Archive:Statistika par nāves cēloņiem

Dati iegūti 2019. gada jūlijā.

Raksta atjauninājums plānots: 2020. gada novembrī.

Highlights

No visām ES dalībvalstīm Ungārijā 2016. gadā bija augstākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi.

No visām ES dalībvalstīm Kiprā un Grieķijā 2016. gadā bija zemākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām.

Eiropas Savienībā 2016. gadā standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm.

Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES–28 dalībvalstis, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Šajā rakstā ir sniegts pārskats par jaunākajiem statistikas datiem saistībā ar nāves cēloņiem Eiropas Savienībā (ES). Attiecinot visus iedzīvotāju nāves gadījumus uz nāves pamatcēloni, ir iespējams izvērtēt riskus, kas saistīti ar nāves gadījumiem, kurus izraisījušas dažādas specifiskas slimības un citi cēloņi; šos skaitļus pēc tam var sīkāk analizēt pēc vecuma, dzimuma, valsts, kur iestājusies nāve, / mirušā dzīvesvietas valsts un reģiona (NUTS 2. līmenis), izmantojot standartizētos mirstības rādītājus.

Full article

Galvenie konstatējumi

Jaunāko aplēšu informācija no ES–28 dalībvalstīm par nāves cēloņiem ir pieejama par 2016. gada pārskata periodu. 1. tabulā ir parādīts, ka asinsrites sistēmas slimības un vēzis (ļaundabīgas neoplazmas) nepārprotami bijuši galvenie nāves cēloņi ES dalībvalstīs.

1. tabula. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Attīstība laikā no 2006. līdz 2016. gadam

Standartizētajiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vēzi, sirds išēmiskajām slimībām un satiksmes negadījumiem laikā no 2006. līdz 2016. gadam bija tendence samazināties

Laikā no 2006. līdz 2016. gadam ES–28 dalībvalstīs bija vērojams liels standartizēto mirstības no vēža rādītāju samazinājums par 10,5 % vīriešiem un par 5,2 % sievietēm — sk. 1. un 2. attēlu. Lielāks samazinājums tika reģistrēts attiecībā uz išēmisko sirds slimību izraisītiem nāves gadījumiem — šajā ziņā mirstības rādītājs samazinājās par 29,1 % vīriešiem un par 35,2 % sievietēm. Vēl lielāks samazinājums reģistrēts attiecībā uz satiksmes negadījumu izraisītiem nāves gadījumiem — mirstības rādītājs samazinājās par 41,8 % vīriešiem un 42,7 % sievietēm. Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz krūts vēzi sievietēm samazinājās par 8,0 %, kas ir lielāks samazinājums, nekā novērots attiecībā uz visiem vēža veidiem. Turpretī mirstības rādītāji attiecībā uz nervu sistēmas slimībām vīriešiem pieauga par 29,6 %, bet sievietēm — par 33,1 %. Kaut arī standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi (tostarp trahejas un bronhu vēzi) gan vīriešiem, gan sievietēm palielinājās, ir vērojamas lielas atšķirības pārmaiņu tempa ziņā — vīriešiem šis rādītājs palielinājās par 3,9 % (kopš 2009. gada ir vērojama samazināšanās tendence), savukārt sievietēm tas pieauga pat par 52,0 %.

1. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, vīrieši, ES–28 dalībvalstis, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

2. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, sievietes, ES–28 dalībvalstis, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi ES dalībvalstīs 2016. gadā

Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz sirds išēmisko slimību 2016. gadā ES–28 dalībvalstīs bija 119 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju

Asinsrites sistēmas slimības ietver tādas saslimšanas, kas ir saistītas ar augstu asinsspiedienu, holesterīnu, diabētu un smēķēšanu. Visbiežākais nāves cēlonis saistībā ar asinsrites sistēmas slimībām ir sirds išēmiskās slimības un cerebrovaskulārās slimības. Sirds išēmiskās slimības 2016. gadā bija cēlonis 119 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju ES–28 dalībvalstīs. ES dalībvalstis ar visaugstākajiem standartizētajiem sirds išēmiskās slimības izraisītas mirstības rādītājiem bija Lietuva, Latvija, Ungārija un Slovākija — tajās visās 2016. gadā bija no 359 līdz 561 nāves gadījumam uz 100 000 iedzīvotāju. Pretēja tendence bija vērojama Francijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Dānijā, Luksemburgā, Itālijā, Grieķijā un Slovēnijā, kur 2016. gadā bija zemākie standartizētie sirds išēmiskās slimības izraisītas mirstības rādītāji — mazāk nekā 100 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju; tāda pati situācija bija arī Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

Ungārija ziņoja par visaugstāko standartizēto mirstības rādītāju attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi

Mirstība no vēža 2016. gadā ES–28 dalībvalstīs bija galvenais nāves cēlonis, kas izraisīja vidēji 259 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Izplatītākās vēža formas — kurām visām standartizētais mirstības rādītājs pārsniedz 10 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju — ietvēra šādas ļaundabīgas neoplazmas: traheju, bronhu un plaušu; resnās zarnas, rektosigmoidālās daļas, taisnās zarnas, ānusa un anālā kanāla; krūts; aizkuņģa dziedzera; prostatas; kuņģa, un plaušu un žultsceļu.

Cilvēki Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā visbiežāk mira no vēža — šīs dalībvalstis 2016. gadā ziņoja par 300 vai vairāk nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Ļoti līdzīgi mirstības rādītāji bija arī Polijā, Latvijā un Dānijā, kā arī Serbijā. Ungārija ziņoja par ES dalībvalstīs 2016. gadā visaugstāko standartizēto mirstības rādītāju attiecībā uz plaušu vēzi (90 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju); tai sekoja Polija (69 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Dānija (67 uz 100 000 iedzīvotāju), Horvātija un Nīderlande (abās 66 uz 100 000 iedzīvotāju); arī Serbija ziņoja par salīdzinoši augstu standartizēto mirstības rādītāju (71 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju). Augstākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz zarnu vēzi tika konstatēts Ungārijā — 54 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Horvātijā standartizētais mirstības rādītājs bija 52 nāves gadījumi uz 100 000viedzīvotāju, un Slovākijā — 50 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES–28 dalībvalstīs

Pēc asinsrites slimībām un vēža elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES–28 dalībvalstīs, kur 2016. gadā bija vidēji 83 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā slimību grupā visbiežākais nāves cēlonis bija hroniskas dziļāko elpceļu slimības, bet nākamie biežākie cēloņi bija citas dziļāko elpceļu slimības un pneimonija. Elpošanas orgānu slimības ir ar vecumu saistītas saslimšanas, kur lielākais nāves gadījumu skaits ir vērojams 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidū.

Augstākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz elpošanas orgānu slimībām ES dalībvalstīs tika reģistrēti Apvienotajā Karalistē (136 uz 100 000 iedzīvotāju), Īrijā (134 uz 100 000 iedzīvotāju), Portugālē (123 uz 100 000 iedzīvotāju), Dānijā (117 uz 100 000 iedzīvotāju) un Grieķijā (109 uz 100 000 iedzīvotāju).

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pašnāvībām bija Kiprā un Grieķijā

Ārējie nāves cēloņi cita starpā ietver nāves gadījumus, kas izriet no tīša paškaitējuma (pašnāvības) un satiksmes negadījumiem. Lai gan pašnāvības nav skaitliski nozīmīgs nāves gadījumu cēlonis un dati dažās ES dalībvalstīs, visticamāk, netiek pietiekami uzskaitīti, tās bieži vien uzskata par svarīgu rādītāju, kas liecina par sociālām problēmām. ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā bija vidēji 10 tādu nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, kuru iemesls ir bijusi pašnāvība. Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pašnāvībām 2016. gadā tika reģistrēti Kiprā un Grieķijā (abās 4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), un salīdzinoši zemi rādītāji — mazāk nekā 8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju — tika reģistrēti arī Maltā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Slovākijā; no EBTA valstīm un kandidātvalstīm īpaši zems rādītājs tika reģistrēts Turcijā (3 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām Lietuvā (28 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija gandrīz trīs reizes augstāks nekā vidēji ES–28 dalībvalstīs.

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz satiksmes negadījumiem bija Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Īrijā un Dānijā

Lai gan satiksmes negadījumi notiek ik dienas, to izraisīto nāves gadījumu biežums ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā (standartizētais mirstības rādītājs 5,6 uz 100 000 iedzīvotāju) bija zemāks nekā pašnāvību biežums. Rumānijā, Latvijā, Polijā, Bulgārijā, Horvātijā un Grieķijā 2016. gadā bija visaugstākie standartizētie satiksmes negadījumu izraisītas mirstības rādītāji (9,0 vai vairāk nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju), turpretī zemākie rādītāji bija Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Īrijā un Dānijā, kas ziņoja par 2,7–3,7 satiksmes negadījumu izraisītiem nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju; no EBTA valstīm par līdzīgi zemiem rādītājiem ziņoja Lihtenšteina un Šveice.

Nāves cēloņi 2016. gadā dalījumā pēc dzimumiem

Standartizētie mirstības rādītāji par gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm

Izņemot krūts vēzi, ES–28 dalībvalstīs 2016. gadā standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm — sk. 3. attēlu. Standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pārmērīgu alkohola lietošanu un narkotiku atkarību vīriešiem bija vairāk nekā četras reizes augstāki nekā sievietēm, bet mirstības rādītāji vīriešiem saistībā ar tīšu paškaitējumu un HIV vīriešiem bija no trīs līdz četrām reizēm augstāki nekā sievietēm.

3. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES–28 dalībvalstis, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Lai gan vēža izraisītu nāves gadījumu skaits parasti bija augstāks vīriešiem nekā sievietēm, ir vairāki vēža veidi, kas ir īpaši izplatīti kādam no dzimumiem, piemēram, krūts vēzis sievietēm, savukārt daži vēža veidi var būt tikai vienam dzimumam, piemēram, dzemdes vēzis sievietēm vai prostatas vēzis vīriešiem. Krūts vēzis 2016. gadā bija cēlonis 32,9 nāves gadījumiem uz 100 000 sieviešu ES–28 dalībvalstīs. Visaugstākie standartizētie mirstības rādītāji tika reģistrēti Horvātijā (40,4 uz 100 000 sieviešu), Īrijā (40,3 uz 100 000 sieviešu), Ungārijā (39,4 uz 100 000 sieviešu) un Slovākijā (38,9 uz 100 000 sieviešu). Savukārt otrā skalas galā ar mazāk nekā 30,0 krūts vēža izraisītiem nāves gadījumiem uz 100 000 sieviešu 2016. gadā bija Spānija, Zviedrija, Somija, Portugāle, Lietuva, Kipra un Igaunija, kā arī no EBTA valstīm Lihtenšteina un Norvēģija un no kandidātvalstīm Turcija.

Lietuva, Latvija, Slovākija un Ungārija ziņoja par augstāko sirds išēmiskās slimības izraisītu nāves gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū

Visaugstākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz sirds išēmisko slimību vīriešu un sieviešu vidū tika reģistrēti Lietuvā, Latvijā, Ungārijā un Slovākijā, bet zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz sirds išēmisko slimību vīriešu un sieviešu vidū tika reģistrēti Francijā un Nīderlandē. Sirds išēmiskās slimības izraisītu nāves gadījumu skaits katrā no ES dalībvalstīm vīriešiem sistemātiski bija augstāks nekā sievietēm (sk. 4. attēlu); lielākās atšķirības starp dzimumiem absolūtā izteiksmē reģistrētas visās trijās Baltijas dalībvalstīs.

4. attēls. Sirds išēmisko slimību izraisīti nāves gadījumi — standartizētais mirstības rādītājs, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Līdzīgi arī standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pašnāvībām sistemātiski bija augstāki vīriešiem nekā sievietēm — sk. 5. attēlu. Lielākās dzimumu atšķirības absolūtā izteiksmē 2016. gadā bija Lietuvā, kur šis rādītājs vīriešiem bija 54,5 uz 100 000 iedzīvotāju, bet sievietēm — 7,8 uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr, izmantojot vienkāršu attiecību starp rādītājiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, bija redzams, ka Polijā rādītājs vīriešiem bija 7,6 reizes augstāks nekā rādītājs sievietēm. Attiecība starp abu dzimumu rādītājiem bija vismazākā Luksemburgā, Beļģijā, Zviedrijā un Nīderlandē, kur standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām vīriešiem bija 3,0 reizes augstāks nekā sievietēm.

5. attēls. Pašnāvību izraisīti nāves gadījumi — standartizētais mirstības rādītājs, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi 2016. gadā cilvēkiem vecumā līdz 65 gadiem

Cilvēkiem vecumā līdz 65 gadiem galvenie nāves cēloņi bija nedaudz atšķirīgi pēc to relatīvā nozīmīguma (sk. 2. tabulu). Vēzis bija izplatītākais nāves cēlonis šajā vecuma grupā — 2016. gadā vidējais standartizētais mirstības rādītājs ES–28 dalībvalstīs bija 76 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kam sekoja asinsrites sistēmas slimības (44 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Pretēji datiem par visiem iedzīvotājiem elpošanas sistēmas slimības nebija starp trim visbiežākajiem iedzīvotāju, kas ir jaunāki par 65 gadiem, nāves cēloņiem — standartizētais rādītājs attiecībā uz elpošanas sistēmas slimībām bija zemāks ne tikai par vēža un asinsrites slimību rādītājiem, bet arī par mirstības rādītāju attiecībā uz gremošanas sistēmu (nav parādīts 2. tabulā), un bija tikai mazliet augstāks par mirstības rādītāju attiecībā uz pašnāvībām.

2. tabula. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 65 gadiem)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

ES–28 dalībvalstīs laikā no 2006. līdz 2016. gadam samazinājās mirstības rādītāji personām vecumā līdz 65 gadiem attiecībā uz katru no galvenajiem nāves cēloņiem, izņemot plaušu vēzi (2009. gadā novērotā straujā palielinājuma dēļ), kā norādīts 6. attēlā. Tas jo īpaši attiecas uz satiksmes negadījumiem un sirds išēmiskajām slimībām, kuru izraisīto nāves gadījumu skaits pārskata periodā samazinājās par attiecīgi 45,8 % un 32,4 %.

6. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 65 gadiem, ES–28 dalībvalstis, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Avota dati tabulām un grafikiem

Nāves cēloņi — tabulas un attēli (angļu val.)

Datu avoti

Nāves cēloņu statistikas datu pamatā ir divi pīlāri, proti, medicīniska informācija miršanas apliecībās, ko var izmantot, lai noskaidrotu nāves cēloni, un nāves cēloņu kodēšana saskaņā ar PVO SSK sistēmu. Visiem nāves gadījumiem iedzīvotāju vidū tiek identificēts nāves pamatcēlonis, citiem vārdiem sakot, “slimība vai ievainojums, ar ko sākās nāvi tieši izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu” (Pasaules Veselības asamblejas pieņemtā definīcija).

Nāves cēloņu statistikas datu derīgums un uzticamība nelielā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvus datus ir snieguši ārsti, apstiprinot nāves cēloni. Neprecizitātēm var būt vairāki iemesli, tostarp:

kļūdas, izsniedzot miršanas apliecību;
ar slimības diagnozi saistītas problēmas;
galvenā nāves cēloņa izvēle;
nāves cēloņa koda norādīšana.

Dažkārt rodas neskaidrības par nāves cēloni — papildus slimībai, kas tieši izraisīja nāvi, medicīniskajos datos miršanas apliecībā ir jānorāda arī kauzālā notikumu secība, kas ir saistīta ar mirušā ciešanām. Pastāv iespēja norādīt arī citus ar veselību saistītus apstākļus, kas nebija saistīti ar nāvi izraisījušo slimību, bet tiem ir bijusi nelabvēlīga ietekme uz slimības gaitu un tādējādi tie ir veicinājuši letālu iznākumu. Patiešām, dažkārt izskan kritika, vai ir pamatoti kā nāves cēloni norādīt tikai vienas slimības kodu, ņemot vērā arvien pieaugošo mūža ilgumu un saistītās saslimstības izmaiņas. Tikai viena no vairākiem iespējamiem nāves cēloņiem norādīšana lielākajai daļai mirušo, kas ir 65 gadus veci un vecāki, varētu būt diezgan maldinoša. Tāpēc dažas ES dalībvalstis jau izvērtē iespēju izmantot vairākcēloņu kodējumu. Eurostat ir atbalstījis dalībvalstu centienus izveidot kopīgu automatizētu kodēšanas sistēmu, kuras nosaukums ir IRIS, lai uzlabotu nāves cēloņu datus un to salīdzināmību Eiropā.

Pārskatītais Eiropas standarta populācijas jēdziens

To nāves gadījumu skaitu, kuri radušies kāda konkrēta nāves cēloņa rezultātā, var izteikt attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Standarta (nevis vispārējo) mirstības rādītāju var noteikt neatkarīgi no iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūras: to dara, jo lielākā daļa nāves cēloņu būtiski atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma, un standartizācija atvieglo mirstības rādītāju salīdzināšanu laika gaitā un starp valstīm.

Eiropas standarta populācijas jēdzienu izmanto, lai standartizētu vispārējos mirstības rādītājus laikā līdz 1976. gadam, un bija nepieciešams pielāgoties ES iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņām, kas bija vērojamas kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus. Ar dalībvalstīm tika panākta vienošanās par pārskatītu Eiropas standarta populācijas (ESP) jēdzienu. Tas aptver visas ES–28 dalībvalstis, izņemot Horvātiju, kā arī EBTA valstis. Aprēķinam par pamatu izmantotas iedzīvotāju skaita prognozes, kas veiktas 2010. gadā par 2011.–2030. gada periodu; tās tiek izmantotas kopš 2013. gada vasaras.

Konteksts

Nāves cēloņu statistikas dati, kas ir vieni no vecākajiem pieejamiem medicīniskajiem statistikas datiem, sniedz informāciju par attīstību laikā un nāves cēloņu atšķirībām starp dažādām ES dalībvalstīm. Šiem statistikas datiem ir ļoti liela nozīme vispārējās informācijas sistēmā saistībā ar veselības stāvokli ES. Tos var izmantot, lai noteiktu, kādi profilaktiskie un ārstniecības pasākumi vai kādi ieguldījumi izpētē varētu palielināt iedzīvotāju mūža ilgumu.

Tā kā trūkst visaptverošas Eiropas saslimstības statistikas, dati par nāves cēloņiem bieži tiek izmantoti kā līdzeklis, lai novērtētu veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā, un tos var arī izmantot uz pierādījumiem balstītas veselības politikas izstrādei.

ES veicina visaptverošas pieejas izmantošanu, lai cīnītos pret smagām un hroniskām slimībām, veicot saskaņotu rīcību attiecībā uz riska faktoriem visās nozarēs kopā ar centieniem stiprināt veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu profilaksi un kontroli, proti:

padarot valstu statistiku maksimāli uzticamu un salīdzināmu, lai tā varētu kalpot kā labs ceļvedis politikas efektivitātes nodrošināšanā;
atbalstot kampaņas, kuras ir saistītas ar sabiedrības izpratnes veicināšanu un slimību profilaksi, kas būs mērķtiecīgi vērstas uz augsta riska grupām un indivīdiem;
sistemātiski integrējot politiku un rīcību, lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;
nodrošinot partnerību saistībā ar konkrētām slimībām, piemēram, vēzi.