Latvija un Igaunija ir veikusi kopīgus pasākumus, lai uzlabotu Gaujas/Koivas upes baseina apsaimniekošanu. Latvijas un Igaunijas zinātniski pētnieciskie institūti, vides ministrijas, pašvaldības un NVO sadarbojās, lai panāktu tādu ūdens resursu apsaimniekošanu, kas aizsargā cilvēku veselību un vidi.
- 19 January 2017
Šis projekts deva iespēju Latvijas un Igaunijas pētniekiem veikt kopīgas izpētes pārrobežu ūdeņu baseinā. Projektā iesaistītie cilvēki pozitīvi novērtēja brīvā dabā veiktās aktivitātes, kuru mērķis bija attīrīt upi no kritušajiem kokiem un atkritumiem, kā arī atjaunot upi zivju nārstošanai ar makšķernieku, vietējo iedzīvotāju, NVO un pētnieku palīdzību.
Gaujas/Koivas upes projekta vispārējais mērķis bija uzlabot kopīgo virszemes un pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu, izstrādājot kopīgu upes pārrobežu baseina apgabala apsaimniekošanas plānu. Šis upes baseins atrodas divās valstīs — Igaunijā un Latvijā, taču lielākā tā daļa atrodas Latvijā, tās ūdeņi ieplūst Rīgas jūras līcī, no kurienes straumes tos aiznes līdz Igaunijas krastiem un pēc tam ieplūst atklātajā Baltijas jūrā. Līdz ar to abpusējai sadarbībai bija ārkārtīgi liela nozīme.
Igaunijas un Latvijas pētnieku ciešā zinātniski pētnieciskā sadarbība palīdzēja izveidot vienotu klasifikācijas sistēmu bioloģiskās daudzveidības un upes, kā arī ar to saistīto ezeru vispārīgās vides veselības uzraudzībai. Pareizi dati ļauj valstīm darboties saskaņoti, pieņemot informētus lēmumus attiecībā uz to, kā apsaimniekot šo resursu un kādi pasākumi jāveic, lai kopīgi uzlabotu un uzturētu šo vērtīgo resursu rentablā veidā.
Aktivitātes ietvēra kopīgu ĢIS un karšu izveidi, pētījumus par pārrobežu ezeru un straumju ekosistēmu, kopīgu metožu izstrādi vides slodžu ietekmes uz ūdens objektiem novērtēšanai, kā arī vienotas pieejas izstrādi ekonomiskās analīzes veikšanai.
Projekta galvenais mērķis bija veicināt sabiedrības iesaistīšanos apsaimniekošanas procesā.
Sabiedrības iesaistīšanās
Upju baseini ir dabiskas ģeogrāfiskās un hidroloģiskās sistēmas sastāvdaļas, kas savienojas neatkarīgi no valstu robežām, proti, procesi vienas valsts upes baseinā var radīt būtisku ietekmi uz otras valsts ūdens objektiem.
Projektā iesaistījās plašas sabiedrības pārstāvji, tostarp uzņēmēji, makšķernieki, jaunieši, vides aktīvisti un tūrisma nozares veicināšanā ieinteresētās personas. Projekta informatīvie pasākumi uzlaboja zināšanas par ūdens resursu sistēmu un vietējo teritoriju bioloģisko daudzveidību.
Projekts palīdzēja arī veicināt informētību par vides jautājumiem šajā reģionā. Abās robežas pusēs dzīvojošajiem vietējiem iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savus viedokļus un brīvprātīgi piedalīties pārrobežu sabiedriskajos pasākumos. Projekta ietvaros tika izstrādāta informatīva tīmekļa vietne, kā arī izveidotas drukātas brošūras un informatīvie stendi. Izglītojošos materiālus plaši izmanto skolās un sabiedriskajās vietās.
Eiropas Savienība rosina sabiedrību iesaistīties ūdens resursu apsaimniekošanā divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, pieņemot lēmumus par upju baseinu resursu izmantošanu un atbilstošākajiem pasākumiem, jāņem vērā dažādu grupu intereses, tādēļ ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu iespēja sekot līdzi šiem lēmumiem. Otrkārt, iesaistot iedzīvotājus, ieinteresētās puses un NVO, šādi projekti palīdzēs nodrošināt to, ka valsts un privātā sektora dalībnieki izpilda savus solījumus.
Kopējais ieguldījumu un ES finansējuma apjoms
Kopējais ieguldījumu apjoms projektā “Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” ir EUR 865 585, Eiropas Reģionālās attīstības fondam ieguldot EUR 718 435 pārrobežu sadarbības programmas “Igaunija-Latvija” 2007.–2013. gada plānošanas periodam ietvaros.