Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Izejvielas
Izejvielas ir svarīgas
Izejvielas ir ražošanas nozares pamatā. Neviens ražotājs nevar saglabāt konkurētspēju bez taisnīgas piekļuves pamatelementiem, kas veido tā gala produktu. Industriālās revolūcijas vadības groži bijuši Eiropas ziņā, un joprojām Eiropa ir rūpnieciska lielvara, tomēr tai nav bagātīgu izejvielu atradņu. Tādēļ, lai saglabātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, ir jāgarantē visdažādāko izejvielu piegādes no trešām valstīm.
Mobilo tālruņu, klēpjdatoru un hibrīdautomobiļu galvenajai sastāvdaļai niķeļa baterijām ir vajadzīgs lantāns. Tas ir iekļauts sarakstā, kur uzskaitīti 17 retzemju metāli, kuru Eiropā ir ļoti maz. Medicīnas ierīcēm un optiskajām iekārtām ir nepieciešams tantals, — metāls, kas atrodams tikai Brazīlijā un Austrālijā. Līdz šim par vitāli svarīgām uzskatīja 14 izejvielas, ES ražošanas nozare bez tām nevar iztikt, bet to trūkst un arī ārzemju tirgos tām piekļūt ir grūti.
Sarakstu var papildināt, jo izejvielu tirgu arvien vairāk izkropļo protekcionisms — tirdzniecības politika, kura paredz, piemēram, eksporta nodokļus, ievedmuitas, cenu noteikšanu un ierobežojošus ieguldījumu noteikumus. Piemēram, 2012. gadā ES Pasaules tirdzniecības organizācijā iesniedza sūdzību par Ķīnu — tās retzemju metālu eksporta ierobežojumiem. Pieprasījums pēc izejvielām pasaulē palielinās, līdz ar to pieaug cenas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešama “diplomātija izejvielu jomā”, kuras pamatā ir visaptveroša, ar mūsu globālajiem partneriem kopīga pieeja, kurā tirdzniecība, attīstība un piekļuve izejvielām ir daži no sarunu elementiem. Tā kā mēs ārvalstu konkurencei atveram Eiropas tirgu, kas ir lielākais pasaulē, mums ir jābūt arī apņēmīgiem un jāsasniedz mūsu mērķis — ārzemju resursu pieejamība ar taisnīgiem nosacījumiem.
Pašlaik sarunas par piekļuvi izejvielām norisinās ar visdažādākajiem partneriem, tostarp Argentīnu, Ķīnu, Grenlandi, Japānu, Meksiku, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šobrīd ir svarīgi, lai šo sarunu rezultātā tiktu noslēgti galīgie nolīgumi.
Sadarbība ar Grenlandi
Jo īpaši mēs vēlamies pastiprināt sadarbību ar Grenlandi, lai abas puses būti ieguvējas, vēlamies izmantot kopīgu infrastruktūru un ieguldījumus un gūt rezultātus izejvielu izpētē un ieguvē. 2012. gada jūnijā Nūkā Eiropas Komisijas vārdā es parakstīju nodomu vēstuli par sadarbību šajā jomā. Kopā ar mani šo vēstuli parakstīja ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs un Grenlandes premjerministrs Kuupiks Kleists. Patlaban aptuveni 58 % no izpētes uzņēmumiem, kas darbojas Grenlandē, ir Kanādas vai Austrālijas uzņēmumi. Grenlandē darbojas 15 % ES uzņēmumu (tie ir Dānijas, Vācijas, Čehijas un Apvienotās Karalistes uzņēmumi). Lai gan Eiropas uzņēmumiem ir trīs no katrām četrām izmantošanas licencēm Grenlandē, tie pietiekamā mērā neiesaistās notiekošajās izpētes darbībās, un to rīcībā ir tikai dažas izpētes atļaujas (šīs atļaujas galvenokārt saņēmuši Apvienotās Karalistes, Vācijas un Dānijas uzņēmumi).
Piekļuve izejvielām: priviliģētu tirdzniecisko sakaru veidošana ar Āfriku
Ceturtajā ĀS un ES vienotajā komisiju sanāksmē, kas notika 2010. gada 8. jūnijā Adisabebā, apspriedu svarīgus aspektus abu kontinentu attiecībās: ilgtspējīga politika izejmateriālu pieejamības uzlabošanai un iespējas veicināt reģionu integrāciju un infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz kosmosa tehnoloģiju lietojumiem.
Izejvielu jomā Āfrikas Savienības Komisija un Eiropas Komisija vienojās sadarboties jautājumos, kas saistīti ar pārvaldību, infrastruktūru, kā arī praktiskām un teorētiskām zināšanām ģeoloģijā.
2012. gada janvārī Briselē notika augsta līmeņa konference par ES un Āfrikas partnerību izejvielu jomā — “Kā ar bagātīgajiem minerālresursiem nodrošināt Āfrikai reālus attīstības ieguvumus” (Translating Mineral Resource Wealth into Real Development for Africa).
Izejvielu iniciatīvā Komisija apņēmās turpināt kopā ar Āfrikas valstīm izvērtēt iespēju atbalstīt abu kontinentu ģeoloģisko dienestu sadarbību un veicināt sadarbību šajā jomā tādos daudzpusējos forumos kā UNESCO ģeozinātņu programma.
Pētījumu par šo sadarbību paredzēts sākt 2013. gadā. Tā mērķis ir apstiprināt kopīgus projektus, kas ļaus uzlabot zināšanas par Āfrikas atradnēm, izveidot apmācības tīklu ģeoloģiskiem pētījumiem Āfrikā un nodrošināt datu apmaiņu un digitalizāciju.
Eiropas ģeoloģiskajiem pētījumiem ir izšķiroša nozīme šajā procesā.
Jāpalielina izejvielu ražošana Eiropā
Svarīgi ir arī uzlabot Eiropā īstenoto izrakteņu ieguves projektu ilgtspēju. Ir svarīgi uzlabot izejvielu tiesisko regulējumu Eiropā, lai nodrošinātu stabilas un konkurētspējīgas ES izcelsmes izejvielu piegādes. Tā kā mūsu resursi ir ierobežoti, mums arī maksimāli jāizmanto tehnoloģiskās iespējas, vienlaikus saglabājot mūsu kalnrūpniecības nozares ilgtspējību.
Ir novērtēts, ka Eiropā 500–1000 metru dziļumā ir neizmantotas minerālresursu atradnes, kuru vērtība ir aptuveni 100 miljardi eiro. Tāpēc, lai Eiropā palielinātu pašu ražošanu, Komisija ir izveidojusi Eiropas inovācijas partnerību izejvielu jomā. Tā apvieno kapitālu un cilvēkresursus, dalībvalstis, uzņēmumus un pētniekus kopīgiem pūliņiem inovācijas jomā un atbalsta izejvielu izpēti, ieguvi un apstrādi. Ar jaunām tehnoloģijām varēs piekļūt atradnēm, kuras atrodas dziļāk, attālākos apgabalos, un īstenot ieguves darbības arvien skarbākos apstākļos. Ir arī jārīkojas, lai izstrādātu kritisko izejmateriālu aizstājējus un uzlabotu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi (šobrīd katrs ES iedzīvotājs gadā saražo 17 kg šādu atkritumu).