Archive:Digitālās ekonomikas un sabiedrības statistika — mājsaimniecības un fiziskas personas

2018. gada marta dati.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada janvārī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Highlights

Mājsaimniecību skaits ar piekļuvi internetam ES 28 dalībvalstīs ir sasniedzis 87 % no mājsaimniecību kopskaita 2017. gadā, kas ir par 32 procentpunktiem vairāk nekā 2007. gadā.

Platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, to 2017. gadā izmantoja 85 % mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs; kopš 2007. gada (42 %) tā īpatsvars palielinājies aptuveni 2 reizes.

ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā 57 % sasniedza to personu īpatsvars vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kuri internetā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām.

Internet access of households, 2017

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem informācijas sabiedrības information society (angļu valoda) aspektiem Eiropas Savienībā (ES), galveno uzmanību pievēršot fizisku personu un mājsaimniecību piekļuvei informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un šo tehnoloģiju lietošanai mājsaimniecībās un individuāli.

IKT dažādos veidos ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi gan darbā, gan mājās, piemēram, kad notiek saziņa tiešsaistē vai preču vai pakalpojumu iegāde internetā. ES šajā jomā ir izstrādājusi virkni politikas virzienu, sākot ar veselu nozaru, piemēram, e-komercijas, regulējumu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu. Tādējādi informācijas sabiedrības attīstība tiek vērtēta kā īpaši nozīmīga modernas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšanā.

Full article

Piekļuve internetam

IKT kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairumam (55 %) mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties, 2012. gadā pārsniedzot trīs ceturtdaļas, bet 2014. gadā — četras piektdaļas. Mājsaimniecības ar piekļuvi internetam ir sasniegušas 87 % no mājsaimniecību kopskaita ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā, kas ir par 32 procentpunktiem vairāk nekā 2007. gadā.

Pieejamības un izdevīgu izmaksu nodrošināšana attiecībā uz piekļuvi platjoslas pieslēgumam ir viens no veidiem, kā veicināt informētību un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību. Visās ES dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, to 2017. gadā izmantoja 85 % mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs; kopš 2007. gada (42 %) tā īpatsvars palielinājies aptuveni 2 reizes (skatīt 1. diagrammu).

1. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam, ES 28 dalībvalstis, 2007.–2017. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h) un (isoc_ci_it_h)

Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (98 %) 2017. gadā reģistrēts Nīderlandē (skatīt 2. diagrammu), savukārt Dānija, Luksemburga, Zviedrija, Somija, Apvienotā Karaliste un Vācija ziņoja, ka 2017. gadā piekļuve internetam bija vairāk nekā deviņām no desmit mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars ES dalībvalstu vidū reģistrēts Bulgārijā (67 %). Vienlaikus Bulgārija, kā arī Čehijas Republika, Itālija, Kipra, Grieķija, Portugāle un Spānija reģistrēja mājsaimniecību ar piekļuvi internetam īpatsvara palielināšanos, sekmējot pieaugumu par 16–18 procentpunktiem periodā no 2012. gada līdz 2017. gadam. Kā bija sagaidāms, salīdzinoši neliels pieaugums tika reģistrēts vairākās dalībvalstīs, kurās mājsaimniecību piekļuve internetam jau bija gandrīz pilnīga 2012. gadā, piemēram, Nīderlandē, Luksemburgā un Dānijā. Tā tas bija arī Islandē un Norvēģijā.

2. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam, 2012. un 2017. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

3. diagrammā redzams, ka attiecībā uz piekļuvi internetam ES 28 dalībvalstīs zināmā mērā vērojamas atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām. Mājsaimniecībām lielpilsētās, kā arī pilsētās un piepilsētās bija salīdzinoši augsti piekļuves rādītāji, proti, 90 % lielpilsētās un 87 % pilsētās un piepilsētās, taču lauku teritorijās piekļuves internetam rādītāji bija nedaudz zemāki (82 %). ES 23 dalībvalstīs to mājsaimniecību īpatsvars lauku teritorijās, kurām bija piekļuve internetam, bija mazāks nekā attiecīgais mājsaimniecību īpatsvars lielpilsētās vai pilsētās un piepilsētās. Atšķirības starp lauku teritorijām un pārējiem diviem teritoriju veidiem bija īpaši izteiktas Grieķijā, Portugālē, Bulgārijā un Rumānijā, kur katrā valstī piekļuves internetam rādītāji bija zemāki nekā ES 28 dalībvalstu vidējie rādītāji. Luksemburgā situācija bija pretēja biežāk sastopamajai, jo to mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija piekļuve internetam, lauku teritorijās bija augstāks nekā lielpilsētās vai pilsētās un piepilsētās. Lai gan Igaunijā piekļuves internetam īpatsvars bija lielāks lielpilsētās, nebija atšķirību starp pilsētu un piepilsētu teritoriju un lauku teritoriju to mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir piekļuve internetam. Apvienotajā Karalistē to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve internetam, bija teju vienāds visos urbanizācijas līmeņos (par vienu procentpunktu mazāk pilsētās un piepilsētās). Beļģijā visaugstākais interneta piekļuves līmenis tika reģistrēts pilsētās un piepilsētās, turpretim mājsaimniecību īpatsvars lielpilsētās un lauku teritorijās bija identisks. Beidzamais izņēmums bija Francija, kur augstākais interneta piekļuves līmenis tika reģistrēts lielpilsētās, taču zemākais — pilsētās un piepilsētās (nevis lauku teritorijās).

3. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam pēc urbanizācijas līmeņa, 2017. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

Interneta lietošana

Kopš 2017. gada sākuma vairāk nekā četras piektdaļas (84 %) no visiem ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu (vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms apsekojuma dienas). Vismaz 9 no 10 iedzīvotājiem Dānijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Vācijā lietoja internetu trīs mēnešu periodā pirms apsekošanas. Savukārt nedaudz vairāk kā divas trešdaļas visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lietoja Itālijā (71 %), Grieķijā (70 %) un Horvātijā (67 %), mazliet mazāk Rumānijā (64 %) un Bulgārijā (63 %).

To ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kas nekad nebija lietojuši internetu, 2017. gadā bija 13 % (par vienu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā gadā), kas ir kritums gandrīz par vienu trešdaļu no 2007. gadā reģistrētā īpatsvara (kad tas bija 37 %).

Gandrīz trīs ceturtdaļas (72 %) ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju 2017. gadā lietoja internetu katru dienu (skatīt 4. diagrammu), vēl 8 % lietoja internetu vismaz reizi nedēļā (taču ne katru dienu). Internetu regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja 80 % iedzīvotāju. Tādu iedzīvotāju (kuri bija lietojuši internetu iepriekšējos trīs mēnešos) īpatsvars, kas internetu lietoja katru dienu, bija vidēji 87 % ES 28 dalībvalstīs un ES dalībvalstu starpā svārstījās no 73 % Rumānijā līdz vairāk nekā 90 % astoņās dalībvalstīs, maksimumu sasniedzot Itālijā (96 %). Islande (97 %) ziņoja pat par augstāku interneta ikdienas lietotāju īpatsvaru visu interneta lietotāju vidū.

4. diagramma. Interneta lietošanas biežums, 2017. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

5. diagrammā parādīts mobilā interneta izmantojums, proti, piekļuve internetam ārpus mājām vai darbavietas, kā arī interneta lietošana portatīvajā datorā vai mobilajā ierīcē, izmantojot mobilo tālruņu tīklu vai bezvadu savienojumu. Diagrammā salīdzināti 2012. gada dati, kad 36 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ES 28 dalībvalstīs izmantoja mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam, un 2017. gada dati, kad šis rādītājs bija palielinājies līdz 65 %. Vispopulārākās mobilās ierīces, kas tiek lietotas interneta izmantošanai bija mobilie tālruņi vai viedtālruņi, klēpjdatori un planšetdatori.

Nīderlandē, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā un Luksemburgā tika reģistrēts lielākais mobilā interneta lietotāju īpatsvars 2017. gadā — šajās valstīs vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja mobilo internetu; augstākais rādītājs, proti, 87 %, bija Nīderlandē un Zviedrijā. Tikpat augsts rādītājs (87 %) tika reģistrēts arī Norvēģijā. Salīdzinājumam — no 50 % līdz 60 % Horvātijas, Rumānijas, Grieķijas, Lietuvas, Bulgārijas, Latvijas, Portugāles un Čehijas Republikas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu ārpus mājām vai darbavietas, turpretim tikai 40 % Polijas un 32 % Itālijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā lietoja internetu ārpus mājām vai darbavietas.

5. diagramma. Personas, kas izmantoja portatīvo datoru vai mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darbavietas, 2012. un 2017. gads
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_im_i)

Viena no izplatītākajām darbībām tiešsaistē ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā bija sociālo tīklu izmantošana (skatīt 6. diagrammu). Vairāk nekā puse (54 %) iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus (piemēram, tādas vietnes kā Facebook vai Twitter). 70–75 % Maltas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Beļģijas un Dānijas iedzīvotāju lietoja sociālo tīklu vietnes, šim īpatsvaram esot vislielākajam Dānijā ar 75 %. Turpretim ievērojams kāpums novērojams starp Islandes (89 %) un Norvēģijas (83 %) iedzīvotājiem. Savukārt bija trīs ES dalībvalstis, kurās šādas vietnes izmantoja ne vairāk kā 45 % iedzīvotāju, proti, Slovēnija (45 %), Francija (43 %) un Itālija (43 %).

6. diagramma. Personas, kas lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus, 2017. gads
(% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_bde15cua)

Privātums un personas identitātes aizsardzība

Vērojamas atšķirības ES dalībvalstu starpā saistībā ar to, kā interneta lietotāji pārvaldīja piekļuvi saviem personas datiem internetā 2016. gadā. Vairāk nekā ceturtdaļa (28 %) ES 28 dalībvalstu interneta lietotāju nesniedza personas datus internetā, šis īpatsvars svārstījās no tikai 8 % Luksemburgā līdz pusei vai vairāk Bulgārijā, Portugālē un Rumānijā (skatīt 7. diagrammu). Vairāk nekā 70 % ES 28 dalībvalstu interneta lietotāju tiešsaistē sniedza noteiktus personas datus, turklāt daudzi lietotāji veica dažādus pasākumus, lai kontrolētu piekļuvi šiem personas datiem internetā. Gandrīz puse (46 %) no visiem interneta lietotājiem atteicās atļaut personas datu izmantošanu reklāmai, un divas piektdaļas (40 %) ierobežoja piekļuvi savam profilam vai saturam sociālo tīklu vietnēs. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (37 %) interneta lietotāju lasīja paziņojumus par privātuma politiku pirms personas datu sniegšanas, bet tikai nedaudz mazāk par trešdaļu (31 %) ierobežoja piekļuvi savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.

7. diagramma. Tādu personu īpatsvars, kas internetā nesniedza personas datus, 2016. gads
(% no personām, kas lietoja internetu iepriekšējā gada laikā)
Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)

2016. gadā 71 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas bija lietojuši internetu iepriekšējos 12 mēnešos, zināja, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu personas internetā. Informētība par to bija nedaudz lielāka (74 %) jaunāku lietotāju vidū (16–24 gadi) un zemāka (64 %) vecāku lietotāju vidū (55–74 gadi). Tikai nedaudz vairāk par trešdaļu (35 %) lietotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ziņoja, ka viņi ir mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu (skatīt 8. diagrammu).

ES dalībvalstu vidū interneta lietotāji Nīderlandē (89 %), Vācijā un Somijā (abās 85 %) bija visvairāk informēti par to, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu viņu tiešsaistes darbības. Informētības līmenis bija augsts arī Dānijā (81 %), Horvātijā (78 %), Itālijā (77 %), Luksemburgā un Austrijā (abās 76 %). Turpretim mazāk nekā puse no interneta lietotājiem bija informēti par to Rumānijā (38 %), Latvijā (47 %) un Kiprā (48 %). Par zemu informētības līmeni ziņoja arī Turcija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (abās 30 %). To interneta lietotāju īpatsvars, kas bija mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu, pārsniedza pusi tikai vienā dalībvalstī — Luksemburgā (54 %). Turpretim to bija darījusi mazāk nekā piektdaļa interneta lietotāju Čehijas Republikā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā un Latvijā, kā arī Turcijā.

8. diagramma. Sīkdatņu izmantošana un pārlūkprogrammu iestatījumi, 2016. gads
(% no iedzīvotājiem, kas izmantoja internetu iepriekšējā gada laikā)
Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)

Preču un pakalpojumu pasūtīšana vai iegāde

ES 28 dalībvalstīs turpināja palielināties to cilvēku īpatsvars vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kuri internetā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām: 2017. gadā to īpatsvars sasniedza 57 %, tas ir par 13 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2012. gadu (skatīt 9. diagrammu). Trīs ceturtdaļas vai vairāk Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāju 2017. gadā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, un šis īpatsvars paaugstinājās līdz vismaz četrām piektdaļām Luksemburgā, Dānijā (abās 80 %), Zviedrijā (81 %) un Apvienotajā Karalistē (82 %). Turpretim šis īpatsvars bija zemāks nekā 30 % Horvātijā un zemāks nekā 20 % Bulgārijā un Rumānijā.

Izņemot četras ES dalībvalstis, kas ziņoja par pārtraukumu sērijā (Igaunija, Latvija, Rumānija un Zviedrija), to iedzīvotāju īpatsvara lielākais pieaugums, kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, no 2012. gada līdz 2017. gadam bija vērojams Čehijas Republikā (pieaugums par 24 procentpunktiem) un Spānijā (pieaugums par 20 punktiem). Kā bija gaidāms, mazāks pieaugums (par 6 vai 7 procentpunktiem) bija vērojams Dānijā un Somijā, kur to iedzīvotāju procentuālā daļa, kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē, jau bija salīdzinoši augsta salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Tāds pats pieaugums vērojams Norvēģijā. Taču salīdzinoši lēnāks to iedzīvotāju, kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē, īpatsvara pieaugums vērojams arī Īrijā (par 7 punktiem) un Horvātijā (par 6 punktiem).

9. diagramma. Iedzīvotāji kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē privātām vajadzībām 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2012. gads un 2017. gads
(% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

Pakalpojumi, kas pasūtīti no citām personām ar interneta starpniecību

2017. gadā to iedzīvotāju īpatsvars ES 28 dalībvalstīs (vecumā no 16 līdz 74 gadiem), kuri izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm, lai veiktu naktsmāju rezervēšanu ar kādas citas personas (privātpersonas) starpniecību, pēdējo 12 mēnešu laikā sastādīja 18 %. Šis īpatsvars svārstījās no 34 % Apvienotajā Karalistē un vismaz vienas piektdaļas no kopskaita Luksemburgā, Īrijā, Maltā un Nīderlandē līdz mazāk nekā 1 no 10 iedzīvotājiem 10 ES dalībvalstīs. Zemākais īpatsvars reģistrēts Horvātijā (7 %), Portugālē un Rumānijā (abās 6 %), Čehijas Republikā (5 %) un Kiprā (4 %). Naktsmāju rezervācija tiešsaistē ar citu personu starpniecību bija vairāk izplatīta starp vidēja vecuma cilvēkiem (25 līdz 54 gadi), nekā starp jaunākas (16 līdz 24 gadi) vai vecākas paaudzes (55 līdz 74 gadi) pārstāvjiem. Lielākā daļa šādu pakalpojumu tika pasūtīti ar šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietņu vai mobilo lietotņu starpniecību (piemēram Airbnb, Lovehomeswap vai Couchsurfing), tādējādi ļaujot personām padarīt naktsmāju pakalpojumus pieejamus.

10. diagramma. Personas, kuras izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm naktsmāju rezervēšanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2017. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)

Līdzīga analīze ir parādīta 11. diagrammā, kas atspoguļo to iedzīvotāju īpatsvaru, kas izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm, lai rezervētu transporta pakalpojumus ar citu personu starpniecību. Šāda veida pakalpojumi bija kopumā mazāk izplatīti nekā naktsmāju rezervēšana, taču arī to rezervēšanai bieži tika izmantotas tam paredzētas mājaslapas un mobilās lietotnes (piemēram Liftshare, UberPool vai Wundercar). Vidēji 8 % no personām ES 28 dalībvalstīs (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) izmantoja šādus pakalpojumus. To personu īpatsvars, kas izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm transporta pakalpojumu rezervēšanai 2017. gadā, maksimumu sasniedza Apvienotajā Karalistē (27 %), tikmēr Igaunija bija vienīgā dalībvalsts kas reģistrēja vismaz vienu piektdaļu lielu īpatsvaru. Konstatēja mazāk nekā 1 no 10 iedzīvotājiem lielu īpatsvaru, kas lietoja kādu mājaslapu vai lietotni, lai rezervētu transporta pakalpojumus, nebija neparasti — šāda situācija bija novērojama 22 no 27 dalībvalstīm, par kurām bija pieejami dati. Transporta pakalpojumu rezervēšana tiešsaistē bija lielākoties izplatītāka jaunākas paaudzes (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) pārstāvju vidū nekā vecāku cilvēku vidū.

11. diagramma. Personas, kuras izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm transporta pakalpojumu rezervēšanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2017. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)

Datu avots tabulām un diagrammām (MS Excel)

Digital economy and society - households and individuals: tables and figures (angļu valoda)

Datu avoti

Straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās nozarēs rada problēmas statistikas jomā. Ņemot to vērā, šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai izpildītu jaunas ar datiem saistītas prasības. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinoši vērtētu IKT virzīto izaugsmi, gan novērojot pamata mainīgo lielumu pārmaiņas laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan šis apsekojums sākotnēji bija veltīts piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, tā tvērums vēlāk tika paplašināts, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldi un e-komerciju) un sociālekonomisko analīzi (piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, atšķirības vecuma, izglītības un nodarbinātības situācijas ziņā). Apsekojuma tvērums ir arī pielāgots attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai ņemtu vērā jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus galalietotājiem (piemēram, jaunu aspektu ieviešana attiecībā uz savstarpējas izmitināšanas vai transporta pakalpojumiem tiešsaistē 2017. gadā).

Apsekojuma par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām atsauces periods ir katra gada pirmais ceturksnis; dažās dalībvalstīs apsekojums tiek veikts katra gada otrajā ceturksnī. Privātuma un personas identitātes aizsardzības modulis bija daļa no 2016. gada apsekojuma (taču netika atkārtots 2017. gadā).

Tvērums un definīcijas

Mājsaimniecību IKT apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši e-pasta vēstules nosūtīšanai.

Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir personas, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojušas internetu vidēji vismaz reizi nedēļā.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās vadu tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārraidi lielā ātrumā. Par platjoslas līnijām uzskata tādas, kuru jauda ir augstāka par ISDN, t. i., vienāda ar vai lielāka par 144 kbit/s. Piekļuvei internetam mājās visbiežāk lieto galddatorus un portatīvos datorus, lai gan pēdējā laikā vērojama attīstība citu internetam pieslēdzamu tehnoloģijā jomā.

Mobilā interneta lietošana tiek definēta ka interneta lietošana ārpus mājām vai darbavietas, izmantojot portatīvos datorus vai portatīvās ierīces, caur mobilo tālruņu tīkliem vai bezvadu savienojumiem.

Personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz 12 mēnešu periodu pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas naktsmāju vai ceļojumu rezervācijas, finanšu ieguldījumu, telesakaru pakalpojumu, videospēļu vai programmatūras iegādi, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša samaksa. Nav iekļautas preces un pakalpojumi, ko ar interneta starpniecību iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem, SMS vai MMS īsziņām.

Konteksts

Eiropas Komisija 2015. gada maijā pieņēma digitālā vienotā tirgus stratēģiju (COM(2015) 192 final) kā vienu no 10 galvenajām politikas prioritātēm. Stratēģijā bija iekļautas 16 iniciatīvas, kas aptvēra trīs plašus pīlārus, proti, labākas piekļuves precēm un pakalpojumiem veicināšanu tiešsaistē visā Eiropā, optimālas vides izveidi digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai, kā arī digitālās ekonomikas kā izaugsmes iespējamā virzītājspēka pilnīgas izmantošanas nodrošināšanu Eiropas ekonomikā un rūpniecībā. Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā "Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv" (COM(2016) 710), Eiropas Komisija ierosināja ātri virzīt uz priekšu jau iesniegtos priekšlikumus un pārskatīt gūtos panākumus virzībā uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

Vērtējot piekļuvi internetam un tā lietojumu, platjoslas tehnoloģijas uzskatāmas par svarīgām, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārraidīt lielu datu apjomu un saglabāt atvērtas piekļuves līnijas. Ātrdarbīga un ļoti ātra platjoslas interneta izmantošana patiesi ir uzskatāma par galveno rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Lai gan ciparu abonentlīnijas (DSL) joprojām ir galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids ES, to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana, kļūst arvien izplatītākas.

Eiropas Komisija izstrādā vairākas iniciatīvas, lai sekmētu darbaspēka IKT prasmes, saistībā ar plašāku programmu labākai prasmju uzlabošanai, prasmju pieprasījuma prognozēšanai un prasmju piedāvājuma saskaņošanai ar pieprasījumu. Lai palielinātu IKT speciālistu pieejamību darba tirgū, Eiropas Komisija ir izveidojusi Grand Coalition for Digital Jobs (angļu valoda), kas ir ES mēroga partnerība, kuras mērķis ir izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai mazinātu grūtības, kas ir saistītas ar IKT speciālistu nolīgšanu darbā.

Eiropas Komisija 2016. gada 10. jūnijā pieņēma jaunu dokumentu Skills Agenda for Europe (angļu valoda), kura mērķis ir veicināt vairākas darbības, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem ir pieejama pareizā apmācība, pareizās prasmes un pareizais atbalsts, un tādējādi garantētu prasmes, kas nepieciešamas mūsdienīgā darba vidē, tostarp veicinātu digitālās prasmes.