Archive:Dabasgāzes cenu statistika

Dati izgūti 2020. gada maijā.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada augustā

This Statistics Explained article has been archived on 11 December 2020.

Highlights

Gāzes cenas mājsaimniecībām ES 2019. gada otrajā pusgadā bija visaugstākās Zviedrijā (0,12 EUR par kWh), bet viszemākās — Rumānijā (0,03 EUR par kWh).

Gāzes cenas patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, ES 2019. gada otrajā pusgadā bija visaugstākās Somijā (0,06 EUR par kWh), bet viszemākās — Beļģijā (0,02 EUR par kWh).

Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas (ieskaitot nodokļus), 2019. gada otrais pusgads

Šajā rakstā izklāstītas gan mājsaimniecību patērētājiem, gan patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto dabasgāzes cenu tendences Eiropas Savienībā (ES); tajā ir ietverti arī dati no Apvienotās Karalistes, Serbijas, Turcijas, Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas un Gruzijas.

Enerģijas cenas ES ir atkarīgas no dažādiem ar piedāvājumu un pieprasījumu saistītiem apstākļiem, tostarp no ģeopolitiskās situācijas, valsts energoresursu struktūras, importa dažādošanas, tīkla izmaksām, vides aizsardzības izmaksām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai akcīzes nodokļa un citu nodokļu līmeņa. Jāņem vērā, ka šajā rakstā minētās cenas ietver nodokļus, nodevas un PVN, ko piemēro mājsaimniecību patērētājiem, taču neietver atmaksājamos nodokļus un nodevas, kā arī PVN, kurus piemēro patērētājiem, kas nav mājsaimniecības.

Full article

Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas

Visaugstākās gāzes cenas ir Zviedrijā, Spānijā un Nīderlandē

Mājsaimniecību patērētājiem (šā raksta nozīmē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 20 gigadžoulu (GJ), bet mazāks par 200 GJ) noteiktās dabasgāzes cenas 2019. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Zviedrijā, Spānijā un Nīderlandē (sk. 1. attēlu), bet viszemākās — Rumānijā, Ungārijā un Latvijā. Mājsaimniecībām noteiktā dabasgāzes cena Zviedrijā (0,1167 EUR par kWh) bija vairāk nekā trīs ar pusi reizes augstāka par cenu, kas tika piemērota Rumānijā (0,0332 EUR par kWh).

1. attēls. Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas, 2019. gada otrais pusgads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_202)

Vidējā cena ES27 — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos datus (2018. gads) par mājsaimniecību patērēto dabasgāzi, — bija 0,0720 EUR par kWh.

Mājsaimniecību patērētājiem noteikto dabasgāzes cenu tendences ES27 kopš 2008. gada pirmā pusgada redzamas 2. attēlā. Kopumā šīs cenas ir augstākas katra gada otrajā semestrī. Iemesls tam ir sezonālā ietekme. Kopumā ES27 bija vērojama dabasgāzes cenu pieauguma tendence no zemākās cenas 0,0558 EUR par kWh 2009. gada otrajā pusgadā līdz augstākajai cenai 0,0746 EUR par kWh 2013. gada otrajā pusgadā. Laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam tā samazinājās, bet 2018. gadā atkal bija vērojams pieaugums, kas turpinās joprojām. Cena bez nodokļiem 2019. gada otrajā semestrī ir zemāka nekā cena bez nodokļiem 2008. gada pirmajā semestrī (ņemot vērā inflāciju), neraugoties uz to, ka pirmajā semestrī cenas parasti ir zemākas nekā otrajā semestrī. Tomēr, iekļaujot nodokļus, samazinājums nav tik izteikts, jo nodokļu apmērs palielinājās no 25 % 2008.nbsp;gadā līdz 31 % 2019.nbsp;gadā.

2. attēls. Mājsaimniecību patērētājiem noteikto dabasgāzes cenu tendences, ES27, 2008.–2019. gads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_202)

Nodokļu un nodevu līmenis dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras

Nodokļu un nodevu īpatsvars mājsaimniecību patērētājiem noteiktajā dabasgāzes kopējā mazumcenā ir redzams 3. attēlā. Nodokļu relatīvais īpatsvars 2019. gada otrajā pusgadā vismazākais bija Grieķijā (7,8 %), kur bāzes cenai tiek piemērota zema PVN likme. Vislielākie nodokļi tika piemēroti Dānijā, kur nodokļi un nodevas veidoja 60,2 % no galīgās cenas; nodokļu un nodevu daļa pārsniedza pusi no cenas arī Nīderlandē (54,0 %). PVN likme ES27 ir 16,4 % no kopējās cenas. Tā ir no 5,5 % Grieķijā līdz 21,3 % Ungārijā.

3. attēls. Mājsaimniecību patērētāju samaksātā dabasgāzes nodokļu un nodevu daļa, 2019. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_202)

Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās gāzes cenas visvairāk pieaugušas Bulgārijā, Latvijā un Igaunijā

4. attēlā redzams, kā mainījušās mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas ar visiem nodokļiem, nodevām un PVN valsts valūtā laikposmā no 2018. gada otrā pusgada līdz 2019. gada otrajam pusgadam. Šīs cenas apskatītajā laikposmā samazinājās 13 no 24 ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, — Kipra, Malta un Somija mājsaimniecību sektorā dabasgāzi nepatērē. Visbūtiskākais samazinājums novērots Latvijā (-22,0 %), Dānijā (-15,5 %) un Grieķijā (-10,2 %). Turpretī 11 dalībvalstīs mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas pieauga laikposmā no 2018. gada otrā pusgada līdz 2019. gada otrajam pusgadam; lielākais pieaugums reģistrēts Spānijā (16,7 %), Horvātijā (12,9 %) un Nīderlandē (12,1 %).

4. attēls. Mājsaimniecību patērētājiem noteikto dabasgāzes cenu izmaiņas salīdzinājumā ar cenām iepriekšējā gada tajā pašā semestrī, 2019. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_202)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās dabasgāzes cenas

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās gāzes cenas ir visaugstākās Somijā un Zviedrijā

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (šā raksta nozīmē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 10 000 GJ, bet mazāk par 100 000 GJ), noteiktās dabasgāzes cenas 2019. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Somijā (0,0555 EUR par kWh), Francijā (0,0368 EUR par kWh) un Zviedrijā (0,0357 EUR par kWh), bet viszemākās — Beļģijā (0,0228 EUR par kWh) (sk. 5. attēlu). Somijā cenas bija par 51 % augstākas nekā Francijā — dalībvalstī, kurā bija otras augstākās cenas.

Vidējā cena ES27 — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos datus (2018. gads) par dabasgāzi, kuru patērējuši patērētāji, kas nav mājsaimniecības, — bija 0,0308 EUR par kWh.

5. attēls. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās dabasgāzes cenas, 2019. gada otrais pusgads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_203)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto dabasgāzes cenu tendences ES27 kopš 2008. gada pirmā pusgada norādītas 6. attēlā. Šīs cenas atbilst mājsaimniecību patērētājiem noteikto cenu tendencēm (sk. 2. attēlu), taču bez sezonālās ietekmes. Pēc cenas krituma līdz 0,031 EUR par kWh 2009. gada otrajā pusgadā patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās dabasgāzes kopējā cena palielinājās katru pusgadu, augstāko līmeni — 0,042 EUR par kWh — sasniedzot 2013. gada pirmajā pusgadā. Taču pēc tam tā samazinājās katru semestri un 2017. gada otrajā pusgadā sasniedza 0,029 EUR. Jaunākie dati liecina par ievērojamu palielinājumu, kas sākās 2018. gada pirmajā semestrī, izņemot par pašu pēdējo laikposmu, par kuru ziņots. Nodokļu apmērs ir palielinājies no aptuveni 7 % 2008. gadā līdz aptuveni 13 % 2019. gadā. Salīdzinot ar kopējo inflāciju, cena 2019. gada otrā semestrī ir daudz zemāka par cenu 2008. pirmajā semestrī, ņemot vērā inflāciju (zemāka par 26 %).

6. attēls. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto dabasgāzes cenu tendences, ES27, 2008.–2019. gads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_203)

Tādu nodokļu un nodevu daļa, kurus patērētāji, kas nav mājsaimniecības, nevar atgūt, dabasgāzes kopējā cenā ir redzama 7. attēlā. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, nodokļu daļa 2019. gada pirmajā pusgadā vismazākā bija Luksemburgā (0,7 %), Rumānijā un Portugālē (abās 2,2 %). Lielākā nodokļu daļa tika reģistrēta Somijā (33,5 %), Dānijā (31,5 %) un Nīderlandē (25,0 %).

7. attēls. Patērētāju, kas nav mājsaimniecības, samaksātā dabasgāzes nodokļu un nodevu daļa, 2019. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_203)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto gāzes cenu tendences

8. attēlā ir redzams, kā mainījušās patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās dabasgāzes cenas ar visiem neatgūstamajiem nodokļiem un nodevām valsts valūtā laikposmā no 2018. gada otrā pusgada līdz 2019. gada otrajam pusgadam. Šīs cenas samazinājās 15 no 25 ES dalībvalstīs, kuras bija paziņojušas datus, — Kiprā un Maltā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, dabasgāzi nepatērē. Lietuvā tās samazinājās par 28,9 %, pēc tam sekoja Zviedrija (23,6 %) un Dānija (21,3 %). Turpretī patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās dabasgāzes cenas ievērojami palielinājās Slovākijā (15,9 %), Rumānijā (14,3 %) un Polijā (7,8 %).

8. attēls. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto dabasgāzes cenu izmaiņas salīdzinājumā ar cenām iepriekšējā gada tajā pašā semestrī, 2019. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_203)

Izejas dati tabulām un attēliem (MS Excel)

Natural gas price statistics tables and graphs (angļu val.)

Datu avoti

Mājsaimniecību patērētāju definīcija

Šajā rakstā atsauce uz mājsaimniecību patērētājiem attiecas uz tādu vidēju standarta mājsaimniecību patēriņa grupu, kuru dabasgāzes patēriņš (ņem vērā tikai pa caurulēm piegādāto gāzi) gadā ir 5555–55 555 kWh (20–200 GJ). Visi skaitļi attiecas uz patēriņa mazumcenām un ietver nodokļus, nodevas un PVN. Kipra, Malta un Somija mājsaimniecību sektorā dabasgāzi nepatērē.

Patērētāju, kas nav mājsaimniecības, definīcija

Šajā rakstā atsauce uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, attiecas uz tādu vidēju standarta patērētāju patēriņa grupu, kuri nav mājsaimniecības un kuru dabasgāzes patēriņš gadā ir 2778–27 778 GWh (10 000–100 000 GJ). Cenas atbilst dabasgāzes bāzes cenai, ietverot visus neatgūstamos nodokļus un nodevas. Kiprā un Maltā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, dabasgāzi nepatērē. Šie dati neietver tādas dabasgāzes daudzumu, ko izmanto ķīmisku procesu veikšanai vai elektroenerģijas ražošanai un/vai koģenerācijai.

Metodika

2018. un 2019. gada cenu salīdzinājums veikts, salīdzinot cenas valsts valūtā, lai izslēgtu valūtas kursa svārstības starp valsts valūtu un eiro.

Cenas valsts valūtā konvertē eiro, izmantojot tā laikposma vidējo valūtas kursu, par kuru cenas paziņotas.

Lai izvairītos no sezonālās ietekmes, cenas vienmēr salīdzina ar to pašu semestru cenām (t. i., pa gadiem).

2016. gadā stājās spēkā Regula (ES) 2016/1952. Tajā paredzēts pienākums vākt un izplatīt datus par dabasgāzes cenām, kuras noteiktas mājsaimniecību patērētājiem un patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. Līdz 2016. gadam patērētāji, kas nav mājsaimniecības, tika definēti kā rūpnieciskie patērētāji, taču ziņotājiestādēm bija ļauts ietvert arī citus patērētājus, kas nav mājsaimniecību patērētāji. Ieviešot Regulu (ES) 2016/1952, definīcija tika mainīta, rūpniecisko patērētāju vietā nosakot pienākumu attiecībā uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecību patērētāji, lai visām ziņotājvalstīm būtu vienota metodika. Līdz 2017. gada janvārim datus par cenām mājsaimniecību sektorā ziņotājiestādes sniedza brīvprātīgi.

Dažādu piegādātāju dabasgāzes tarifi vai cenu noteikšanas shēmas atšķiras. Tarifi un cenu shēmas var būt noteiktas līgumos, jo īpaši attiecībā uz lieliem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. Mazākiem patērētājiem dabasgāzes tarifus un cenu shēmas parasti nosaka atbilstīgi vairākiem aspektiem, ietverot patērēto dabasgāzes apjomu. Lielākā daļa tarifu ietver arī kāda veida fiksēto maksājumu. Tādēļ nav vienotas dabasgāzes cenas. Lai salīdzinātu cenas laika griezumā un ES dalībvalstu starpā, šajā rakstā sniegta informācija par mājsaimniecību patērētāju patēriņa grupām un tādu patērētāju patēriņa grupām, kas nav mājsaimniecības. Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās dabasgāzes cenas iedala trijās gada patēriņa grupās, bet patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, — sešās dažādās patēriņa grupās.

Apkopotās cenas ietver vidējās cenas sešu mēnešu periodā (pusgads jeb semestris) no janvāra līdz jūnijam (pirmais semestris) un no jūlija līdz decembrim (otrais semestris) katru gadu. Cenas ietver dabasgāzes bāzes cenu, pārvades un sadales izmaksas, skaitītāju īres izmaksas un citu pakalpojumu izmaksas. Dabasgāzes cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji, ir norādīta ar nodokļiem, nodevām, komponentiem, kas nav nodokļi, maksām un pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo tā parasti ir galīgā cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji. Tā kā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, parasti var atgūt PVN un dažus citus nodokļus, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās cenas ir norādītas bez PVN un citiem atgūstamiem nodokļiem/nodevām/maksām. Dabasgāzes cenas vienība ir eiro par kilovatstundu (EUR par kWh).

Konteksts

Energoresursu cena un energoapgādes uzticamība ir būtiski valsts energoapgādes stratēģijas elementi. Dabasgāzes cenām ir īpaši svarīga nozīme saistībā ar starptautisko konkurētspēju, jo dabasgāzes izmaksas var veidot ievērojamu daļu no rūpniecības uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju kopējām enerģijas izmaksām. Atšķirībā no cenām, ko maksā par citiem fosilajiem kurināmajiem, kurus parasti tirgo pasaules tirgos par salīdzinoši vienādām cenām, ES dalībvalstīs ir vērojamas lielas dabasgāzes cenu atšķirības.

ES kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrās puses ir īstenojusi pasākumus, ar kuriem liberalizē elektroenerģijas tirgu un gāzes tirgu. Pieņemot direktīvas 2003. gadā, tika ieviesti kopīgi noteikumi par elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Tika noteikti termiņi tirgu atvēršanai, kā arī radīta iespēja patērētājiem izvēlēties savu piegādātāju; šie termiņi bija 2004. gada 1. jūlijs korporatīvajiem patērētājiem un 2007. gada 1. jūlijs visiem patērētājiem (tostarp mājsaimniecībām). Dažas ES dalībvalstis bija ieinteresētas liberalizācijas procesā, savukārt citas nepieciešamos pasākumus pieņēma daudz lēnāk. Daudzos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos joprojām pastāv būtiski šķēršļi ienākšanai tirgū — šāda situācija vērojama vairākos tirgos, kuros joprojām dominē piegādātāji, kam (faktiski) ir monopolstāvoklis.

Eiropas Komisija 2008. gada paziņojumā “Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” (COM(2008) 384) aicināja ES uzlabot energoefektivitāti un mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, jo īpaši īstenojot pieeju, kas paredzēta klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas paketē.

Eiropas Parlaments un Padome 2009. gada jūlijā pieņēma trešo enerģētikas paketi (tiesību aktu pakete, kuru veido divas direktīvas un trīs regulas), kuras mērķis ir nodrošināt faktiskas un efektīvas piegādātāju izvēles iespējas, kā arī ieguvumus patērētājiem. Viena regula bija veltīta Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidei līdz 2011. gadam.

Eiropadome 2013. gada maijā aicināja Komisiju veikt padziļinātu analīzi par enerģijas cenu un izmaksu attīstību Eiropā.

Eiropas Komisija, reaģējot uz Eiropadomes lūgumu, 2014. gadā sagatavoja padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, un analīzes mērķis bija palīdzēt politikas veidotājiem izprast pamata kontekstu, nesenā cenu pieauguma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Šis pirmais ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām atspoguļoja augstās enerģijas cenas pasaulē, cenu ievērojamās atšķirības ES dalībvalstīs un to, ka cenas Eiropai ir būtiski augstākas nekā tās starptautiskajiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm. Mazumcenas bija pieaugušas vairāk nekā vairumcenas; tā iemesls bija tīkla cenu komponentu, kā arī nodokļu un nodevu pieaugums. Datu nepilnību dēļ tika sniegts ieteikums uzlabot enerģijas cenu datu vākšanas detalizētību, pārredzamību un saskaņotību, kā arī to rezultātā tika pieņemts Komisijas priekšlikums un Regula (ES) 2016/1952. Tika nolemts, ka šāds ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām turpmāk jāsagatavo ik pēc diviem gadiem. Tādējādi Eiropas Komisija šādu ziņojumu publicēja arī 2016. un 2018. gadā.

Gāzes un elektroenerģijas cenu labākai pārredzamībai būtu jāveicina godīga konkurence, mudinot patērētājus izvēlēties starp dažādiem energoresursiem (naftu, oglēm, dabasgāzi un atjaunojamiem energoresursiem) un dažādiem piegādātājiem. Enerģijas cenu pārredzamība ir efektīvāka, ja cenas un cenu noteikšanas sistēmas tiek pēc iespējas plašāk publicētas un publiskotas.

Direct access to

Citi raksti

Galvenās tabulas

Energy (t_nrg), sk. (angļu val.):

Energy Statistics — prices (t_nrg_price)

Gas prices by type of user (ten00118)

Datubāze

Energy (nrg), sk. (angļu val.):

Energy Statistics — prices of natural gas and electricity (nrg_price)

Energy Statistics — natural gas and electricity prices (from 2007 onwards) (nrg_pc)

Energy Statistics — natural gas and electricity prices (until 2007) (nrg_pc_h)

Tematiskā sadaļa

Energy (angļu val.)

Metodika

Energy statistics — Natural gas prices for domestic and industrial consumers, price components (ESMS metadatu datne — nrg_pc_202_esms) (angļu val.)

Vizualizācijas

Visualisation energy prices (angļu val.)

Ārējas saites

Eurogas — Statistics (angļu val.)
Europe's Energy Portal (angļu val.)
Eiropas Komisija — enerģija

Weekly oil bulletin (iknedēļas degvielas cena DUS) (angļu val.)
Single market progress report for gas and electricity (angļu val.)

International Energy Agency (IEA) — Prices and taxes statistics (angļu val.)