Archive:Statistika par nāves cēloņiem

Dati iegūti 2015. gada aprīlī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Plānotais raksta atjaunināšanas laiks: 2016. gada jūlijs.

1. tabula. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2012. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

1. diagramma. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju (vīrieši), ES 28, 2004.–2012. gads (¹)
(2009 = 100).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

2. diagramma. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju (sievietes), ES 28, 2004.–2012. gads (¹)
(2009=100).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

3. diagramma. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES 28, 2012. gads (¹)
(uz 100 000 iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

4. diagramma. Sirds išēmisko slimību izraisīti nāves gadījumi — standartizētais mirstības rādītājs, 2012. gads (¹)
(uz 100 000 iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

5. diagramma. Nāves gadījumi, kuru cēlonis ir pašnāvība — standartizētais mirstības rādītājs, 2012. gads (¹)
(uz 100 000 iedzīvotāju).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

2. tabula. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2012. gads
( uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir jaunāki par 65 gadiem).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

6. diagramma. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir jaunāki par 65 gadiem, ES 28, 2004.–2012. gads (¹)
(2009=100).
Informācijas avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Šajā rakstā sniegts jaunāko statistikas datu pārskats par nāves cēloņiem Eiropas Savienībā (ES). Nosakot sasaisti starp visiem nāves gadījumiem un galvenajiem nāves cēloņiem, var novērtēt ar konkrētām slimībām un citiem cēloņiem saistītus nāves gadījumu riskus, un, izmantojot standartizētos mirstības rādītājus, datus var analizēt, piemērojot tādus kritērijus kā mirušās personas vecums, dzimums, valsts, kurā persona mirusi/dzīvojusi, un reģions (NUTS 2. līmenis).

Galvenie statistikas rezultāti

Jaunākā provizoriskā informācija par nāves cēloņiem ES 28 ir pieejama par 2012. gada pārskata periodu. 1. tabulā redzams, ka dominējošie nāves cēloņi ES bija asinsrites sistēmas slimības un vēzis (ļaundabīgie audzēji).

No vēža un sirds išēmiskajām slimībām mirušo un ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo standartizētie mirstības rādītāji laikā no 2004. gada līdz 2012. gadam samazinājās

Laikposmā no 2004. gada līdz 2012. gadam ES 28 dalībvalstīs vēža izraisītās mirstības standartizētie rādītāji samazinājās par 10,2 % vīriešiem un par 5,5 % sievietēm; skatīt 1. un 2. diagrammu. Lielāks samazinājums tika reģistrēts sirds išēmisko slimību izraisītajiem nāves gadījumiem — mirstības rādītāji samazinājās par 28,5 % vīriešiem un par 30,4 % sievietēm, savukārt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājās par 40,8 % vīriešiem un par 43,8 % sievietēm. Krūts vēža izraisītās mirstības standartizētais rādītājs sievietēm samazinājās par 9,8 %, un šis rādītājs arī pārsniedza vispārējo izmaiņu saistībā ar vēža izraisītiem nāves gadījumiem. Savukārt nervu sistēmas slimību izraisītas mirstības rādītāji palielinājās par 16,3 % vīriešiem un par 23,3 % sievietēm. Īsāka laika datu sērija ir pieejama par plaušu vēzi (tostarp trahejas un bronhu vēzi), un tā liecina par neviendabīgu tendenci: standartizētais mirstības rādītājs vīriešiem samazinājās par 4,9 % un sievietēm palielinājās par 5,7 %.

Sirds išēmisko slimību izraisītās mirstības standartizētais rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 137 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju

Asinsrites sistēmas slimības ir saistītas ar augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, diabētu un smēķēšanu; visbiežāk sastopamie nāves cēloņi ir sirds išēmiskās slimības un cerebrovaskulārās slimības. 2012. gadā ES 28 dalībvalstīs sirds išēmisko slimību dēļ mira 137 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākie sirds išēmisko slimību izraisītas mirstības standartizētie rādītāji tika konstatēti tādās ES dalībvalstīs kā Lietuva, Latvija, Slovākija, Ungārija, Igaunija un Čehija — visās minētajās valstīs šīs slimības 2012. gadā izraisīja vairāk nekā 350 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Viszemākie sirds išēmisko slimību izraisītās mirstības standartizētie rādītāji 2012. gadā bija Francijā (2011. gada dati), Portugālē, Nīderlandē, Spānijā, Beļģijā, Luksemburgā un Dānijā — mazāk par 100 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Ungārija ziņoja par visaugstāko plaušu vēža un zarnu vēža izraisītas mirstības standartizēto rādītāju

2012. gadā vēzis bija galvenais nāves cēlonis visās ES 28 dalībvalstīs — vidēji 267 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Izplatītākie vēža veidi — katra izraisītās mirstības standartizētajam rādītājam pārsniedzot 10 uz 100 000 iedzīvotāju— bija ļaundabīgi trahejas, bronhu un plaušu, resnās zarnas, rektosigmoidālā savienojuma, taisnās zarnas, tūpļa un anālā kanāla, krūts un aizkuņģa dziedzera, kuņģa, aknu un žultsvada audzēji.

Vēzis visvairāk skāra tādas valstis kā Ungārija, Horvātija, Slovākija, Dānija, Slovēnija, Latvija, Polija un Čehija — 2012. gadā no vēža mira 300 vai vairāk nekā 300 cilvēku uz 100 000 iedzīvotāju. Ungārijā 2012. gadā reģistrētais plaušu vēža izraisītās mirstības standartizētais rādītājs bija ievērojami augstāks nekā citās ES dalībvalstīs (93 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), tai sekoja Dānija (75 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Polija (70 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju) un Nīderlande (69 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), un Serbijā reģistrētais standartizētais mirstības rādītājs arī sasniedza 69 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Augstākais kolorektālā vēža izraisītās mirstības standartizētais rādītājs arī tika reģistrēts Ungārijā (57 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), bet Slovākijā un Horvātijā tika reģistrēti 50 nāves gadījumi vai vairāk uz 100 000 iedzīvotāju.

Elpceļu slimības bija trešais biežāk konstatētais nāves cēlonis ES 28 dalībvalstīs

Bez jau minētajām asinsrites sistēmas slimībām un vēža trešais biežākais nāves cēlonis ES 28 dalībvalstīs bija elpceļu slimības, un 2012. gadā šo slimību dēļ mira vidēji 83 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā slimību grupā izplatītākais nāves cēlonis bija hroniskas dziļāko elpceļu slimības, kā arī pneimonija. Elpceļu slimības ir saistītas ar vecumu — lielākā daļa cilvēku, kas miruši no minētajām slimībām, bija 65 gadus veci vai vecāki.

Augstākais elpceļu slimību izraisītās mirstības standartizētais rādītājs ES dalībvalstu vidū tika reģistrēts Apvienotajā Karalistē (142 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Portugālē (139 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Īrijā (134 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un Dānijā (124 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).

Somijā tika reģistrēts ievērojami augstāks nervu sistēmas slimību izraisītas mirstības standartizētais rādītājs

Kā norādīts iepriekš, pēdējo gadu laikā ir palielinājies nervu sistēmas slimību izraisītās mirstības standartizētais rādītājs. 2012. gadā vidējais rādītājs ES 28 dalībvalstīs bija 38 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Somijā reģistrētais rādītājs bija 137 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un tas ievērojami — vairāk nekā divas reizes — pārsniedza nākamo augstāko rādītāju, kas tika reģistrēts Francijā un bija 53 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2011. gada dati).

Zemākais pašnāvību izraisītas mirstības standartizētais rādītājs tika reģistrēts Grieķijā un Kiprā

Ārēji nāves cēloņi cita starpā ir nāves gadījumi, kuru cēlonis ir tīšs paškaitējums (pašnāvība) un ceļu satiksmes negadījumi. Lai gan pašnāvība nav izplatītākais nāves cēlonis un atsevišķu ES dalībvalstu datos norādītie skaitļi var būt mazāki par faktiskajiem, to bieži uzskata par svarīgu tādu problēmu rādītāju, kuras jārisina vai jāskata sabiedrībai kopumā. ES 28 dalībvalstīs 2012. gadā vidēji tika reģistrēti 11,9 pašnāvību izraisīti nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Zemākais pašnāvību izraisītas mirstības standartizētais rādītājs 2012. gadā tika reģistrēts Kiprā (3,8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un Grieķijā (4,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), un salīdzinoši zemi rādītāji — mazāk nekā 8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju — tika reģistrēti arī Maltā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā, kā arī Turcijā. Pašnāvību izraisītas mirstības standartizētais rādītājs Lietuvā bija 30,7 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un tas 2,6 reizes pārsniedza vidējo rādītāju ES 28 dalībvalstīs, savukārt Ungārijā šis rādītājs bija 24,1, un tas pārsniedza vidējo rādītāju ES vairāk nekā divas reizes.

Viszemākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo standartizētais rādītājs bija reģistrēts Apvienotajā Karalistē

Lai gan ceļu satiksmes negadījumi notiek katru dienu, tajos bojāgājušo skaits ES 28 dalībvalstīs 2012. gadā (standartizētais mirstības rādītājs 6,3 uz 100 000 iedzīvotāju) bija mazāks par pašnāvību skaitu. 2012. gadā visaugstākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo standartizētais rādītājs bija Lietuvā, Rumānijā, Polijā, Horvātijā, Latvijā un Grieķijā (10,0 vai vairāk nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju), savukārt Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts mazāk nekā 3,0 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz 100 000 iedzīvotāju. Starp valstīm, kas nav ES dalībvalstis un ir iekļautas 1. tabulā, salīdzinoši zemākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits tika reģistrēts Lihtenšteinā (2,7 uz 100 000 iedzīvotāju), un rādītāji citās EBTA valstīs, par kurām dati ir pieejami, arī bija mazāki par vidējo rādītāju ES 28 dalībvalstīs.

Standartizētais mirstības rādītājs vīriešiem bija augstāks nekā sievietēm saistībā ar gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem

2012. gadā ES 28 dalībvalstīs standartizētais mirstības rādītājs vīriešiem bija augstāks nekā sievietēm saistībā ar gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem, izņemot krūts vēzi; skatīt 3. diagrammu. Standartizētais mirstības rādītājs saistībā ar pārmērīgu alkohola lietošanu, tīšu paškaitējumu un atkarību no narkotiskajām vielām vīriešiem bija aptuveni četras reizes augstāks nekā sievietēm, bet plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu skaits vīriešiem bija trīs reizes augstāks nekā sievietēm.

Lai gan vēža izraisītas mirstības rādītājs kopumā bija augstāks vīriešiem, vairāki vēža veidi galvenokārt sastopami tikai viena dzimuma pārstāvjiem, piemēram, krūts vēzis sievietēm, savukārt daži vēža veidi attiecas tikai uz viena dzimuma pārstāvjiem, piemēram, dzemdes vēzis sievietēm un prostatas vēzis vīriešiem. 2012. gadā ES 28 dalībvalstīs krūts vēža izraisītu nāves gadījumu skaits sievietēm bija 33,3 uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākais rādītājs tika reģistrēts Horvātijā (43,2 uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir sievietes) un Dānijā (41,0 uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir sievietes). Viszemākais rādītājs 2012. gadā bija mazāk nekā 30,0 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir sievietes, un tas tika reģistrēts Spānijā, Zviedrijā, Portugālē, Somijā un Polijā, kā arī Turcijā, Norvēģijā un Lihtenšteinā.

Baltijas valstīs tika reģistrēts visaugstākais sirds išēmisko slimību izraisītas mirstības rādītājs vīriešiem

Sirds išēmisko slimību izraisīto nāves gadījumu skaits vīriešiem pastāvīgi bija lielāks nekā sievietēm katrā ES dalībvalstī — skatīt 4. diagrammu. Augstākais šo slimību izraisītās mirstības standartizētais rādītājs vīriešiem tika reģistrēts trijās Baltijas valstīs, un šajās valstīs tika arī reģistrēta lielākā atšķirība starp nāves gadījumu skaitu vīriešiem un sievietēm. Viszemākais sirds išēmisko slimību izraisītas nāves gadījumu skaits sievietēm tika reģistrēts Francijā (2011. gada dati).

Līdzīga tendence bija vērojama saistībā ar pašnāvību izraisītu nāves gadījumu standartizēto rādītāju — vīriešiem tas bija pastāvīgi augstāks nekā sievietēm; skatīt 5. diagrammu. Šī starpība vislielākā bija Lietuvā — rādītājs vīriešiem bija 56,6 uz 100 000 iedzīvotāju, bet sievietēm tas bija 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr, salīdzinot rādītāju vīriešiem un sievietēm, atklājās, ka Kiprā rādītājs vīriešiem (7,5 uz 100 000 iedzīvotāju) 20 reižu pārsniedza rādītāju sievietēm (0,4 uz 100 000 iedzīvotāju). Starpība starp dzimumiem bija salīdzinoši liela arī Slovākijā (7,9 reizes lielāka vīriešiem) un Polijā (7,4), bet vismazākā tā bija Nīderlandē, kur pašnāvību izraisītas mirstības standartizētais rādītājs vīriešiem 2,2 reizes pārsniedza rādītāju sievietēm.

Datu analīze pēc vecuma

Cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem, biežākie nāves cēloņi, ņemot vērā to relatīvo nozīmi, bija citādāki (skatīt 2. tabulu). Šajā vecuma grupā izplatītākais nāves cēlonis bija vēzis — vidējais standartizētais mirstības rādītājs 2012. gadā ES 28 dalībvalstīs bija 82,7 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju —, un tam sekoja asinsrites sistēmas slimības. Pretstatā datiem par visu sabiedrību to iedzīvotāju grupā, kuri jaunāki par 65 gadiem, starp trim izplatītākajiem nāves cēloņiem nebija elpceļu slimību: piemēram, elpceļu slimību izraisītu nāves gadījumu skaits bija mazāks nekā pašnāvību izraisītu nāves gadījumu skaits.

Laikā no 2004. gada līdz 2012. gadam ES 28 dalībvalstīs pazeminājās mirstības līmenis to personu grupā, kas jaunākas par 65 gadiem, saistībā ar katru galveno nāves cēloni, kas uzrādīts 6. diagrammā. Tas īpaši attiecās uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušiem un sirds išēmisko slimību izraisītiem nāves gadījumiem, kuru skaits samazinājās par attiecīgi 42,8 % un 28,6 %.

Datu avoti un pieejamība

Statistika par nāves cēloņiem sniedz informāciju par mirstību, dodot ziņas par nāves cēloņu tendencēm laika gaitā. Sīkāka informācija par šo datu avotu ir pieejama pamatdokumentā, kurā ir sniegta informācija par datu tvērumu, juridisko pamatu, izmantoto metodiku, kā arī saistītajiem jēdzieniem un definīcijām.

Eurostat sāka apkopot un izplatīt datus par mirstību 1994. gadā. Patlaban datu analīzi veic pēc:

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātā un atjauninātā 86 nāves cēloņu saraksta, kura pamatā ir Starptautiskais slimību klasifikators (SSK) European shortlist;
dzimuma;
vecuma;
ģeogrāfiskā reģiona (NUTS 2. līmenis).

Gada dati ir norādīti absolūtos skaitļos kā summārie un standartizētie mirstības rādītāji. Tā kā dažādi nāves cēloņi ievērojami atšķiras dažādās vecuma grupās un starp dzimumiem, standartizēta mirstības rādītāja izmantošana uzlabo tādu datu salīdzināmību, kuri attiecas uz dažādiem laikposmiem un dažādām valstīm, jo mirstības rādītājus var novērtēt neatkarīgi no iedzīvotāju vecuma struktūras.

Eiropas Komisija 2011. gada aprīlī pieņēma Regulu (ES) Nr. 328/2011 attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem, kurā ir sīki izklāstīts, kādi mainīgie lielumi, analīzes (iedalījumi) un metadati ir jāsniedz ES dalībvalstīm.

Piezīmes par šo datu apkopojumu valstu dalījumā skatīt pamatinformācija.

Datu avoti

Statistiku par nāves cēloņiem veido divi informācijas avoti — miršanas apliecībā sniegtā medicīniskā informācija, ko var izmantot par pamatu nāves cēloņa noteikšanai, un nāves cēloņu kodi atbilstīgi PVO-SSK sistēmai. Visos nāves gadījumos tiek noteikts galvenais nāves cēlonis, citiem vārdiem sakot, „slimība vai ievainojums, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu” (Pasaules Veselības asamblejas pieņemtā definīcija).

Nāves cēloņu statistikas pamatotība un uzticamība zināmā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvus datus ir snieguši ārsti, apstiprinot nāves cēloni. Neprecizitātes cēloņi var būt, piemēram:

kļūdas, izsniedzot miršanas apliecību;
problēmas saistībā ar medicīnisko diagnozi;
galvenā nāves cēloņa noteikšana;
nāves cēloņa koda norādīšana.

Dažreiz nāves cēlonis ir neskaidrs: miršanas apliecībā sniegtajos medicīniskajos datos būtu jānorāda ne tikai slimība, kas bijusi tiešais nāves cēlonis, bet arī cēloņsakarības, kas bija saistītas ar mirušā fizisko un emocionālo stāvokli. Var norādīt citus būtiskus ar veselību saistītus apstākļus, kas nebija saistīti ar nāvi izraisījušo slimību, taču varēja nelabvēlīgi ietekmēt slimības norisi un tādējādi veicināt letālu iznākumu. Ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu un ar to saistītās saslimstību pārmaiņas, arvien vairāk tiek apšaubīts, vai ir pamatoti kā nāves cēloni norādīt tikai vienas slimības kodu. Norādīt tikai vienu no vairākiem iespējamiem nāves cēloņiem lielākajai daļai mirušo, kas ir 65 gadus veci un vecāki, varētu būt diezgan maldinoši. Tāpēc vairākas ES dalībvalstis jau izvērtē iespēju izmantot vairākcēloņu kodējumu. Eurostat ir atbalstījis dalībvalstu centienus izstrādāt kopēju automatizētu kodēšanas sistēmu IRIS, lai uzlabotu ar nāves cēloņiem saistītu datu salīdzināšanu Eiropā.

Eiropas standartiedzīvotāju jēdziena pārskatīšana

Noteikta cēloņa izraisītu nāves gadījumu skaitu var izteikt salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu. Var noteikt standartizētu (nevis summāru) mirstības rādītāju, kas nav atkarīgs ne no iedzīvotāju vecuma, ne dzimuma struktūras un ir vajadzīgs tādēļ, ka vairākumā gadījumu nāves cēloņi ievērojami atšķiras, ņemot vērā personu vecumu un dzimumu, bet standartizēšana palīdz salīdzināt rādītājus laika gaitā dažādās valstīs.

Standartizētie summārie rādītāji, kuru pamatā ir Eiropas standartiedzīvotāji, tiek noteikti kopš 1976. gada, tādēļ bija jāveic korekcijas, ņemot vērā pārmaiņas ES iedzīvotāju vecuma struktūrā kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus. Dalībvalstis vienojās pārskatīt Eiropas standartiedzīvotāju (ESP) jēdzienu, iekļaujot šajā rādītājā ES-27 dalībvalstis un EBTA valstis un pamatojoties uz plānoto iedzīvotāju skaitu, kas tika noteikts 2010. gadā par periodu no 2011. gada līdz 2030. gadam, un šo rādītāju sāka izmantot 2013. gada vasarā.

Konteksts

Statistika par nāves cēloņiem ir viens no vecākajiem pieejamiem medicīnas statistikas veidiem, un tā sniedz informāciju par to, kā laika gaitā mainījušies un atšķiras nāves cēloņi ES dalībvalstīs. Statistikai par nāves cēloņiem ir liela nozīme ar veselības stāvokli ES saistītajā vispārējā informācijas sistēmā. Šos datus var izmantot, lai noteiktu, kādi profilakses un ārstniecības pasākumi vai ieguldījumi pētniecībā varētu palielināt iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu.

Tā kā vispārīgi nav plašu statistikas datu par mirstību Eiropā, datus par nāves cēloņiem bieži izmanto kā instrumentu ES veselības aprūpes sistēmu novērtēšanai, un tos var izmantot arī uz pierādījumiem balstītai veselības aizsardzības politikai.

ES veicina aptverošu pieeju plaši izplatītu un hronisku slimību apkarošanai, īstenojot integrētus pasākumus saistībā ar riska faktoriem dažādās nozarēs un vienlaicīgi cenšoties nostiprināt veselības aprūpes sistēmas labākas profilakses un kontroles nodrošināšanai, veicot šādus pasākumus:

nodrošinot valstu statistikas datu iespējami lielāku uzticamību un salīdzināmību, lai tos būtu iespējams izmantot kā noderīgu informāciju par politikas efektivitāti;
atbalstot ar sabiedrības informēšanu un slimību profilaksi saistītas kampaņas, ar kurām aktīvi uzrunā augsta riska grupas un personas;
sistemātiski integrējot politiku un darbību, lai samazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;
nodrošinot partnerību saistībā ar konkrētām slimībām, piem., vēzi.