Archive:Statistika par atkritumiem

Dati iegūti 2019. gada jūnijā.

Raksta atjauninājums plānots: 2021. gada martā.

Highlights

2016. gadā vidējais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju ES bija 5,0 tonnas.

2016. gadā ES 45,7 % atkritumu tika apglabāti poligonos un 37,8 % tika reciklēti.

Atkritumu radīšana, 2016. gads

Šajā rakstā sniegts pārskats par atkritumu radīšanas un apstrādes tendencēm Eiropas Savienībā (ES) un vairākās trešās valstīs. Tā pamatā ir tikai tādi dati, kas apkopoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem.

Atkritumi, kas Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā definēti kā “jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”, var liecināt par to, cik milzīgi ir zaudētie resursi gan materiālu, gan enerģijas izteiksmē. Turklāt atkritumu apsaimniekošana un likvidēšana var būtiski ietekmēt vidi. Piemēram, poligoni aizņem teritoriju un var izraisīt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, savukārt incinerācija var radīt bīstamu gaisa piesārņojošo vielu emisiju.

Tāpēc ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu produktivitāti. Šīs politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt radīto atkritumu apjomu un gadījumos, kad no atkritumu radīšanas nevar izvairīties, atbalstīt to kā resursu izmantošanu, kā arī panākt atkritumu plašāku reciklēšanu un drošu likvidēšanu.

Full article

Kopējais atkritumu apjoms

2016. gadā ES–28 dalībvalstīs jebkādas saimnieciskās darbības un mājsaimniecību radītais kopējais atkritumu apjoms ES–28 dalībvalstīs bija 2538 miljoni tonnu.

Kā jau tas bija gaidāms, atkritumu kopējais apjoms zināmā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju skaitu un valsts ekonomikas lielumu. 1. tabulā redzams, ka mazākās ES dalībvalstis kopumā ziņoja par mazākajiem atkritumu apjomiem, savukārt lielākās valstis paziņoja augstākos rādītājus. Tomēr salīdzinoši liels atkritumu apjoms tika radīts Bulgārijā un Rumānijā, savukārt salīdzinoši neliels — Itālijā.

1. tabula. Saimnieciskās darbības rezultātā un mājsaimniecību radītais atkritumu apjoms, 2016. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)

1. attēlā parādīts, kādu daļu no kopējā atkritumu apjoma 2016. gadā radījusi katra saimnieciskā darbība un mājsaimniecības. ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā būvniecība radīja 36,4 % no kopējā apjoma, nākamās nozares bija ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (25,3 %), apstrādes rūpniecība (10,3 %), ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas pakalpojumi (10,0 %) un mājsaimniecības (8,5 %); atlikušie 9,5 % bija atkritumi, ko radīja cita saimnieciskā darbība, galvenokārt pakalpojumi (4,6 %) un enerģētika (3,1 %).

1. attēls. Saimnieciskās darbības rezultātā un mājsaimniecību radītais atkritumu apjoms, ES–28 dalībvalstis, 2016. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)

2. attēlā norādīta analīze standartizētā formā par atkritumu apjomu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Skaidri redzams, ka dažās mazākajās ES dalībvalstīs radīto atkritumu kopējais daudzums ir liels, un īpaši augsts rādītājs reģistrēts Somijā, kur 2016. gadā vidējais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 22,4 tonnas — tas vairāk nekā četras reizes pārsniedz 5,0 tonnas uz vienu iedzīvotāju, kas ir vidējais rādītājs ES–28 dalībvalstīs. Vairākas dalībvalstis, kurās atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju bija īpaši liels, ziņoja, ka ļoti lielu daļu atkritumu radīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, savukārt citās valstīs liela daļa atkritumu radās būvniecības un ēku nojaukšanas nozarē.

Lielu daļu atkritumu no ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī no būvniecības un ēku nojaukšanas klasificē kā galvenos minerālu atkritumus — 2. attēlā redzamajā analīzē galvenos minerālu atkritumus nodala no visiem pārējiem atkritumu veidiem. 2016. gadā gandrīz divas trešdaļas (64 % jeb 3,2 tonnas uz vienu iedzīvotāju) no kopējā atkritumu apjoma ES–28 dalībvalstīs bija galvenie minerālu atkritumi. To relatīvā daļa kopējā atkritumu apjomā ievērojami atšķīrās dažādās ES dalībvalstīs, un tas zināmā mērā varētu liecināt par atšķirīgu ekonomikas struktūru. Kopumā lielāka galveno minerālu atkritumu daļa atkritumu apjomā bija tajās ES dalībvalstīs, kurām bija raksturīga salīdzinoši apjomīgāka ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, piemēram, Bulgārijā, Zviedrijā, Rumānijā un Somijā, un/vai plašākas būvniecības un ēku nojaukšanas darbības, piemēram, Luksemburgā; šajās dalībvalstīs galvenie minerālu atkritumi veidoja 85 % vai vairāk no atkritumu kopējā apjoma — šāda situācija bija Lihtenšteinā (91 %).

2. attēls. Atkritumu apjoms, 2016. gads
(kg uz vienu iedzīvotāju)
Informācijas avots:'’ Eurostat (env_wasgen)

Neminerālu atkritumu apjoms

2016. gadā ES–28 dalībvalstīs neminerālu atkritumu apjoms bija 905 miljoni tonnu jeb 36 % no atkritumu kopējā apjoma (2. attēls). Izsakot to attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, 2016. gadā ES–28 dalībvalstīs katrs iedzīvotājs radījis vidēji 1,8 tonnas neminerālu atkritumu (3. attēls).

ES dalībvalstīs neminerālu atkritumu apjoms 2016. gadā bija diapazonā no vidēji 9,0 tonnām uz vienu iedzīvotāju Igaunijā līdz 0,8 tonnām uz vienu iedzīvotāju Kiprā un Horvātijā. Lielais atkritumu apjoms Igaunijā ir saistīts ar enerģijas ražošanu, izmantojot degslānekli.

3. attēls. Atkritumu apjoms, izņemot galvenos minerālu atkritumus, 2006. un 2016. gads
(kg uz vienu iedzīvotāju)
Informācijas avots:'’ Eurostat (env_wasgen)

2. tabulā redzamas neminerālu atkritumu radīšanas izmaiņas ES–28 dalībvalstīs atbilstīgi saimnieciskajai darbībai. 2016. gadā lielāko atkritumu apjomu radīja atkritumu apsaimniekošanas un ūdensapgādes pakalpojumi, mājsaimniecības un ražošanas darbības (attiecīgi 228 miljoni tonnu, 209 miljoni tonnu un 191 miljons tonnu). To izmaiņas laika gaitā atšķīrās: no 2004. līdz 2016. gadam atkritumu apsaimniekošanas un ūdensapgādes pakalpojumu radīto atkritumu (izņemot galvenos minerālu atkritumus) apjoms palielinājās par 105,7 %, mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms saglabājās salīdzinoši stabils (+1,8 %), un apstrādes rūpniecības radīto atkritumu daudzums ievērojami samazinājās — par 29,6 %.

2. attēls. Atkritumu apjoms, izņemot galvenos minerālu atkritumus, ES–28 dalībvalstis, 2004.–2016. gads
(miljoni tonnu)
Informācijas avots:'’ Eurostat (env_wasgen)

Bīstamo atkritumu apjoms

Bīstamie atkritumi var radīt risku cilvēku veselībai un videi, ja netiek nodrošināta to droša apsaimniekošana un likvidēšana. No atkritumu apjoma ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā 100,7 miljoni tonnu (4,0 % no kopējā apjoma) bija bīstamie atkritumi.

Salīdzinājumā ar 2010. gadu 2016. gadā ES–28 dalībvalstīs radīto bīstamo atkritumu apjoms palielinājās par 4,9 % — no 96,0 miljoniem tonnu līdz 100,7 miljoniem tonnu. 2016. gadā bīstamo atkritumu daļa kopējā atkritumu apjomā bija mazāka nekā 10,0 % visās ES dalībvalstīs, izņemot Igauniju un Bulgāriju, kur šī daļa bija attiecīgi 39,9 % un 11,1 % no kopējā apjoma (sk. 4. attēlu). Ļoti lielā bīstamo atkritumu daļa Igaunijā bija galvenokārt saistīta ar enerģijas ražošanu no degslānekļa.To trešo valstu vidū, kuras norādītas 4. attēlā, vislielākā bīstamo atkritumu daļa kopējā atkritumu apjomā bija Serbijai (35,2 %), kas bija saistīts ar intensīvo darbību ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, nākamās bija Melnkalne (19,4 %) un Norvēģija (14,6 %).

4. attēls. Bīstamo atkritumu apjoms, 2010. un 2016. gads
(% no kopējā atkritumu svara)
Informācijas avots:'’ Eurostat (env_wasgen)

Atkritumu apstrāde

2016. gadā ES–28 dalībvalstīs tika apstrādāti aptuveni 2312 miljoni tonnu atkritumu. Minētais apjoms neietver eksportētos atkritumus, bet ietver ES importēto atkritumu apstrādi. Tāpēc paziņotie apjomi nav tieši salīdzināmi ar radīto atkritumu apjomiem.

5. attēlā parādītas atkritumu apstrādes tendences ES–28 dalībvalstīs par kopējo atkritumu apstrādes apjomu un divām galvenajām apstrādes kategorijām — reģenerāciju un likvidēšanu — no 2004. gada līdz 2016. gadam. Reģenerēto jeb, citiem vārdiem sakot, reciklēto vai aizbēršanai izmantoto atkritumu (atkritumu izmantošana izrakumu teritorijā nogāžu labošanai vai drošības nolūkā, vai inženiertehniskām vajadzībām ainavas veidošanai) vai ar enerģijas reģenerāciju sadedzināto atkritumu apjoms palielinājās par 28,2 % no 960 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1231 miljonam tonnu 2016. gadā; tādējādi reģenerēto atkritumu īpatsvars kopējā apstrādāto atkritumu apjomā palielinājās no 45,4 % 2004. gadā līdz 53,2 % 2016. gadā. Likvidēto atkritumu apjoms samazinājās no 1154 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1081 miljoniem tonnu 2016. gadā jeb par 6,3 %. Likvidēto atkritumu īpatsvars kopējā apstrādāto atkritumu apjomā samazinājās no 54,6 % 2004. gadā līdz 46,8 % 2016. gadā.

5. attēls. Atkritumu apstrāde, ES–28 dalībvalstis, 2004.–2016. gads
(indekss 2004 = 100)
Informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)

Kā norādīts iepriekš, ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā nedaudz vairāk nekā puse (53,2 %) no atkritumiem tika apstrādāti reģenerācijas procesos — tos reciklējot (37,8 % no kopējā apstrādāto atkritumu apjoma), izmantojot aizbēršanai (9,9 %) vai sadedzinot ar enerģijas reģenerāciju (5,6 %). Atlikušie 46,8 % atkritumu tika apglabāti poligonos (38,8 %), sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas (1,0 %) vai citādā veidā likvidēti (7,0 %). ES dalībvalstīs bija vērojamas būtiskas atšķirības saistībā ar dažādu apstrādes metožu izmantošanu. Piemēram, dažās dalībvalstīs (Itālijā un Beļģijā) bija ļoti augsts reciklēšanas līmenis, savukārt citas dalībvalstis (Grieķija, Bulgārija, Rumānija, Somija un Zviedrija) deva priekšroku atkritumu apglabāšanai (sk. 3. tabulu).

3. tabula. Atkritumu apstrāde, 2016. gads
(% no kopējā apjoma)
Informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)

Bīstamo atkritumu apstrāde

Kopumā ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā tika apstrādāti 76,8 miljoni tonnu bīstamo atkritumu, turklāt vairāk nekā puse šo atkritumu tika apstrādāti tikai trīs ES dalībvalstīs, proti, Vācijā (28,0 %), Bulgārijā (17,2 %) un Igaunijā (12,5 %) (6. attēls).

6. attēls. Bīstamo atkritumu apstrāde, 2016. gads
(tūkstošos tonnu)
Informācijas avots:'’ Eurostat (env_wastrt)

2016. gadā 33,9 % apstrādāto bīstamo atkritumu ES–28 dalībvalstīs tika apglabāti, proti, atkritumi tika noglabāti virs vai zem zemes, iestrādāti augsnē vai izgāzti ūdenstilpēs, un šāds daudzums atbilst 51 kg uz vienu iedzīvotāju (7. attēls). 5,9 % no visiem bīstamajiem atkritumiem tika sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas (9 kg uz vienu iedzīvotāju). Apstrādāti ar enerģijas reģenerāciju tika 7,7 % atkritumu (12 kg uz vienu iedzīvotāju). Tādējādi ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā vairāk nekā viena trešdaļa (35,4 %) bīstamo atkritumu tika reģenerēti, tos reciklējot vai izmantojot aizbēršanai, un tas atbilst 53 kg uz vienu iedzīvotāju.

7. attēls. Bīstamo atkritumu apstrāde, 2016. gads
(kg uz vienu iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)

Tabulu un grafiku avotdati

Statistika par atkritumiem: tabulas un attēli (angļu val.)

Datu avoti

Lai uzraudzītu atkritumu politikas īstenošanu, jo īpaši atbilstību atkritumu reģenerācijas un drošas likvidēšanas principiem, ir vajadzīga ticama statistika par uzņēmumu un privāto mājsaimniecību radītajiem atkritumiem un to apsaimniekošanu. 2002. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, ar ko izveido sistēmu saskaņotai Kopienas statistikai šajā jomā.

Saskaņā ar regulu, sākot no 2004. pārskata gada, ES dalībvalstīm reizi divos gados jāsniedz dati par atkritumu radīšanu, reģenerāciju un likvidēšanu. Dati par atkritumu radīšanu un apstrādi patlaban ir pieejami par pārskaitļa gadiem no 2004. gada līdz 2016. gadam.

Konteksts

ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot Eiropas resursefektivitāti. Ilgtermiņa mērķis ir padarīt Eiropu par reciklējošu sabiedrību, pēc iespējas izvairoties no atkritumu radīšanas un izmantojot nenovēršamus atkritumus kā resursu. Mērķis ir sasniegt daudz augstāku reciklēšanas līmeni un pēc iespējas samazināt jaunu dabas resursu ieguvi. Pienācīga atkritumu apsaimniekošana ir būtisks elements, lai nodrošinātu resursefektivitāti un Eiropas ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Lai iegūtu plašāku informāciju, sk. stratēģiju “Eiropa 2020” (angļu val.).

Attiecīgi ar pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu, ko pieņēma 2008. gadā, tika ieviesta piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kur atkritumu radīšanas novēršana ir labākā iespēja, nākamās pakāpes ir atkārtota izmantošana, reciklēšana un citas reģenerācijas darbības, bet likvidēšana, piemēram, apglabāšana atkritumu poligonā, tiek izmantota vienīgi kā pēdējā iespēja. Atbilstīgi šai hierarhijai 7. vides rīcības programmā (angļu val.) noteikti šādi ES atkritumu apsaimniekošanas politikas prioritārie mērķi:

samazināt radīto atkritumu apjomu;
pēc iespējas paplašināt reciklēšanu un atkārtotu izmantošanu;
ierobežot nereciklējamu materiālu incinerāciju;
pakāpeniski atteikties no atkritumu apglabāšanas un poligonos apglabāt tikai nereciklējamus un nereģenerējamus atkritumus;
nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķu pilnīgu sasniegšanu visās ES dalībvalstīs.