Statistics Explained

Archive:Statistika par atkritumiem

2012. Gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.
1. tabula. Atkritumu rašanās 2010. gadā
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)
1. diagramma. Atkritumu rašanās 2010. gadā
(kg uz vienu iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)
2. diagramma. Neminerālu atkritumu rašanās 2004. un 2010. gadā
(kg uz vienu iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)
3. diagramma. Neminerālu atkritumu rašanās ES-27 2004.–2010. gadā
(miljoni tonnu) — informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)
4. diagramma. Bīstamo atkritumu rašanās 2004. un 2010. gadā (1)
(kg uz vienu iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (env_wasgen)
5. diagramma. Atkritumu apstrādes izmaiņas ES-27 2004.–2007. gadā
(miljoni tonnu) — informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)
2. tabula. Atkritumu apstrāde 2010. gadā
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)
3. tabula. Bīstamo atkritumu apstrāde 2010. gadā
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (env_wastrt)

Šis raksts sniedz pārskatu par atkritumu rašanās un apstrādes izmaiņām Eiropas Savienībā (ES) un vairākās valstīs, kas nav ES dalībvalstis; tā pamatā ir tikai tādi dati, kas savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem.

Atkritumi, kas Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā definēti kā “jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”, ir iespējami ļoti lieli resursu zaudējumi gan materiālu, gan enerģijas veidā; turklāt atkritumu apsaimniekošana un apglabāšana var būtiski ietekmēt vidi. Poligoni, piemēram, aizņem teritoriju un var izraisīt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, savukārt sadedzināšana nepietiekamas kontroles gadījumā var radīt bīstamu gaisa piesārņotāju emisijas.

Tāpēc ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis ir samazināt atkritumu radīto ietekmi uz vidi un veselību un uzlabot ES resursu efektīvu izmantošanu. Šīs politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt radīto atkritumu apjomu un gadījumos, kad atkritumu rašanās ir neizbēgama, atbalstīt to kā resursu izmantošanu, kā arī panākt plašāku pārstrādi un atkritumu drošu apglabāšanu.

Galvenie statistikas rezultāti

Kopējais atkritumu apjoms

Kopējais mājsaimniecību un saimnieciskās darbības rezultātā radītais atkritumu apjoms 2010. gadā ES-27 bija 2570 miljoni tonnu. Tas bija nedaudz vairāk nekā 2008. gadā, bet mazāk nekā 2004. un 2006. gadā. Relatīvi zemie rādītāji par 2008. un 2010. gadu, iespējams, vismaz daļēji atspoguļo saimnieciskās darbības samazināšanos finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Aptuveni 94,5 miljoni tonnu no 2010. gadā ES-27 radītajiem atkritumiem (3,7 % no kopējā apjoma) tika klasificēti kā bīstamie atkritumi. Tādējādi katrs ES-27 iedzīvotājs vidēji radīja aptuveni 5,1 tonnu atkritumu, no kuriem 188 kg bija bīstamie atkritumi.

Radīto atkritumu kopapjoma analīze, iedalot atkritumus pēc galvenajām saimnieciskās darbības jomām (atbilstīgi NACE 2. redakcijai), ir atspoguļota 1. tabulā. ES-27 īpaši lieli atkritumu apjomi 2010. gadā radās 2 darbības jomās, proti, būvniecībā (NACE F sadaļa), kuras rezultātā tika radīti 855 miljoni tonnu atkritumu (33,3 % no kopējā apjoma), un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (NACE B sadaļa), kas radīja 727 miljonus tonnu atkritumu (28,3 % no kopējā apjoma). Lielākā daļa no šajās jomās radītajiem atkritumiem bija minerālu atkritumi vai augsne (izrakta zeme, ceļu būves atkritumi, nojaukšanas atkritumi, bagarēšanas grunts, nederīgie ieži, gruži u. c.). Apstrādes rūpniecībā (NACE C sadaļa) 2010. gadā tika radīti 280 miljoni tonnu atkritumu (10,9 % no kopējā apjoma), bet mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms sasniedz 221 miljonu tonnu (8,6 %). Salīdzinoši nelielā atkritumu kopapjoma daļa, kas tika radīta lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā (NACE A sadaļa), ir vismaz daļēji saistīta ar to, ka sniegtajos rādītājos nav iekļauti dati par kūtsmēsliem un vircu (ja tos izmanto lauksaimniecībā kā mēslojumu vai augsnes uzlabotāju).

Atkritumu apjoms, ko 2010. gadā radīja valstis, par kurām ir sniegti dati 1. tabulā, bija ļoti atšķirīgs. Lielāko ES-27 kopējā atkritumu daudzuma daļu radīja Vācija (14,1 %), Francija un Apvienotā Karaliste. Šos rādītājus var atspoguļot saistībā ar iedzīvotājiem (sk. 1. diagrammu). Saskaņā ar šiem rādītājiem Latvija ES dalībvalstu vidū radīja vismazāko atkritumu apjomu uz 1 iedzīvotāju (668 kg), salīdzinoši neliels atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju tika radīts arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (1,1 tonna) un jo īpaši Horvātijā (151 kg). Vairākumā 1. diagrammā norādīto pārējo ES dalībvalstu un citu valstu, kas nav dalībvalstis, radītais atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju bija robežās no 1,5 līdz 7,2 tonnām, sasniedzot 10,2 tonnas uz 1 iedzīvotāju Rumānijā, 12,5 tonnas uz 1 iedzīvotāju Zviedrijā, 14,2 tonnas uz 1 iedzīvotāju Igaunijā, 19,5 tonnas uz 1 iedzīvotāju Somijā, 20,6 tonnas uz 1 iedzīvotāju Luksemburgā, bet Bulgārijā sasniedzot vislielāko atkritumu daudzumu uz 1 iedzīvotāju — 22 tonnas.

Dažas no lielākajām atšķirībām valstu vidū var saistīt ar ekonomikas struktūru atšķirībām. Piemēram, Bulgārijā, Igaunijā, Rumānijā, Somijā un Zviedrijā radīto atkritumu lielo apjomu būtiski ietekmēja ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē radīto minerālu atkritumu lielais apjoms, savukārt Luksemburgā lielāko atkritumu daļu veidoja būvniecības nozarē radītie minerālu atkritumi.

Neminerālu atkritumu rašanās

ES-27 radītie 912 miljoni tonnu neminerālu atkritumu 2010. gadā veidoja 35,5 % no kopējā radīto atkritumu apjoma; šis skaitlis ir gandrīz tāds pats kā 2008. gada rādītājs un aptuveni par 39 miljoniem tonnu mazāks nekā 2004. un 2006. gada rādītājs. Izsakot to attiecībā pret iedzīvotājiem, vidējais 1 ES-27 iedzīvotāja radītais neminerālu atkritumu apjoms 2010. gadā bija 1817 kg (sk. 2. diagrammu). ES dalībvalstīs neminerālu atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju bija vidēji robežās no 613 kg uz 1 iedzīvotāju Latvijā līdz 8,6 tonnām uz 1 iedzīvotāju Igaunijā (lielākā daļa no tiem bija bīstamie degšanas atkritumi un bīstamās ķīmiskās nogulsnes, kā arī atlikumi no degslānekļa dedzināšanas un rafinēšanas).

Neminerālu atkritumu izcelsme un to izmaiņas atbilstoši saimnieciskās darbības jomai ir atspoguļotas 3. diagrammā. Apstrādes rūpniecība (NACE C sadaļa), atkritumu un ūdens apsaimniekošana (NACE E sadaļa un NACE klase 46.77) un mājsaimniecības katra radīja neminerālu atkritumu līdzīgu apjomu (197–214 miljoni tonnu). Apstrādes rūpniecības radīto neminerālu atkritumu apjoms pastāvīgi samazinās kopš 2004. gada, 2004.–2010. gadā samazinoties kopumā par 20,5 %. Turpretī atkritumu un ūdens apsaimniekošanas nozares radīto atkritumu apjoms minētajā laikposmā strauji pieauga, palielinoties par 59,4 %. Mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms 2004.–2008. gadā nedaudz palielinājās, bet 2010. gadā nemainījās.

Bīstamo atkritumu rašanās

Bīstamie atkritumi var radīt draudus cilvēku veselībai un videi, ja netiek nodrošināta to droša apsaimniekošana un apglabāšana. ES-27 2010. gadā tika radīti aptuveni 94,5 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Šis rādītājs bija augstāks nekā 2004. gadā (89 miljoni tonnu), bet zemāks nekā 2006. gadā (101 miljons tonnu) un 2008. gadā (98 miljoni tonnu).

Uz 1 iedzīvotāju radīto bīstamo atkritumu apjoms 2004.–2010. gadā ir atspoguļots 4. diagrammā. Jāņem vērā, ka šajos rādītājos ir iekļautas visas bīstamo atkritumu kategorijas, tostarp minerāli. Kā norādīts iepriekš, Igaunijas augstie rādītāji (6,7 tonnas uz 1 iedzīvotāju), iespējams, lielā mērā ir attiecināmi uz degslānekli, bet Bulgārijas augstie rādītāji (1,8 tonnas uz 1 iedzīvotāju) — uz vara rūdas ieguvi. Neņemot vērā šos īpašos gadījumus, bīstamo atkritumu apjoms uz 1 iedzīvotāju ES dalībvalstīs 2010. gadā bija robežās no 22 kg Grieķijā līdz 747 kg Luksemburgā.

Atkritumu apstrāde

ES-27 2010. gadā tika apstrādāti aptuveni 2366 miljoni tonnu atkritumu. Šajā rādītājā ir iekļauta arī ES importēto atkritumu apstrāde. Plašāka informācija par izmantoto atkritumu apstrādes darbību veidiem ir sniegta 2. tabulā, bet 3. tabulā šāda informācija ir sniegta par bīstamo atkritumu apstrādi. Gandrīz puse (48,2 %) no ES-27 2010. gadā apstrādātajiem atkritumiem tika likvidēti, veicot darbības, kas nebija sadedzināšana (tā lielākoties bija apglabāšana poligonos, bet ietvēra arī ieguves rūpniecības atkritumus, ko apglabāja ieguves vietās un to tuvumā, kā arī atkritumu izmešanu ūdenstilpnēs). No ES-27 2010. gadā apstrādātajiem atkritumiem 46,3 % tika nosūtīti reģenerācijas veikšanai (neieskaitot enerģijas reģenerāciju). Atlikušie 5,4 % no ES-27 2010. gadā apstrādātajiem atkritumiem tika nosūtīti sadedzināšanai (ar enerģijas reģenerāciju vai bez tās).

Atkritumu apstrādes izmaiņas sadalījumā pa galvenajām apstrādes kategorijām 2004.–2010. gadā ir atspoguļotas 5. diagrammā. To apstrādāto atkritumu apjoms, kas tika apglabāti, 2004.–2008. gadā pastāvīgi samazinājās. Tomēr 2010. gadā šis apjoms palielinājās galvenokārt tāpēc, ka tika apstrādāts ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes radīto atkritumu lielāks apjoms un to atkritumu apjoms, kas radies, atbrīvojoties no attiecīgā materiāla, dažās valstīs (Rumānijā, Somijā un Zviedrijā). Lai gan šis apjoms ir pieaudzis, atkritumu apstrādes kopapjoma daļa, kas attiecas uz atkritumu apglabāšanu, samazinājās no 54,0 % 2004. gadā līdz 48,2 % 2010. gadā. Pārstrādāto atkritumu apjoms (izņemot enerģijas reģenerāciju) pastāvīgi palielinājās no 893 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1096 miljoniem tonnu 2010. gadā, lai gan pieaugums bija lēnāks 2008.–2010. gadā. Tādējādi pārstrādāto atkritumu daļa apstrādāto atkritumu kopapjomā pieauga no 41,1 % 2004. gadā līdz 46,3 % 2010. gadā. Jaunāko datu par 2010. gadu analīze liecina, ka 193 miljoni tonnu pārstrādāto atkritumu tika izmantoti aizbēršanai (t. i., izmantoti izrakumu teritorijā nogāžu labošanai vai drošības nodrošināšanai, vai inženiertehniskām vajadzībām ainavas veidošanā). Atkritumu sadedzināšanas un enerģijas reģenerācijas apjomi palielinājās par 19,6 % no 108 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 129 miljoniem tonnu 2008. gadā, bet 2010. gadā nemainījās.

ES-27 2010. gadā apglabāto bīstamo atkritumu apjoms veidoja 47,7 % no apstrādāto bīstamo atkritumu kopējā apjoma, tādējādi apglabāto bīstamo atkritumu daļa apstrādāto bīstamo atkritumu kopapjomā bija saskaņā ar visu atkritumu kopējā apjoma atbilstīgo daļu. Aptuveni 9,8 miljoni tonnu atkritumu (jeb 13,2 % no bīstamo atkritumu kopapjoma) tika sadedzināti vai izmantoti enerģijas reģenerēšanai, un 29,1 miljons tonnu (jeb 39,2 %) tika pārstrādāti.

Datu avoti un pieejamība

Lai pārraudzītu atkritumu politikas īstenošanu, jo īpaši atbilstību reģenerācijas un drošas apglabāšanas principiem, ir vajadzīgi uzticami statistikas dati par uzņēmumu un privātu mājsaimniecību atkritumu rašanos un apsaimniekošanu. 2002. gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, kurā paredzēts regulējums saskaņotai Kopienas statistikai par atkritumiem.

Regulā ir noteikts, ka, sākot no 2004. pārskata gada, ES dalībvalstīm reizi divos gados ir jāiesniedz dati par atkritumu rašanos, reģenerāciju un apglabāšanu. Dati par atkritumu rašanos un apstrādi ir pieejami par četriem pārskata gadiem, proti, 2004., 2006. un 2008. un 2010. gadu. Lai varētu aprēķināt kopējos datus par ES-27, tika veiktas Eurostat aplēses par 2010. pārskata gadu attiecībā uz četrām ES dalībvalstīm — Grieķiju, Itāliju, Latviju un Apvienoto Karalisti.

Konteksts

ES pieejas atkritumu apsaimniekošanai pamatā ir trīs principi: atkritumu rašanās novēršana, pārstrāde un atkārtota izmantošana, kā arī galīgās apglabāšanas un pārraudzības uzlabošana. Atkritumu rašanos var novērst, izmantojot tīrākas tehnoloģijas, ekodizainu vai ekoloģiski efektīvākus ražošanas un patēriņa modeļus. Atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde, kas ir vērsta uz materiālu tehnoloģiju, var arī samazināt izmantoto resursu ietekmi uz vidi, ierobežojot izejmateriālu ieguvi un pārveidošanu ražošanas procesu gaitā. Ja iespējams, atkritumus, ko nevar pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, būtu drošā veidā jāsadedzina, poligonus izmantojot tikai kā pēdējo iespēju. Abu šo metožu īstenošana ir rūpīgi jāpārrauga, jo tās var radīt būtisku kaitējumu videi.

ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un tās sestajā vides rīcības programmā, kurā atkritumu rašanās novēršana un apsaimniekošana ir noteikta par vienu no septiņām tematiskajām stratēģijām ar nosaukumu “Ceļā uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu — tematiska stratēģija atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei” (COM(2005) 666 galīgā redakcija), ir uzsvērta saikne starp resursu efektīvu izmantojumu un atkritumu rašanos un apsaimniekošanu. Kopienas politikas mērķis šajā jomā ir atdalīt resursu izmantošanu un atkritumu rašanos no ekonomikas izaugsmes, vienlaikus nodrošinot, ka ilgtspējīgs patēriņš nepārsniedz vides kapacitāti. Lai pārskatītu progresu ES atkritumu politikas īstenošanā, 2010. gadā tika veikts tematiskās stratēģijas novērtējums (COM(2011) 13 galīgā redakcija). Šajā ziņojumā tika konstatēts, ka ir sasniegts progress vairākās jomās, tostarp ir veiktas izmaiņas tiesību aktos, uzlaboti pārstrādes koeficienti, samazināts atkritumu poligonos nonākušo atkritumu daudzums un bīstamo vielu izmantojums dažās atkritumu plūsmās. Tomēr secinājumos tika uzsvērta virkne problēmu, kuras varētu risināt, tostarp negatīvā ietekme uz vidi, ko rada prognozētais atkritumu rašanās pieaugums, dažādās neizmantotās iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un progresa trūkums darbavietu radīšanā vides pakalpojumu jomā. Ziņojumā tika izteikti arī aicinājumi noteikt jaunus un vērienīgākus atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķus un virzīties uz tādu mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar konkrētiem materiāliem, lai palīdzētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt resursu ziņā efektīvu ekonomiku.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Statistika par atkritumiem

Datubāze

statistika par atkritumiem;
atkritumu rašanās un apstrāde (env_wasgt).

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Cita informācija

Ārējas saites

Skatiet arī