Ienākuma sadales statistika

2015. gada maija dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Rakstu plānots atjaunināt 2016. gada martā.

1. diagramma. Nabadzības riska rādītājs un slieksnis 2013. gadā
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)

1. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem 2011.–2013. gadā
(%)
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02)

2. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, ņemot vērā izplatītāko nodarbošanās statusu, 2013. gads(¹)
(%)
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_li04)

3. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida 2013. gadā
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
'.'Informācijas avots: Eurostat (ilc_li03)

2. diagramma. Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem 2013. gadā(¹)
(%).
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

3. diagramma. Ienākuma sadales nevienlīdzība, 2013. gads
(ienākumu kvintiļu attiecības rādītājs)
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_di11)

4. diagramma. Relatīvā vidējā ienākuma attiecība, 2013. gads
(iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma attiecība pret iedzīvotāju vecumā zem 65 gadiem vidējo ekvivalento rīcībā esošo ienākumu)
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_pnp2)

5. diagramma. Nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa, 2013. gads
(%)
.Informācijas avots: Eurostat (ilc_li11)

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākuma nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Dzīves līmeņu salīdzinājumu valstu starpā bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas parāda naudas izteiksmē, cik bagāta ir viena valsts salīdzinājumā ar kādu citu. Taču šis galvenais rādītājs ļoti maz pasaka par ienākuma sadali valstī un arī nesniedz informāciju par nemonetāriem faktoriem, kam var būt nozīmīga loma kādas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitātes noteikšanā. No vienas puses, ienākuma sadales nevienlīdzība var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, strādājot, veidojot inovāciju vai apgūstot jaunas prasmes. No otras puses, bieži tiek uzskatīts, ka ienākuma nevienlīdzība izraisa noziedzību, nabadzību un sociālo atstumtību.

Galvenie statistikas rezultāti

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

Ir aprēķināts, ka 2013. gadā 16,6 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju skāra nabadzības risks pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 1. diagrammu). Šis īpatsvars, kas aprēķināts kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Saskaņā ar aprēķiniem piecās dalībvalstīs, t. i., Grieķijā (23,1 %), Rumānijā (22,4 %), Bulgārijā (21,0 %), Lietuvā (20,6 %) un Spānijā (20,4 %), nabadzības risks skāra vienu piektdaļu vai vairāk iedzīvotāju; šāda situācija bija arī Serbijā (24,5 %) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (24,2 %). Mazākais tādu personu īpatsvars, kuras skāra nabadzības risks, tika konstatēts Nīderlandē (10,4 %) un Čehijā (8,6 %). Par salīdzinoši mazu tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kurus skāra nabadzības risks, ziņoja arī Norvēģija (10,9 %) un Īslande (9,3 %).

Nabadzības riska slieksnis (arī attēlots 1. diagrammā) ir noteikts 60 % no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs, to bieži izsaka ar pirktspējas līmeni (PSL). Pirktspējas līmenis ES dalībvalstīs 2013. gadā bija ļoti dažāds — sākot no 2361 Rumānijā, 3540 Bulgārijā un 3868 Latvijā līdz 11 507 un 12 542 Somijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā un Austrijā, bet visaugstākais šis rādītājs bija Luksemburgā ar 16 818; arī nabadzības slieksnis bija salīdzinoši zems bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (2396) un Serbijā (2863), savukārt augsts tas bija Šveicē (15 439) un Norvēģijā (16 069).

Nabadzības riska rādītājs (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) ES 28 dalībvalstīs 2011., 2012. un 2013. gadā bija gandrīz nemainīgs (sk. 1. tabulu). Laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam nabadzības riska rādītājs samazinājās vismaz par vienu procentpunktu Čehijā, Somijā un Īrijā. Laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam par samazinājumu ziņoja vēl 10 citas dalībvalstis — samazinājums bija no -0,9 procentpunktiem Horvātijā līdz -0,1 procentpunktam Apvienotajā Karalistē. Šveice ziņoja par nabadzības riska rādītāja samazinājumu (-1,4 procentpunkti) 2013. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un par šādu tendenci ziņoja arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (-2,0 procentpunkti). Trijās dalībvalstīs, proti, Vācijā, Grieķijā un Austrijā, nabadzības riska rādītājs nemainījās. Turpretī lielākais pieaugums laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam bija vērojams Lietuvā (pieaugums par 2 procentpunktiem), Igaunijā (1,1 procentpunkts) un Slovēnijā (1 procentpunkts); par salīdzinoši lielu pieaugumu (1,4 procentpunkti) ziņoja arī Īslande.

Dažādu sabiedrības grupu risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras. 2013. gadā atšķirība ES 28 dalībvalstu vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītājā (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) bija salīdzinoši neliela — 16,1 % vīriešu salīdzinājumā ar 17,2 % sieviešu. Lielākā atšķirība (2,7 procentpunkti) bija vērojama Zviedrijā un Igaunijā. Arī Vācija, Lietuva, Kipra un Bulgārija ziņoja, ka 2013. gadā sieviešu nabadzības riska rādītājs bija par vairāk nekā 2 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgais vīriešu rādītājs, savukārt Šveicē atšķirība bija 2,1 procentpunkts. Turpretī četrās ES dalībvalstīs, proti, Portugālē, Dānijā, Ungārijā un Spānijā, vīriešu nabadzības riska rādītājs bija mazliet augstāks nekā šis rādītājs sievietēm, šāda situācija bija arī Īslandē, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā.

Nabadzības rādītāju atšķirības bija pamanāmākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa (sk. 2. tabulu). Īpaši neaizsargāta grupa ir bezdarbnieki — 2013. gadā gandrīz puse (46,4 %) bezdarbnieku ES 28 dalībvalstīs bija pakļauta nabadzības riskam, un augstākais rādītājs bija Vācijā (69,3 %), savukārt sešas citas dalībvalstis (Ungārija, Rumānija, Luksemburga un trīs Baltijas valstis) ziņoja, ka 2013. gadā vairāk nekā puse bezdarbnieku bija pakļauta nabadzības riskam. Nabadzības riskam 2013. gadā bija pakļauta aptuveni viena septītā daļa (12,6 %) no visām pensionētajām personām ES 28 dalībvalstīs; Igaunijā un Bulgārijā šis īpatsvars bija vismaz divas reizes lielāks par vidējo rādītāju ES 28 dalībvalstīs (attiecīgi 27,1 % un 25,9 %). Nodarbinātās personas nabadzības risks skāra ievērojami mazāk (vidēji 8,9 %) visās ES 28 dalībvalstīs. Tomēr samērā augsts nodarbināto personu īpatsvars ar nabadzības risku bija Rumānijā (18,0 %) un nedaudz mazāks — Grieķijā (13,1 %) un Luksemburgā (11,2 %), savukārt Polija, Itālija, Portugāle un Spānija ziņoja, ka 2013. gadā nabadzības risks šajās valstīs apdraudēja vairāk nekā desmitdaļu nodarbināto.

Kā redzams 3. tabulā, nabadzības riska rādītāji nav vienādi mājsaimniecībām ar atšķirīgu sastāvu, proti, pieaugušo un apgādājamo bērnu skaitu. Kopumā ES 28 dalībvalstīs vienas personas mājsaimniecības ar apgādājamiem bērniem bija nabadzības riskam vislielākā mērā pakļautā grupa (31,9 %), tai sekoja mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairāk apgādājamiem bērniem (26,6 %) un vienas personas mājsaimniecības (24,9 %). Savukārt nabadzības riskam vismazākā mērā bija pakļautas personas, kuras dzīvoja mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem, no kuriem vismaz vienam bija 65 vai vairāk gadi (10,4 %), un tām sekojas personas, kuras dzīvoja mājsaimniecībās ar diviem vai vairāk pieaugušajiem bez apgādājamiem bērniem (10,7 %), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādājamu bērnu (12,7 %). Kopumā var teikt, ka, jo vairāk apgādājamu bērnu dzīvo mājsaimniecībā (ar diviem pieaugušajiem vai vienu personu), jo lielāks nabadzības risks. Šāda situācija lielākā vai mazākā mērā bija vērojama vairumā ES dalībvalstu, lai gan bija daži izņēmumi. Bulgārijā, Spānijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē nabadzības riskam vislielākā mērā bija pakļautas personas, kuras dzīvoja mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairāk apgādājamiem bērniem; šāda situācija bija arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā. Turklāt Dānijā, Somijā, Bulgārijā, Kiprā, Slovēnijā, Horvātijā un Apvienotajā Karalistē tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri bija pakļauti nabadzības riskam vienas personas mājsaimniecībās bez apgādājamiem bērniem, bija lielāks nekā tādu personu īpatsvars, kuras dzīvoja vienas personas mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem.

Kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas līdzekli var izmantot sociālās aizsardzības pasākumus. To var panākt, piemēram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālās aizsardzības pasākumu rezultātus, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 2. diagrammu). Sociālie pabalsti 2013. gadā samazināja ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju nabadzības riska rādītāju no 25,9 % pirms pārskaitījumiem līdz 16,6 % pēc pārskaitījumiem, tādējādi ļaujot pārsniegt nabadzības slieksni 9,3 % tādu personu, kurām citādi draudētu nabadzības risks. Tādējādi relatīvā izteiksmē viszemākā sociālo pabalstu ietekme bija Grieķijā, Rumānijā, Itālijā, Polijā un Bulgārijā, kā arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Savukārt Nīderlandē, Somijā, Dānijā un Īrijā, kā arī Īslandē un Norvēģijā pusei vai vairāk personu, kas bija pakļautas nabadzības riskam, sociālo pabalstu pārskaitījumi ļāva pacelties virs nabadzības sliekšņa.

Ienākuma nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un vispārējā sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Datiem par ekonomisko nevienlīdzību ir īpaši liela nozīme relatīvās nabadzības novērtēšanā, jo ekonomisko resursu sadale var tieši ietekmēt nabadzības apmēru un dziļumu (sk. 3. diagrammu). 2013. gadā ienākuma sadales nevienlīdzība bija ļoti liela: vidēji ES 28 dalībvalstīs 20 % to iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums, guva piecreiz lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums. Šis koeficients ES 28 dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs — no 3,4 Čehijā līdz vismaz 6,0 Portugālē, Lietuvā, Latvijā un Spānijā, visaugstāko līmeni 6,6 sasniedzot Rumānijā, Grieķijā un Bulgārijā. To valstu vidū, kas nav ES dalībvalstis un ir redzamas 3. diagrammā, arī Norvēģija (3,3) un Īslande (3,4) ziņoja par īpaši zemu koeficientu, savukārt Serbijā (8,6) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (8,4) koeficients bija ievērojami augstāks nekā jebkurā no ES dalībvalstīm.

Daudzas sabiedrības grupas izjūt politisku interesi par pastāvošo nevienlīdzību. Īpaši ieinteresēta grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas daļēji atspoguļo arvien lielāku 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvaru ES. Liela nozīme vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Saistībā ar to ir interesanti salīdzināt vecāka gadagājuma cilvēku ienākumu ar pārējo iedzīvotāju ienākumu. Visās ES 28 dalībvalstīs 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidējais ienākums 2013. gadā bija 93 % no to iedzīvotāju vidējā ienākuma, kas ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 4. diagrammu). Sešās dalībvalstīs (Luksemburgā, Ungārijā, Grieķijā, Rumānijā, Francijā un Spānijā) vecāka gadagājuma cilvēku vidējais ienākums bija vienāds ar vai augstāks par to personu vidējo ienākumu, kas jaunākas par 65 gadiem, un šāda situācija bija arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā. Polijā, Itālijā, Austrijā, Īrijā, Portugālē, Nīderlandē un Slovākijā vecāka gadagājuma cilvēku vidējais ienākums bija vismaz 90 % no tādu cilvēku reģistrētā ienākuma, kas jaunāki par 65 gadiem, un šāda situācija bija arī Norvēģijā. Maltā, Somijā, Kiprā, Latvijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā un Igaunijā, kā arī Šveicē reģistrētais rādītājs bija mazāks par 80 %; kopumā šie salīdzinoši zemie rādītāji varētu atspoguļot piešķirtās pensijas.

Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot t. s. nabadzības riska vidējo relatīvo plaisu. To personu vidējais ienākums, kuras pakļautas nabadzības riskam, ES 28 dalībvalstīs 2013. gadā bija vidēji 23,8 % zem nabadzības sliekšņa; šis nabadzības slieksnis ir 60 % no visu personu valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. ES dalībvalstu vidū nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa bija lielākā Grieķijā un Rumānijā (attiecīgi 32,7 % un 32,6 %), Bulgārijā un Spānijā (abās valstīs 30,9 %), Horvātijā (28,1 %) un Itālijā (28,0 %), tām sekoja Latvija (27,5 %) un Portugāle (27,4 %). Plaisa bija vēl lielāka bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (39,0 %) un Serbijā (36,6 %). Mazākā nabadzības riska plaisa ES dalībvalstu vidū tika novērota Somijā (15,0 %), kam sekoja Nīderlande (16,5 %), Francija un Čehija (abās valstīs 16,6 %).

Datu avoti un pieejamība

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) sagatavošanu sāka 2003. gadā, ievērojot Eurostat, sešu ES dalībvalstu (Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Luksemburgas) un Norvēģijas mutvārdu vienošanos. EU-SILC tika ieviesta, lai nodrošinātu bāzes datus rādītājiem, kas saistīti ar ienākumiem un dzīves apstākļiem, — datu vākšanas tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003. Oficiāli šīs statistikas sagatavošanu sāka 2004. gadā 15 dalībvalstīs, un 2005. gadā to paplašināja, iekļaujot visas tā laika ES 25 dalībvalstis, kā arī Īslandi un Norvēģiju. Bulgārija un Turcija ieviesa EU-SILC 2006. gadā, Rumānija — 2007. gadā, Šveice — 2008. gadā, bet Horvātija apsekojumu sāka 2010. gadā (2009. gada dati par Horvātiju balstās uz citu datu avotu, proti, mājsaimniecību budžeta apsekojumu (MBA)). Dati par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir pieejami kopš 2010. gada un par Serbiju — kopš 2013. gada. EU-SILC ir apvienota gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma datu dimensija.

Mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības loceklis (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus un atvelkot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu ar šādiem svariem: 1 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības locekļiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un 0,3 mājsaimniecības locekļiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento rīcībā esošo ienākumu, un to piešķir katram mājsaimniecības loceklim. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento rīcībā esošo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā rīcībā esošā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu pārskata periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piem., iepriekšējais kalendārais vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu pārskata periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo par 12 mēnešiem pirms apsekojuma.

Nabadzības riska rādītāju definē kā tādu cilvēku īpatsvaru, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par nabadzības riska slieksni (izteikts ar pirktspējas līmeni — PSL), kas noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras ES dalībvalsts situāciju, un visām valstīm netiek piemērots kopējs slieksnis. Nabadzības riska rādītāju var izteikt pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, un to starpība ir valstu sociālo pabalstu pārskaitījumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un pensijas apgādnieka nāves gadījumā uzskata par ienākumiem pirms pārskaitījumiem un neuzskata par sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Ir pieejamas dažādas šā rādītāja analīzes, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz maziem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem), un tas ne vienmēr liecina par zemu dzīves līmeni. ES 28 dalībvalstu kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem (ISG). Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC ir informācijas avots ES statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, un it īpaši attiecībā uz rādītājiem saistībā ar sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi attiecībā uz sociālo iekļaušanu, t. i., līdz 2020. gadam ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kuriem 2008. gadā draudēja nabadzības risks vai kuri saskārās ar sociālo atstumtību. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā pamatmērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības riska rādītājs, materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti — lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet rakstu par sociālās iekļautības statistiku.

Skatiet arī

Children at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)
European social statistics (publikācija tiešsaistē) (angļu val.)
Housing conditions (angļu val.)
People at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)
Social inclusion statistics (angļu val.)
Statistika par mājokļiem

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Statistikas grāmatas

Dzīves apstākļi Eiropā — 2014. gada izdevums (angļu val.)
Eiropas sociālā statistika — 2013. gada izdevums (angļu val.)
Ienākumi un dzīves apstākļi Eiropā — 2010. gada izdevums (angļu val.)
Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana. Eiropas Savienības statistisks portrets 2010. gadā (angļu val.)
Sieviešu un vīriešu dzīve Eiropā — statistisks portrets (angļu val.)

Statistics in focus

Vai nabadzības iespējamība tiek pārmantota? — Statistics in focus 27/2013 (angļu val.)
Lielākajā daļā dalībvalstu dzīves līmenis pazeminās — Statistics in focus 8/2013 (angļu val.)
Bērni 2011. gadā bija tā vecuma grupa, kas bija pakļauta lielākajam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam — Statistics in focus 4/2013 (angļu val.)
2009. gadā sociālās aizsardzības izdevumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju par 6,5 % atbilda IKP samazinājumam par 6,1 % ES 27 dalībvalstīs — Statistics in focus 14/2012 (angļu val.)
2010. gadā 23 % ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam — Statistics in focus 9/2012 (angļu val.)

Galvenās tabulas

Ienākumi un dzīves apstākļi (t_ilc) (angļu val.)

Datubāze

Ienākumi un dzīves apstākļi (ilc), sk. (angļu val.):

Ienākuma sadale un monetārā nabadzība (ilc_ip)

Monetārā nabadzība (ilc_li)

Vecāka gadagājuma cilvēku monetārā nabadzība (ilc_pn)

Strādājošo nabadzība (ilc_iw)

Ienākuma sadale (ilc_di)

Cita informācija

Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus [..] statistikas [..] jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

Nodarbinātība un sociālās tendences Eiropā (2014) (angļu val.)
Nodarbinātības un sociālās situācijas ceturkšņa pārskats — 2015. gada marts (angļu val.)
ESAO — Iniciatīva par labāku dzīvi: labklājības un progresa mērīšana (angļu val.)