Politikas jomas

Digitālā vienotā tirgus stratēģija balstās uz trim politikas jomām jeb “pīlāriem”

Konteksts

Eiropieši bieži vien saskaras ar šķēršļiem, kad viņi lieto rīkus un pakalpojumus tiešsaistes vidē. Kolīdz digitālais vienotais tirgus būs pilnībā funkcionējošs, būs mazāk šķēršļu un vairāk iespēju: iedzīvotāji un uzņēmumi varēs netraucēti tirgoties un ieviest jauninājumus. Viņi varēs to darīt pilnīgi likumīgi, droši un par pieņemamām cenām, un viņu dzīve līdz ar to kļūs vienkāršāka.

Bieži vien šķēršļi, kas kavē “klasiskā” vienotā tirgus izveidi, attiecas arī uz tiešsaistes digitālo pasauli. Tā attiecīgie tiešsaistes pakalpojumu tirgi joprojām pamatā ir nacionāli. Tikai 7 % ES mazo un vidējo uzņēmumu pārdod preces pāri robežām. Tas varētu mainīties, ja vienotā tirgus principi tiktu attiecināti uz tiešsaistes pakalpojumiem.

Ž. K. Junkera Komisija izvirzījusi sev mērķi izveidot digitālo vienoto tirgu, kurā ir garantēta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un kurā iedzīvotājiem un uzņēmumiem neatkarīgi no to valstspiederības un dzīvesvietas vai galvenās mītnes vietas ir netraucēta un taisnīga piekļuve precēm un pakalpojumiem tiešsaistē.

Digitālais vienotais tirgus Eiropas ekonomikai varētu dot 415 miljardus eiro un tā stimulēt nodarbinātību, izaugsmi, konkurenci, ieguldījumus un inovāciju. Tas varētu paplašināt tirgus, tā piedāvājot labākus pakalpojumus par izdevīgākām cenām, pārveidot publiskos pakalpojumus un radīt jaunas darbvietas. Tas sekmētu jaunuzņēmumu izveidi un ļautu esošajiem uzņēmumiem attīstīties un ieviest jauninājumus tirgū ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju.

Digitālā vienotā tirgus izveide ļautu arī Eiropai paturēt līderes pozīciju pasaules digitālajā ekonomikā.

Objectives
  • Stimulēt elektronisko tirdzniecību ES, cīnoties pret ģeogrāfisko bloķēšanu un gādājot par pieejamāku un efektīvāku paku piegādi pāri robežām.
  • Modernizēt ES noteikumus autortiesību jomā, lai tos pielāgotu digitālajam laikmetam.
  • Atjaunināt ES noteikumus audiovizuālajā nozarē un sadarboties ar platformām, lai izveidotu visiem godīgāku vidi, popularizētu Eiropas filmas, aizsargātu bērnus un labāk cīnītos pret naidu kurinošām runām.
  • Paplašināt Eiropas reakciju uz kiberuzbrukumiem, nostiprinot ES kiberdrošības aģentūru ENISA , izveidojot efektīvas kibernoziegumu novēršanas spējas un nosakot kriminālatbildību, lai labāk aizsargātu Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un publiskās iestādes.
  • Atraisīt Eiropas datu ekonomikas potenciālu ar regulējumu brīvai datu, kas nav personas dati, plūsmai ES.
  • Gādāt par to, lai visiem iedzīvotājiem būtu vislabākais iespējamais interneta pieslēgums un viņi pilnā mēra varētu iesaistīties digitālajā ekonomikā (stratēģija “Savienojamība Eiropas gigabitu sabiedrībai”).
  • Pielāgot jaunajai digitālajai videi noteikumus par personas datu aizsardzību internetā.
  • Palīdzēt lieliem un maziem uzņēmumiem, pētniekiem, iedzīvotājiem un publiskajām iestādēm gūt maksimālu labumu no jaunajām tehnoloģijām, gādājot par to, ka katram ir vajadzīgās digitālās prasmes, un finansējot ES līmeņa pētniecību veselības un augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā.

Dokumenti