Statistics Explained

Pasažieru transporta statistika


Dati izgūti 2020. gada jūlijā.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada novembrī.


This Statistics Explained article has been archived on 21 July 2021.


Svarīgākais

2018. gadā 8 miljardi pasažieru ES27 ceļojuši, izmantojot iekšzemes dzelzceļa tīklus.

Gandrīz 1 miljards pasažieru 2018. gadā ceļojuši caur ES27 lidostām.

Pasažieru aviopārvadājumi uz trešām valstīm, ES27, 2018. gads
Avots: Eurostat (avia_paexcc)


Šajā rakstā ir sniegta uz jaunākajiem pieejamajiem datiem balstīta informācija par aktuālo situāciju un jaunākajiem notikumiem saistībā ar pasažieru transporta statistiku Eiropas Savienībā (ES27). Tajā sniegta informācija par dažādiem pasažieru transporta veidiem, piemēram, autotransportu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu. No šiem visizplatītākais pasažieru transports ir vieglais pasažieru automobilis, jo tas sniedz lielākas mobilitātes un elastības iespējas. Taču, tā kā visā ES27 vieglais pasažieru automobilis tiek aizvien vairāk izmantots kā transports, daudzās pilsētu teritorijās un daudzās nozīmīgās transporta maģistrālēs ir palielinājies sastrēgumu un piesārņojuma līmenis.

Pilns raksts

Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījums

1. attēlā ir redzams, ka vieglie pasažieru automobiļi 2017. gadā veidoja 82,9 % no iekšzemes pasažieru transporta ES27; gan tālsatiksmes autobusi, autobusi, trolejbusi (9,4 %), gan pasažieru vilcieni (7,8 %) veidoja mazāk nekā desmito daļu no visas satiksmes (kā noteikts saskaņā ar pasažierkilometru skaitu).

1. attēls. Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījums, 2017. gads
(% no pasažierkilometru skaita)
Avots: Eurostat (tran_hv_psmod)

Vieglais pasažieru automobilis bija vissvarīgākais pasažieru transporta veids visās 27 ES dalībvalstīs. Lietuvā vieglo pasažieru automobiļu īpatsvars bija 91 % no visa pasažieru transporta 2017. gadā. Slovākija, Čehija un Ungārija bija vienīgās ES27 dalībvalstis, kurās vieglo pasažieru automobiļu īpatsvars bija mazāks par trim ceturtdaļām. Ungārijā to atspoguļoja lielākais tālsatiksmes autobusu un autobusu īpatsvars (21,1 %) ES27 dalībvalstīs. Vēl lielāks īpatsvars tika konstatēts kandidātvalstīs Turcijā (28,2 %) un Ziemeļmaķedonijā (22,2 %). Mazākais tālsatiksmes autobusu, autobusu un trolejbusu īpatsvars bija Nīderlandē (2,9 %). ES27 dalībvalstis ar augstāko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru bija Austrija (11,9 %) un Nīderlande (11,4 %). Taču šie rādītāji bija zemāki nekā EBTA dalībvalsts Šveices rādītāji; tajā dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvars bija 19,7 % no visiem pasažieru pārvadājumiem 2017. gadā. Tajā pašā laikā šo pārvadājumu īpatsvars bija mazāks par 2,0 % Slovēnijā, Lietuvā un Grieķijā, kā arī kandidātvalstīs Ziemeļmaķedonijā un Turcijā.

Dzelzceļa pasažieri

Runājot par dzelzceļa transportu — 2018. gadā 8 miljardi pasažieru ES ceļojuši, izmantojot iekšzemes dzelzceļa tīklus (1. tabula). Jāatzīmē, ka visās valstīs starptautisko pārvadājumu īpatsvars bija mazāks nekā 8 % no kopējiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, izņemot Luksemburgu, kur tas bija 26 %. Kopumā 19 no 27 ES dalībvalstīm ziņoja par pieaugumu un trīs ziņoja par kopējā pārvadāto pasažieru skaita samazināšanos laikā no 2017. līdz 2018. gadam (Kiprai un Maltai nav dzelzceļa, bet Beļģijai, Ungārijai un Nīderlandei dati ir konfidenciāli). Vislielākais palielinājums tika reģistrēts Lietuvā (+11,7 %), Grieķijā (+9,4 %), Zviedrijā (+7,3 %) un Austrijā (+7,1 %). Pārvadāto pasažieru skaits ievērojami pieauga arī kandidātvalstī Turcijā (+17,8 %). Savukārt pasažieru pārvadājumi samazinājās par 3,9 % Rumānijā un par 2,4 % Francijā.

1. tabula. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2017.–2018. gads
(tūkstoši pasažieru)
Avots: Eurostat (rail_pa_typepas) un (rail_pa_quarta)

Vērtējot iekšzemes pasažieru pārvadājumu dinamiku no 2017. līdz 2018. gadam, vislielākais kāpums reģistrēts Lietuvā (+11,5 %), Grieķijā (+9,4 %), Zviedrijā (+8,1 %) un Austrijā (+7,1 %), savukārt vislielākais kritums reģistrēts Rumānijā (-3,9 %).

Lai salīdzinātu valstu dzelzceļa transporta relatīvo nozīmi, datus var normalizēt, pasažieru transporta satiksmes līmeni izsakot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (2. attēls). Pārvadājumi iekšzemes dzelzceļa tīklā Austrijā, Zviedrijā, Francijā un Vācijā 2018. gadā vidēji ietvēra vairāk nekā 1 000 pasažierkilometru uz iedzīvotāju; šis rādītājs bija ievērojami zemāks par Šveicē reģistrēto līmeni (2133 pasažierkilometri uz iedzīvotāju). Salīdzinājumam — tajās 22 no 27 ES dalībvalstīm, kurās ir dzelzceļš un par kurām pieejami dati, 2018. gadā zemākie vidējie veiktie attālumi iekšzemes dzelzceļa tīklos tika reģistrēti Grieķijā (103 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Lietuvā (121 pasažierkilometrs uz iedzīvotāju); vidējais rādītājs bija vēl zemāks kandidātvalstīs Turcijā (68 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Ziemeļmaķedonijā (30 pasažierkilometru uz iedzīvotāju).

2. attēls. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2018. gads
(pasažierkilometri uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (rail_pa_typepas) un (demo_gind)

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu ziņā vienīgās ES27 dalībvalstis, kas ziņoja par līmeni, kurš pārsniedza 100 pasažierkilometrus uz iedzīvotāju 2018. gadā, bija Luksemburga (213 pasažierkilometri), Čehija (160 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Francija (143 pasažierkilometri uz iedzīvotāju); šis līmenis tika pārsniegts arī EBTA valstī Šveicē (128 pasažierkilometri uz iedzīvotāju). Šie skaitļi cita starpā var atspoguļot starptautisko robežu tuvumu, pārrobežu darba ņēmēju nozīmi darbaspēka jomā, piekļuvi ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem, kā arī to, vai starptautiskie transporta koridori šķērso konkrētu valsti.

Aviopasažieri

Kopējais pārvadāto aviopasažieru skaits ES27 līmenī 2018. gadā sasniedza gandrīz 1 miljardu (3. attēls). ES27 dalībvalsts, kurā 2018. gadā pārvadāts vislielākais pasažieru skaits, bija Vācija (222 miljoni pasažieru), kam sekoja Spānija (221 miljons pasažieru) un Francija (162 miljoni pasažieru). Šīs trīs valstis kopā ar Itāliju veidoja 58 % no visu 27 dalībvalstu gaisa transporta kopapjoma. (Šo īpatsvaru nevar aprēķināt, izmantojot ES27 vērtību, kas izslēdz dubulto skaitīšanu, t. i., izslēdz tā paša pasažiera skaitīšanu gan izlidošanā, gan ielidošanā iekšzemes un starptautiskajos lidojumos ES27 iekšienē.) Turpretī Slovēnijā tika reģistrēti 1,8 miljoni pasažieru.

Puse aviopasažieru tika pārvadāti lidojumos uz trešām valstīm (50 %), savukārt iekšzemes lidojumos un starptautiskajos lidojumos ES27 iekšienē tika pārvadāti attiecīgi 16 % un 34 % aviopasažieru. Gandrīz visās ES27 dalībvalstīs dominē ES27 iekšējie starptautiskais pārvadājumi, kuru īpatsvars ir no 37 % Francijā līdz 76 % Luksemburgā. Izņēmumi ir Francija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Slovākija un Slovēnija, kurām tādu pārvadājumu īpatsvars, kas veikti uz trešām valstīm, ir lielāks nekā īpatsvars, kuru veido starptautiskie pārvadājumi ES27 iekšienē. Vislielākais tādu pārvadājumu īpatsvars, kas veikti uz trešām valstīm, tika reģistrēts Kiprā (60 %), bet vismazākais — Luksemburgā (24 %). Visās ES27 valstīs iekšzemes pārvadājumu īpatsvars bija mazāks gan par starptautisko pārvadājumu īpatsvaru ES27 iekšienē, gan par tādu pārvadājumu īpatsvaru, ko veic uz trešām valstīm. Iekšzemes pārvadājumu lielākais īpatsvars tika reģistrēts Itālijā (21 %), Zviedrijā (20 %), Francijā (19 %), Spānijā (18 %) un Grieķijā (16 %).

3. attēls. Aviopasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2018. gads
(miljoni pārvadāto pasažieru)
Avots: Eurostat (avia_paoc)

Parīzes Šarla de Golla lidosta ar 72 miljoniem ielidojošu vai izlidojošu pasažieru bija noslogotākā ES27 lidosta pasažieru skaita ziņā 2018. gadā (4. attēls). Parīzes Šarla de Golla lidosta kopš 2002. gada joprojām ir noslogotākā lidosta ES27. Tai sekoja Amsterdamas Shipholas lidosta (71 miljons) un Frankfurtes pie Mainas lidosta (69 miljoni).

Lielākā daļa pasažieru, kas ceļoja caur kādu no šīm trim noslogotākajām lidostām, izmantoja starptautiskos lidojumus; zemākais to īpatsvars tika reģistrēts Frankfurtes pie Mainas lidostā (89 %), bet lielākais — Amsterdamas Shipholas lidostā (gandrīz 100 %). Savukārt iekšzemes lidojumus izmantoja 28 % no 56 miljoniem pasažieru, kuri 2018. gadā pārvadāti caur ES27 ceturto noslogotāko pasažieru lidostu, proti, Madrides Adolfo Suaresa Barahasas lidostu. Tika reģistrēts arī salīdzinoši augsts tādu pasažieru īpatsvars, kuri izmantoja iekšzemes lidojumus uz Parīzes Orlī lidostu un no tās (43 %), uz Barselonas Elpratas un Romas Fjumičīno lidostu un no tām (abas aptuveni 27 %).

4. attēls. ES27 15 lielākās lidostas, 2018. gads
(miljoni pārvadāto pasažieru)
Avots: Eurostat (avia_paoa)

1. kartē ir parādīti daži elementi, kas saistīti ar pasažieru aviopārvadājumiem uz trešām valstīm. Galvenais partnerreģions bija “Citas Eiropas valstis (ārpus ES27)”, kas veidoja 60 % no pasažieru aviopārvadājumiem uz trešām valstīm. Ar 18,6 % pieaugumu laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam “Indijas subkontinents” ir pasaules partnerreģions ar vislielāko pieaugumu ES27 pasažieru pārvadājumu ziņā; tam sekoja “Ziemeļāfrika” (+17,5 %) un “bijušās PSRS Āzijas republikas” (+15,1 %). Tādu pasažieru aviopārvadājumu apjoms, ko veic uz trešām valstīm, palielinājās visos pasaules reģionos, izņemot Centrālameriku un Karību jūras reģionu (–0,6 %).

1. karte. Pasažieru aviopārvadājumi uz trešām valstīm, ES27, 2018. gads
Avots: Eurostat (avia_paexcc)

Jūras transporta pasažieri

Attiecībā uz jūras transportu tiek lēsts, ka ES27 ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaits 2018. gadā ir gandrīz 410 miljoni, kas ir par 5,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (2. tabula). Atšķirībā no preču pārvadājumiem, kur kopumā 60 % preču tiek izkrautas un 40 % preču tiek iekrautas ES27 ostās, atšķirība starp pasažieriem, kuri izkāpj (“ienākošie”) un iekāpj (“izejošie”) ES27 ostās, kopumā ir maza. Tas atspoguļo faktu, ka jūras pasažieru pārvadājumus Eiropā nodrošina galvenokārt iekšzemes vai ES27 iekšējo prāmju pakalpojumu sniedzēji, turklāt vieni un tie paši pasažieri ostu caurlaidspējas statistikā tiek skaitīti divreiz (vienreiz, kad viņi uzkāpj uz prāmja ES27, un vienreiz, kad viņi izkāpj no tā paša prāmja citā ES27 ostā).

Itālijas un Grieķijas ostas apkalpoja attiecīgi 85,4 miljonus un 72,5 miljonus jūras transporta pasažieru, kas kopā veido 38,5 % no ES27 ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaita 2018. gadā. Tādējādi Itālija un Grieķija joprojām bija galvenās valstis ES27 jūras pasažieru pārvadājumu ziņā. Itālijā salīdzinājumā ar 2017. gadu tika reģistrēts ievērojams iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaita palielinājums (+15,6 %). Abām šīm vadošajām valstīm sekoja Dānija ar 43,8 miljoniem iekāpušo un izkāpušo pasažieru 2018. gadā; tas ir par 2,2 % vairāk nekā 2017. gadā.

2. tabula. Visās ostās iekāpušo un izkāpušo jūras pasažieru skaits, 2015.–2018. gads
(tūkstoši pasažieru)
Avots: Eurostat (mar_mp_aa) un (mar_mp_aa_cphd)

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vislielākais relatīvais jūras pasažieru pārvadājumu pieaugums 2018. gadā tika reģistrēts Bulgārijā (+20,9 % no zema sākotnējā līmeņa), Spānijā (+16,8 %) un Itālijā (+15,6 %). Savukārt lielākais relatīvais samazinājums tika reģistrēts Rumānijā (2018. gadā pasažieri netika pārvadāti), Kiprā (–60,9 % no zema sākotnējā līmeņa), Slovēnijā (–21,1 % no zema sākotnējā līmeņa) un Beļģijā (–11,3 %).

Lai gan kruīza pasažieru īpatsvars bija tikai 3,3 % no ES27 ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaita 2018. gadā, šiem pasažieriem ir būtiska loma ostās un valstīs, kurās ir koncentrēta kruīza satiksme. No to kruīza pasažieru kopskaita, kuri 2018. gadā iekāpuši un izkāpuši ES27 ostās, gandrīz 78 % iekāpa vai izkāpa ostās, kas atrodas kādā no šīm trim valstīm: Itālija, Spānija un Vācija. Šajos rādītājos nav iekļauti kruīza pasažieri, kas ieradušies ES27 ostās dienas ekskursijās.

Tabulu un grafiku izejas dati

Datu avoti

Lielākās daļas iekšzemes pasažieru pārvadājumu statistikas datu pamatā ir transportlīdzekļu kustība katrā no valstīm, par kurām sniedz ziņojumus, neatkarīgi no iesaistītā transportlīdzekļa valstspiederības (“teritorialitātes princips”). Šā iemesla dēļ pasažierkilometru (kas izsaka viena pasažiera pārvadāšanu viena kilometra attālumā) noteikšana parasti uzskatāma par uzticamāku mērīšanas mehānismu, jo pasažieru skaitīšana ietver lielāku dubultās skaitīšanas risku, it īpaši starptautisko pārvadājumu jomā. ES dalībvalstīs izmantotā metodika nav saskaņota attiecībā uz pasažieru autotransportu.

Iekšzemes pasažieru pārvadājumu veidu sadalījumā izšķir pārvadājumus ar vieglajiem pasažieru automobiļiem, tālsatiksmes autobusiem, autobusiem un trolejbusiem, kā arī vilcieniem; tas parasti attiecas uz kustību valsts teritorijā neatkarīgi no transportlīdzekļa valstspiederības. Pasažieru pārvadājumu veidu sadalījums ir katra veida īpatsvars (procentos), un tā pamatā ir dati, kas izteikti pasažierkilometros. Šajā rakstā iekšzemes pasažieru pārvadājumu datu kopums neietver vietējos gaisa un ūdens transporta pakalpojumus (iekšzemes aviācijas un jūras transportu).

Dzelzceļa pasažieri

Dzelzceļa transporta pasažieris ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas pārvietojas ar vilcienu. Dzelzceļa pasažieru dati nav attiecināmi uz Maltu un Kipru (vai Islandi), jo šajās valstīs nav dzelzceļu. Ikgadējie pasažieru statistikas dati saistībā ar iekšzemes un starptautiskā mēroga dzelzceļa pārvadājumiem parasti attiecas tikai uz lielākiem dzelzceļa transporta uzņēmumiem, lai gan dažas valstis sniedz plašu informāciju par visiem dzelzceļa operatoriem.

Aviopasažieri

Gaisa transporta statistika attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem un tiek izteikta ar pasažieru skaitu; informāciju apkopo par ielidošanu un izlidošanu. Pārvadātie aviopasažieri ir visi pasažieri konkrētā lidojumā, kas tiek skaitīti tikai vienreiz, nevis atkārtoti katrā šā lidojuma atsevišķajā posmā. Aviopasažieri ir visi maksājošie un nemaksājošie pasažieri, kuru ceļojumi sākas vai beidzas lidostā, kas sniedz ziņojumu, kā arī tranzīta pasažieri, kuri pievienojas lidojumam vai to atstāj lidostā, kas sniedz ziņojumu, izņemot tiešā tranzīta pasažierus. Gaisa transporta statistikas datus vāc reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi gadā, lai gan šajā rakstā atspoguļo tikai reizi gadā vāktos datus. Gaisa transporta pasažieru statistikas dati ietver arī pasažieru komerclidojumu skaitu, kā arī informāciju par atsevišķajiem maršrutiem un pieejamo vietu skaitu. Ikgadējie dati ir pieejami par lielāko daļu ES dalībvalstu, sākot no 2003. gada.

Jūras pasažieri

Jūras transporta dati kopumā ir pieejami, sākot no 2001. gada, lai gan dažas ES dalībvalstis ir sniegušas datus kopš 1997. gada. Jūras transporta statistikas datus nesniedz Čehija, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija, jo šīm valstīm ir tikai sauszemes robežas un tajās nav jūras satiksmes; tas pats attiecas uz Lihtenšteinu un Šveici.

Jūras transporta pasažieris ir persona, kas ceļo pa jūru tirdzniecības kuģī; par pasažieriem nav uzskatāms apkalpojošais personāls, kā arī nemaksājošie apkalpes locekļi, kas ceļo, bet nav norīkoti. Tāpat par pasažieriem netiek uzskatīti zīdaiņi. Dubultā skaitīšana var rasties tad, ja datus ziņo gan iekāpšanas, gan izkāpšanas osta; tas ir diezgan ierasts attiecībā uz jūras transporta pasažieriem, jo jūras pārvadājumi parasti tiek veikti salīdzinoši nelielā attālumā.

Konteksts

ES transporta politikas mērķis ir garantēt, lai attieksmē pret pasažieriem, kas ceļo ES, tiktu nodrošināti vienādi pamatstandarti. Pasažieriem jau ir dažādas tiesības, kas aptver atšķirīgas jomas, piemēram, šādas: informācija par ceļojumu; rezervācijas un biļešu cenas; bagāžas bojājumi; reisu kavējumi un atcelšana vai ar kompleksām brīvdienām saistītas grūtības. Ņemot to vērā, ES pieņem tiesību aktus, kas aizsargā pasažieru tiesības saistībā ar dažādiem transporta veidiem:

Ir izstrādāti arī konkrēti noteikumi, kas garantē, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošina nepieciešamās telpas un netaisnīgi neatsaka pārvadāšanu. Regula (EK) Nr. 1107/2006 paredz invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, ceļojot ar gaisa transportu.

Eiropas Komisija 2011. gada decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas redzējums pasažieriem: paziņojums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos” (COM(2011) 898 galīgā redakcija). Tajā atzinīgi novērtēja darbu, kas veikts, lai ieviestu pasažieru aizsardzības pasākumus visos transporta veidos, taču norādīja, ka pilns tiesību kopums nav pilnīgi ieviests. Paziņojuma mērķis ir konsolidēt pašreiz veikto darbu un virzīties uz tiesību saskaņotāku, efektīvāku un harmonizētāku piemērošanu, kā arī nodrošināt labāku izpratni pasažieru vidū.

Eiropas Komisija 2011. gada martā pieņēma balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011) 144 galīgā redakcija). Šī visaptverošā stratēģija ietver ceļvedi ar 40 konkrētām iniciatīvām, lai 10 gados izveidotu konkurētspējīgu transporta sistēmu, kuras mērķis ir palielināt mobilitāti, likvidēt nopietnus šķēršļus galvenajās jomās un veicināt izaugsmi un nodarbinātību.

Plašāka informācija par Eiropas Komisijas priekšlikumiem transporta politikas iniciatīvu jomā ir sniegta ievadrakstā par transportu ES.

Tieša piekļuve

Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Vizualizācija




Transport, volume and modal split (t_tran_hv)
Volume of passenger transport relative to GDP (tsdtr240)
Modal split of passenger transport (tsdtr210)
Railway transport (t_rail)
Rail transport of passengers (ttr00015)
Air transport (t_avia)
Air transport of passengers (ttr00012)
Multimodal data (tran)
Transport, volume and modal split (tran_hv)
Volume of passenger transport relative to GDP (tran_hv_pstra)
Modal split of passenger transport (tran_hv_psmod)
Railway transport (rail)
Railway transport measurement - passengers (rail_pa)
Road transport (road)
Road transport measurement - passengers (road_pa)
Maritime transport (mar)
Maritime transport - passengers - detailed annual and quarterly results (mar_pa)
Air transport (avia)
Air transport measurement - passengers (avia_pa)

Atsauces rokasgrāmatas

Reference manual on rail transport statistics, 10.1. versija — 2019. gada janvāris (angļu val.)

Metodiskās piezīmes

ESMS metadatu datnes

Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Passenger_transport_statistics/lv&oldid=537387"