Martins Seikels, Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks
Eiropā ierodas aizvien jauni un jauni bēgļi, un daudzām dalībvalstīm tas ir vēl nebijis izaicinājums, kas prasa solidaritāti ES līmenī.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers ir atzinis, ka bēgļu krīze ir vissteidzamākā ES rīcības prioritāte. Vispārējā risinājumā ir jābūt iekļautai veselības aprūpei, un ir jāparūpējas par bēgļu, īpaši visneaizsargātāko personu, vajadzībām veselības jomā.
Komisija ir mobilizējusi resursus un ir gatava atbalstīt uzņemšanas un aprūpes sistēmas dalībvalstīs, kuras saskaras ar īpaši lielu bēgļu pieplūdumu un kurām nav viegli nodrošināt migrantiem tādus pakalpojumus kā veselības aprūpi.
Komisija nodrošina ciešu sadarbību starp attiecīgajiem komisāriem, ES aģentūrām, svarīgākajām NVO un starptautiskajām organizācijām. ES Veselības drošības komitejā Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts ir sadarbojies ar dalībvalstīm, caur kurām vai uz kurām dodas bēgļu plūsma un kuras līdz ar to izjūt sevišķu migrācijas spiedienu.
Piemēram, mēs esam sagatavojuši kontrolsarakstu migrantu veselības novērtēšanai t. s. karstajos punktos un uzņemšanas zonās, lai palīdzētu atjaunot cilvēku slimības vēsturi un sniegtu veselības aprūpi tiem, kam tā ir vajadzīga.
Noteikti jāuzsver, ka šādi pasākumi ir domāti tam, lai aizsargātu bēgļu veselību, nevis lai dotu iemeslu nepamatotām bailēm, ka viņi varētu izplatīt infekcijas slimības un ļaunprātīgi izmantot vai pārslogot veselības aprūpes sistēmu. Apdraudēta ir viņu, nevis ES pilsoņu veselība.
Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts pastiprinās atbalstu migrantu veselības pasākumiem, līdzfinansējot projektus no veselības programmas budžeta. Līdz šim gūtie panākumi ir aprakstīti pašreizējā stāvokļa raksturojumā, ko Komisija nupat publicējusi saistībā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “No cēliem vārdiem jāpāriet pie konkrētiem darbiem pašu mājās.”
Ne tikai tagad, bet arī turpmākajos mēnešos. Lai nākotnē spētu parūpēties par sabiedrības veselības vajadzībām, mums ir vajadzīgs tālredzīgāks skatījums, kas ietiecas nākotnē un ir kas vairāk par īstermiņa risinājumu. Miljoniem cilvēku nākotne būs gaišāka, ja turpināsim risināt šo problēmu ar pārliecību un līdzcietību.
