Noziedzības statistika

2011 gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.

Pašlaik pieejamā Eiropas Savienības (ES) statistika par noziedzību un kriminālo tiesvedību atspoguļo ES policijas un tiesību sistēmu daudzveidību. Lai gan jāatzīst, ka noziedzības un kriminālās tiesvedības statistikas izveide joprojām ir tikai attīstības sākumposmā, tiek izstrādāta sistēma, kas nodrošina labāku salīdzināmību.

1. tabula. Policisti 1998.–2008. gadā
Informācijas avots: Eurostat (crim_plce), (tps00001) un (demo_r_d2jan)

2. tabula. Policijas reģistrētie noziegumi 1998.–2008. gadā
(1 000)
Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

1. diagramma. Policijas reģistrētie noziegumi; ES-27; 2005.–2008. gads (1)
(2005=100)
Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

3. tabula. Personas, kas atradās ieslodzījuma vietās 1998.–2008. gadā
Informācijas avots: Eurostat (crim_pris), (tps00001) un (demo_r_d2jan)

Ideālā gadījumā, salīdzinot dalībvalstu noziedzības statistiku, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tendencēm, kas veidojušās laika gaitā, nevis tam, lai tieši salīdzinātu dalībvalstu noziedzības līmeni konkrētajā gadā, jo datus var ietekmēt visdažādākie faktori, tostarp atšķirīgs kriminālatbildības noteikšanas līmenis, kriminālās tiesvedības sistēmu efektivitāte un policijas izmantotā uzskaites prakse, turklāt ir iespējams, ka salīdzinoši liela noziegumu daļa netiek reģistrēta.

Galvenie statistikas dati

ES-27 dalībvalstīs 2008. gadā bija 1,7 miljoni policistu — salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem (izņemot Bulgāriju, sk. 1. tabulu), kopējais policistu skaits ir palielinājies par 2,5 %. Laikposmā no 1998. līdz 2008. gadam diezgan strauji mainījās valstu policijas spēku apjoms, jo visās Baltijas valstīs tas tika samazināts par vairāk nekā piektdaļu. Par mazāku policistu skaita samazinājumu ziņoja Čehija (-4,0 %) un Austrija (-0,7 %). Savukārt Īrijā un Kiprā policijas spēku apjoms tika palielināts par vismaz 20 %; visās pārējās dalībvalstīs (par kurām pieejami pilnīgi dati) tika konstatēts policistu skaita pieaugums.

ES-27 dalībvalstīs 2008. gadā policija reģistrēja aptuveni 29 miljonus noziegumu (sk. 2. tabulu). Vislielākais reģistrēto noziegumu skaits pēc 2000. gada ES-27 dalībvalstīs bija 2003. gadā, un pēc tam tas katru gadu līdz 2008. gadam samazinājās. Laikposmā no 2003. gada, kad ES reģistrēja vislielāko noziegumu skaitu, līdz 2008. gadam Polijā, Maltā, Anglijā un Velsā (Apvienotajā Karalistē) reģistrēto noziegumu skaits samazinājās par 20 % vai vairāk. Reģistrēto noziegumu skaita izmaiņas laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam ir redzamas 1. attēlā — no reģistrētajiem noziegumiem visvairāk samazinājās mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaits.

Laikposmā no 1998. līdz 2008. gadam ieslodzījumā esošo personu skaits ES-27 katru gadu pieauga par 1,2 %, sasniedzot gandrīz 620 000, kas ir 124 ieslodzītie uz 100 000 no kopējā iedzīvotāju skaita. Izsakot šos skaitļus relatīvā izteiksmē, jāsecina, ka lielākais ieslodzījumā esošo personu skaits bija Baltijas valstīs un Polijā — vairāk nekā 200 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotāju 2008. gadā, savukārt Čehijā relatīvais ieslodzījumā esošo personu skaits bija tikai nedaudz mazāks. Viszemākie radītāji bija Ziemeļvalstīs Dānijā, Somijā un Zviedrijā (arī Islandē un Norvēģijā, kas nav ES dalībvalstis; 2007. gada dati par abām valstīm), kā arī Slovēnijā un Īrijā — visas šīs valstis ziņoja par mazāk nekā 75 ieslodzītajiem uz 100 000 iedzīvotāju 2008. gadā; Šveicē šis rādītājs ir tikai nedaudz augstāks (sk. 3. tabulu).

Datu avoti un pieejamība

Eurostat kopš 1950. gada publicē statistiku par noziedzību un krimināltiesību sistēmu attiecībā uz reģistrēto noziegumu kopskaitu un no 1993. gada — par konkrētu noziedzīgu nodarījumu kopumu. Datu bāzē kopš 1987. gada tiek iekļauta arī statistika par ieslodzījumā esošām personām un no 1993. gada — par policistu skaitu. Apvienotās Karalistes rādītājus iesniedz atsevišķi par Anglijas un Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas jurisdikciju.

Valstu noziedzības statistikas salīdzinājumu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp:

tiesību un krimināltiesību sistēmu atšķirības,
policijai paziņoto un policijas reģistrēto noziegumu skaits,
atšķirīgs noziegumu reģistrēšanas laiks (piem., kad par to informē policiju, kad ir identificēts aizdomās turamais u. c.),
atšķirīgi noteikumi par vairāku noziedzīgu nodarījumu uzskaiti,
kopējā noziegumu skaitā iekļaujamā noziedzīgo nodarījumu uzskaitījuma atšķirības.

Tāpēc iesniegtā informācija ir jāanalizē uzmanīgi.

Arī ieslodzījumā esošo personu skaitu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp:

tiesās izskatīto lietu skaits,
to notiesāto noziedznieku procentuālā daļa, kuriem piespriests ieslodzījums,
piespriestā soda ilgums; pirmstiesas apcietinājumā turēto personu skaits,
datums, kurā veikta aptauja (jo īpaši, ja tiek piemērota amnestija vai citi pirmstermiņa atbrīvošanas pasākumi).

Ieslodzījumā esošo personu skaits būtu jānosaka kā kopējais pieaugušo un nepilngadīgo ieslodzīto (tostarp pirmstiesas apcietinājumā esošo personu) skaits katra gada 1. septembrī. Minētajos skaitļos ir iekļauts to noziedznieku skaits, kas ieslodzīti cietuma administrācijas telpās, nepilngadīgo ieslodzījuma iestādēs, narkomānijas slimnieku ārstēšanas iestādēs un psihiatriskajās vai citās slimnīcās.

Pieņemot, ka valstu datu reģistrēšanas sistēmas laika gaitā būtiski nemainās, par pamatu salīdzinājumam jāizmanto tendences, nevis noziedzības līmenis. Tomēr diezgan bieži dati tiek sniegti neregulāri un tiek ieviestas citas metodiskas/ar definīcijām saistītas pārmaiņas.

Konteksts

Pakāpeniska robežkontroles pasākumu atcelšana Eiropas Savienībā ir ievērojami atvieglojusi Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos, tomēr tā, iespējams, ir arī vienkāršojusi noziedznieku darbību, jo īpaši tāpēc, ka tiesību aizsardzības iestāžu un krimināltiesību sistēmas darbības joma parasti nesniedzas pāri valstu robežām.

Pēc Amsterdamas līguma pieņemšanas ES izvirzīja mērķi nodrošināt vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šis mērķis 2004. gadā tika padziļināts Hāgas programmā, kurā tika noteiktas desmit prioritārās jomas: pamattiesības un pilsoniskuma stiprināšana; pretterorisma pasākumi; līdzsvarota pieeja migrācijai; ES ārējo robežu integrētas pārvaldības izveide; kopējas patvēruma procedūras izveide; imigrācijas labvēlīgās ietekmes palielināšana; pareiza privātuma un drošības līdzsvara panākšana informācijas apmaiņā; stratēģiskas koncepcijas izveide organizētās noziedzības apkarošanai; efektīvas Eiropas tiesiskuma telpas garantēšana, kā arī dalīta atbildība un solidaritāte.

Strādājot pie noziedzības un krimināltiesību sistēmu saskaņošanas un izstrādes, ES dalībvalstis vienojās tuvināt noziedzīgu nodarījumu definīcijas un par konkrētiem noziedzīgu nodarījumu veidiem piemērojamo sankciju līmeni. Turklāt ir paredzēts, ka par pamatu tiesu varas sadarbībai krimināllietās kļūs valstu tiesnešu pieņemto lēmumu savstarpēja atzīšana, un ir izstrādāti dažādi instrumenti, kas atvieglos faktisko pārrobežu sadarbību.

Policijas sadarbības jomā ES cenšas katras dalībvalsts tiesību aizsardzības iestādēm nodrošināt piekļuvi vajadzīgajai informācijai (piem., DNS, pirkstu nospiedumu, transportlīdzekļu reģistrācijas vai imigrācijas datu bāzēm), kā arī uzlabot policijas sadarbību vienotā personas datu aizsardzības sistēmā. Uz informācijas izmantošanu attiecas plašs tiesību aktu kopums, tostarp Datu saglabāšanas direktīva 2006/24/EK, Pamatlēmums 2006/960/TI (Zviedrijas iniciatīva), Padomes Prīmes lēmums 2008/615/TI un Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm.

Policijas sadarbība tiek veicināta ar tādiem tiesību aktiem kā Pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām un Padomes Lēmums 2008/617/TI par sadarbības uzlabošanu starp īpašajām intervences vienībām, savukārt, lai atvieglotu dažādu tiesību aizsardzības aģentūru sadarbību, ir izveidotas arī vairākas organizācijas/iestādes, piemēram Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL), Eiropas Policijas birojs (Europol) un Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām (Frontex). Turklāt ES atbalsta vairākus nacionālos un daudznacionālos projektus, īstenojot dažādas programmas, piemēram, programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana” (Padomes Lēmums 2007/125/TI).

Pirmie pasākumi, kas jāveic, lai izveidotu salīdzināmāku noziedzības un kriminālās tiesvedības statistiku, tika izklāstīti Eiropas Komisijas Paziņojumā (COM(2006) 437) “Visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde, lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku: ES rīcības plāns 2006.–2010. gadam”. Paziņojuma īstermiņa mērķis bija valstu datu apkopošana un to kvalitātes novērtēšana. Savukārt Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta ilgtermiņa mērķis ir ciešā sadarbībā ar Eurostat izstrādāt saskaņotu metodiku ES līmeņa statistikas apkopošanai, lai varētu salīdzināt noziedzības struktūru un tendences dalībvalstīs.

Vērā ņemams progress ir panākts tādās jomās kā ar policiju saistītas statistikas apkopošana un vienota viktimizācijas apsekojuma izstrāde. Tiek apkopoti dati par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un turpmākās prioritātes ir informācija par cilvēku tirdzniecību, korupciju un kibernoziedzību. Lai novērtētu pret uzņēmumiem vērstu noziegumu līmeni un ietekmi ES dalībvalstīs, 2011. gada beigās tika sākts arī izmēģinājuma apsekojums.