Archive:Iedzīvotāju struktūra un novecošana

Dati iegūti: 2017. gada jūnijā. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada septembrī.'’

1. tabula. Iedzīvotāju vecuma struktūra pa lielām vecuma grupām, 2006. un 2016. gads
(% no iedzīvotāju kopskaita)
'’Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

1. diagramma. Iedzīvotāju, kuriem ir 65 un vairāk gadu, īpatsvara pieaugums no 2006. gada līdz 2016. gadam
(procentpunkti)
'’Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

2. diagramma. Iedzīvotāju vidējais vecums, 2006.–2016. gads
(gadi)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

3. diagramma. Iedzīvotāju vidējais vecums ES 28 dalībvalstīs, 2001.–2016. gads
(gadi)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

2. tabula. Iedzīvotāju vecuma struktūras rādītāji, 2016. gada 1. janvāris
(%)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

4. diagramma. Iedzīvotāju vecuma piramīdas, ES 28 dalībvalstis, 2001. un 2016. gads
(% no iedzīvotāju kopskaita)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind)

5. diagramma. Iedzīvotāju vecuma piramīdas, ES 28 dalībvalstis, 2016. un 2080. gads
(% no iedzīvotāju kopskaita)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjangroup) un (proj_13npms)

6. diagramma. Iedzīvotāju vecuma struktūra pa lielām vecuma grupām, ES 28 dalībvalstis, 2016.–2080. gads
(% no iedzīvotāju kopskaita)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjangroup) un (proj_13npms)

7. diagramma. Paredzamais vecumatkarības koeficients, ES 28 dalībvalstis, 2016.–2080. gads
(%)
Avots:'’ Eurostat (demo_pjanind) un (proj_13ndbims)

Šajā rakstā apskatīta demogrāfiskās novecošanas ietekme Eiropas Savienībā (ES), jo tai turpmākajās desmitgadēs būs ārkārtīgi būtiska nozīme. Pastāvīgi zemie dzimstības koeficienti un garāks paredzamais mūža ilgums ievieš izmaiņas ES 28 dalībvalstu vecuma piramīdā; būtiskākās izmaiņas, iespējams, būs izteikta pāreja uz iedzīvotāju struktūru, kurā ir daudz lielāka gados vecāku iedzīvotāju daļa, un šī tendence jau ir vērojama vairākās ES dalībvalstīs.

Tādējādi darbspējīgā vecuma iedzīvotāju daļa ES 28 dalībvalstīs samazinās, taču palielinās pensionējušos iedzīvotāju relatīvais skaits. Nākamajās desmitgadēs būtiski palielināsies gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita, jo pensionēšanās vecumu sasniegs lielākā daļa no pēckara gados dzimušās paaudzes, kad bija vērojams straujš dzimstības pieaugums. Šī tendence radīs lielāku slogu darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuriem būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošajai sabiedrībai dažādus nepieciešamos pakalpojumus.

Galvenie statistikas rezultāti

Iedzīvotāju struktūra

Saskaņā ar aplēsēm 2016. gada 1. janvārī ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju kopskaits bija 510,3 miljoni. Visās ES 28 dalībvalstīs kopā 15,6 % no iedzīvotāju kopskaita bija jaunākas personas (0–14 gadi) (sk. 1. tabulu), savukārt tādu iedzīvotāju īpatsvars, kurus uzskatīja par darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem (15–64 gadi), bija 65,3 % no iedzīvotāju kopskaita. Vecāku personu (65 vai vairāk gadi) īpatsvars bija 19,2 % (palielinājums par 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un palielinājums par 2,4 % salīdzinājumā ar rādītāju pirms 10 gadiem).

ES dalībvalstīs jaunāku personu lielākais īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita 2016. gadā tika konstatēts Īrijā (21,9 %), savukārt mazākais — Vācijā (13,2 %). Tādu personu īpatsvars, kuras bija 65 vai vairāk gadus vecas, no iedzīvotāju kopskaita bija augstākais Itālijā (22 %), Grieķijā (21,3 %) un Vācijā (21,1 %), savukārt zemākais — Īrijā (13,2 %).

EBTA un kandidātvalstu iedzīvotāju struktūra bija līdzīga tai, kuru vispārēji novēroja ES, — galvenie izņēmumi bija Turcija un Islande (šo valstu iedzīvotāju struktūra bija līdzīga situācijai Īrijā): šajās divās valstīs jaunākās vecuma grupas īpatsvars bija liels (attiecīgi 24 % un 20 %), un 65 un vairāk gadus veco personu daļa no iedzīvotāju kopskaita bija salīdzinoši neliela (attiecīgi 8,2 % un 13,9 %). Arī Albānijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā 65 un vairāk gadus veco iedzīvotāju īpatsvars bija salīdzinoši neliels (attiecīgi 12,9 % un 13 %). Taču sabiedrības novecošanas tendence ir manāma arī šajās valstīs.

ES 28 dalībvalstīs iedzīvotāju vidējais vecums 2016. gada 1. janvārī bija 42,6 gadi (sk. 2. diagrammu). Tas nozīmē, ka puse ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju bija vecāki par 42,6 gadiem un otra puse — jaunāki. ES dalībvalstīs vidējais vecums bija no 36,6 gadiem Īrijā līdz 45,8 gadiem Vācijā, un tas apstiprina šajās divās dalībvalstīs reģistrēto iedzīvotāju struktūru attiecīgi ar salīdzinoši lielāku jaunu un vecu cilvēku īpatsvaru. Vidējais vecums, ko 2016. gadā reģistrēja Turcijā (31,1 gads) un Islandē (36,1 gads), bija zemāks par jebkurā ES dalībvalstī reģistrēto vidējo vecumu. Arī Albānijā vidējais vecums bija zems (36,7 gadi), taču tika novērots vidējā vecuma lielākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā — šis rādītājs palielinājās par 27,9 % (jeb par 8 gadiem no 28,7 gadiem 2006. gadā līdz 36,7 gadiem 2016. gadā).

Laikposmā no 2001. gada līdz 2016. gadam vidējais vecums ES 28 dalībvalstīs palielinājās par 4,3 gadiem (vidēji par 0,3 gadiem gadā) — no 38,3 gadiem līdz 42,6 gadiem (sk. 3. diagrammu). Laikposmā no 2006. gada līdz 2016. gadam vidējais vecums paaugstinājās visās ES dalībvalstīs — Portugālē, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā un Spānijā vidējais vecums paaugstinājās par 4 vai vairāk gadiem (sk. 3. diagrammu).

Apgādājamo īpatsvara koeficientu var izmantot, lai pētītu atbalsta līmeni, ko darbspējīgā vecuma iedzīvotāji sniedz jaunākām un/vai vecākām personām; šo koeficientu izsaka kā jaunāku un/vai vecāku iedzīvotāju daļas relatīvā lieluma attiecību pret darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. Vecumatkarības koeficients ES 28 dalībvalstīs 2016. gada 1. janvārī bija 29,3 % (sk. 2. tabulu); tas nozīmē, ka uz katru 65 vai vairāk gadus vecu personu bija gandrīz četras personas darbspējīgā vecumā. Vecumatkarības koeficients ES dalībvalstīs bija diapazonā no 20,4 % Īrijā, 20,5 % Luksemburgā un 20,6 % Slovākijā līdz tik augstiem rādītājiem kā 34,3 % Itālijā, 33,1 % Grieķijā, 32,4 % Somijā un 32 % Vācijā, kas ir aptuveni trīs darbspējīgā vecuma iedzīvotāji uz vienu 65 vai vairāk gadus vecu personu.

Jaunu apgādājamo īpatsvara koeficients un vecumatkarības koeficients kopā veido apgādājamo īpatsvara koeficientu (to aprēķina kā apgādājamo personu — gan jaunāku, gan arī vecāku — īpatsvara attiecību pret iedzīvotājiem, kurus uzskata par darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem jeb, citiem vārdiem sakot, vecumā no 15 līdz 64 gadiem), un 2016. gadā šis rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 53,2 %, kas nozīmē, ka aptuveni uz diviem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem bija viens apgādājamais. 2016. gadā zemākais apgādājamo īpatsvara koeficients ES dalībvalstu vidū tika konstatēts Slovākijā (42,4 %), savukārt augstākais — Francijā (59,4 %).

Kopumā ES 28 dalībvalstīs var novērot tendenci, ka gan vecumatkarības koeficients, gan arī apgādājamo īpatsvara koeficients palielinās. Piemēram, vecumatkarības koeficients ir palielinājies par 4,3 procentpunktiem (jeb par 17,2 % no tā iepriekšējās vērtības) pēdējā desmitgadē (no 25 % 2006. gadā līdz 29,3 % 2016. gadā).

Iedzīvotāju vecuma piramīdas (sk. 4. un 5. diagrammu) rāda iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma un pa piecu gadu vecuma grupām. Katra josla atbilst konkrētai dzimuma un vecuma grupai no iedzīvotāju kopskaita (vīrieši un sievietes kopā). ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju vecuma piramīda 2016. gada 1. janvārī ir šaurāka lejasdaļā un iegūst rombveida formu to cilvēku grupu dēļ, kuri dzimuši divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, kad vairākās Eiropas valstīs bija augsti dzimstības koeficienti (šis periods zināms kā “demogrāfiskais sprādziens”). Šajā periodā dzimušās personas joprojām veido lielu daļu no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. Pirmā no šīm lielajām to cilvēku grupām, kuri dzimuši 20–30 gadu laikposmā, patlaban sasniedz pensionēšanās vecumu — tas redzams salīdzinājumā ar 2001. gada iedzīvotāju piramīdu. “Demogrāfiskā sprādziena” dēļ izliecas iedzīvotāju vecuma piramīdas vidusdaļa, un, kā redzams 4. diagrammā, salīdzinājumā ar to darbspējīgā vecuma iedzīvotāju apakšējās joslas un pamatne ir šaurākas.

Līdzšinējās un nākotnes sabiedrības novecošanas tendences ES

Sabiedrības novecošana ir ilgstoši novērota tendence, kas sākās pirms vairākām desmitgadēm Eiropā. Šī tendence ir redzama iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņās, un par to liecina gados vecāku iedzīvotāju arvien pieaugošais īpatsvars un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju daļas samazināšanās no iedzīvotāju kopskaita.

Tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir 65 un vairāk gadi, palielinās visās ES dalībvalstīs, EBTA valstīs un kandidātvalstīs. Palielinājums pēdējā desmitgadē ir no 5,2 procentpunktiem Maltā un 4,5 procentpunktiem Somijā līdz 1 vai mazāk procentpunktam Beļģijā un Luksemburgā. Pēdējā desmitgadē (2006.–2016. gads) pieaugums par 2,4 procentpunktiem tika novērots visās ES 28 dalībvalstīs kopā (sk. 1. diagrammu). Savukārt iedzīvotāju vecumā līdz 15 gadiem īpatsvars ES 28 dalībvalstīs samazinājās par 0,4 procentpunktiem.

Gados vecāku iedzīvotāju relatīvā īpatsvara pieaugumu var skaidrot ar garāku mūža ilgumu — šāda tendence vērojama jau vairākas desmitgades, jo ir palielinājies paredzamais mūža ilgums (sk. mirstības un paredzamā mūža ilguma statistiku); šādu tendenci bieži vien sauc par novecošanu iedzīvotāju vecuma piramīdas virsotnē.

Pastāvīgi zemais dzimstības līmenis daudzu gadu garumā ir veicinājis sabiedrības novecošanu — samazinās jaundzimušo skaits un attiecīgi arī jaunu cilvēku īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita (sk. dzimstības statistiku). Šis process ir zināms kā novecošana iedzīvotāju vecuma piramīdas pamatnē, un tas ir redzams ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju vecuma piramīdu pamatnes sašaurināšanās laikposmā no 2001. gada līdz 2016. gadam.

Lai prognozētu sabiedrības novecošanas tendences nākotnē, tika izstrādātas Eurostat jaunākās iedzīvotāju skaita prognozes (EUROPOP2015) par laikposmu no 2015. gada līdz 2080. gadam. Prognozēs EUROPOP2015 paredzēts, ka ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju kopskaits sasniegs augstāko līmeni, proti, 528,6 miljonus ap 2050. gadu un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 518,8 miljoniem 2080. gadā.

Iedzīvotāju vecuma piramīdu par 2015. un 2080. gadu salīdzinājums (sk. 5. diagrammu) rāda, ka ES 28 dalībvalstu sabiedrība turpinās novecot. Nākamajās desmitgadēs to personu lielais skaits, kuras dzimušas laikā, kad dzimstības līmenis bija īpaši augsts, būtiski palielinās gados vecāku iedzīvotāju skaitu. Taču līdz 2080. gadam piramīda iegūs vairāk četrstūra formu, jo būtiski sašaurināsies piramīdas vidusdaļa (45–54 gadus veco iedzīvotāju grupa).

Vēl viens sabiedrības novecošanas aspekts ir tas, ka gados vecāki iedzīvotāji pakāpeniski kļūst arvien vecāki, jo ļoti vecu iedzīvotāju relatīvais īpatsvars palielinās straujāk nekā jebkurš cits ES iedzīvotāju vecuma segments. Tiek prognozēts, ka tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir 80 un vairāk gadi, laikposmā no 2016. gada līdz 2080. gadam palielināsies vairāk nekā divas reizes no 5,4 % līdz 12,7 % (sk. 6. diagrammu).

Gaidāms, ka laikposmā no 2016. gada līdz 2080. gadam darbspējīgā vecuma iedzīvotāju daļa pastāvīgi samazināsies līdz 2050. gadam, kad tā zināmā mērā stabilizēsies, savukārt vecāki iedzīvotāji, visticamāk, veidos arvien lielāku daļu no iedzīvotāju kopskaita: līdz 2080. gadam 65 vai vairāk gadus vecie iedzīvotāji veidos 29,1 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju kopskaita salīdzinājumā ar 19,2 % 2016. gadā. Ņemot vērā izmaiņas iedzīvotāju vecuma grupās, tiek prognozēts, ka ES 28 dalībvalstīs vecumatkarības koeficients palielināsies gandrīz divas reizes no 29,3 % 2016. gadā līdz 52,3 % līdz 2080. gadam (sk. 7. diagrammu). Paredzams, ka apgādājamo īpatsvara koeficients palielināsies no 53,2 % 2016. gadā līdz 79,7 % līdz 2080. gadam.

Datu avoti un pieejamība

Eurostat vāc datus no ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras piedalās demogrāfijas datu vākšanā saistībā ar iedzīvotājiem, par situāciju katra gada 1. janvārī. Ieteicamais termins ir “pastāvīgie iedzīvotāji”, un tas attiecas uz konkrētas teritorijas iedzīvotāju skaitu attiecīgā gada 1. janvārī (vai dažos gadījumos iepriekšējā gada 31. decembrī). Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajiem ieteikumiem termina “pastāvīgā dzīvesvieta” definīcijā pamatojas uz 12 mēnešu pārskata periodu, jeb, citiem vārdiem sakot, attiecīgās personas ir dzīvojušas savā pastāvīgajā dzīvesvietā vismaz 12 mēnešu nepārtrauktu periodu pirms pārskata datuma vai 12 mēnešu laikā pirms pārskata datuma ir ieradušās pastāvīgajā dzīvesvietā, lai tajā pavadītu vismaz vienu gadu. Taču valstis var paziņot Eurostat iedzīvotāju statistiku, pamatojoties uz datiem, ko tās ieguvušas pēdējā iedzīvotāju skaitīšanā un kas koriģēti atbilstīgi iedzīvotāju skaita izmaiņu komponentiem, kuri izstrādāti pēc pēdējās iedzīvotāju skaitīšanas, vai arī tādus alternatīvus datus par iedzīvotājiem, kuru pamatā ir reģistrēto/likumīgo iedzīvotāju dati.

Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu visās ES dalībvalstīs, EBTA valstīs un ES kandidātvalstīs veica 2011. gadā. Tā ir ierasta prakse, ka valstis pārskata savas ikgadējās iedzīvotāju skaita aplēses pēc tam, kad ir pieejami iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas rezultāti. Iedzīvotāju skaita aplēses, kuru pamatā ir skaitīšanas rezultāti, var radīt iedzīvotāju skaita un struktūras laikrindu pārrāvumus.

Eurostat sniedz informāciju par dažādiem demogrāfiskajiem datiem. Dati par iedzīvotājiem ir pieejami sadalījumā pēc dažādām pazīmēm, piemēram, vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa un iegūtā izglītības līmeņa.

Eurostat sagatavo iedzīvotāju skaita prognozes dalībvalstu līmenī vienu reizi trijos gados. Šīs prognozes ir iespējamie scenāriji, kurus izstrādā, lai sniegtu informāciju par iespējamo iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru, pamatojoties uz pieņēmumiem par dzimstības, paredzamā mūža ilguma un migrācijas tendencēm nākotnē; jaunākās prognozes bija EUROPOP2015.

Konteksts

Eurostat iedzīvotāju skaita prognozes izmanto Eiropas Komisija, lai analizēto sabiedrības novecošanas iespējamo ietekmi uz publiskajiem izdevumiem. Lielāki sociālie izdevumi, kas saistīti ar sabiedrības novecošanu un kas būs nepieciešami pensijām, veselības aprūpei un institucionālai vai privātai (veselības) aprūpei, visticamāk, radīs lielāku slogu darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem.

Demogrāfiskos datus izmanto vairākās nozīmīgās politikas jomās, jo īpaši sociālās politikas un ekonomikas jomā, lai plānotu darbību un uzraudzītu un izvērtētu programmas, piemēram, lai pētītu sabiedrības novecošanu un tās iespējamo ietekmi uz publisko finanšu ilgtspējību un labklājības nosacījumiem vai lai pētītu demogrāfisko izmaiņu ekonomisko un sociālo ietekmi.

Skatiet arī

Fertility statistics (angļu val.)
Mortality and life expectancy statistics (angļu val.)
Population and population change statistics (angļu val.)
Population statistics at regional level (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

EUROPOP2015 — Population projections at national level (proj_15n) (angļu val.)

Īpaša sadaļa

Population (Demography, Migration and Projections) (angļu val.)

Metodika / Metadati

Population projections (ESMS metadatu datne — proj_esms) (angļu val.)
Fertility (ESMS metadatu datne — demo_fer_esms) (angļu val.)
Mortality (ESMS metadatu datne — demo_mor_esms) (angļu val.)
Marriages and divorces (ESMS metadatu datne — demo_nup_esms) (angļu val.)
Population (ESMS metadatu datne — demo_pop_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Population structure and ageing: tables and figures (angļu val.)

Cita informācija

The 2012 Ageing Report: Underlying Assumptions and Projection Methodologies (angļu val.)