Archive:Statistika par atkritumiem
- Dati iegūti 2017. gada maijā. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada decembrī.
Avots: Eurostat (env_wasgen)
_YB17.png)
(%)
Avots: Eurostat (env_wasgen)
_YB17.png)
_YB17.png)
(kg uz vienu iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (env_wasgen)
Avots: Eurostat (env_wasgen)
_YB17.png)
(% no kopējā atkritumu apjoma)
Avots: Eurostat (env_wasgen)
_YB17.png)
(2004 = 100)
Avots: Eurostat (env_wastrt)
_YB17.png)
_YB17.png)
(kg uz vienu iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (env_wastrt)
Šajā rakstā sniegts pārskats par atkritumu rašanās un apstrādes tendencēm Eiropas Savienībā (ES) un vairākās trešās valstīs. Tā pamatā ir tikai tādi dati, kas apkopoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem.
Atkritumi, kas Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā definēti kā “jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”, var liecināt par to, cik milzīgi ir zaudētie resursi gan materiālu, gan enerģijas izteiksmē. Turklāt atkritumu apsaimniekošana un apglabāšana var būtiski ietekmēt vidi. Piemēram, poligoni aizņem teritoriju un var izraisīt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, savukārt sadedzināšana var radīt bīstamu gaisa piesārņojošo vielu emisiju.
Tāpēc ES atkritumu apsaimniekošanas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu efektīvu izmantošanu. Šīs politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt radīto atkritumu apjomu un gadījumos, kad atkritumu rašanās ir neizbēgama, atbalstīt to kā resursu izmantošanu, kā arī panākt atkritumu plašāku pārstrādi un drošu likvidēšanu.
Galvenie statistikas rezultāti
Kopējais atkritumu apjoms
2014. gadā mājsaimniecību un jebkādas saimnieciskās darbības radītais kopējais atkritumu apjoms ES 28 dalībvalstīs bija 2503 miljoni tonnu; tas bija lielākais apjoms, kas reģistrēts ES 28 dalībvalstīs laikposmā no 2004. gada līdz 2014. gadam (laikrindas pieejamas tikai par pārskaitļa gadiem).
Kā jau tas bija gaidāms, atkritumu kopējais apjoms zināmā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju skaitu un valsts ekonomikas lielumu. 1. tabulā redzams, ka mazākās ES dalībvalstis kopumā ziņoja par mazākajiem atkritumu apjomiem, savukārt lielākās valstis paziņoja augstākos rādītājus. Tomēr salīdzinoši liels atkritumu apjoms tika radīts Bulgārijā un Rumānijā, savukārt salīdzinoši neliels — Itālijā.
1. diagrammā parādīts, kādu daļu kopējā atkritumu apjomā 2014. gadā radījusi katra saimnieciskā darbība un mājsaimniecības. ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā būvniecība veidoja 34,7 % no kopējā apjoma, nākamās nozares bija ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (28,2 %), apstrādes rūpniecība (10,2 %), ūdensapgādes un attīrīšanas pakalpojumi (9,1 %) un mājsaimniecības (8,3 %); atlikušie 9,5 % bija atkritumi, ko radīja cita saimnieciskā darbība, galvenokārt pakalpojumi (3,9 %) un enerģētika (3,7 %).
2. diagrammā redzama atkritumu apjoma analīze standartizētā formā kā attiecība pret iedzīvotāju skaitu. Skaidri redzams, ka dažās mazākās ES dalībvalstīs radīto atkritumu daudzums ir liels un īpaši augsts rādītājs reģistrēts Bulgārijā, kur 2014. gadā vidējais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 24,9 tonnas — tas ir piecas reizes vairāk par 4,9 tonnām uz vienu iedzīvotāju, kas ir vidējais rādītājs ES 28 dalībvalstīs. Vairākas dalībvalstis, kurās atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju bija īpaši liels, ziņoja, ka ļoti lielu daļu atkritumu radīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, savukārt citās valstīs liela daļa atkritumu radās būvniecības un ēku nojaukšanas nozarē. Lielu daļu atkritumu no ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī no būvniecības un ēku nojaukšanas klasificē kā galvenos minerālu atkritumus — 2. diagrammā redzamajā analīzē galvenos minerālu atkritumus nodala no visiem pārējiem atkritumu veidiem. 2014. gadā gandrīz divas trešdaļas (64 % jeb 3,2 tonnas uz vienu iedzīvotāju) no kopējā atkritumu apjoma ES 28 dalībvalstīs bija galvenie minerālu atkritumi. To relatīvā daļa kopējā atkritumu apjomā ievērojami atšķīrās dažādās ES dalībvalstīs, un tas zināmā mērā varētu liecināt par atšķirīgu ekonomikas struktūru. Kopumā lielāka galveno minerālu atkritumu daļa atkritumu apjomā bija tajās ES dalībvalstīs, kurām bija raksturīga salīdzinoši apjomīgāka ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, piemēram, Bulgārijā, Zviedrijā, Rumānijā un Somijā, un/vai plašākas būvniecības un ēku nojaukšanas darbības, piemēram, Luksemburgā; šajās dalībvalstīs galvenie minerālu atkritumi veidoja 85 % vai vairāk no atkritumu kopējā apjoma — šāda situācija bija arī Lihtenšteinā un Serbijā. Galvenie minerālu atkritumi veidoja mazāk nekā vienu piekto daļu no atkritumu kopējā apjoma Horvātijā, Portugālē un Beļģijā, kā arī Norvēģijā, Turcijā, Bosnijā un Hercegovinā (2012. gada dati), bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Islandē (2012. gada dati).
Neminerālu atkritumu apjoms
2014. gadā ES 28 dalībvalstīs neminerālu atkritumu apjoms bija 891 miljons tonnu jeb 36 % no atkritumu kopējā apjoma (2. tabula). Izsakot to attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, 2014. gadā ES 28 dalībvalstīs katrs iedzīvotājs vidēji radījis 1,8 tonnas neminerālu atkritumu (3. diagramma). Lai gan laikposmā no 2004. gada līdz 2014. gadam neminerālu atkritumu kopējais līmenis samazinājies par 5,3 %, daudzums uz vienu iedzīvotāju samazinājies par 8 % (jo šajā laikā arī palielinājās iedzīvotāju skaits ES).
ES dalībvalstu neminerālu atkritumu apjoms 2014. gadā bija robežās no vidēji 723 kg uz vienu iedzīvotāju Horvātijā līdz 9,5 tonnām uz vienu iedzīvotāju Igaunijā. Lielais atkritumu apjoms Igaunijā ir saistīts ar enerģijas ražošanu, izmantojot degslānekli.
2. tabulā redzamas neminerālu atkritumu rašanās izmaiņas ES 28 dalībvalstīs atbilstīgi saimnieciskajai darbībai. 2014. gadā lielāko atkritumu apjomu radīja ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, mājsaimniecības un ražošanas darbības (attiecīgi 208 miljoni tonnu, 204 miljoni tonnu un 184 miljoni tonnu). To izmaiņas laika gaitā atšķīrās: ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu radīto atkritumu (izņemot galvenos minerālu atkritumus) apjoms laikposmā no 2004. gada līdz 2014. gadam palielinājās par 87,7 %. Strauji palielinājās arī būvniecības radītais atkritumu (izņemot galvenos minerālu atkritumus) apjoms (pieaugums par 57,2 % attiecīgajā periodā). Taču mājsaimniecību un enerģētikas nozares darbību atkritumu (izņemot galvenos minerālu atkritumus) apjoms saglabājās diezgan stabils. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības radītais atkritumu (izņemot galvenos minerālu atkritumus) apjoms samazinājās par 68,7 %, savukārt ražošanas darbību rezultātā radītais atkritumu apjoms — par 32,2 %. Arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī citās nozarēs atkritumu apjoms (izņemot galvenos minerālu atkritumus) diezgan būtiski samazinājās — gandrīz par vienu ceturtdaļu (attiecīgi 24,1 % un 22,7 %).
Bīstamo atkritumu apjoms
Bīstamie atkritumi var radīt risku cilvēku veselībai un videi, ja netiek nodrošināta to droša apsaimniekošana un apglabāšana. No atkritumu apjoma ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā aptuveni 95 miljoni tonnu (3,8 % no kopējā apjoma) bija bīstamie atkritumi.
Salīdzinājumā ar 2010. gadu 2014. gadā ES 28 dalībvalstīs radīto nebīstamo atkritumu apjoms palielinājās par 2,2 %, savukārt bīstamo atkritumu apjoms samazinājās par 2,8 % no 97,8 līdz 95 miljoniem tonnu. 2014. gadā bīstamo atkritumu daļa kopējā atkritumu apjomā bija mazāka par 9,0 % visās ES dalībvalstīs, izņemot Igauniju, kur šī daļa bija 47,7 % no kopējā apjoma (sk. 7. diagrammu). Igaunijas ļoti lielā bīstamo atkritumu daļa bija galvenokārt saistīta ar enerģijas ražošanu no degslānekļa. Trešo valstu vidū, kuras norādītas 4. diagrammā, vislielākā bīstamo atkritumu daļa kopējā atkritumu apjomā bija Serbijai (27,4 %), kas bija saistīts ar intensīvo darbību ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, nākamās bija Melnkalne (24,4 %), Bosnija un Hercegovina (21,2 %, 2012. gada dati) un Norvēģija (11,7 %).
Atkritumu apstrāde
2014. gadā ES 28 dalībvalstīs tika apstrādāti aptuveni 2320 miljoni tonnu atkritumu (sk. 3. tabulu); šajā rādītājā ir iekļauta ES importēto atkritumu apstrāde, un tādēļ paziņotie apjomi nav tieši salīdzināmi ar radīto atkritumu apjomu rādītājiem.
Gandrīz puse (47,4 %) no atkritumiem, kas tika apstrādāti ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā, tika likvidēti, veicot darbības, kas nav atkritumu sadedzināšana (apglabāšana). Vēl 36,2 % atkritumu, kas tika apstrādāti ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā, tika nosūtīti atkārtotai izmantošanai, kas neietver enerģijas reģenerāciju un aizbēršanas darbības (vienkāršošanas labad saukta par pārstrādi). Nedaudz vairāk par vienu desmito daļu (10,2 %) apstrādāto atkritumu ES 28 dalībvalstīs tika izmantoti aizbēršanai, savukārt atlikušie atkritumi tika nosūtīti sadedzināšanai ar enerģijas reģenerāciju (4,7 %) vai bez enerģijas reģenerācijas (1,5 %). ES dalībvalstīs bija vērojamas būtiskas atšķirības saistībā ar dažādu apstrādes metožu izmantošanu. Piemēram, dažās dalībvalstīs (Itālijā un Beļģijā) bija ļoti augsts pārstrādes līmenis, savukārt citas dalībvalstis (Bulgārija, Rumānija, Grieķija, Zviedrija un Somija) deva priekšroku atkritumu apglabāšanai.
5. diagrammā parādītas atkritumu apstrādes tendences ES 28 dalībvalstīs dalījumā pa galvenajām apstrādes kategorijām laikposmā no 2004. gada līdz 2014. gadam. Likvidēto atkritumu apjoms 2014. gadā bija par 1,7 % mazāks nekā 2004. gadā; likvidēto atkritumu īpatsvars kopējā apstrādāto atkritumu apjomā samazinājās no 54,6 % līdz 48,9 %. Tādiem atkritumiem, kuri izmantoti atkārtoti jeb, citiem vārdiem sakot, sadedzināti ar enerģijas reģenerāciju, pārstrādāti vai izmantoti aizbēršanai (atkritumu izmantošana izrakumu teritorijā nogāžu labošanai vai drošības nolūkā, vai inženiertehniskām vajadzībām ainavas veidošanai), apjoms palielinājās par 23,4 % no 960 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1185 miljoniem tonnu 2014. gadā; tādējādi atkārtoti izmantoto atkritumu īpatsvars kopējā apstrādāto atkritumu apjomā palielinājās no 45,4 % 2004. gadā līdz 51,1 % 2014. gadā.
Kopumā ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā tika apstrādāti 75,6 miljoni tonnu bīstamo atkritumu, turklāt vairāk nekā puse šo atkritumu tika apstrādāta tikai trīs ES dalībvalstīs, proti, Vācijā (27,2 %), Bulgārijā (16,1 %) un Igaunijā (13,6 %) (6. diagramma).
Gandrīz puse (49,0 %) apstrādāto bīstamo atkritumu ES 28 dalībvalstīs tika apglabāta, proti, atkritumi tika noglabāti virs vai zem zemes, iestrādāti augsnē vai izgāzti ūdenstilpēs, un šāds daudzums atbilst 73 kg uz vienu iedzīvotāju (7. diagramma). Aptuveni 6,0 % no bīstamo atkritumu kopējā apjoma tika sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas (9 kg uz vienu iedzīvotāju), savukārt 7,4 % — ar enerģijas reģenerāciju (11 kg uz vienu iedzīvotāju). Tādējādi ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā vairāk nekā viena trešā daļa (37,5 %) bīstamo atkritumu tika izmantota atkārtoti (pārstrādāta vai izmantota aizbēršanai), kas atbilst 56 kg uz vienu iedzīvotāju.
Datu avoti un pieejamība
Lai uzraudzītu atkritumu politikas īstenošanu, jo īpaši atbilstību atkritumu atkārtotas izmantošanas un drošas likvidēšanas principiem, ir vajadzīga ticama statistika par uzņēmumu un privāto mājsaimniecību atkritumu rašanos un apsaimniekošanu. 2002. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, ar ko izveido sistēmu saskaņotai Kopienas statistikai šajā jomā.
Saskaņā ar regulu, sākot no 2004. pārskata gada, ES dalībvalstīm vienu reizi divos gados jāsniedz dati par atkritumu rašanos, atkārtotu izmantošanu un likvidāciju. Dati par atkritumu rašanos un apstrādi patlaban ir pieejami par pārskaitļa gadiem no 2004. gada līdz 2014. gadam.
Konteksts
ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu efektīvu izmantošanu. Ilgtermiņa mērķis ir padarīt Eiropu par pārstrādājošu sabiedrību, pēc iespējas izvairoties no atkritumu rašanās un izmantojot nenovēršamus atkritumus kā resursu. Mērķis ir panākt daudz augstāku pārstrādes līmeni un pēc iespējas samazināt jaunu dabas resursu ieguvi. Atbilstīga atkritumu apsaimniekošana ir būtisks elements, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas resursefektivitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Lai iegūtu plašāku informāciju, sk. the stratēģiju “Eiropa 2020” (angļu val.).
Attiecīgi ar pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu, kuru pieņēma 2008. gadā, tika ieviesta piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kur atkritumu rašanās novēršana ir labākā iespēja, nākamās pakāpes ir atkārtota izmantošana, pārstrāde un citas reģenerācijas darbības, bet likvidācija, piemēram, apglabāšana atkritumu poligonā, tiek izmantota vienīgi kā pēdējā iespēja. Atbilstīgi šai hierarhijai 7. vides rīcības programmā (angļu val.) noteikti šādi ES atkritumu apsaimniekošanas politikas prioritārie mērķi:
- samazināt radīto atkritumu apjomu;
- pēc iespējas paplašināt pārstrādi un atkārtotu izmantošanu;
- ierobežot nepārstrādājamu materiālu sadedzināšanu;
- pakāpeniski atteikties no atkritumu apglabāšanas un poligonos apglabāt tikai nepārstrādājamus un nereģenerējamus atkritumus;
- nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķu pilnīgu sasniegšanu visās ES dalībvalstīs.
Turklāt atkritumu apsaimniekošanas nozare ir otrā nozīmīgākā nozare, kas veicina nodarbinātības pieaugumu vides ekonomikā, — par to liecina vides preču un pakalpojumu konti. Lai iegūtu plašāku informāciju, sk. rakstu šeit: Environmental economy - statistics on employment and growth (angļu val.).
Skatiet arī
- End-of-life vehicle statistics (angļu val.)
- Environmental economy - statistics on employment and growth (angļu val.)
- Municipal waste statistics (angļu val.)
- Packaging waste statistics (angļu val.)
- Recycling — secondary material price indicator (angļu val.)
- Waste shipment statistics (angļu val.)
- Waste statistics — electrical and electronic equipment (angļu val.)
Papildu informācija no Eurostat
Publikācijas
- Energy, transport and environment indicators — 2016. gada izdevums (angļu val.)
- Environmental statistics and accounts in Europe (2010) (angļu val.)
- Waste indicators on generation and landfilling measuring sustainable development, 2004.-2010. gads — SiF 22/2013 (angļu val.)
Galvenās tabulas
- Waste (t_env_was) (angļu val.), sk.:
- Waste generation and treatment (t_env_wasgt) (angļu val.)
Datubāze
- Waste (env_was) (angļu val.), sk.:
- Waste generation and treatment (env_wasgt) (angļu val.)
Īpaša sadaļa
- Waste (angļu val.)
Metodika / Metadati
- Manual on waste statistics (angļu val.)
- Waste generation and treatment (ESMS metadatu datne — env_wasgt_esms) (angļu val.)
Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)
Statistika par atkritumiem: tabulas un diagrammas (angļu val.)
Cita informācija
- Vides datu centrs atkritumu jomā (angļu val.)
- 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem
- 2010. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 849/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem
Ārējas saites
- Being wise with waste: the EU’s approach to waste management (angļu val.)
- Eiropas Komisija — Vides ĢD — Waste in the EU (angļu val.)
- Eiropas Vides aģentūra — Waste and material resources (angļu val.)
- Thematic strategy on the prevention and recycling of waste (angļu val.)