Archive:Tūrisma statistika

2018. gada decembra dati.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada maijā.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Highlights

2017. gadā vairāk nekā puse (58 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES tika pavadītas Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Francijā.

2017. gadā cilvēkiem, kuri ceļo ārpus savas valsts, biežākais iekšzemes tūrisma galamērķis ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 306 miljoni nakšu jeb 20 % no ES kopējā rādītāja.

2017. gadā 62 % ES rezidentu veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos.

Tūrisma galamērķi – tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2017. gads

Šajā rakstā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

2015. gadā katrs desmitais Eiropas uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora uzņēmums bija tūrisma nozares uzņēmums. Šajos 2,4 milj. uzņēmumu bija nodarbināti aptuveni 12,7 milj. cilvēku. Nozaru uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, bija nodarbināti 9,2 % visā uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektorā strādājošo un 21,5 % pakalpojumu nozarē strādājošo. Tūrisma nozares ietekme uz kopējo apgrozījumu un pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām bija salīdzinoši mazāka, proti, tūrisma nozare veidoja 3,8 % uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora kopējā apgrozījuma un 5,7 % šā sektora pievienotās vērtības.

Full article

ES 28 pieejamās gultasvietas — pārsvarā Francijā un Itālijā

2017. gadā viena trešdaļa no visām ES 28 dalībvalstīs pieejamajām gultasvietām bija koncentrēta Francijā un Itālijā

Ir aplēsts, ka 2017. gadā ES 28 darbojās nedaudz vairāk kā 656 tūkstoši tūristu mītņu, un kopā tās nodrošināja vairāk nekā 31,5 miljonus gultasvietu (sk. 1. tabulu). Gandrīz viena trešdaļa (32,0 %) no visām gultasvietām ES 28 bija koncentrēta tikai divās no ES dalībvalstīm, proti, Francijā (5,1 miljons gultasvietu) un Itālijā (5,0 miljoni gultasvietu); pēc tam seko Apvienotā Karaliste, Spānija un Vācija.

1. tabula. Tūristu mītnes, 2017. gads
Informācijas avots: Eurostat (tour_cap_nat) un (tour_occ_ninat)

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits ES 28 dalībvalstīs — priekšgalā Spānija

Vairāk nekā puse (57,6 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES 28 dalībvalstīs tika pavadīta Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Francijā.

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi vērojama augšupejoša tendence (sk. 1. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ — tūristu pavadīto nakšu skaits ES 28 dalībvalstīs samazinājās par 0,2 % 2008. gadā un vēl par 2,8 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits sāka atkal palielināties, līdz 2017. gadā tas sasniedza augstāko rādītāju — 3,1 miljardu, kas ir par 5,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

1. diagramma. ES 28 dalībvalstīs tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaita tendences, ES 28, 2005.–2017. gads
(indekss 2005=100)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ceļo ārpus savas valsts) tūrisma galamērķis 2017. gadā ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 306 miljoni nakšu jeb 20,0 % no ES 28 kopējā rādītāja (sk. 2. un 3. diagrammu). Gandrīz 7 no 10 Spānijā pavadītajiem 306 miljoniem nakšu bija koncentrētas trīs reģionos: Canarias (Kanāriju salās), Illes Balears (Baleāru salās) un Cataluña (Katalonijā), (sk. arī rakstu “Tourism statistics at regional level” (angļu valodā)).

Četras populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Apvienotā Karaliste (213 milj. nakšu, aplēse balstīta uz 2017. gada mēneša datiem), Itālija (211 milj. nakšu) un Francija (133 milj. nakšu), kas kopā veidoja vairāk nekā pusi (57,6 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES 28. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga un Latvija; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

2. diagramma. Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2017. gads
(milj. nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

3. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko ES 28 dalībvalstu tūristu mītnēs pavadījuši tūristi, kuri ceļo ārpus savas dzīvesvietas valsts, 2017. gads
(% no visām naktīm, kas pavadītas ES 28 dalībvalstu tūristu mītnēs)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka Malta, Horvātija un Kipra bija populārākie Vidusjūras galamērķi 2017. gadā — apmēram 20 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju (sk. 4. diagrammu), tiem seko Austrija (14 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju), Grieķija un Spānija (abas ar 10 pavadītajām naktīm uz vienu iedzīvotāju).

4. diagramma. Tūrisma intensitāte, 2017. gads
(to nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Dalība tūrismā — tūrismā piedalījās vairāk nekā deviņi no desmit Somijas iedzīvotājiem

2017. gadā 62 % ES rezidentu veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos.

Tiek lēsts, ka 62,0 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir 15 gadus veci un vecāki, 2017. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos, citiem vārdiem sakot, viņi gada laikā veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — zemākais rādītājs ir Rumānijā, kur tūrismā iesaistījās tikai 26,8 % iedzīvotāju, savukārt augstākais — Somijā, kur to darīja 91,3 % iedzīvotāju (sk. 5. diagrammu).

5. diagramma. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri piedalās tūrismā, 2017. gads
(% no iedzīvotājiem, 15 gadu veciem un vecākiem)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot)

Tūrisma ceļojumi — Luksemburgas, Beļģijas, Maltas, Slovēnijas un Kipras rezidenti biežāk veica tūrisma ceļojumus uz ārvalstu nevis vietējiem galamērķiem

Gandrīz trīs no četriem ES rezidentu ceļojumiem bija, neizbraucot no valsts

Rezidenti (15 gadu veci un vecāki) no ES 28 dalībvalstīm 2017. gadā veica aptuveni 1,3 miljardus tūrisma ceļojumu personiskos vai darījumu nolūkos. Puse (50,2 %) no kopējā ceļojumu skaita bija īsie ceļojumi no vienas līdz trim naktīm (sk. 2. tabulu), savukārt gandrīz trīs ceturtdaļas (73,3 %) no visiem ceļojumiem tika veiktas uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārzemēm.

2. tabula. Rezidentu (15 gadu vecu un vecāku) tūrisma ceļojumi, 2017. gads
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_totot)

Dažu ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita 2017. gadā bija uz galamērķiem ārzemēs; šāda situācija bija Luksemburgai, Beļģijai, Maltai, Slovēnijai un Kiprai. Savukārt Rumānijas un Spānijas rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās mazāk nekā 10 % gadījumu. Šķiet, šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties ceļojumos uz ārvalstīm ir izteiktāka).

ES rezidenti labprātāk ceļoja vasaras mēnešos — gandrīz katrs ceturtais ceļojums notika jūlijā vai augustā (sk. arī rakstu “Seasonality in tourism demand” (angļu valodā)).

ES 28 dalībvalstu rezidentu ārvalstīs pavadīto nakšu skaits — Luksemburga ir vadībā ar nakšu skaitu uz iedzīvotāju

Vācijas un Apvienotās Karalistes rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi no kopējā nakšu skaita, ko ES 28 dalībvalstu rezidenti 2017. gadā pavadīja ārvalstīs

ES 28 dalībvalstu rezidenti 2017. gadā tūrisma ceļojumos ārvalstīs pavadīja aptuveni 2,8 miljardus nakšu (sk. 6. diagrammu). Vācijas rezidenti 2017. gadā pavadīja 798 miljonus nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārvalstīs pavadīja 564 miljonus nakšu (Apvienotās Karalistes dati par 2013. gadu); šo divu ES dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja gandrīz pusi (48,7 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES 28 dalībvalstu rezidenti pavadīja ārvalstīs.

6. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko eiropieši pavadījuši ceļojumos uz ārzemēm, pēc tūrista rezidences vietas valsts, 2017. gads
(% no naktīm, ko ES 28 rezidenti pavadījuši ārzemēs)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot)

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras rezidenti ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 26,1 nakts 2017. gadā), nākamā bija Zviedrija (21,4 naktis) un Kipra (19,9 naktis). Turpretī Rumānijas, Grieķijas un Bulgārijas rezidenti 2017. gadā ārvalstīs vidēji pavadīja mazāk nekā vienu nakti (sk. 7. diagrammu).

7. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm, 2017. gads
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju, 15 gadu vecu un vecāku)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)

Tūrisma izdevumi — visvairāk tērē Vācijas rezidenti

Vācijas iedzīvotāji starptautiskiem ceļojumiem tērēja visvairāk ES, kopumā 78,8 miljardus EUR 2017. gadā

Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ieņēmumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu braucienus, gan atpūtas ceļojumus. Tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2017. gadā starp ES dalībvalstīm visaugstākā bija Horvātijā (19,3 %), Kiprā (14,1 %) un Maltā (13,7 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās valstīs (sk. 3. tabulu). Absolūtā izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma 2017. gadā tika reģistrēti Spānijā (60,3 miljardi EUR), Francijā (53,7 miljardi EUR) un Apvienotajā Karalistē (45,3 miljardi EUR); nākamās bija Itālija (39,2 miljardi EUR) un Vācija (35,3 miljardi EUR).

3. tabula. Tūrisma ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē, 2012.–2017. gads
Informācijas avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_eu6_q) un (nama_10_gdp)

Lielākie izdevumi starptautiskajam tūrismam 2017. gadā tika reģistrēti Vācijā (kopumā 78,8 miljardi EUR) un nākamie lielākie — Apvienotajā Karalistē (63,2 miljardi EUR) un Francijā (36,7 miljardi EUR).

Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstākajiem neto ieņēmumiem no tūrisma 2017. gadā (40,6 miljardi EUR), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (-43,6 miljardi EUR).

Tabulu un grafiku datu avots

Tourism statistics: tables and figures (angļu valodā)

Datu avoti

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp darījumdarbība, atpūta vai citi personiski iemesli, izņemot nodarbinātību apmeklējuma vietā pie rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jauno Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā no 2012. pārskata gada un paredz to, ka ES dalībvalstis regulāri iesniedz salīdzināmu tūrisma statistiku.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu; otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm vāc, izmantojot anketas, ko aizpilda tūristu mītnes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu visbiežāk vāc, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši mītnes veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu. Statistika par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz atbraucēju skaitu (tūristu mītnēs), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc tūristu mītnes veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Statistikas dati par tūrisma pieprasījumu tiek vākti, uzskaitot veiktos tūrisma ceļojumus (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos) un iedalot tos pēc:

galamērķa valsts;
mērķa;
uzturēšanās ilguma;
mītnes veida;
izbraukšanas mēneša;
transporta veida;
izdevumiem.

Šie dati tiek analizēti arī pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

dzimuma;
vecuma grupas;
iegūtā izglītības līmeņa (neobligāti);
mājsaimniecības ienākumiem (neobligāti);
nodarbinātības statusa (neobligāti).

Līdz 2013. gadam tūrisma statistika attiecās tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu; no 2014. pārskata gada oficiālajā Eiropas statistikā tiek iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi. Drīzumā šie dati tiks analizēti jaunā Statistics explained rakstā.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS) un īstermiņa uzņēmējdarbības statistiku (ĪUS), ko var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par tūrisma plūsmām un konkrētu ar tūrismu saistītu nozaru saimnieciskās darbības rezultātiem;
no darbaspēka apsekojuma (LFS) iegūtus datus par nodarbinātību tūristu izmitināšanas nozarē, ko analizē atbilstoši darba laikam (pilna/nepilna laika), nodarbinātības statusam, vecumam, izglītības līmenim, dzimumam, darba pienākumu veikšanas pastāvīgumam un stāžam pie viena darba devēja (gada un ceturkšņa dati);
no maksājumu bilances iegūtus datus par privātu ceļojumu ieņēmumiem un izdevumiem;
transporta statistiku (piemēram, par pasažieru aviopārvadājumiem).

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) publikāciju “Tourism highlights” (angļu valodā) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis un piecas tās dalībvalstis ir starp pasaules 10 galvenajiem galamērķiem. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo iezīmju dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un veicināšanu — no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāks tūrisma piedāvājums un noturīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tika pieņemts vēl viens paziņojums — “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā redakcija); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējas aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējas jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes’ (COM(2010) 352 galīgā redakcija). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.