Archive:Statistika par nāves cēloņiem

Dati iegūti 2018. gada jūlijā.

Raksta plānotā atjaunināšana: 2019. gada decembris.

Highlights

No visām ES dalībvalstīm Ungārijā 2015. gadā bija augstākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi.

No visām ES dalībvalstīm Kiprā un Grieķijā 2015. gadā bija zemākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām.

Eiropas Savienībā 2015. gadā standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm.

Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES 28 dalībvalstis, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Source: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Šajā rakstā ir sniegts pārskats par jaunākajiem statistikas datiem saistībā arnāves cēloņiem Eiropas Savienībā (ES). Attiecinot visus iedzīvotāju nāves gadījumus uz nāves cēloni, ir iespējams izvērtēt riskus, kas saistīti ar nāves gadījumiem no dažādām konkrētām slimībām un citiem cēloņiem; šos skaitļus var sīkāk analizēt pēc vecuma, dzimuma, valsts, kur iestājusies nāve/mirušā dzīvesvietas valsts un reģiona (NUTS 2. līmenis), izmantojot standartizētos mirstības rādītājus.

Full article

Galvenie konstatējumi

Jaunāko aplēšu informācija no ES 28 dalībvalstīm par nāves cēloņiem ir pieejama par 2015. gada pārskata periodu. 1. tabulā ir parādīts, ka asinsrites sistēmas slimības un vēzis (ļaundabīgas neoplazmas) ir izteikti bijuši galvenie nāves cēloņi ES dalībvalstīs.

1. tabula: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
— avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Attīstība laikā no 2005. līdz 2015. gadam

‘'Standartizētajiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vēzi, sirds išēmiskajām slimībām un satiksmes negadījumiem laikā no 2005. līdz 2015. gadam bija tendence samazināties

Laikā no 2005. līdz 2015. gadam ES 28 dalībvalstīs bija vērojams 11,5 % liels standartizēto mirstības no vēža rādītāju samazinājums vīriešiem un 6,1 % rādītāju samazinājums sievietēm — sk. 1. un 2. diagrammu. Lielāks samazinājums tika reģistrēts nāves gadījumiem no sirds išēmiskās slimības, kur mirstības rādītāji samazinājās par 30,3 % vīriešiem un par 34,3 % sievietēm, savukārt vēl lielāks samazinājums tika reģistrēts nāves gadījumiem satiksmes negadījumu rezultātā, kur rādītāji samazinājās par 43,3 % vīriešiem un par 44,3 % sievietēm. Standartizētais mirstības rādītājs no krūts vēža samazinājās par 10,1 % sievietēm, un šīs izmaiņas bija lielākas nekā vidēji attiecībā uz visu veidu vēžiem. Turpretī mirstības rādītāji nervu sistēmas slimībām vīriešiem pieauga par 25,9 %, bet sievietēm par 31,9 %. Lai gan standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi (tostarp trahejas un bronhu vēzi) palielinājās gan vīriešiem, gan sievietēm, ir vērojamas lielas atšķirības pārmaiņu ātrumā: vīriešiem rādītājs palielinājās par 3,9 % (kopš 2009. gada ir vērojama samazināšanās tendence), savukārt sievietēm tas būtiski pieauga par 56,0 %.

1. diagramma: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, vīrieši, ES 28 dalībvalstīs, 2005.–2015. gadā
(2010 = 100)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

2. diagramma: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, sievietes, ES 28 dalībvalstīs, 2005.–2015. gadā
(2010 = 100)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi 2015. gadā dalījumā pēc valstīm

Standartizētais mirstības rādītājs sirds išēmiskajai slimībai 2015. gadā ES 28 dalībvalstīs bija 127 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju

Asinsrites sistēmas slimības ietver tādas saslimšanas, kas ir saistītas ar augstu asinsspiedienu, holesterīnu, diabētu un smēķēšanu; visbiežākais nāves cēlonis saistībā ar asinsrites sistēmas slimībām ir sirds išēmiskās slimības un cerebrovaskulārās slimības. Mirstība no sirds išēmiskajām slimībām 2015. gadā bija cēlonis 127 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju ES 28 dalībvalstīs. ES dalībvalstis ar visaugstākajiem standartizētajiem mirstības rādītājiem no sirds išēmiskās slimības bija Lietuva, Latvija, Ungārija un Slovākija — tajās visās 2015. gadā bija vairāk nekā 400 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Pretēja tendence bija vērojama Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Beļģijā, Luksemburgā un Dānijā, kurās 2015. gadā bija zemākie standartizētie mirstības rādītāji no sirds išēmiskās slimības — mazāk nekā 100 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; to pašu var attiecināt uz Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Ungārija ziņoja par visaugstāko standartizēto mirstības rādītāju attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi

Mirstība no vēža 2015. gadā ES 28 dalībvalstīs bija galvenais nāves cēlonis, proti, vidēji 261 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Izplatītākie vēža veidi — kuriem visiem standartizētais mirstības rādītājs pārsniedz 10 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju — ietvēra šādas ļaundabīgas neoplazmas: traheju, bronhu un plaušu; resnās zarnas, rektosigmoidālās daļas, taisnās zarnas, ānusa un anālā kanāla; krūts; aizkuņģa dziedzera; prostatas; kuņģa un plaušu, un žultsceļu.

Ungārija, Horvātija, Slovākija, Slovēnija un Polija 2015. gadā bija vēža visvairāk skartās valstis ar 300 vai vairāk nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju; Igaunijā, Latvijā, Dānijā, kā arī Serbijā mirstības rādītāji bija ļoti tuvu šim līmenim. Ungārija ziņoja par ES dalībvalstīs 2015. gadā visaugstāko standartizēto mirstības rādītāju no plaušu vēža (89 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju); tai sekoja Polija (70 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Dānija (69 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Nīderlande (66 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un Horvātija (65 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju); arī Serbija ziņoja par standartizēto mirstības rādītāju 70 nāves gadījumu apmērā uz 100 000 iedzīvotāju. Augstākais standartizētais mirstības rādītājs no zarnu vēža tika konstatēts Ungārijā — 54 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Horvātijā standartizētais mirstības rādītājs bija 50 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Slovākijā — 49 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES 28 dalībvalstīs

Pēc asinsrites slimībām un vēža elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES 28 dalībvalstīs, kur 2015. gadā bija vidēji 88 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā slimību grupā visbiežākais nāves cēlonis bija hroniskas zemāko elpošanas ceļu slimības, kam sekoja pneimonija. Elpošanas orgānu slimības ir ar vecumu saistītas saslimšanas, kur lielākais nāves gadījumu skaits ir vērojams 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidū.

Augstākie standartizētie mirstības rādītāji no elpošanas orgānu slimībām ES dalībvalstu vidū tika reģistrēti Apvienotajā Karalistē (142 uz 100 000 iedzīvotāju), Īrijā (135 uz 100 000 iedzīvotāju), Portugālē (126 uz 100 000 iedzīvotāju), Grieķijā (122 uz 100 000 iedzīvotāju) un Dānijā (118 uz 100 000 iedzīvotāju).

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji no pašnāvībām bija Kiprā un Grieķijā

Ārējie nāves cēloņi cita starpā ietver nāves gadījumus, kas izriet no tīša paškaitējuma (pašnāvības) un satiksmes negadījumiem. Lai gan pašnāvības nav skaitliski nozīmīgs nāves gadījumu cēlonis un dati dažās ES dalībvalstīs, visticamāk, netiek pietiekami uzskaitīti, tās bieži vien uzskata par svarīgu rādītāju, kas liecina par problēmām, kuras Sabiedrībai būtu jārisina vai jāanalizē. ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā bija vidēji 11 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kuru iemesls ir bijusi pašnāvība. Zemākie standartizētie mirstības rādītāji no pašnāvībām 2015. gadā tika reģistrēti Kiprā un Grieķijā (attiecīgi 4 un 5 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), un samērā zemi rādītāji, proti, mazāk nekā 8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tika reģistrēti arī Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Maltā; EBTA valstu un kandidātvalstu vidū sevišķi zemi rādītāji tika reģistrēti Lihtenšteinā un Turcijā. Standartizētais mirstības rādītājs no pašnāvībām Lietuvā (30 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija gandrīz trīs reizes augstāks nekā vidēji ES 28 dalībvalstīs.

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji no satiksmes negadījumiem bija Zviedrijai, Maltai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei

Lai gan satiksmes negadījumi notiek ik dienas, to izraisīto nāves gadījumu biežums ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā (standartizētais mirstības rādītājs 5,8 uz 100 000 iedzīvotāju) bija zemāks nekā pašnāvību biežums. Rumānijā, Latvijā, Horvātijā un Lietuvā 2015. gadā tika reģistrēti augstākie standartizētie mirstības rādītāji (10,0 vai vairāk nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju) satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt otrā skalas galā ir Zviedrija, Malta, Īrija un Apvienotā Karaliste — katrā no šīm valstīm satiksmes negadījumu izraisīto nāves gadījumu skaits bija mazāks nekā 3,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; no EBTA valstīm līdzīgi zemus rādītājus paziņoja Lihtenšteina un Norvēģija.

Nāves cēloņi 2015. gadā dalījumā pēc dzimumiem

Standartizētie mirstības rādītāji par gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm

Izņemot krūts vēzi, ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā standartizētie mirstības rādītāji no visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm — sk. 3. diagrammu. Standartizētie mirstības rādītāji no pārmērīgas alkohola lietošanas un narkotiku atkarības vīriešiem bija vairāk nekā četras reizes augstāki nekā sievietēm, bet mirstības rādītāji vīriešiem saistībā ar tīšu paškaitējumu un HIV vīriešiem bija no trīs līdz četrām reizēm augstāki nekā sievietēm.

3. diagramma: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES 28 dalībvalstis, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Lai gan nāves gadījumu skaits no vēža parasti bija augstāks vīriešiem nekā sievietēm, ir vairāki vēža veidi, kas ir īpaši izplatīti kādam no dzimumiem, piemēram, krūts vēzis sievietēm, kamēr daži vēža veidi var būt tikai vienam dzimumam, kā dzemdes vēzis sievietēm vai prostatas vēzis vīriešiem. Mirstība no krūts vēža ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā bija cēlonis 32,7 nāves gadījumiem uz 100 000 sieviešu. Augstākie standartizētie mirstības rādītāji tika reģistrēti Horvātijā (43,1 uz 100 000 sieviešu), Slovākijā (40,6 uz 100 000 sieviešu) un Ungārijā (39,3 uz 100 000 sieviešu). Savukārt otrā skalas galā ar mazāk nekā 30,0 nāves gadījumu no krūts vēža uz 100 000 sieviešu 2015. gadā bija Spānija, Somija, Portugāle, Zviedrija un Čehijas Republika, kā arī Norvēģija EBTA valstu vidū un Turcija kandidātvalstu vidū.

Lietuva, Latvija, Slovākija un Ungārija ziņoja par augstāko sirds išēmiskās slimības izraisītu nāves gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū

Visaugstākie standartizētie mirstības rādītāji no sirds išēmiskās slimības vīriešu un sieviešu vidū tika reģistrēti Lietuvā, Latvijā, Slovākijā un Ungārijā, bet nāves gadījumu rādītāji no sirds išēmiskās slimības vīriešu un sieviešu vidū tika reģistrēti Francijā un Nīderlandē. Nāves gadījumu skaits no sirds išēmiskās slimības katrā no ES dalībvalstīm sistemātiski bija augstāks vīriešiem — sk. 4. diagrammu. Trīs Baltijas dalībvalstīstika reģistrētas lielākās dzimumu atšķirības.

4. diagramma: Nāves gadījumu skaits no sirds išēmiskajām slimībām — standartizētais mirstības rādītājs, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Līdzīgi arī standartizētie mirstības rādītāji no pašnāvībām sistemātiski bija augstāki vīriešiem nekā sievietēm — sk. 5. diagrammu. Lielākās dzimumu atšķirības 2015. gadā bija Lietuvā, kur šis rādītājs vīriešiem bija 56,3 uz 100 000 iedzīvotāju, bet sievietēm — 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr, izmantojot vienkāršu attiecību starp rādītājiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, bija redzams, ka Polijā un Rumānijā rādītājs attiecībā uz vīriešiem bija vairāk nekā sešas reizes augstāks nekā rādītājs attiecībā uz sievietēm. Attiecība starp abu dzimumu rādītājiem bija vismazākā Zviedrijā, Beļģijā, Luksemburgā, Dānijā un Nīderlandē, kurās standartizētais mirstības rādītājs no pašnāvībām vīriešiem bija 3,0 reizes lielāks nekā sievietēm.

5. digramma: Nāves gadījumu skaits no pašnāvībām — standartizētais mirstības rādītājs, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi 2015. gadā cilvēkiem vecumā līdz 65 gadiem

Cilvēkiem vecumā līdz 65 gadiem galvenie nāves cēloņi bija nedaudz atšķirīgi pēc to relatīvā nozīmīguma (sk. 2. tabulu). Vēzis bija acīmredzamākais nāves cēlonis šajā vecuma grupā — 2015. gadā vidējais standartizētais mirstības rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 78 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kam sekoja asinsrites sistēmas slimības (46 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Pretēji datiem par visiem iedzīvotājiem elpošanas sistēmas slimības neparādījās starp trim visbiežākajiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem, proti, standartizētais mirstības rādītājs no elpošanas sistēmas slimībām bija zemāks nekā gremošanas sistēmas slimību izraisītu nāves gadījumu skaits un tikai nedaudz augstāks par pašnāvību izraisītu nāves gadījumu skaitu.

2. tabula: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2015. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 65 gadiem)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

ES 28 dalībvalstīs laikā no 2005. līdz 2015. gadam samazinājās mirstības rādītāji personām vecumā līdz 65 gadiem attiecībā uz katru no galvenajiem nāves cēloņiem, izņemot plaušu vēzi, kā norādīts 6. diagrammā. Tas jo īpaši attiecas uz satiksmes negadījumiem un sirds išēmiskajām slimībām, kur nāves gadījumu skaits pārskata periodā ir samazinājies par attiecīgi 46,7 % un 31,9 %.

6. diagramma: Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 65 gadiem, ES 28 dalībvalstis, 2005.–2015. gads
(2010 = 100)
— informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Izejas dati tabulām un diagrammām

Nāves cēloņi — tabulas un diagrammas

Datu avoti

Nāves cēloņu statistikas datu pamatā ir divi pīlāri, proti, medicīniska rakstura informācija miršanas apliecībās, kuru var izmantot, lai noskaidrotu nāves cēloni; un nāves cēloņu kodēšana saskaņā ar PVO SSK sistēmu. Visiem nāves gadījumiem iedzīvotāju vidū tiek identificēts nāves pamatcēlonis, citiem vārdiem sakot, „slimība vai ievainojums, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu” (World Health Assembly pieņemtā definīcija).

Nāves cēloņu statistikas datu derīgums un uzticamība nelielā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvus datus ir snieguši ārsti, apstiprinot nāves cēloni. Neprecizitātēm var būt vairāki iemesli, tostarp:

kļūdas, izsniedzot miršanas apliecību;
ar slimības diagnozi saistītas problēmas;
galvenā nāves cēloņa izvēle;
nāves cēloņa koda norādīšana.

Dažkārt rodas neskaidrības par nāves cēloni: papildus slimībai, kas tieši izraisīja nāvi, medicīniskajos datos miršanas apliecībā ir jānorāda arī kauzālā notikumu secība, kas ir saistīta ar mirušā ciešanām. Pastāv iespēja norādīt arī citus ar veselību saistītus apstākļus, kas nebija saistīti ar nāvi izraisījušo slimību, bet tiem ir bijusi nelabvēlīga ietekme uz slimības gaitu un tādējādi tie ir veicinājuši letālu iznākumu. Patiešām, dažkārt izskan kritika, vai ir pamatoti kā nāves cēloni norādīt tikai vienas slimības kodu, ņemot vērā arvien pieaugošo mūža ilgumu un saistītās saslimstības izmaiņas. Tikai viena no vairākiem iespējamiem nāves cēloņiem norādīšana lielākajai daļai mirušo, kas ir 65 gadus veci un vecāki, varētu būt diezgan maldinoša. Tāpēc dažas ES dalībvalstis jau izvērtē iespēju izmantot vairākcēloņu kodējumu. Eurostat ir atbalstījis dalībvalstu centienus izveidot kopīgu automatizētu kodēšanas sistēmu, kuras nosaukums ir IRIS, lai uzlabotu nāves cēloņu datus un to salīdzināmību Eiropā.

Pārskatītais Eiropas standarta populācijas jēdziens

To nāves gadījumu skaitu, kuri radušies kāda konkrēta nāves cēloņa rezultātā, var izteikt attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Standarta (nevis vispārējo) mirstības rādītāju var noteikt neatkarīgi no iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūras: to dara, jo lielākā daļa nāves cēloņu būtiski atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma, un standartizācija atvieglo mirstības rādītāju salīdzināšanu laika gaitā un starp valstīm.

Eiropas standarta populācijas jēdzienu izmanto, lai standartizētu vispārējos mirstības rādītājus laikā līdz 1976. gadam, un bija nepieciešams pielāgoties ES iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņām, kuras bija vērojamas kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus. Pārskatītā Eiropas standarta populācija (ESP) ir saskaņota ar ES dalībvalstīm un ietver ES 27 dalībvalstis (bez Horvātijas) un EBTA valstis, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita prognozēm, kas tika sagatavotas 2010. gadā par periodu no 2011. līdz 2030. gadam; šis jēdziens tiek izmantots kopš 2013. gada vasaras.

Konteksts

Nāves cēloņu statistikas dati, kas ir vieni no vecākajiem pieejamiem medicīniskajiem statistikas datiem, sniedz informāciju par attīstību laikā un nāves cēloņu atšķirībām starp dažādām ES dalībvalstīm. Šiem statistikas datiem ir ļoti liela nozīme vispārējās informācijas sistēmā saistībā ar veselības stāvokli ES. Tos var izmantot, lai noteiktu, kādi profilaktiskie un ārstniecības pasākumi vai kādi ieguldījumi izpētē varētu palielināt iedzīvotāju mūža ilgumu.

Tā kā trūkst visaptverošas Eiropas saslimstības statistikas, dati par nāves cēloņiem bieži tiek izmantoti kā līdzeklis, lai novērtētu veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā, un tos var arī izmantot uz pierādījumiem balstītas veselības politikas izstrādei.

ES veicina visaptverošas pieejas izmantošanu, lai cīnītos pret smagām un hroniskām slimībām, veicot saskaņotu rīcību attiecībā uz riska faktoriem visās nozarēs kopā ar centieniem stiprināt veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu profilaksi un kontroli, proti:

padarot valstu statistiku maksimāli uzticamu un salīdzināmu, lai tā varētu kalpot kā labs ceļvedis politikas efektivitātes nodrošināšanā;
atbalstot kampaņas, kuras ir saistītas ar sabiedrības izpratnes veicināšanu un slimību profilaksi, kas būs mērķtiecīgi vērstas uz augsta riska grupām un indivīdiem;
sistemātiski integrējot politiku un rīcību, lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;
nodrošinot partnerību saistībā ar konkrētām slimībām, piemēram, vēzi.