu ražošanā vai arī par mēslošanas līdzekli, ko tieši ievada augsnē, piemēram, apūdeņojot kokvilnas laukus. Virszemes un pazemes ūdeņos amonjaks visbiežāk iekļūst ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem. Termins “amonjaks” apzīmē divus ķīmiskus savienojumus, kas ūdenī ir līdzsvarā (nejonizētais amonjaks NH₃ un jonizētais amonjaks NH₄+). Lai gan amonjaka molekulas ir barības viela, kas vajadzīga dzīvības uzturēšanai, organismā var uzkrāties pārāk liels amonjaka daudzums, kas var izmainīt vielmaiņu vai paaugstināt organisma pH. Piemēram, tiek uzskatīts, ka amonjaka toksicitāte ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada neizskaidrojamus zivju zudumus inkubatorijos.

Fosfāti ūdensobjektos 2012-2017. gada pavasarī

Šajā kartē parādīta fosfātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada pavasarī. Fosfāti ir ķīmiskas vielas, kas satur fosforu, un, izraisīdami aļģu pārmērīgu augšanu, tie ietekmē ūdens kvalitāti. Aļģes barojas ar fosfātiem, sāk nekontrolēti augt un izjauc līdzsvaru ūdens ekosistēmās, turklāt, izdalīdamas kaitīgus toksīnus, iznīcina citas dzīvības formas. Pārmērīgs aļģu daudzums izraisa tā saukto ūdens “ziedēšanu”— parādību, kas samazina citiem augiem pieejamo saules gaismu un dažkārt izraisa to bojāeju. Baktērijas, kas sadala atmirušās aļģes, izmanto ūdenī izšķīdušo skābekli, kura trūkums dažkārt izraisa citu ūdensorganismu nosmakšanu.

Fosfāti ūdensobjektos 2012-2017. gada rudenī

Šajā kartē parādīta fosfātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada rudenī. Fosfāti ir ķīmiskas vielas, kas satur fosforu, un, izraisīdami aļģu pārmērīgu augšanu, tie ietekmē ūdens kvalitāti. Aļģes barojas ar fosfātiem, sāk nekontrolēti augt un izjauc līdzsvaru ūdens ekosistēmās, turklāt, izdalīdamas kaitīgus toksīnus, iznīcina citas dzīvības formas. Pārmērīgs aļģu daudzums izraisa tā saukto ūdens “ziedēšanu”— parādību, kas samazina citiem augiem pieejamo saules gaismu un dažkārt izraisa to bojāeju. Baktērijas, kas sadala atmirušās aļģes, izmanto ūdenī izšķīdušo skābekli, kura trūkums dažkārt izraisa citu ūdensorganismu nosmakšanu.

Fosfāti ūdensobjektos 2012-2017. gada vasarā

Šajā kartē parādīta fosfātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada vasarā. Fosfāti ir ķīmiskas vielas, kas satur fosforu, un, izraisīdami aļģu pārmērīgu augšanu, tie ietekmē ūdens kvalitāti. Aļģes barojas ar fosfātiem, sāk nekontrolēti augt un izjauc līdzsvaru ūdens ekosistēmās, turklāt, izdalīdamas kaitīgus toksīnus, iznīcina citas dzīvības formas. Pārmērīgs aļģu daudzums izraisa tā saukto ūdens “ziedēšanu”— parādību, kas samazina citiem augiem pieejamo saules gaismu un dažkārt izraisa to bojāeju. Baktērijas, kas sadala atmirušās aļģes, izmanto ūdenī izšķīdušo skābekli, kura trūkums dažkārt izraisa citu ūdensorganismu nosmakšanu.

Fosfāti ūdensobjektos 2012-2017. gada ziemā

Šajā kartē parādīta fosfātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada ziemā. Fosfāti ir ķīmiskas vielas, kas satur fosforu, un, izraisīdami aļģu pārmērīgu augšanu, tie ietekmē ūdens kvalitāti. Aļģes barojas ar fosfātiem, sāk nekontrolēti augt un izjauc līdzsvaru ūdens ekosistēmās, turklāt, izdalīdamas kaitīgus toksīnus, iznīcina citas dzīvības formas. Pārmērīgs aļģu daudzums izraisa tā saukto ūdens “ziedēšanu”— parādību, kas samazina citiem augiem pieejamo saules gaismu un dažkārt izraisa to bojāeju. Baktērijas, kas sadala atmirušās aļģes, izmanto ūdenī izšķīdušo skābekli, kura trūkums dažkārt izraisa citu ūdensorganismu nosmakšanu.

Hlorofila a koncentrācija (2012-2017. gada pavasaris)

Šajā kartē parādīta hlorofilaa pavasara koncentrācija Eiropas jūrās. Hlorofila koncentrāciju izmanto par mikroskopisko augu (fitoplanktona) biomasas (apjoma) aizstājējvērtību. Hlorofils dažādās formās ir atrodams aļģu un cita ūdens virsējā slānī sastopama fitoplanktona dzīvajās šūnās. Hlorofils ir būtiska bioķīmiska sastāvdaļa molekulārajā aparātā, kas atbild par fotosintēzi— svarīgu procesu, kurā saules gaismas enerģija tiek izmantota, lai ražotu skābekli, kas vajadzīgs dzīvības uzturēšanai. Jūrās un okeānos dzīvojošā fitoplanktona biomasa un veidi mainās laika gaitā un atkarībā no gadalaika.

Hlorofila a koncentrācija (2012-2017. gada rudens)

Šajā kartē parādīta hlorofilaa rudens koncentrācija Eiropas jūrās. Hlorofila koncentrāciju izmanto par mikroskopisko augu (fitoplanktona) biomasas (apjoma) aizstājējvērtību. Hlorofils dažādās formās ir atrodams aļģu un cita ūdens virsējā slānī sastopama fitoplanktona dzīvajās šūnās. Hlorofils ir būtiska bioķīmiska sastāvdaļa molekulārajā aparātā, kas atbild par fotosintēzi— svarīgu procesu, kurā saules gaismas enerģija tiek izmantota, lai ražotu skābekli, kas vajadzīgs dzīvības uzturēšanai. Jūrās un okeānos dzīvojošā fitoplanktona biomasa un veidi mainās laika gaitā un atkarībā no gadalaika.

Hlorofila a koncentrācija (2012-2017. gada vasara)

Šajā kartē parādīta hlorofilaa vasaras koncentrācija Eiropas jūrās. Hlorofila koncentrāciju izmanto par mikroskopisko augu (fitoplanktona) biomasas (apjoma) aizstājējvērtību. Hlorofils dažādās formās ir atrodams aļģu un cita ūdens virsējā slānī sastopama fitoplanktona dzīvajās šūnās. Hlorofils ir būtiska bioķīmiska sastāvdaļa molekulārajā aparātā, kas atbild par fotosintēzi— svarīgu procesu, kurā saules gaismas enerģija tiek izmantota, lai ražotu skābekli, kas vajadzīgs dzīvības uzturēšanai. Jūrās un okeānos dzīvojošā fitoplanktona biomasa un veidi mainās laika gaitā un atkarībā no gadalaika.

Hlorofila a koncentrācija (2012-2017. gada ziema)

Šajā kartē parādīta hlorofilaa ziemas koncentrācija Eiropas jūrās. Hlorofila koncentrāciju izmanto par mikroskopisko augu (fitoplanktona) biomasas (apjoma) aizstājējvērtību. Hlorofils dažādās formās ir atrodams aļģu un cita ūdens virsējā slānī sastopama fitoplanktona dzīvajās šūnās. Hlorofils ir būtiska bioķīmiska sastāvdaļa molekulārajā mehānismā, kas atbild par fotosintēzi— svarīgu procesu, kurā saules gaismas enerģija tiek izmantota, lai ražotu dzīvības uzturēšanai vajadzīgo skābekli. Jūrās un okeānos dzīvojošā fitoplanktona biomasa un veidi mainās laika gaitā un atkarībā no gadalaika.

Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa koncentrācija augšējā ūdens slānī (2012.–2017. gads, pavasaris)

Šajā kartē parādīta izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (INS) vidējā koncentrācija augšējā ūdens slānī, mērīta 2012.–2017.gada pavasara mēnešos. INS ir ūdens vertikālajā slānī izšķīdušo neorganisko slāpekļa savienojumu (nitrātu, nitrītu un amonija) summa. Šīs barības vielas ir būtiskas ūdensaugu un aļģu augšanai okeānā. Lai gan slāpeklis dabā ir sastopams lielā daudzumā, upju ieneses un notekūdeņu un mēslošanas līdzekļu noteces rezultātā var uzkrāties pārmērīgs slāpekļa daudzums, kas var izraisīt piekrastes ūdeņu eitrofikāciju. Tas notiek tad, ja pārāk liels barības vielu daudzums izraisa aļģu un augu masveida augšanu (ziedēšanu). Šī ziedēšana jau pati par sevi var būt toksiska, turklāt, organiskajai vielai sadaloties, tā patērē ūdenī izšķīdušo skābekli un smagos eitrofiskos apstākļos var novest pie hipoksiska un pat anoksiska stāvokļa. Tas var būt nāvējošs zivīm un citiem organismiem, kas dzīvo piekrastes ūdeņos tuvu jūras dibenam.

Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa koncentrācija augšējā ūdens slānī (2012.–2017. gads, rudens)

Šajā kartē parādīta izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (INS) vidējā koncentrācija augšējā ūdens slānī, mērīta 2012.–2017.gada rudens mēnešos. INS ir ūdens vertikālajā slānī izšķīdušo neorganisko slāpekļa savienojumu (nitrātu, nitrītu un amonija) summa. Šīs barības vielas ir būtiskas ūdensaugu un aļģu augšanai okeānā. Lai gan slāpeklis dabā ir sastopams lielā daudzumā, upju ieneses un notekūdeņu un mēslošanas līdzekļu noteces rezultātā var uzkrāties pārmērīgs slāpekļa daudzums, kas var izraisīt piekrastes ūdeņu eitrofikāciju. Tas notiek tad, ja pārāk liels barības vielu daudzums izraisa aļģu un augu masveida augšanu (ziedēšanu). Šī ziedēšana jau pati par sevi var būt toksiska, turklāt, organiskajai vielai sadaloties, tā patērē ūdenī izšķīdušo skābekli un smagos eitrofiskos apstākļos var novest pie hipoksiska un pat anoksiska stāvokļa. Tas var būt nāvējošs zivīm un citiem organismiem, kas dzīvo piekrastes ūdeņos tuvu jūras dibenam.

Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa koncentrācija augšējā ūdens slānī (2012.–2017. gads, vasara)

Šajā kartē parādīta izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (INS) vidējā koncentrācija augšējā ūdens slānī, mērīta 2012.–2017.gada vasaras mēnešos. INS ir ūdens vertikālajā slānī izšķīdušo neorganisko slāpekļa savienojumu (nitrātu, nitrītu un amonija) summa. Šīs barības vielas ir būtiskas ūdensaugu un aļģu augšanai okeānā. Lai gan slāpeklis dabā ir sastopams lielā daudzumā, upju ieneses un notekūdeņu un mēslošanas līdzekļu noteces rezultātā var uzkrāties pārmērīgs slāpekļa daudzums, kas var izraisīt piekrastes ūdeņu eitrofikāciju. Tas notiek tad, ja pārāk liels barības vielu daudzums izraisa aļģu un augu masveida augšanu (ziedēšanu). Šī ziedēšana jau pati par sevi var būt toksiska, turklāt, organiskajai vielai sadaloties, tā patērē ūdenī izšķīdušo skābekli un smagos eitrofiskos apstākļos var novest pie hipoksiska un pat anoksiska stāvokļa. Tas var būt nāvējošs zivīm un citiem organismiem, kas dzīvo piekrastes ūdeņos tuvu jūras dibenam.

Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa koncentrācija augšējā ūdens slānī (2012.–2017. gads, ziema)

Šajā kartē parādīta izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (INS) vidējā koncentrācija augšējā ūdens slānī, mērīta 2012.–2017.gada ziemas mēnešos. INS ir ūdens vertikālajā slānī izšķīdušo neorganisko slāpekļa savienojumu (nitrātu, nitrītu un amonija) summa. Šīs barības vielas ir būtiskas ūdensaugu un aļģu augšanai okeānā. Lai gan slāpeklis dabā ir sastopams lielā daudzumā, upju ieneses un notekūdeņu un mēslošanas līdzekļu noteces rezultātā var uzkrāties pārmērīgs slāpekļa daudzums, kas var izraisīt piekrastes ūdeņu eitrofikāciju. Tas notiek tad, ja pārāk liels barības vielu daudzums izraisa aļģu un augu masveida augšanu (ziedēšanu). Šī ziedēšana jau pati par sevi var būt toksiska, turklāt, organiskajai vielai sadaloties, tā patērē ūdenī izšķīdušo skābekli un smagos eitrofiskos apstākļos var novest pie hipoksiska un pat anoksiska stāvokļa. Tas var būt nāvējošs zivīm un citiem organismiem, kas dzīvo piekrastes ūdeņos tuvu jūras dibenam.

Izšķīdušā skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017. gada pavasarī

Šajā kartē parādīta skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada pavasarī. Ūdenī izšķīdušais skābeklis ir ļoti svarīgs dzīvajiem ūdens organismiem un līdztekus sāļumam un temperatūrai lielā mērā nosaka biodaudzveidību un ūdens kvalitāti. Ja izšķīdušā skābekļa daudzums nokrītas zem normālā līmeņa, tas ietekmē ūdens kvalitāti un var izraisīt eitrofikāciju.

Izšķīdušā skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017. gada rudenī

Šajā kartē parādīta skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada rudenī. Ūdenī izšķīdušais skābeklis ir ļoti svarīgs dzīvajiem ūdens organismiem un līdztekus sāļumam un temperatūrai lielā mērā nosaka biodaudzveidību un ūdens kvalitāti. Ja izšķīdušā skābekļa daudzums nokrītas zem normālā līmeņa, tas ietekmē ūdens kvalitāti un var izraisīt eitrofikāciju.

Izšķīdušā skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017. gada vasarā

Šajā kartē parādīta skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada vasarā. Ūdenī izšķīdušais skābeklis ir ļoti svarīgs dzīvajiem ūdens organismiem un līdztekus sāļumam un temperatūrai lielā mērā nosaka biodaudzveidību un ūdens kvalitāti. Ja izšķīdušā skābekļa daudzums nokrītas zem normālā līmeņa, tas ietekmē ūdens kvalitāti un var izraisīt eitrofikāciju.

Izšķīdušā skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017. gada ziemā

Šajā kartē parādīta skābekļa koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada ziemā. Ūdenī izšķīdušais skābeklis ir ļoti svarīgs dzīvajiem ūdens organismiem un līdztekus sāļumam un temperatūrai lielā mērā nosaka biodaudzveidību un ūdens kvalitāti. Ja izšķīdušā skābekļa daudzums nokrītas zem normālā līmeņa, tas ietekmē ūdens kvalitāti un var izraisīt eitrofikāciju.

Silikāti ūdensobjektos 2012-2017. gada pavasarī

Šajā kartē parādīta silikātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada pavasarī. Silikāti ir kontaminanti, kas atrodami lielākajā daļā ūdensobjektu, jo tos satur daudzas dabiskās nogulas, kas laika gaitā izšķīst ūdenī. Arī dabiskos fizikālās un ķīmiskās dēdēšanas procesos rodas daudz ārkārtīgi mazu silikātmateriālu daļiņu vai koloīdu. Ūdenī visu veidu aļģēm kā barības vielas ir vajadzīgs fosfors un slāpeklis, bet tikai kramaļģēm augšanai ir nepieciešams silīcijs. Paaugstināta silikātu koncentrācija izraisa produkcijas pieaugumu barošanās ķēdes trofiskajos līmeņos. Tas ir tieši saistīts ar zooplanktona biomasas un zivju biomasas pieaugumu. Paaugstināta silikātu koncentrācija ietekmē ūdens ekosistēmu un iespējas to izmantot cilvēka vajadzībām.

Silikāti ūdensobjektos 2012-2017. gada rudenī

Šajā kartē parādīta silikātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada rudenī. Silikāti ir kontaminanti, kas atrodami lielākajā daļā ūdensobjektu, jo tos satur daudzas dabiskās nogulas, kas laika gaitā izšķīst ūdenī. Arī dabiskos fizikālās un ķīmiskās dēdēšanas procesos rodas daudz ārkārtīgi mazu silikātmateriālu daļiņu vai koloīdu. Ūdenī visu veidu aļģēm kā barības vielas ir vajadzīgs fosfors un slāpeklis, bet tikai kramaļģēm augšanai ir nepieciešams silīcijs. Paaugstināta silikātu koncentrācija izraisa produkcijas pieaugumu barošanās ķēdes trofiskajos līmeņos. Tas ir tieši saistīts ar zooplanktona biomasas un zivju biomasas pieaugumu. Paaugstināta silikātu koncentrācija ietekmē ūdens ekosistēmu un iespējas to izmantot cilvēka vajadzībām.

Silikāti ūdensobjektos 2012-2017. gada vasarā

Šajā kartē parādīta silikātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada vasarā. Silikāti ir kontaminanti, kas atrodami lielākajā daļā ūdensobjektu, jo tos satur daudzas dabiskās nogulas, kas laika gaitā izšķīst ūdenī. Arī dabiskos fizikālās un ķīmiskās dēdēšanas procesos rodas daudz ārkārtīgi mazu silikātmateriālu daļiņu vai koloīdu. Ūdenī visu veidu aļģēm kā barības vielas ir vajadzīgs fosfors un slāpeklis, bet tikai kramaļģēm augšanai ir nepieciešams silīcijs. Paaugstināta silikātu koncentrācija izraisa produkcijas pieaugumu barošanās ķēdes trofiskajos līmeņos. Tas ir tieši saistīts ar zooplanktona biomasas un zivju biomasas pieaugumu. Paaugstināta silikātu koncentrācija ietekmē ūdens ekosistēmu un iespējas to izmantot cilvēka vajadzībām.

Silikāti ūdensobjektos 2012-2017. gada ziemā

Šajā kartē parādīta silikātu koncentrācija ūdensobjektos 2012-2017.gada ziemā. Silikāti ir kontaminanti, kas atrodami lielākajā daļā ūdensobjektu, jo tos satur daudzas dabiskās nogulas, kas laika gaitā izšķīst ūdenī. Arī dabiskos fizikālās un ķīmiskās dēdēšanas procesos rodas daudz ārkārtīgi mazu silikātmateriālu daļiņu vai koloīdu. Ūdenī visu veidu aļģēm kā barības vielas ir vajadzīgs fosfors un slāpeklis, bet tikai kramaļģēm augšanai ir nepieciešams silīcijs. Paaugstināta silikātu koncentrācija izraisa produkcijas pieaugumu barošanās ķēdes trofiskajos līmeņos. Tas ir tieši saistīts ar zooplanktona biomasas un zivju biomasas pieaugumu. Paaugstināta silikātu koncentrācija ietekmē ūdens ekosistēmu un iespējas to izmantot cilvēka vajadzībām.

Natura 2000 jūras teritorijas

Šajā kartē parādīts Natura2000 jūras teritoriju tīkls Eiropā. Natura2000 izveides pamatā ir 1979.gada Putnu direktīva un 1992.gada Dzīvotņu direktīva, kurās noteiktas īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT) un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (jeb Kopienā nozīmīgas teritorijas (KNT)), kas izveidotas, lai gādātu par Eiropas vērtīgāko un apdraudētāko sugu un dzīvotņu saglabāšanu ilgtermiņā. Natura2000 iesniedzas visu ES valstu sauszemes un jūras teritorijā: tīklā ietilpst vairāk nekā 18% ES sauszemes platības un teju 6% jūras teritorijas. Tas ir pasaulē lielākais koordinētais aizsargājamo teritoriju tīkls un nozīmīgs instruments biodaudzveidības aizsargāšanai Eiropas Savienībā.

Aizsargājamās jūras teritorijas (pa valstīm)

Dreifējošo boju temperatūras mērījumu trases (ikmēneša)

Jūras virsmas temperatūra ir ūdens temperatūra, ko mēra tuvu okeāna virsmai. Temperatūra okeānā ir atkarīga no virsmas absorbētā saules enerģijas daudzuma, kas savukārt atkarīgs no ģeogrāfiskā platuma, laikapstākļiem un jūras ledus, kā arī no tā, kā plūdmaiņas un straumes sadala šo enerģiju visā okeānā. Okeāna temperatūru zinātnieki mēra tāpēc, ka tā ir svarīgs laikapstākļu un klimata prognožu parametrs. Viens no okeanogrāfijas instrumentiem, ko izmanto, lai automātiski vāktu šādus temperatūras mērījumus, ir dreifējošas bojas, kas brīvi pārvietojas pa okeānu atkarībā no ūdens straumēm un ir aprīkotas ar sensoriem. Šos novērojumus pārraida ar satelītu, tūlīt izmanto, lai precizētu prognozes un uzlabotu drošību jūrā, un tos dara pieejamus, izmantojot atvērto jūras datu iniciatīvas, piemēram, EMODnet. Šos globālos datu vākšanas centienus koordinē Sadarbības padome datu boju jautājumos (DBCP). Šajā kartē parādīti temperatūras mērījumi, ko iepriekšējā mēnesī reģistrējušas dreifējošās bojas visā pasaulē.

Integrēta piekrastes zonas pārvaldība (IPZP)

Šajā kartē sniegta informācija par integrētu piekrastes zonas pārvaldību (IPZP) Eiropā. Šie dati iegūti Eiropas projektā OURCOAST. Integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir piekrastes pārvaldības process, kurā izmanto integrētu pieeju visiem piekrastes zonas aspektiem, tai skaitā ģeogrāfiskajām un politiskajām robežām. Tā ļauj novērtēt klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi un pielāgoties tiem, kā arī palīdz piekrastes pārvaldības praksē ieviest ilgtspējīgus risinājumus.

Lielas jūras ekosistēmas

www.oceansatlas.org Šajā kartē parādīti pasaules okeāni, sadalīti lielās jūras ekosistēmās (LJE), kurām piemīt atšķirīgi jūras gultnes fizikālie un bioloģiskie raksturlielumi. LJE aizņem aptuveni 200000km² vai lielāku platību un galvenokārt aptver piekrastes zonas, kuru robežas no estuāriem un upju baseiniem sniedzas jūras virzienā līdz vietai, kur beidzas kontinenta zemūdens nomala. LJE lieti noder okeāna resursu (piemēram, zivju krājumu) ilgtspējīgā pārvaldībā.

Piekrastes ģeoloģija

Šajā kartē parādītas Eiropas piekrastes ģeoloģiskās iezīmes. Dati rāda dažādus krasta un piekrastes veidojumus, kas iedalīti 13ģeoloģisko veidojumu un 20ģeomorfoloģisko veidojumu tipos. Tie sniedzas no klintīm līdz mīkstiem, dūņainiem sedimentiem un no dabiskām pludmalēm līdz ostu teritorijām un krasta aizsargkonstrukcijām. Šie dati iegūti projektā EUROSION, kurā krasta līnijas sadalīšanai posmos (segmentēšanai) izmantoti daudzi digitāli attēli. Krasta līnijas identificēšana ir nozīmīgs piekrastes monitoringa etaps, kas nepieciešams, lai analizētu erozijas ietekmi un atbalstītu integrētu piekrastes zonas pārvaldību (IPZP).

Piekrastes izmaiņas, pamatojoties uz satelītu datiem (2019)

Šajā kartē parādīta piekrastes pārvietošanās Eiropā. Karte sniedz informāciju par to, kā mainās krasts— vieta, kur sauszeme satiekas ar jūru vai okeānu. Šo piekrastes pārvietošanās karti sagatavojis EMODnet Geology, un tā ļauj vizualizēt visas Eiropas krastu dinamiku 2007.–2017.gada periodā. Tajā attēlotas zonas, kurās vērojama krasta atkāpšanās iekšzemes virzienā (erozija), stabils stāvoklis un krasta izvirzīšanās jūrup (akumulācija) dažādos telpiskos mērogos. Karte sniedz vērtīgu ieskatu par vienu no acīmredzamākajām klimata pārmaiņu sekām Eiropā. Piekrastes monitorings, ko veic, lai analizētu erozijas ietekmi, var lieti noderēt integrētā piekrastes zonas pārvaldībā (IPZP).

Telpiskā prioritizēšana dziļūdens ekosistēmu saglabāšanas vajadzībām

Prognozē, ka klimata pārmaiņas apdraudēs daudzas komerciāli izmantojamas dziļūdens zivis, sūkļus un aukstūdens koraļļu rifus, kā arī pakalpojumus, ko tie nodrošina cilvēkiem (piemēram, pārtikas resursus). Teritoriāli saglabāšanas pasākumi, tādi kā aizsargājamās jūras teritorijas (AJT), ir šo jutīgo jūras ekosistēmu aizsardzības galvenie instrumenti. Tomēr šādi pasākumi būtu jāīsteno apgabalos, kas ir vislabāk piemēroti ekosistēmu efektīvai saglabāšanai ilgtermiņā, un tiem būtu pēc iespējas mazāk jāietekmē tādas cilvēka darbības kā zveja. Pamatojoties uz dažāda veida telpisko informāciju (sugas, dzīvotnes, izmantojums cilvēka vajadzībām), tika izmēģināti telpiskās saglabāšanas scenāriji, kas ļāva identificēt teritorijas, kuras vislabāk atbilst konkrētiem saglabāšanas mērķiem. Kartē norādītas teritorijas, kas noteiktas par prioritārām vairāku jutīgu jūras dziļūdens ekosistēmu saglabāšanas mērķiem, ņemot vērā prognozētās dzīvotnes izmaiņas saskaņā ar klimata pārmaiņu pamatscenāriju, dažādu teritoriju savienotību, kā arī ekonomisko ietekmi uz tādām cilvēka darbībām kā zveja un derīgo izrakteņu ieguve dziļjūrā. Pētījums, kurā sagādāti šie dati, ir daļa no programmas “Apvārsnis 2020” projekta ATLAS, kas nodrošina transatlantisko novērtējumu un uz ekosistēmu balstītu dziļūdens telpiskās pārvaldības plānu Eiropai.

Zilās ekonomikas rādītāji

Nodarbinātība iedibinātajās zilās ekonomikas nozarēs

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par kopējo nodarbinātību iedibinātajās zilās ekonomikas nozarēs (piekrastes tūrisms, dzīvo jūras resursu izmantošana, nedzīvo jūras resursu izmantošana, ostu darbības, kuģubūve un kuģu remonts, jūras transports) Eiropas Savienībā sadalījumā pa dalībvalstīm. Tajā parādīta zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa no strādājošo iedzīvotāju kopskaita, bet par katru valsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā nozarē un visas zilās ekonomikas dinamiku kopš 2009.gada.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība jūras minerālu, naftas un gāzes ieguves nozarē

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību jūras minerālu, naftas un gāzes ieguves nozarē Eiropas Savienībā. Tajā parādīta nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa salīdzinājumā ar zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitu. Par katru valsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (ieguve un atbalsta darbības), kopējās nodarbinātības dinamiku nozarē kopš 2009.gada un nozarē katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība jūras transporta nozarē

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību jūras transporta nozarē Eiropas Savienībā. Tajā parādīta nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa no zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaita. Par katru dalībvalsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (jūras un piekrastes ūdens transports, iekšzemes ūdens transports, noma), kopējās nodarbinātības dinamiku nozarē kopš 2009.gada un nozarē katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība jūras zvejniecības, akvakultūras un apstrādes nozarē

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību jūras dzīvo resursu ieguvē (t.i., zvejniecībā un akvakultūrā) un komercializācijā Eiropas Savienībā. Tajā parādīta nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa salīdzinājumā ar zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitu katrā dalībvalstī. Par katru valsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (akvakultūra, zvejniecība, apstrāde un realizācija), kopējās nodarbinātības dinamiku jūras dzīvo resursu izmantošanas nozarē kopš 2009.gada un nozarē katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība kuģubūves un kuģu remonta nozarē

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību kuģubūves un kuģu remonta nozarē Eiropas Savienībā. Tajā parādīta nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa no zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaita. Par katru dalībvalsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (kuģubūve, kuģu remonts, aprīkojums, iekārtas), kopējās nodarbinātības dinamiku nozarē kopš 2009.gada un nozarē katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība ostās, noliktavās un hidrotehniskajos objektos

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību ostās, noliktavās un hidrotehnisko objektu būvniecībā Eiropas Savienībā. Tajā parādīta nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālā daļa salīdzinājumā ar zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitu. Par katru valsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (kravas un noliktavas, hidrotehniskie objekti, palīgdarbības), kopējās nodarbinātības dinamiku nozarē kopš 2009.gada un nozarē nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Nodarbinātība piekrastes tūrismā

Eiropas okeāni, jūras un piekrastes ir būtisks Eiropas ekonomikas veicinātājfaktors, kas rada darbvietas un pievienoto vērtību. Zilā ekonomika ir saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastēm, un tā aptver virkni savstarpēji saistītu iedibinātu un jaunu nozaru. Šajā kartē parādīta informācija par nodarbinātību piekrastes tūrisma sektorā Eiropas Savienībā. Konkrētāk, kartē parādīta informācija par šajā nozarē nodarbināto iedzīvotāju procentuālo daļu salīdzinājumā ar zilajā ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitu katrā dalībvalstī. Par katru valsti atrodama informācija par nodarbinātību katrā apakšnozarē (izmitināšana, transports u.c.), kopējās nodarbinātības dinamiku piekrastes tūrismā kopš 2009.gada un piekrastes tūrismā katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaitu.

Datu īpašnieks: MARE ĢD

Skatīt infopaneļus

Zivsaimniecība

Eiropas strukturālais atbalsts (EZF un EJZF)

Šajā kartē parādīta viena no Eiropas Komisijas iniciatīvām ES iedzīvotāju dzīves un jūras vides uzlabošanai. Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF; 2007.–2013.gads) un tā pēctecis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF; 2014.–2020.gads) ir atbalstījuši Eiropas zivsaimniecības nozari pārejā uz ekoloģiski ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras praksi, kā arī rada darbvietas un dažādo ekonomiku piekrastes kopienās. Šajā kartē parādīts, kā EZF budžets 4,3miljardu EUR apmērā sadalīts ES dalībvalstīm un piecām dažādajām prioritātēm (virzieniem):
1.VIRZIENS— Zvejas flotes pielāgojumi un uzlabojumi.
2.VIRZIENS— Videi nekaitīgas akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejas attīstīšana, akvakultūras sugu dažādošana, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība.
3.VIRZIENS— Kopēju interešu pasākumi, piemēram, ūdens faunas un floras aizsardzība, ostu attīstīšana, zvejas produktu izsekojamības uzlabošana utt.
4.VIRZIENS— Zvejas apgabalu un kopienu ilgtspējīga attīstīšana (piemēram, zvejas produktu vērtības palielināšana, tūrisma infrastruktūras attīstīšana, vides aizsardzība), lai mazinātu to ekonomisko atkarību no nozvejas.
5.VIRZIENS— Tehniskā palīdzība pētījumu, ziņojumu un darbību veidā, lai palīdzētu darbības programmu īstenošanā.

Kvotas sadalījumā pa valstīm un zvejas zonām

Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas prakse kaitē jūras videi, rada draudus ilgtspējīgai zvejai un negodīgu konkurenci zvejniekiem, kas darbojas likumīgi.
Lai cīnītos pret NNN zvejas darbībām, gādātu par pārtikas nodrošinājumu un izpildītu starptautiskos noteikumus, ļoti svarīga ir ES valstu un ārpussavienības valstu sadarbība. Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības rīcībpolitika. Tā nosaka kvotas, proti, konkrētas sugas zivju daudzumu, kādu atļauts nozvejot katrai valstij.
Šajā kartē parādīti nozvejas limiti (tonnās), kas noteikti lielākajai daļai komerciālo zivju krājumu. Priekšlikumus Eiropas Komisija sagatavo, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par krājumu stāvokli, ko sniedz tādas padomdevējas struktūras kā ICES un ZZTEK. Noklikšķinot uz kartes, var aplūkot katras sugas attiecīgās kvotas, kas noteiktas ES Padomes regulās.

Nozvejas sadalījumā pa zvejas zonām

Nozvejas aptver zivju, gliemju, vēžveidīgo un citu jūras dzīvnieku un augu nozvejas, ko zvejnieki ar jebkāda veida un kategorijas kuģiem un zvejas rīkiem jebkādām vajadzībām ieguvuši visos jūras apgabalos (atklātā jūrā, atkrastes, piekrastes vai iesāļūdens apgabalos). Šajā kartē parādīta visu ES dalībvalstu kopējā nozveja katrā galvenajā zvejas zonā.
Vairāk informācijas

Sugu nozvejas kvotas

Jau gadu tūkstošiem zivis ir svarīgs un bagātīgs pārtikas avots. Strauji pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam un zvejošanas efektivitātei, krasi palielinājušās arī zivju nozvejas, kas nu pārsniedz zivju populāciju atražošanās spēju, un tā rezultātā kopējais zivju skaits samazinās. Šajā kartē parādītas ES valstīm iedalītās nozvejas kvotas (tūkstošos tonnu) sadalījumā pa zivju sugām. Lai apskatītu valstīm iedalītās attiecīgās sugas kvotas, kas noteiktas ES Padomes regulās, atlasiet zivju sugu nolaižamajā izvēlnē.

Valstu gūtās nozvejas

Šajā kartē parādīta gada kopējā nozveja sadalījumā pa dalībvalstīm un dažām citām nozīmīgām zvejojošām valstīm, tādām kā Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande un Turcija. Dati izteikti izkrāvumu dzīvsvara ekvivalentā. Tas ir zvejas produktu svars tūlīt pēc izcelšanas no ūdens (t.i., pirms apstrādes), bet tajā neietilpst to nozveju svars, kas dažādu iemeslu dēļ nav izkrautas.

(2000-2019)

Zivju krājumi sadalījumā pa zvejas zonām

Kartē parādīts, kāda daļa no novērtētajiem zivju krājumiem ICES un GFCM zvejas reģionos ir pārzvejoti (sarkanā krāsā), bet kāda daļa atrodas drošās bioloģiskās robežās (zaļā krāsā). Apļos redzamie skaitļi rāda novērtēto krājumu skaitu konkrētajā reģionā. Apļu lielums ir saistīts ar nozvejas apjomu attiecīgajā reģionā.

Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG)

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) cita starpā atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību piekrastes teritorijās. Tās ietvaros līdzekļu pārvaldīšana un lēmumu pieņemšana tiek deleģēta vietējām partnerībām, ko sauc par zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (VRG). Tajās darbojas zivsaimniecības nozares pārstāvji un citas vietējās privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas, kas saistītas ar zilo ekonomiku.
Eiropā EJZAF atbalstu saņem vairāk nekā 300 VRG. Katra no tām izstrādā un īsteno vietējās attīstības stratēģiju, kā apmierināt attiecīgā apvidus ekonomiskās, sociālās un/vai vidiskās vajadzības. Pamatojoties uz savu stratēģiju, VRG izraugās vietējos projektus, kas veicina vietējo attīstību attiecīgajā apvidū, un nodrošina tiem finansējumu.

Zvejas flote: dzinēja jauda sadalījumā pa ostām

Šajā kartē parādīta zvejas flotes kopējā dzinēja jauda sadalījumā pa ostām. Dzinēja jauda ir kopējā maksimālā nepārtrauktā jauda, ko var iegūt katra dzinēja spararatā un izmantot kuģa piedziņai ar mehāniskiem, elektriskiem, hidrauliskiem vai citiem līdzekļiem. Tomēr, ja dzinējā ir integrēta pārnesumkārba, jaudu mēra pie pārnesumkārbas jaudas noņēmēja atloka.

Zvejas flote: kuģu skaits sadalījumā pa ostām

Šajā kartē parādīts zvejas flotes kuģu skaits sadalījumā pa ostām. Zvejas flote ir visu komerciālo zvejas kuģu kopums. Visiem ES kuģiem, kas reģistrēti datubāzē, ir jābūt Kopienas flotes reģistra (CFR) numuram— unikālam kuģa identifikatoram, ko ES kuģim piešķir uz visiem laikiem un nevar piešķirt citam kuģim. Kopienas zvejas flotes reģistrs, ko parasti sauc par “Flotes reģistru”, ir būtisks instruments kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un uzraudzībā. Tā ir datubāze, kurā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem jābūt reģistrētiem visiem zvejas kuģiem ar dalībvalsts karogu.

Zvejas flote: tilpība sadalījumā pa ostām

Šajā kartē parādīta zvejas flotes kopējā tilpība sadalījumā pa ostām. Kuģu tilpības reģistrēšanā izmanto bruto tilpību (GT).

Zvejas flotes sadalījums pēc bruto tilpības

Zivis ir svarīgs dabas resurss, taču to populācijas ir ierobežotas, un gadu desmitiem ilgušās pārzvejas dēļ daudzi zivju krājumi ir sarukuši. Lai nodrošinātu, ka Eiropas zvejniecības nozare darbojas ilgtspējīgi un taisnīgi, ES kopējā zivsaimniecības politikā ir noteikti vairāki Eiropas zvejas flotu un nozveju pārvaldības noteikumi. Katras valsts zvejas flote tiek uzraudzīta ar valsts reģistra palīdzību, un ir noteikta maksimālā pieļaujamā kapacitāte, proti, kopējā kuģu dzinēju jauda un kopējā kuģu tilpība. Šajā kartē parādīts ES un EEZ valstu zvejas flotu kuģu kopējā tilpība (bruto tilpība).

(1990–2018)

Zvejas flotes sadalījums pēc dzinēja jaudas

Zivis ir svarīgs dabas resurss, taču to populācijas ir ierobežotas, un gadu desmitiem ilgušās pārzvejas dēļ daudzi zivju krājumi ir sarukuši. Lai nodrošinātu, ka Eiropas zvejniecības nozare darbojas ilgtspējīgi un taisnīgi, ES kopējā zivsaimniecības politikā ir noteikti vairāki Eiropas zvejas flotu un nozveju pārvaldības noteikumi. Katras valsts zvejas flote tiek uzraudzīta ar valsts reģistra palīdzību, un ir noteikta maksimālā pieļaujamā kapacitāte, proti, kopējā kuģu dzinēju jauda un kopējā kuģu tilpība. Šajā kartē parādīta ES un EEZ valstu zvejas flotu kuģu kopējā dzinēju jauda (kilovatos).

(1990–2018)

Zvejas flotes sadalījums pēc zvejas rīku veida

Zivis ir svarīgs dabas resurss, taču to populācijas ir ierobežotas, un gadu desmitiem ilgušās pārzvejas dēļ daudzi zivju krājumi ir sarukuši. Lai nodrošinātu, ka Eiropas zvejniecības nozare darbojas ilgtspējīgi un taisnīgi, ES kopējā zivsaimniecības politikā ir noteikti vairāki Eiropas zvejas flotu un nozveju pārvaldības noteikumi. Katras valsts zvejas flote tiek uzraudzīta ar valsts reģistra palīdzību, un ir noteikta maksimālā pieļaujamā kapacitāte, proti, kopējā kuģu dzinēju jauda un kopējā kuģu tilpība. Uzraudzīts tiek arī zvejas rīku veids, un dažās Eiropas jūrās ir noteiktas prasības izmantot selektīvus zvejas rīkus, lai samazinātu nevēlamu piezveju. Šajā kartē parādīts dažādu ES un EEZ valstu flotu izmantoto zvejas rīku sadalījums.

(1990–2018)

Zvejas intensitāte

Šī zvejas intensitātes karte ļauj detalizēti izpētīt zvejas darbību intensitāti ES ūdeņos. Dati, kas analizēti, lai izveidotu šo karti, sastāv no aptuveni 150miljoniem pozīcijas ziņojumu, kas saņemti no ES zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15metrus un kuri laikā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada septembrim darbojās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 27., 34.un 37.apgabalā. Katra automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) ziņa satur informāciju par kuģa pozīciju un ātrumu un laika zīmogu ar piecu minūšu intervālu. Izmantojot klasifikācijas algoritmu, kas pamatojas uz individuālu kuģu ātruma profilu analīzi, minētās ziņas tika iedalītas ar zvejošanu saistītās un ar kuģa gaitu saistītās ziņās.

Zvejas ostas, kas aprīkotas ar elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu (ERS)

Šajā kartē parādītas zvejas ostas, kurās ir elektroniskā reģistrēšanas un ziņošanas sistēma (ERS). ERS ir ES sistēma, ko izmanto zvejniecību kontrolei. To izmanto, lai reģistrētu, ziņotu, apstrādātu, glabātu un nosūtītu zvejas datus (nozvejas, izkrāvumi, pārdevumi un pārkrāvumi). Sistēmas galvenais elements ir elektronisks žurnāls, kurā zvejas kuģa kapteinis reģistrē zvejas operācijas un kurš pēc tam tiek nosūtīts valsts iestādēm un glabāts drošā datubāzē.

Zvejas produktu izkrāvumi

Izkrāvumu statistika attiecas uz zvejas produktiem (produktu svaru un vērtību), kas kādā valstī izkrauti neatkarīgi no izkrāvējkuģa valstspiederības, kā arī uz zvejas produktiem, kurus kādas valsts kuģi izkrāvuši ostās ārpus ES un kuri pēc tam importēti ES. ES valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas un nav jūras zvejas flotes (Čehija, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija), statistikā nav iekļautas.

(2000–2018)

Zvejas un akvakultūras produktu patēriņš

Akvakultūra ir ūdens organismu, t.sk. zivju, gliemju, vēžveidīgo un ūdensaugu, audzēšana. Zvejas un akvakultūras produkti ir nozīmīgs olbaltumvielu avots un veselīga uztura būtiska sastāvdaļa. Šajā kartē parādīts zvejas un akvakultūras produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju.

Zvejas zonas (FAO)

FAO Šajā kartē parādītas starptautiskās zvejas zonas, ko noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO). Statistikas nolūkos līdz šim starptautiski noteiktas 27galvenās zvejas zonas. Tajās ietilpst astoņas galvenās iekšzemes zvejas zonas, kas aptver kontinentu iekšzemes ūdeņus, un 19galvenās jūras zvejas zonas, kas aptver Atlantijas okeānu, Indijas okeānu, Kluso okeānu, Dienvidu okeānu un tiem piegulošās jūras. Iekšzemes un jūras zvejas zonas apzīmē ar nosaukumu un divciparu kodu.

Zvejas zonas (ICES)

Šajā kartē parādītas starptautiskās zvejas zonas, ko noteikusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES).

© Eiropas Savienība, 1995-2020 English български čeština dansk Deutsch ελληνικά español eesti suomi français Gaeilge hrvastski magyar Italiano lietuvių latviešu Malti Nederlands polski português română slovenčina slovenščina svenska