Pārdomu grupas ieteikumi par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību
Gadsimtiem ilgi bibliotēkas, arhīvi un muzeji visā Eiropā ir bijuši mūsu bagātā un daudzveidīgā kultūras mantojuma glabātāji. Šīs iestādes ir saglabājušas un nodrošinājušas piekļuvi tādām zināšanu, skaistuma un iztēles radītām liecībām kā skulptūras, gleznas, mūzika un literatūra. Jaunās informācijas tehnoloģijas ir radījušas neticamas iespējas, lai padarītu šo mūsu kopējo mantojumu pieejamāku visiem. Kultūrā aizvien vairāk tiek pielietotas digitālās iespējas, un arī iestādes, kas ir atbildīgas par mūsu “kolektīvo atmiņu”, pielāgo savus saziņas veidus ar publiku.
Digitalizācija pagātnes mākslas darbiem piešķir jaunu elpu, un tos pārvērš ne tikai par lielisku priekšrocību atsevišķam lietotājam, bet arī par nozīmīgu pamatakmeni, kas veido digitālo ekonomiku.
Saskaņā ar mūsu viedokli publiskajam sektoram ir jāuzņemas galvenā atbildība, lai padarītu mūsu kultūras mantojumu pieejamu un saglabātu to nākamajām paaudzēm. Šo atbildību un kontroli pār Eiropas kultūras mantojumu nevar uzticēt vienam vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kaut arī mēs noteikti atbalstām to, ka digitalizācijas jomā būtu jāpiesaista vairāk privāto investīciju un uzņēmumu, izmantojot taisnīgu un līdzsvarotu partnerību.
Mūsu kultūras mantojuma pārveidošana ciparu formātā ir milzīgs uzdevums, kas prasa lielus ieguldījumus. Saskaņā ar Pārdomu grupas īstenoto pētījumu, lai visu mūsu kultūras mantojumu varētu ievietot tiešsaistē, laika gaitā būtu nepieciešama kopējā summa 100 miljardu eiro apmērā. Šāda veida darbam ir vajadzīgs laiks, un ieguldījumi ir rūpīgi jāplāno un jākoordinē, lai panāktu vislabākos rezultātus.
