Saimniecību struktūras statistika

Dati iegūti: 2015. gada decembra. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma: Galvenie rādītāji — īpatsvars ES-28 dalībvalstīs kopā 2013. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ef_kvaareg)

2. diagramma: Vidējā izmantotā lauksaimniecības zemes platība uz saimniecību 2010. un 2013. gadā (¹)
(hektāros)
Informācijas avots: Eurostat (ef_kvaareg)

1. tabula: Produkcija, darbaspēks un lauksaimniecības dzīvnieki 2007.–2013. gadā
Informācijas avots: Eurostat (ef_kvaareg)

3. diagramma: Pastāvīgo darbinieku īpatsvars saimniecību darbaspēkā un darba intensitātes sadalījums 2013. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ef_lflegaa) un (ef_lfwtime)

4. diagramma: Lauku saimniecībām piederošā zeme 2013. gadā (¹)
(%)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_d3area) un (ef_oluft)

5. diagramma: Izmantoto lauksaimniecības zemes platību sadalījums 2013. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ef_oluft)

6. diagramma: Izmantotās lauksaimniecības zemes platības pa zemes izmantošanas veidiem ES-28 dalībvalstīs 2013. gadā (¹)
(% no izmantotās lauksaimniecības zemes platības)
Informācijas avots: Eurostat (ef_oluft)

Lauksaimniecības struktūra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atšķiras atkarībā no ģeoloģiskajām, topogrāfiskajām, klimata un dabas resursu atšķirībām, kā arī no reģionālo darbību, infrastruktūras un sociālo paradumu daudzveidības. Lauku saimniecību struktūras apsekojums, ko pazīst arī kā lauku saimniecību struktūras apsekojumu, palīdz novērtēt lauksaimniecības situāciju visā ES, pārraudzīt tendences un pārmaiņas lauku saimniecību struktūrā, vienlaikus arī modelējot ārēju norišu vai politikas priekšlikumu ietekmi.

Šajā rakstā ir sniegti statiskas dati no visjaunākā lauku saimniecību struktūras apsekojuma, ko veica 2013. gadā, un dažos gadījumos tie ir salīdzināti ar 2009. vai 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanas un iepriekšējā (2007. gada) lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultātiem. Jāatzīmē, ka laikā starp 2007. un 2009. vai 2010. gada apsekojumiem ir notikušas dažas metodoloģiskas un likumdošanas izmaiņas.

Galvenie statistikas rezultāti

Lauku saimniecību izmērs

2013. gadā ES-28 dalībvalstīs bija 10,8 miljoni lauku saimniecību. Saimniecību darbības apjoma analīze liecina, ka no tām 6,5 miljoni (jeb 59,8 %) saimniecību bija tādas, kuru standarta produkcija pārsniedza EUR 2000. Izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP) ES-28 dalībvalstīs bija gandrīz 175 miljoni hektāru (apmēram 40,0 % no kopējās zemes platības), no tā izriet, ka lauku saimniecības vidējais izmērs bija 16,1 hektārs.

Izmantotās lauksaimniecības zemes platības ziņā Francijā un Spānijā bija vislielākais lauksaimniecības zemes īpatsvars ES-28 dalībvalstīs, attiecīgi 15,9 % un 13,3 %, savukārt Apvienotajā Karalistē un Vācijā šis īpatsvars bija mazliet zem 10,0&nbsbija p;% — sk. 1. diagrammu. Turpretī vislielākais lauku saimniecību skaits bija Rumānijā (3,6 miljoni), kur atradās viena trešdaļa (33,5 %) no visām ES-28 dalībvalstu saimniecībām. Polijā bija otrs lielākais lauku saimniecību īpatsvars (13,2 %), mazliet apsteidzot Itāliju (9,3 %) un Spāniju (8,9 %).

Īpatsvara atšķirības saimniecību skaita vai izmantotās lauksaimniecības zemes platības ziņā (kā parādīts 1. diagrammā) atspoguļo lauku saimniecību vidējo izmēru, kā redzams 2. diagrammā. Vislielākais lauku saimniecību vidējais izmērs jebkurā no ES dalībvalstīm 2013. gadā bija 133 hektāri, kas reģistrēts Čehijā, un otrs lielākais vidējais izmērs reģistrēts Apvienotajā Karalistē (94 hektāri). Sešas dalībvalstis paziņoja, ka saimniecību vidējais izmērs ir zem 10,0 hektāriem, un vismazākais vidējais izmērs bija Rumānijā, Kiprā un Maltā.

Lauku saimniecību vidējais izmērs ES-28 dalībvalstīs palielinājās no 14,4 hektāriem uz saimniecību 2010. gadā līdz 16,1 hektāram uz saimniecību 2013. gadā, kas izrietēja no saimniecību skaita samazinājuma par 11,5 % un izmantotās lauksaimniecības zemes platības samazinājuma par 0,7 %. Lielākā daļa ES dalībvalstu laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam reģistrēja vidējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības palielinājumu, un tikai Čehija reģistrēja būtisku samazinājumu. Nenozīmīgāki samazinājumi reģistrēti Grieķijā un Īrijā.

Tāpat kā saimniecību izmēru nosaka pēc to lauksaimniecības zemes platības, saimniecības darbības apjomu var noteikt, atsaucoties uz standarta produkciju, proti, lauksaimniecības produkcijas vērtību lauku saimniecības cenās. Pamatojoties uz šo mērījumu, lauksaimniecības produkcija ES-28 dalībvalstīs laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam palielinājās (pašreizējo cenu izteiksmē) par 7,9 % un vēl par 7,5 % laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam (sk. 1. tabulu). Lielākajā daļā ES dalībvalstu abos šajos gadu pāros tika ziņots par izaugsmi, lai gan bija kritumi, kas pārsniedza 10,0 %, laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam Grieķijā un Kiprā un laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam Itālijā. Mazāki samazinājumi laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam bija Vācijā un Īrijā (savukārt Zviedrijā produkcija vairāk vai mazāk saglabājās nemainīga) un laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam Horvātijā, Austrijā un Portugālē. Izaugsmi virs 20,0 % laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam novēroja septiņās dalībvalstīs un laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam četrās dalībvalstīs, turklāt Latvija bija vienīgā dalībvalsts, kurā šāds izaugsmes līmenis reģistrēts abos laikposmos.

Saimniecību darbaspēks

Kopējais saimniecību darbaspēks ES-28 dalībvalstīs 2013. gadā bija līdzvērtīgs 9,5 miljoniem gada darba vienību, no kā 8,7 miljoni (92 %) bija pastāvīgie darbinieki (sk. 3. diagrammu). Vispārēja pārmaiņa, kas 2007.–2013. gadā skāra ES-28 dalībvalstu saimniecību darbaspēku, bija gada darba vienību kritums 2,3 miljonu apmērā, kas līdzvērtīgs 19,8 % samazinājumam. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam saimniecību darbaspēks samazinājās gandrīz visās ES dalībvalstīs, vērā ņemami izņēmumi bija Īrija, Ungārija un Malta, kur darbaspēks palielinājās. Procentuālā izteiksmē vislielākais kritums reģistrēts Slovākijā, Itālijā, Kiprā un Bulgārijā. Visās minētajās valstīs attiecīgais darbaspēks samazinājās vismaz par vienu trešdaļu.

Pastāvīgie darbinieki veidoja vairāk nekā četras piektdaļas saimniecību darbaspēka katrā no ES dalībvalstīm, viszemākais to īpatsvars bija Spānijā (81 %), savukārt Latvijā gandrīz visu saimniecības darbaspēku veidoja pastāvīgie darbinieki. Kas attiecas uz pastāvīgajiem darbiniekiem, ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs sadalījums starp pilnslodzes un citiem darbiniekiem. Pilnslodzes pastāvīgie darbinieki veidoja vairāk nekā pusi no saimniecību darbaspēka 11 dalībvalstīs, visaugstākajam rādītājam sasniedzot gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) Luksemburgā. Turpretī pilnslodzes pastāvīgo darbinieku īpatsvars saimniecību darbaspēkā no vienas ceturtdaļas līdz vienai piektdaļai bija Austrijā, Horvātijā un Lietuvā. Rumānijā šis īpatsvars nokritās pat līdz 7 %.

Ganāmpulka vienības

ES-28 dalībvalstu ganāmpulks 2013. gadā bija 130 miljoni ganāmpulka vienību. Kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits ES-28 dalībvalstīs laikā no 2007. līdz 2013. gadam samazinājās par 6,6 miljoniem ganāmpulka vienību, kas līdzvērtīgs 4,8 % kritumam (sk. 1. tabulu). Šajos gados pavisam 21 ES dalībvalstī reģistrēts lauksaimniecības dzīvnieku skaita kritums, Kiprā un Maltā samazinājums bija tuvu 30 %. Septiņās ES dalībvalstīs, kurās lauksaimniecības dzīvnieku skaits 2013. gadā bija lielāks nekā 2007. gadā, reģistrētais palielinājums bija zem 1,0 % (Īrijā, Portugālē un Spānijā), tuvu 2,0 % (Somijā un Vācijā) un lielākais zem 3,0 % (Luksemburgā un Nīderlandē).

Lauksaimniecības zemes izmantošana

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība 2013. gadā aizņēma divas piektdaļas (40,0 %) no ES-28 dalībvalstu kopējās zemes platības, un vēl 9,0 % zemes lauku saimniecībām piederēja vai nu kā kokaugiem klātas platības (6,7 %), vai kā cita lauksaimniecībā neizmantota zeme (2,3 %) — sk. 4. diagrammu. Tās zemes platības proporcija, kas bija izmantotā lauksaimniecības zemes platība, pieauga līdz gandrīz trim ceturtdaļām (72,5 %) Īrijā un bija vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā apjoma (70,5 %) Apvienotajā Karalistē. Turpretī mazāk nekā vienu desmito daļu no zemes platības izmantotā lauksaimniecības zemes platība aizņēma Zviedrijā (7,5 %) un Somijā (7,4 %). Šīs divas ziemeļu dalībvalstis bija vienīgās ES dalībvalstis, kurās kokaugiem klātās platības, kas pieder lauku saimniecībām, aizņēma lielāku zemes platības daļu nekā lauksaimniecībā izmantotās zemes platības.

Aramzeme (kurā ietilpst labības lauki un cita aramzeme) ES-28 dalībvalstīs 2013. gadā aizņēma trīs piektdaļas (59,8 %) no izmantotās lauksaimniecības zemes platības (sk. 5. diagrammu), turklāt ilggadīgie zālāji un pļavas (kuros ietilpst ganības, pļavas un nekultivētas ganības) aizņēma tika mazliet vairāk nekā vienu trešdaļu (34,2 %). Ilggadīgie stādījumi, piemēram, vīna dārzi, olīvkoki un augļu dārzi, sasniedza 5,9 % īpatsvaru, un atlikušie 0,2 % galvenokārt bija attiecināmi uz piemājas dārziņiem.

Aramzemes salīdzinošā nozīme ES dalībvalstīs ievērojami atšķīrās, un tās īpatsvars izmantotajā lauksaimniecības zemes platībā sniedzās no 35,6 % Slovēnijā līdz 81,6 % Ungārijā, turklāt tādas ziemeļu dalībvalstis kā Zviedrija (85,1 %), Dānija (91,5 %) un Somija (98,5 %) atradās virs šā diapazona, bet Portugāle (30, %) un Īrija (21,0 %) zem tā. To ilggadīgo zālāju un pļavu īpatsvars, kas saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu (jo īpaši piena lopkopību un aitkopību), pārsniedza 50 % Luksemburgā, Slovēnijā, Apvienotajā Karalistē un Īrijā, savukārt zem 2 % šis īpatsvars bija Kiprā, Somijā un Maltā. Ilggadīgie stādījumi aizņēma vairāk nekā 10 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības dienvidu dalībvalstīs un bija saistīti ar vīnogu, olīvu un citrusaugļu audzēšanu, turklāt visaugstākais īpatsvars reģistrēts Kiprā (25,0 %).

6. diagrammā sniegta sīkāka analīze par lauksaimniecības zemes izmantošanu ES-28 dalībvalstīs. Vairāk nekā puse no visas aramzemes bija paredzēta labībai, kas 2013. gadā sasniedza vienu trešdaļu (33,2 %) no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības. Ilggadīgie zālāji un pļavas galvenokārt bija ganības un pļavas, kuru īpatsvars kopējā izmantotās lauksaimniecības zemes platībā bija 21,9 %, salīdzinot ar 11,4 % īpatsvaru nekultivētām ganībām un 0,8 % īpatsvaru ilggadīgiem zālājiem un pļavām, ko neizmanto ražošanai, bet par ko var saņemt subsīdijas.

Datu avoti un pieejamība

Visaptverošu lauku saimniecību struktūras apsekojumu ES dalībvalstis veic reizi 10 gados (pilna apjoma apsekojums ir lauksaimniecības skaitīšana) un starp šiem pamata apsekojumiem trīs reizes veic starpposma izlases veida apsekojumus. ES dalībvalstis apkopo informāciju no atsevišķām lauku saimniecībām, aptverot:

• zemes izmantošanu;
• lauksaimniecības dzīvnieku skaitu;
• lauku attīstību (piemēram, ar lauksaimniecību nesaistītas darbības);
• pārvaldību un saimniecību darbaspēka izmantošanu (ietverot vecumu, dzimumu un saistību ar īpašnieku).

Apsekojuma datus apkopo dažādos ģeogrāfiskajos līmeņos (pa valstīm, reģioniem un pamata apsekojumu gadījumos arī pa rajoniem) un sakārto atbilstoši izmēra kategorijai, apgabala statusam, saimniecības juridiskajam statusam, mērķa zonai un saimniecības veidam.

Gatavojoties 2010. gada apsekojumam, tika izstrādāts jauns tiesiskais pamats: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu.

Apsekojuma pamatvienība ir lauku saimniecība — tehniska un saimnieciska vienība, kam ir vienota vadība un kas ir iesaistīta lauksaimnieciskajā ražošanā. Līdz 2007. gadam lauku saimniecību struktūras apsekojums attiecās uz visām lauku saimniecībām, kuru izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP) bija vismaz viens hektārs (ha), kā arī uz saimniecībām, kuru ILZP bija mazāka par vienu hektāru, ja to tirgus produkcija pārsniedza noteiktus fiziskus robežlielumus. Atbilstoši jaunajam tiesību aktam 2010. gada apsekojumā lauku saimniecību minimālo robežlielumu mainīja no viena hektāra uz pieciem hektāriem. Jauno piecu hektāru robežlielumu pārņēma Čehijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Luksemburgā robežlielumu mainīja uz trim hektāriem, Zviedrijā — uz diviem hektāriem, un Nīderlandē robežlielums bija mazākais EUR 3000 no standarta produkcijas (sk. sīkāku informāciju tālāk).

Jaunais tiesību akts arī mainīja apsekojuma aptvērumu no 99 % no standarta bruto peļņas normas uz 98 % no ILZP (neskaitot kopīgās platības) un 98 % no lauksaimniecības dzīvnieku skaita. Kopīgās platības (vairāku saimniecību koplietotas platības) nav ietvertas ILZP Bulgārijā, Vācijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Ungārijā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē. Visās pārējās valstīs tās vai nu neeksistē, vai arī ir ietvertas apsekojumā.

Lauksaimniecības produkta (kultūraugu vai lauksaimniecības dzīvnieku) standarta produkcija ir lauksaimniecības produkcijas vidējā vērtība lauku saimniecības cenās, euro par hektāru vai par vienu lauksaimniecības dzīvnieku. Tas ir katra produkta reģionālais koeficients, pamatojoties uz vidējo vērtību piecu gadu laikā. Līdz 2007. gadam lauku saimniecību struktūras apsekojumā izmantoja standarta bruto peļņas normu, lai klasificētu lauku saimniecības atbilstoši saimnieciskās darbības veidam un saimniecību darbības apjomam, bet 2010. gada skaitīšanas nolūkā to aizstāja ar standarta produkcijas jēdzienu. Jāatzīmē, ka standarta produkcijā nav ietverts tiešais maksājums.

Saimniecību darbaspēku veido visas personas, kas ir pabeigušas obligāto izglītību (sasniegušas skolas beigšanas vecumu) un veikušas lauku darbus apsekojumā ietvertajā saimniecībā 12 mēnešus līdz apsekojuma dienai. Rādītājos ietilpst īpašnieki, pat ja viņi nestrādā saimniecībā, savukārt viņu laulātos skaita tikai tad, ja viņi saimniecībā veic lauku darbus. Īpašnieks ir fiziska persona (vienīgais īpašnieks vai atsevišķu personu grupa) vai juridiska persona (piemēram, kooperatīvs vai cita organizācija), uz kā rēķina un kā vārdā saimniecība darbojas un kas juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, proti, struktūrvienība vai persona, kas uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus. Vairāku īpašnieku saimniecību gadījumā skaita tikai galveno īpašnieku (vienu personu). Pastāvīgais saimniecību darbaspēks aptver ģimenes darbaspēku un pastāvīgi nodarbinātos (pastāvīgos) darbiniekus, kas nav ģimenes locekļi. Viena gada darba vienība atbilst darbam, ko veic viena persona, kura lauku saimniecībā strādā pilnslodzes darbu. "Pilnslodzes" nozīmē valsts nodarbinātības tiesību aktos noteikto minimālo stundu skaitu. Ja minētajos tiesību aktos nav skaidri norādīts stundu skaits, tad 1800 stundas uzskata par minimālo stundu skaitu (225 darbadienas, katra pa astoņām stundām).

Konteksts

Lauku attīstības politikas mērķis ir uzlabot konkurētspēju lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, vides un lauku apvidu kvalitāti, dzīvi lauku apvidū, kā arī dažādot lauku ekonomiku. Tā kā lauksaimniecība ir modernizējusies, kā arī rūpniecības un pēdējā laikā arī pakalpojumu nozīmīgums tautsaimniecībā ir palielinājies, lauksaimniecība ir zaudējusi savu nozīmīgumu kā darbavietu avots. Rezultātā arvien vairāk tiek uzsvērta lauksaimnieku nozīme lauku attīstībā, tostarp mežsaimniecībā, bioloģiskajā daudzveidībā, lauku ekonomikas dažādošanā, lai radītu alternatīvas darbavietas un nodrošinātu vides aizsardzību lauku apvidos.

Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) bieži ir veiktas reformas, mēģinot modernizēt nozari un padarīt to vairāk vērstu uz tirgu. Pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi 2013. gada 26. jūnijā tika panākta politiska vienošanās par KLP reformu. Vienošanās izstrādāta, lai nodrošinātu plašas pārmaiņas: padarīt tiešos maksājumus taisnīgākus un videi draudzīgākus, stiprināt lauksaimnieku stāvokli pārtikas ražošanas ķēdē, kā arī padarīt KLP efektīvāku un pārredzamāku, vienlaikus sniedzot atbildi uz izaicinājumiem tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, klimata pārmaiņas, izaugsme un darbavietas lauku apvidos, tādējādi palīdzot ES sasniegt tās stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Eiropas Parlaments un Padome 2013. gada decembrī oficiāli pieņēma jaunāko KLP reformu. Lauku saimniecību struktūras apsekojums pastāvīgi tiek pielāgots, mēģinot sniegt laicīgus un atbilstīgus datus, lai palīdzētu analizēt šīs norises un sekot tām.

Skatiet arī

• 2007 farm structure survey — ietvertas saites uz rakstiem par ES, par atsevišķām ES dalībvalstīm, kā arī par EBTA valstīm (angļu valoda)
• Agri-environmental indicators (angļu valoda)
• Farm structure survey (FSS) (angļu valoda)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• Agriculture, forestry and fishery statistics — 2013 edition (uzziņu grāmata) (angļu valoda)
• Agriculture, fishery and forestry statistics — Main results — 2010–11 — 2012 edition (uzziņu grāmata) (angļu valoda)
• Agricultural statistics — Main results 2008–09 (uzziņu grāmata) (angļu valoda)
• Agriculture — Main statistics 2005–2006 (uzziņu grāmata) (angļu valoda)

Galvenās tabulas

• Agriculture (t_agri) (angļu valoda), sk.:

Farm structure: historical data (1990-2007) (t_ef)

Datubāze

• Agriculture (agri) (angļu valoda), sk.:

Farm structure (ef)

Farm structure - 2008 legislation (from 2005 onwards) (ef_main)

Key farm variables (ef_kv)

Overview - Farm land use (ef_olu)

Overview - Farm livestock (ef_ols)

Overview - Farm labour force (ef_olf)

Farm land use - Arable land (ef_ala)

Farm land use - Permanent crops, other farmland, irrigation (ef_po)

Farm livestock and fodder crops (ef_lsf)

Farm labour force (ef_lf)

Other gainful activities and support for rural development (ef_oga)

Farm management and practises (ef_mp)

Survey on agricultural production methods (SAPM, 2010) (ef_pm)

Farm structure - 1998 legislation (1990-2007) (ef_historic)

Īpaša sadaļa

• Farm Structure Survey (angļu valoda)

Metodika / Metadati

• Farm structure (ESMS metadatu datne — ef_esms) (angļu valoda)
• Farm structure — Methodology of Community surveys (angļu valoda)
• National methodological reports (angļu valoda)

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

• Farm structure: tables and figures (angļu valoda)

Cita informācija

Galvenie tiesību akti

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu (lauku saimniecību struktūras apsekojums, sākot no 2010. gada)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 378/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko attiecībā uz finanšu shēmu 2014.–2018. gadam groza Regulu (EK) Nr. 1166/2008
• Komisijas Regula (ES) Nr. 715/2014 (2014. gada 26. jūnijs), ar ko attiecībā uz tādu raksturlielumu sarakstu, kas vācami 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā, groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu

Īstenošanas tiesību akti

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1200/2009, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanu (lauku saimniecību struktūras apsekojums, sākot no 2010. gada)
• Komisijas Regula (ES) 2015/1391, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1200/2009

Saistīti un vecāki tiesību akti

• Komisijas Regula (EK) Nr. 1242/2008 par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (standarta produkcijas klasifikācija)
• Padomes Regula (EEK) Nr. 571/88 (1988. gada 29. februāris) par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu laikā no 1988. līdz 1997. gadam
• Komisijas Lēmums 85/377/EEK (1985. gada 7. jūnijs) par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām

Ārējas saites

• European Commission — Rural Development Policy (angļu valoda)