Pasažieru transporta statistika

Dati iegūti 2019. gada jūnijā.

Raksta atjauninājums plānots: 2020. gada oktobrī.

Svarīgākais

Vairāk nekā 9,6 miljardi pasažieru ES ceļoja, izmantojot iekšzemes dzelzceļa tīklus.

2017. gadā ar gaisa transportu pārvadāto pasažieru skaits ES līmenī pirmo reizi pārsniedza 1 miljardu.

Visās ostās iekāpušo un izkāpušo jūras pasažieru skaits ES–28 dalībvalstīs, 2002.–2017. gads

Šajā rakstā ir sniegta uz jaunākajiem pieejamajiem datiem balstīta informācija par aktuālo situāciju un jaunākajiem notikumiem saistībā ar pasažieru transporta statistiku Eiropas Savienībā (ES). Tajā sniegta informācija par dažādiem pasažieru transporta veidiem, piemēram, autotransportu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu. No šiem visizplatītākais pasažieru transports ir vieglais automobilis, jo tas sniedz lielākas mobilitātes un elastības iespējas. Taču, tā kā visā ES automobilis tiek aizvien vairāk izmantots kā pasažieru transports, daudzās pilsētu teritorijās un daudzās nozīmīgās transporta maģistrālēs ir palielinājies sastrēgumu un piesārņojuma līmenis.

Pilns raksts

Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījums

1. attēlā ir redzams, ka vieglie automobiļi 2016. gadā veidoja 82,9 % no iekšzemes pasažieru transporta ES dalībvalstīs; gan tālsatiksmes autobusi, autobusi, trolejbusi (9,4 %), gan pasažieru vilcieni (7,7 %) veidoja mazāk nekā desmito daļu no visas satiksmes (kā noteikts saskaņā ar iekšzemes pasažierkilometru (pkm) skaitu, kas veikts ar katru transporta veidu).

1. attēls. Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījums, 2016. gads
(% no pasažierkilometru skaita)
Avots: Eurostat (tran_hv_psmod)

Vieglais automobilis bija vissvarīgākais pasažieru transporta veids visās ES dalībvalstīs. Lietuvā un Portugālē vieglo automobiļu īpatsvars bija gandrīz 90 % no visa pasažieru transporta 2016. gadā. Slovākija, Čehija un Ungārija bija vienīgās ES dalībvalstis, kurās vieglo automobiļu īpatsvars bija mazāks par trīs ceturtdaļām. Ungārijā tas atspoguļojās ar augstāko tālsatiksmes autobusu un autobusu īpatsvaru (21,7 %) ES dalībvalstu vidū. Vēl lielāks īpatsvars tika ziņots par kandidātvalsti Turciju (28,5 %). Mazākais tālsatiksmes autobusu, autobusu un trolejbusu īpatsvars bija Nīderlandē (3,0 %).

ES dalībvalstis ar augstāko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru bija Austrija (12,1 %) un Nīderlande (11,0 %). Taču šie rādītāji bija zemāki nekā EBTA dalībvalsts Šveices rādītāji, kur dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvars bija 19,8 % no visa pasažieru transporta 2016. gadā. Tajā pašā laikā to īpatsvars bija 2,0 % Igaunijā un Slovēnijā un vēl mazāks Grieķijā un Lietuvā, kā arī Ziemeļmaķedonijā un Turcijā.

Dzelzceļa pasažieri

Runājot par dzelzceļa transportu — 2017. gadā vairāk nekā 9,6 miljardi pasažieru ES ceļoja, izmantojot iekšzemes dzelzceļa tīklus (1. tabula). Jāatzīmē, ka visās valstīs starptautiskā transporta īpatsvars bija mazāks nekā 8 % no kopējā transporta, izņemot Luksemburgu, kur tas bija 28 %.

Kopumā 16 ES dalībvalstis ziņoja par pārvadāto pasažieru kopskaita palielināšanos laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam. Vislielākais palielinājums reģistrēts Rumānijā (+14,4 %), Slovākijā (+8,3 %) un Igaunijā (+7,3 %). Turpretī Slovēnijā pasažieru pārvadājumi samazinājās par 4,7 %. Ārpus ES Melnkalnē un Ziemeļmaķedonijā tika reģistrēts būtisks dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kritums (attiecīgi -27,9 % un -24,5 %).

1. tabula. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2016.–2017. gads
(tūkstoši pasažieru)
Avots: Eurostat (rail_pa_typepas)

Vērtējot starptautisko pasažieru pārvadājumu dinamiku no 2016. līdz 2017. gadam, vislielākais kāpums reģistrēts Bulgārijā (+52,3 %), Polijā (+35,5 %), Spānijā (+24,0 %) un Somijā (+21,0 %). Turpretī par vislielāko kritumu ziņojušas Itālija (-10,0 %), kā arī Rumānija (-7,6 %). Visbeidzot, attiecībā uz iekšzemes pārvadājumu dinamiku vislielākais palielinājums reģistrēts Rumānijā (+14,5 %), kam seko Lietuva (+7,7 %), savukārt par vislielāko samazinājumu ziņojusi Slovēnija (-4,8 %).

Lai salīdzinātu valstu dzelzceļa transporta relatīvo nozīmi, datus var normalizēt, pasažieru transporta satiksmes līmeni izsakot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (2. attēls). Pārvadājumi iekšzemes dzelzceļa tīklā Austrijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā un Apvienotajā Karalistē 2017. gadā vidēji ietvēra vairāk nekā 1000 pasažierkilometru uz iedzīvotāju; šis rādītājs bija ievērojami zemāks par Šveicē reģistrēto līmeni (2211 pasažierkilometri uz iedzīvotāju). Salīdzinājumam — ES dalībvalstīs 2017. gadā zemākie vidējie veiktie attālumi iekšzemes dzelzceļa tīklos tika reģistrēti Grieķijā (103 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Lietuvā (107 pasažierkilometri uz iedzīvotāju); vidējais rādītājs bija vēl zemāks kandidātvalstīs Turcijā (56 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Ziemeļmaķedonijā (28 pasažierkilometru uz iedzīvotāju).

2. attēls. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2017. gads
(pasažierkilometri uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (rail_pa_typepas) un (demo_gind)

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu ziņā vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja par līmeni, kurš pārsniedza 100 pasažierkilometru uz iedzīvotāju 2017. gadā, bija Luksemburga (219 pasažierkilometri), Francija (145 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Čehija (136 pasažierkilometri); šis līmenis tika pārsniegts arī EBTA valstī Šveicē (110 pasažierkilometri uz iedzīvotāju). Šie skaitļi cita starpā var atspoguļot starptautisko robežu tuvumu, pārrobežu darba ņēmēju nozīmi darbaspēka jomā, piekļuvi ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem, kā arī to, vai starptautiskie transporta koridori šķērso konkrētu valsti.

Aviopasažieri

Kopējais pārvadāto aviopasažieru skaits 2017. gadā ES līmenī pirmo reizi pārsniedza 1 miljardu (3. attēls). ES dalībvalsts, kurā 2017. gadā pārvadāts vislielākais pasažieru skaits, bija Apvienotā Karaliste (265 miljoni pasažieru), kam sekoja Vācija 212 miljoni pasažieru) un Spānija (210 miljoni pasažieru). Pirmās piecas valstis pārstāvēja divas trešdaļas no ES kopējā aviotransporta. Turpretī Slovēnijā tika reģistrēti 1,7 miljoni pasažieru.

Gandrīz puse aviopasažieru tika pārvadāti ES iekšējos lidojumos (47 %), savukārt iekšzemes lidojumos un lidojumos uz trešām valstīm tika pārvadāti attiecīgi 17 % un 36 % aviopasažieru. Visās valstīs dominējošais ir ES iekšējais transports, kura īpatsvars ir no 45 % Francijā līdz 92 % Maltā. Vērtējot pārvadājumus uz trešām valstīm, vislielākais to īpatsvars reģistrēts Slovēnijā (40 %) un vismazākais — Maltā (8 %). Iekšzemes pārvadājumu īpatsvars bija lielāks nekā pārvadājumu uz trešām valstīm īpatsvars tikai Itālijā (22 %), Zviedrijā (20 ) un Spānijā (17 ).

3. attēls. Aviopasažieru pārvadājumi atbilstīgi transporta veidam, 2017. gads
(miljoni pārvadāto pasažieru)
Avots: Eurostat (avia_paoc)

Londonas Hītrovas lidosta ar 78 miljoniem ielidojošu vai izlidojošu pasažieru bija noslogotākā ES lidosta pasažieru skaita ziņā 2017. gadā (4. attēlā). Hītrovas lidosta ir noslogotākā lidosta ES kopš laikrindu sākuma 1993. gadā. Nākamās noslogotākās lidostas bija Parīzes Šarla de Golla lidosta (69 miljoni), Amsterdamas Shipholas lidosta (68 miljoni) un Frankfurtes lidosta (64 miljoni). Šīs pašas lidostas bijušas lielākās četras lidostas ES kopš 2011. gada, kad Amsterdamas Shipholas lidosta no piektās vietas nonāca ceturtajā vietā.

Lielākā daļa pasažieru, kas ceļoja caur kādu no šīm četrām noslogotākajām lidostām, izmantoja starptautiskos lidojumus; zemākais to īpatsvars tika reģistrēts Frankfurtes lidostā (88,7 %), bet lielākais — Amsterdamas Shipholas lidostā (100,0 %). Savukārt iekšzemes lidojumus izmantoja 28,3 % no 52 miljoniem pasažieru, kuri 2017. gadā pārvadāti caur ES piekto noslogotāko pasažieru lidostu, proti, Madrides Adolfo Suaresa Barahasas lidostu. Tika reģistrēts arī salīdzinoši augsts tādu pasažieru īpatsvars, kuri izmantoja iekšzemes lidojumus uz Parīzes Orlī lidostu (44,3 %), Romas Fjumičīno lidostu (28,1 %) un Barselonas lidostu (27,1 %), kā arī no tām.

4. attēls. ES–28 dalībvalstu 15 lielākās lidostas, 2017. gads
(miljoni pārvadāto pasažieru)
"Avots:” Eurostat (avia_paoa)

1. kartē ir parādīti daži aviopasažieru pārvadājumu uz trešām valstīm elementi. Ar 38 % palielinājumu no 2016. līdz 2017. gadam bijušās PSRS Āzijas republikas ir pasaules partnerreģions, kurā ES pasažieru pārvadājumu pieaugums bijis vislielākais. Vislielākais pastāvīgais samazinājums Austrālijā (– 4,1 %) var būt daļēji saistīts ar palielinājumu Tuvajos Austrumos (+9,8 %), jo vairāk pasažieru, kuri izmanto netiešos lidojumus uz Austrāliju, pārsēžas Tuvo Austrumu lidostās. Arī Ziemeļāfrika ziņoja par vērā ņemamu palielinājumu (+19,5 %) pēc ilggadēja samazinājuma.

1. karte. Pasažieru pārvadājumi uz trešām valstīm, ES–28 dalībvalstis, 2017. gads
Avots: Eurostat (avia_paexcc)

Jūras transporta pasažieri

Attiecībā uz jūras transportu tiek lēsts, ka ES ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaits 2017. gadā ir gandrīz 415 miljoni, kas ir par 4,6 vairāk nekā iepriekšējā gadā (5. attēls). Atšķirībā no preču pārvadājumiem, kur vidēji 60 % tiek izkrautas un 40 % preču tiek iekrautas ES ostās, atšķirība starp pasažieriem, kuri izkāpj (“ienākošie”) un iekāpj (“izejošie”) ES ostās, kopumā ir maza. Tas atspoguļo faktu, ka jūras pasažieru pārvadājumus Eiropā nodrošina galvenokārt iekšzemes vai ES iekšējo prāmju pakalpojumu sniedzēji, turklāt vieni un tie paši pasažieri ostu caurlaidspējas statistikā tiek skaitīti divreiz (vienreiz, kad viņi uzkāpj uz prāmja ES, un vienreiz, kad viņi izkāpj no tā paša prāmja citā ES ostā).

5. attēls. Visās ostās iekāpušo un izkāpušo jūras pasažieru skaits ES–28 dalībvalstīs, 2002.–2017. gads
(miljoni)
Avots: Eurostat (mar_mp_aa_cph)

Itālijas un Grieķijas ostas apkalpoja attiecīgi 74 miljonus un 70 miljonus pasažieru, kas kopā veido 35 % no ES ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaita 2017. gadā. Tādējādi Itālija un Grieķija joprojām bija galvenās valstis ES jūras pasažieru pārvadājumu ziņā. Abās valstīs tika reģistrēts ievērojams iekāpušo un izkāpušo pasažieru skaita palielinājums salīdzinājumā ar 2016. gadu (+9,8 % un +7,3 %). Abām šīm vadošajām valstīm sekoja Dānija ar gandrīz 43 miljoniem iekāpušo un izkāpušo pasažieru 2017. gadā, kas ir par 3,1 % vairāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vislielākais relatīvais jūras pasažieru pārvadājumu pieaugums 2017. gadā tika reģistrēts Latvijā (+37,5 %), Slovēnijā (+33,0 %), Rumānijā (+25,0 %, palielinājums no zema sākotnējā līmeņa), Kiprā (+22,8 %) un Beļģijā (+13,7 %), kā arī Islandē (+68,4 %). Taču tikai piecas valstis ziņoja par kritumu 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vislielākais relatīvais samazinājums reģistrēts Bulgārijā (-28,0 % no zema sākotnējā līmeņa).

2. tabula. Visās ostās iekāpušo un izkāpušo jūras pasažieru skaits, 2014.–2017. gads
(tūkstoši)
Avots: Eurostat (mar_mp_aa) un (mar_mp_aa_cphd)

Lai gan kruīza pasažieru īpatsvars bija tikai 3,4 % no ES ostās iekāpušo un izkāpušo pasažieru kopskaita 2017. gadā, šiem pasažieriem ir būtiska loma ostās un valstīs, kurās ir koncentrēta kruīza satiksme. No to pasažieru kopskaita, kuri 2017. gadā iekāpuši un izkāpuši Eiropas ostās, gandrīz 80 % iekāpa vai izkāpa ostās, kas atrodas kādā no šīm četrām valstīm: Itālija, Spānija, Vācija un Apvienotā Karaliste. Šajos rādītājos nav iekļauti kruīza pasažieri, kas ieradušies ES ostās dienas ekskursijās.

Izejas dati tabulām un diagrammām

Passenger transport statistics: tables and figures (angļu val.)

Datu avoti

Lielākās daļas iekšzemes pasažieru transporta statistikas datu pamatā ir transportlīdzekļu kustība katrā no valstīm, par kurām sniedz ziņojumus, neatkarīgi no iesaistītā transportlīdzekļa valstspiederības (“teritorialitātes princips”). Šā iemesla dēļ pasažierkilometru (kas izsaka viena pasažiera pārvadāšanu viena kilometra attālumā) noteikšana parasti uzskatāma par uzticamāku mērīšanas mehānismu, jo pasažieru skaitīšana ietver lielāku dubultās skaitīšanas risku, it īpaši starptautisko pārvadājumu jomā. ES dalībvalstīs izmantotā metodika nav saskaņota attiecībā uz pasažieru autotransportu.

Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījumā izšķir pārvadājumus ar vieglajiem automobiļiem, tālsatiksmes autobusiem, autobusiem un trolejbusiem, kā arī vilcieniem; tas parasti attiecas uz kustību valsts teritorijā neatkarīgi no transportlīdzekļa valstspiederības. Pasažieru transporta veidu sadalījums ir katra veida īpatsvars (procentos), un tā pamatā ir dati, kas izteikti pasažierkilometros. Šajā rakstā iekšzemes pasažieru pārvadājumu datu kopums neietver vietējos gaisa un ūdens transporta pakalpojumus (iekšzemes aviācijas un jūras transportu).

Iekšzemes pasažieru transporta līmenis (mērīts pasažierkilometros) var arī būt izteikts attiecībā pret IKP; šajā rakstā rādītāju atspoguļo, pamatojoties uz reālo IKP 2005. atsauces gadā. Šis rādītājs sniedz informāciju par attiecību starp pasažieru pieprasījumu un ekonomikas apjomu un ļauj pārraudzīt pasažieru transporta pieprasījuma attīstību attiecībā pret ekonomisko izaugsmi.

Dzelzceļa pasažieri

Dzelzceļa transporta pasažieris ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas pārvietojas ar vilcienu. Dzelzceļa pasažieru dati nav attiecināmi uz Maltu un Kipru (vai Islandi), jo šajās valstīs nav dzelzceļu. Ikgadējie pasažieru statistikas dati saistībā ar iekšzemes un starptautiskā mēroga dzelzceļa pārvadājumiem parasti attiecas tikai uz lielākiem dzelzceļa transporta uzņēmumiem, lai gan dažas valstis sniedz plašu informāciju par visiem dzelzceļa operatoriem.

Aviopasažieri

Gaisa transporta statistika attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem un tiek izteikta ar pasažieru skaitu; informāciju apkopo par ielidošanu un izlidošanu. Pārvadātie aviopasažieri ir visi pasažieri konkrētā lidojumā, kas tiek skaitīti tikai vienreiz, nevis atkārtoti katrā šā lidojuma atsevišķajā posmā. Aviopasažieri ir visi maksājošie un nemaksājošie pasažieri, kuru ceļojumi sākas vai beidzas lidostā, kas sniedz ziņojumu, kā arī tranzīta pasažieri, kuri pievienojas lidojumam vai to atstāj lidostā, kas sniedz ziņojumu, izņemot tiešā tranzīta pasažierus. Gaisa transporta statistikas datus vāc reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi gadā, lai gan šajā rakstā atspoguļo tikai reizi gadā vāktos datus. Gaisa transporta pasažieru statistikas dati ietver arī pasažieru komerclidojumu skaitu, kā arī informāciju par atsevišķajiem maršrutiem un pieejamo vietu skaitu. Ikgadējie dati ir pieejami par lielāko daļu ES dalībvalstu, sākot no 2003. gada.

Jūras pasažieri

Jūras transporta dati kopumā ir pieejami, sākot no 2001. gada, lai gan dažas ES dalībvalstis ir sniegušas datus kopš 1997. gada. Jūras transporta statistikas datus nesniedz Čehija, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija, jo šīm valstīm ir tikai sauszemes robežas un tajās nav jūras satiksmes; tas pats attiecas uz Lihtenšteinu un Šveici.

Jūras transporta pasažieris ir persona, kas ceļo pa jūru tirdzniecības kuģī; par pasažieriem nav uzskatāms apkalpojošais personāls, kā arī nemaksājošie apkalpes locekļi, kas ceļo, bet nav norīkoti. Tāpat par pasažieriem netiek uzskatīti zīdaiņi. Dubultā skaitīšana var rasties tad, ja datus ziņo gan iekāpšanas, gan izkāpšanas osta; tas ir diezgan ierasts attiecībā uz jūras transporta pasažieriem, jo jūras pārvadājumi parasti tiek veikti salīdzinoši nelielā attālumā.

Konteksts

ES transporta politikas mērķis ir nodrošināt, lai attieksmē pret pasažieriem, kas ceļo ES, tiktu nodrošināti vienādi pamatstandarti. Pasažieriem jau ir dažādas tiesības, kas aptver atšķirīgas jomas, piemēram, šādas: informācija par ceļojumu; rezervācijas un biļešu cenas; bagāžas bojājumi; reisu kavējumi un atcelšana, vai ar kompleksām brīvdienām saistītas grūtības. Ņemot to vērā, ES pieņem tiesību aktus, lai aizsargātu pasažieru tiesības saistībā ar dažādiem transporta veidiem:

Regula 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos; Eiropas Komisija 2013. gada martā ierosināja {Template:EurLex|code=CELEX:52013PC0130:LV:NOT|title=pārskatīt}} šo regulu (COM(2013) 130 final), lai precizētu neskaidrības, ieviestu jaunas tiesības (piemēram, attiecībā uz pārcelšanu), stiprinātu gaisa pārvadātāju pārraudzību un līdzsvarotu finansiālo slogu;
Regula 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem;
Regula 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām;
Regula 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem.

Ir izstrādāti arī konkrēti noteikumi, lai garantētu, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošina nepieciešamās telpas un netaisnīgi neatsaka pārvadāšanu.

Eiropas Komisija 2011. gada decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas redzējums pasažieriem: paziņojums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos” (COM(2011) 898 final). Tajā atzinīgi novērtēja darbu, kas veikts, lai ieviestu pasažieru aizsardzības pasākumus visos transporta veidos, taču norādīja, ka pilns tiesību kopums nav pilnīgi ieviests. Paziņojuma mērķis ir konsolidēt pašreiz veikto darbu un virzīties uz tiesību saskaņotāku, efektīvāku un harmonizētāku piemērošanu, kā arī nodrošināt labāku izpratni pasažieru vidū.

Eiropas Komisija 2011. gada martā pieņēma balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011) 144 final). Šī visaptverošā stratēģija ietver ceļvedi ar 40 konkrētām iniciatīvām, lai 10 gados izveidotu konkurētspējīgu transporta sistēmu, kuras mērķis ir palielināt mobilitāti, likvidēt nopietnus šķēršļus galvenajās jomās un veicināt izaugsmi un nodarbinātību.

Plašāka informācija par Eiropas Komisijas priekšlikumiem transporta politikas iniciatīvu jomā ir sniegta ievadrakstā par transportu ES.

Tieša piekļuve

Citi raksti

Tabulas

Datubāze

Tematiskā sadaļa

Publikācijas

Metodika

Tiesību akti

Vizualizācija

Ārējās saites

Air transport statistics (angļu val.)
Freight transport statistics (angļu val.)
Freight transport statistics — modal split (angļu val.)

Energy, transport and environment indicators — 2018. gada izdevums (angļu val.)

Transport, skatīt (angļu val.):

Transport, volume and modal split (t_tran_hv)

Volume of passenger transport relative to GDP (tsdtr240)

Modal split of passenger transport (tsdtr210)

Railway transport (t_rail)

Rail transport of passengers (ttr00015)

Air transport (t_avia)

Air transport of passengers (ttr00012)

Transport, skatīt (angļu val.):

Multimodal data (tran)

Transport, volume and modal split (tran_hv)

Volume of passenger transport relative to GDP (tran_hv_pstra)

Modal split of passenger transport (tran_hv_psmod)

Railway transport (rail)

Railway transport measurement - passengers (rail_pa)

Road transport (road)

Road transport measurement - passengers (road_pa)

Maritime transport (mar)

Maritime transport - passengers - detailed annual and quarterly results (mar_pa)

Air transport (avia)

Air transport measurement - passengers (avia_pa)

Transport (angļu val.)

Atsauces rokasgrāmatas

Reference manual on rail transport statistics, 10.1. versija — 2019. gada janvāris (angļu val.)

Reference manual on air transport statistics, 14. versija — 2017. gada septembris (angļu val.)
Reference manual on maritime transport statistics, 4.0. versija — 2017. gada novembris (angļu val.)
Illustrated glossary for transport statistics, 4th edition, 2010 (angļu val.)

Metodiskās piezīmes

Metodiskās piezīmes par jūras transporta statistiku (angļu val.)

ESMS metadatu datnes

Maritime transport (ESMS metadata file — mar_esms) (angļu val.)
Modal split of passenger transport (ESMS metadata file — tran_hv_psmod_esms) (angļu val.)
Passenger and freight transport by air/Traffic data/Air transport at regional level (ESMS metadata file — avia_pa_esms) (angļu val.)
Railway transport measurement (ESMS metadata file — rail_pa_esms) (angļu val.)
Regional transport statistics (ESMS metadata file — reg_tran_esms) (angļu val.)
Volume of passenger transport relative to GDP (ESMS metadata file — tran_hv_pstra_esms) (angļu val.)

Regula 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos; Eiropas Komisija 2013. gada martā ierosināja {Template:EurLex|code=CELEX:52013PC0130:LV:NOT|title=pārskatīt}} šo regulu (COM(2013) 130 final), lai precizētu neskaidrības, ieviestu jaunas tiesības (piemēram, attiecībā uz pārcelšanu), stiprinātu gaisa pārvadātāju pārraudzību un līdzsvarotu finansiālo slogu;
Regula 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem;
Regula 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām;
Regula 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem.

Eurocontrol — The Single European Sky (angļu val.)
European Commission Directorate-General for Mobility and Transport (DG MOVE) (angļu val.)
International Transport Forum — ITF (formerly the European Conference of Ministers of Transport (ECMT)) (angļu val.)
United Nations Economic Commission for Europe (UNECE) — Transport statistics (angļu val.)