Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Globalizācija
Globalizācija ir iespēja
Globalizācija ir iespēja. Protams, tai ir arī trūkumi, tomēr tos aizēno daudzās priekšrocības, kas piemīt tiešām atvērtiem ārzemju tirgiem, kuros uzņēmumi var gūt labumu ne vien no zemākiem tarifiem, bet arī no vienotiem standartiem, administratīvo procedūru saskaņotības un jaunām iespējām piedalīties publiskā iepirkuma konkursos ārzemēs. Tas varētu būt ceļš uz visas pasaules vienoto tirgu. Tādā tirgū Eiropas vienotā tirgus priekšrocības paplašinātos un pieaugtu pasaules mērogā. Eiropas Komisija vēlas šo iespēju padarīt par realitāti.
Piemēram, Eiropas Komisija vada reformu, kurā paredzēts pārskatīt ANO Eiropas Ekonomikas komisijas 1958. gada vienošanos par transportlīdzekļu noteikumiem.Tajā iesaistījušās 27 ES dalībvalstis, kuras pārstāv Komisija, kā arī Austrālija, Dienvidāfrika Dienvidkoreja, Japāna un Krievija. Minētās valstis vienojušās par saskaņotiem drošības un vides aizsardzības noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem.
Tādējādi autoražotājiem noteikumu ievērošana izmaksā mazāk un ir iespējami apjomradīti ietaupījumi. Komisijas virzītās reformas mērķis ir ieviest automobiļu tipa apstiprinājumu visas pasaules mērogā, īstenojot principu, ka automašīna, kas pārbaudīta vienreiz, tiek uzskatīta par atbilstīgu prasībām arī visā pārējā pasaulē. Tas nozīmē, ka nākotnē automašīnu, kas uzbūvēta atbilstīgi šiem noteikumiem, varēs pārdot visās valstīs, kuras piedalās minētajā iniciatīvā. ES šo iniciatīvu atbalsta arī slēdzot divpusējus brīvās tirdzniecības līgumus ar svarīgiem tirdzniecības partneriem un tādējādi novēršot arī citus ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus.
Drīz sāksies jauna ES divpusējo sarunu kārta ar tādiem svarīgiem partneriem kā ASV un Japānu. ES var daudz iegūt no šīs jaunās globalizācijas fāzes, bet svarīgs ieguvuma priekšnoteikums ir tas, ka jaunās vienošanās nav tikai par nodevu samazināšanu vai atcelšanu. Mums ir jānovērš visi vēl atlikušie šķēršļi, kas apgrūtina piekļuvi ārpussavienības valstu tirgiem.
Lai šo mērķi sasniegtu, ir jāpadziļina sadarbība ar ES tirdzniecības partneriem šādās jomās: standarti, precēm izvirzītie noteikumi un administratīvās procedūras. Par prioritāti jānosaka vienotu rūpniecības standartu izstrāde, atteikšanās no pretrunīgiem noteikumiem un birokrātisko procedūru saskaņošana. Pārāk bieži ražotājiem no ES ir grūti piekļūt ārpussavienības valstu tirgum administratīvu vai tehnisku šķēršļu dēļ. Pat nelielas noteikumu un standartu atšķirības var nodarīt lielu kaitējumu mūsu rūpniecībai, jo ir apgrūtināts tās preču noiets ārpus ES vai nākas par lielu naudu pielāgot ražošanas līnijas.
Parasti tikai lieliem ražotājiem pietiek resursu, lai savas preces pielāgotu atšķirīgām juridiskajām un tehniskajām prasībām. Tāpēc mazākiem tirgus dalībniekiem, piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ārpussavienības valstu tirgu priekšrocības bieži vien iet secen. Komisija vēlas šo problēmu atrisināt.
Ja tirgus būs atvērts, ES uzņēmumiem būs arī iespēja piedalīties publiskā iepirkuma konkursos ārzemēs. Vairumā ārpussavienības valstu kopējie valsts izdevumi veido 15–20 % no IKP, tomēr tikai ļoti nelielu daļu šo izdevumu ļauts apkalpot ārzemju uzņēmumiem. Eiropas Savienībā gandrīz 85 % publiskā iepirkuma tirgus ir atvērti ārzemju uzņēmumiem (kopējā vērtība virs 350 miljardiem eiro), bet tikai 32 % ASV publiskā iepirkuma konkursu drīkst piedalīties pretendenti no citām valstīm (kopējā vērtība zem 180 miljardiem eiro). Japānā ārzemju uzņēmumiem pieejami tikai 28 % publiskā iepirkuma tirgus (27 miljardu eiro vērtībā). Eiropas Komisija ir apņēmusies šo situāciju izmainīt un izveidot jaunas un ilgstošas attiecības, kuru pamatā ir patiess savstarpējs izdevīgums.
Plašāka informācija 
