Statistika par mājokļiem

2012. gada oktobra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datu bāze.

1. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļa veidam 2010. gadā
(% iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho01)

2. diagramma. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam 2010. gadā
(% iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho02)

3. diagramma. Pārapdzīvotības rādītājs 2010. gadā
(% noteiktu iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho05a)

4. diagramma. Ļoti slikti sadzīves apstākļi 2010. gadā
(% iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a)

1. tabula. Pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītājs atbilstoši īpašumtiesību statusam 2010. gadā
(% iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)

Šajā rakstā ir sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs un Horvātijā, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības salīdzinājumā ar īres tiesībām), mājokļu kvalitātei un pieejamībai.

Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem uz to ir tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien rada būtiskas problēmas.

Galvenie statistikas rezultāti

Mājokļa veids

2010. gadā 41,8 % ES-27 iedzīvotāju mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā trešdaļa (34,4 %) — savrupmājās un 23,0 % — dvīņu mājās. Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars no ES valstīm tika konstatēts Latvijā (65,4 %), Igaunijā un Spānijā (abās 64,5 %). Augstākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars tika reģistrēts Slovēnijā (67,3 %), Ungārijā (64,5 %), Rumānijā (61,0 %) un Dānijā (59,2 %). Ievērojams savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars bija arī Horvātijā un Norvēģijā (attiecīgi 72,9 % un 62,7 %). Izteiktākā tendence dzīvot dvīņu mājās tika konstatēta Nīderlandē (60,7 %), Apvienotajā Karalistē (60,3 %) un Īrijā (58,3 %) — sk. 1. diagrammu.

Īpašumtiesību statuss

Vairāk nekā viena ceturtdaļa (27,9 %) ES-27 iedzīvotāju 2010. gadā mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, bet vairāk nekā divas piektdaļas (42,9 %) iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi mazliet vairāk nekā septiņi no katriem desmit (70,8 %) iedzīvotājiem mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks, savukārt 17,8 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, bet 11,4 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai dzīvošana tajos bija bez maksas.

Vairāk nekā puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (sk. 2. diagrammu) 2010. gadā mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks. Šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 53,2 % Vācijā līdz 97,5 % Rumānijā. Šveicē to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja īrētos mājokļos, bija lielāks par to iedzīvotāju īpatsvaru, kas mitinājās mājokļos, kuros dzīvoja to īpašnieks; mājokli īrēja aptuveni 55,6 % iedzīvotāju. Zviedrijā (68,0 %), Nīderlandē (59,5 %) un Dānijā (52,7 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums. Šāda situācija bija vērojama arī Islandē (67,6 %) un Norvēģijā (61,1 %).

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2010. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 12 ES dalībvalstīs un Horvātijā nesasniedza 10 %. Turpretī Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Luksemburgā un Austrijā vairāk nekā ceturtdaļa iedzīvotāju dzīvoja mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. Šādu iedzīvotāju īpatsvars Šveicē sasniedza gandrīz pusi (49,9 %) To iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu, vai bezmaksas miteklī, visās ES dalībvalstīs bija mazāks par 20 %.

Mājokļu kvalitāte

Viens no galvenajiem faktoriem, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz datus par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī. To nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.

Aptuveni 17,6 % no ES-27 iedzīvotājiem 2010. gadā dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 3. diagrammu). Augstākie pārapdzīvotības rādītāji tika reģistrēti Latvijā (57,1 %), Rumānijā (54,9 %), Polijā (47,5 %), Bulgārijā (47,4 %), Ungārijā (47,2 %) un Lietuvā (46,4 %). Līdzīgs īpatsvars bija vērojams arī Horvātijā (44,4 %). Turpretī Nīderlandē (2,0 %) un Kiprā (2.8 %) tika reģistrēti viszemākie pārapdzīvotības rādītāji, bet desmit citās ES dalībvalstīs (kā arī Norvēģijā, Šveicē un Islandē) pārapdzīvotos mājokļos mitinājās mazāk nekā 10 % iedzīvotāju.

To iedzīvotāju vidū, kurus apdraud nabadzības risks (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ekvivalentais izmantojamais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valstī), pārapdzīvotības rādītājs ES-27 2010. gadā bija 29,4 % — aptuveni par 11,8 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū tika reģistrēti Ungārijā (69,7 %), Latvijā (67,6 %), Polijā (65,6 %) un Rumānijā (65,2 %), savukārt Slovākijā, Igaunijā, Bulgārijā un Lietuvā arī vairāk nekā puse nabadzības riska apdraudēto cilvēku mitinājās pārapdzīvotos mājokļos. Otrā skalas galā zemākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riska apdraudēto cilvēku vidū tika reģistrēti Nīderlandē (4,5 %), Maltā (5,8 %), Kiprā (5,9 %), Īrijā un Spānijā (abās 6,8 %). Šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja, ka pārapdzīvotos mājokļos mitinās mazāk nekā katrs desmitais nabadzības riska apdraudētais cilvēks (sk. 3. diagrammu).

Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem. ES-27 2010. gadā kopumā aptuveni 5,7 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (sk. 4. diagrammu). Pavisam bija astoņas ES dalībvalstis, kurās vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, šis īpatsvars Latvijā sasniedza 22,6 %, bet Rumānijā pat mazliet pārsniedza ceturto daļu no visiem iedzīvotājiem (26,9 %). Turpretī Somijā, Īrijā un Nīderlandē ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskārās mazāk nekā 1 % iedzīvotāju.

Mājokļu pieejamība

Tiek vērtēts, ka 2010. gadā 10 % no ES-27 iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi izdeva par mājokli 40 % vai vairāk no sava ekvivalentā izmantojamā ienākuma (sk. 2. tabulu). To iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu ekvivalentā izmantojamā ienākuma, bija visaugstākais tādu cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (26,3 %), un zemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās mājoklī, kurā dzīvoja tā īpašnieks un par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (6,0 %).

ES-27 vidējais rādītājs neļauj saskatīt ievērojamas atšķirības dalībvalstu vidū: vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu izmantojamiem ienākumiem, it īpaši Kiprā (2,5 %), Maltā (3,4 %), Somijā un Portugālē (abās 4,2 %) un Slovēnijā (4,3 %). Otrā līknes galā atradās Dānija (21,9 %) un Grieķija (18,1 %) — šajās valstīs aptuveni piektdaļa iedzīvotāju izdeva par mājokli vairāk nekā 40 % no viņu ekvivalentā izmantojamā ienākuma, un tām sekoja Apvienotā Karaliste (16,5 %) un Rumānija (15,0 %).

Datu avoti un pieejamība

Šajā sadaļā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti sociālajā pētījumā “ES statistika par ienākumiem un sadzīves apstākļiem (EU-SILC)”. Atskaites populāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja dalībvalsts teritorijā. Personas, kas dzīvo kopīgās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. ES-27 kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

ES nav nekādu konkrētu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā savu mājokļu politiku. Taču daudzas valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot mājokļu nodrošinājumu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti māju īpašnieku vidū.

Tādējādi jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem un integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas darba kārtībā. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas II-94. pantā ir noteikts, ka “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”. Šajā kontekstā Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gadā panākta vienošanās par vairākiem kopējiem mērķiem ES stratēģijai pret nabadzību un sociālo atstumtību, to skaitā diviem mērķiem, kas saistīti ar mājokļiem, proti, “īstenot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem mājokļiem ar atbilstošu sanitāro līmeni, kā arī pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami normālai dzīvei, ņemot vērā vietējos apstākļus (elektrība, ūdens, apkure utt.)” un “izveidot politiku, kas cenšas novērst dzīves krīzes, kuras var izraisīt sociālās atstumtības situācijas, piemēram, nonākšanu parādos, izslēgšanu no mācību iestādes un kļūšanu par bezpajumtnieku”. Šī joma tika paplašināta 2010. gadā, kad Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (COM(2010) 758, galīgā redakcija) aprakstītas vairākas darbības, lai palīdzētu samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai sociālā atstumtība, vismaz par 20 miljoniem personu līdz 2020. gadam — skatiet arī rakstu par sociālās iekļautības statistiku.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Sadzīves apstākļi Eiropā 2009. gadā – Statistics in focus 4/2011 (angļu val.)
Nodarbinātība un sociālās tendences Eiropā 2011. gadā (angļu val.)
Ienākumi un dzīves apstākļi Eiropā – Statistical books (angļu val.)
Sociālā situācija Eiropas Savienībā 2009. gadā – Statistical books (angļu val.)
51 miljons jaunu pieaugušo ES 2008. gadā dzīvoja kopā ar vecākiem - Statistics in focus 50/2010 (angļu val.)
Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana (angļu val.)

Galvenās tabulas

Dzīves apstākļi un labklājība (t_livcon), skatiet:

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc)

Ienākumu sadalījums un monetārā nabadzība (t_ilc_ip)

Dzīves apstākļi (t_ilc_lv)

Datubāze

Dzīves apstākļi un labklājība (livcon), skatiet:

Ienākumi un dzīves apstākļi (ilc)

Dzīves apstākļi (ilc_lv)

Sadzīves apstākļi (ilc_lvho)

Slikti materiālie apstākļi (ilc_md)

Slikti sadzīves apstākļi (ilc_mdho)

Cita informācija

Regula 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula 1177/2003 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula 1791/2006 (2006. gada 20. novembris) ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus .. statistikas, .. jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

ESAO — Mājokļi (angļu val.)
Apvienoto Nāciju Organizācija — Mājokļi un to vide (angļu val.)
PVO — Mājokļi (angļu val.)

Skatiet arī

Housing conditions (angļu val.)
Ienākuma sadales statistika
Statistics on European cities (angļu val.)