Statistics Explained

Pasažieru transporta statistika

Revision as of 16:30, 25 October 2019 by Piirtju (talk | contribs)


2018. gada maija dati.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada janvārī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais

Vieglais automobilis bija vissvarīgākais pasažieru transporta veids visās dalībvalstīs.
Londonas Hītrovas lidosta bija noslogotākā lidosta ES pasažieru skaita ziņā 2016. gadā.
[[File:Air passenger transport 2016.xlsx]]

Air passenger transport, 2016 (passengers per inhabitant)

  • Note: total passengers carried (arrivals and departures for national and international). The EU aggregate excludes the double-counting impact of passengers flying between EU countries.
  • Turkey: not available.


Šajā rakstā sniegta uz jaunākajiem pieejamajiem datiem balstīta informācija par jaunāko situāciju un jaunākajiem notikumiem saistībā ar pasažieru transporta statistiku Eiropas Savienībā (ES). Tajā sniegta informācija par dažādiem pasažieru transporta veidiem, piemēram, autotransportu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu. No šiem visizplatītākais pasažieru transports ir vieglais automobilis, jo tas sniedz lielākas mobilitātes un elastības iespējas. Taču, tā kā visā ES automobilis tiek aizvien vairāk izmantots kā pasažieru transports, daudzās pilsētu teritorijās un daudzās nozīmīgās transporta maģistrālēs ir palielinājies sastrēgumu un piesārņojuma līmenis.


Pilns raksts

Veidu sadalījums

Vieglie automobiļi 2015. gadā veidoja 83,1 % no iekšzemes pasažieru transporta ES 28 dalībvalstīs, gan tālsatiksmes autobusi, autobusi, trolejbusi (9,2 %), gan vilcieni (7,7 %) veidoja mazāk nekā desmito daļu no visas satiksmes (kā noteikts saskaņā ar iekšzemes pasažierkilometru (pkm) skaitu, kas veikts ar katru transporta veidu) — skatīt 1. diagrammu.

1. diagramma. Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījums, 2015. gads
(% no pasažierkilometru kopskaita)
Avots: Eurostat (tran_hv_psmod)

Vieglais automobilis bija vissvarīgākais pasažieru transporta veids visās dalībvalstīs. Portugālē un Lietuvā vieglie automobiļi sastādīja gandrīz 90 % no visa pasažieru transporta 2015. gadā. Čehijas Republika un Ungārija bija vienīgās dalībvalstis, kurās vieglo automobiļu īpatsvars bija zem trīs ceturtdaļām. Ungārijā tas atspoguļojās ar augstāko tālsatiksmes autobusu un autobusu īpatsvaru dalībvalstu vidū, kā arī augsto pasažieru vilcienu īpatsvaru. Dalībvalstis ar augstāko pasažieru vilcienu īpatsvaru bija Austrija (12,0 %) un Nīderlande (10,8 %). Taču šie rādītāji bija zemāki nekā EBTA dalībvalsts Šveices rādītāji, kur pasažieru vilcieni sastādīja 19,1 % no visa pasažieru transporta 2015. gadā.

Pasažieru transporta un ekonomikas relatīvā izaugsme

Kopumā no 2005. gada līdz 2015. gadam iekšzemes pasažieru transporta apjoms pieauga par 4,0 % lēnāk nekā reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) ES 28 dalībvalstīs. Jāuzsver, ka rādītājs, kas atspoguļo iekšzemes pasažieru transporta attiecību pret reālo IKP, attiecas tikai uz iekšzemes pārvadājumiem ar automobiļiem, tālsatiksmes autobusiem, autobusiem un trolejbusiem vai vilcieniem. Būtiska starptautisko pasažieru pārvadājumu daļa ir ietverta pasažieru jūras un gaisa transporta pakalpojumos. Dažās valstīs būtiski var būt arī valsts (vietējie) jūras un gaisa pasažieru transporta pakalpojumi. Taču jūras un gaisa pasažieru transports nav ņemts vērā šajā rādītājā.

2. diagramma. Izmaiņas iekšzemes pasažieru transporta indeksā attiecībā pret IKP, 2005.–2015. gads
(%)
Avots: Eurostat (tran_hv_pstra)

Nelielā vairākumā ES dalībvalstu reālā IKP izmaiņu rādītājs bija augstāks par iekšzemes pasažieru transporta izmaiņu rādītāju no 2005. līdz 2015. gadam. Tādējādi pasažieru transporta un reālā IKP attiecība samazinājās — skatīt 2. diagrammu. Lielākais kritums novērojams Lietuvā (43,5 %) un Slovākijā (31,5 %) Pretēja situācija bija vērojama 13 dalībvalstīs, visvairāk Grieķijā un Kiprā, kā arī mazākā mērā Bulgārijā un Horvātijā, atspoguļojot būtisku pasažieru transporta apjoma pieaugumu un/vai vāju ekonomikas izaugsmi. To valstu vidū, kas nav ES dalībvalstis un kas parādītas 2. diagrammā, iekšzemes pasažieru transporta rādītājs attiecībā pret IKP apskatītajā periodā ievērojami pieauga bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Norvēģijā un Islandē, taču samazinājās Šveicē.

Autotransporta pasažieri

ES dalībvalstīs vieglo automobiļu visaugstākā relatīvā nozīme 2015. gadā bija Portugālē, kur automobiļi veidoja 89,4 % no pasažieru transporta, un Lietuvā (89,2 %). Vairumā dalībvalstu vieglo automobiļu īpatsvars bija no 80,0 % līdz 90,0 %, lai gan septiņās dalībvalstīs šis īpatsvars bija mazāks, jo īpaši Ungārijā (68,2 %); Turcijā šis īpatsvars bija vēl mazāks (67,6 %) — skatīt 1. diagrammu. Ungārijā tālsatiksmes autobusu, autobusu un trolejbusu relatīvā nozīme pārsniedza piektdaļu no iekšzemes pasažieru transporta (22,3 %), veidojot lielāko īpatsvaru ES dalībvalstīs 2015. gadā, lai gan vēl lielāks īpatsvars (30,7 %) bija vērojams Turcijā. Šis īpatsvars citās 18 dalībvalstīs bija no 10,0 % līdz 20,0 %. Mazākais tālsatiksmes autobusu, autobusu un trolejbusu īpatsvars bija Nīderlandē (3,0 %) — skatīt 1. diagrammu.

Dzelzceļa pasažieri

Vilcieni 2015. gadā veidoja vairāk nekā desmito daļu no visiem iekšzemes pasažieru transporta veidiem Austrijā un Dānijā, kā arī Šveicē. Vienlaikus to īpatsvars bija zemāks par 2,0 % Igaunijā, Grieķijā un Lietuvā, kā arī Turcijā. Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka dzelzceļa līniju nav Kiprā, Maltā un Islandē (skatīt 1. diagrammu).

Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem (pamatā par 2016. gadu), ES valstu dzelzceļu tīklos pasažieri tika pārvadāti 401 miljarda pasažierkilometru garumā (ietverot 2015. gada datus par Dāniju un 2014. gada datus par Ungāriju un neietverot datus par Beļģiju un Nīderlandi). Šis skaitlis bija ievērojami lielāks nekā 22 miljardi pasažierkilometru, kas veikti starptautiskos braucienos (pamatā ir tie paši pieejamie dati) (skatīt 1. tabulu).

1. tabula. Dzelzceļa pasažieru transports, 2014.–2016. gads
Avots: Eurostat (rail_pa_typepkm) un (demo_gind)

Gandrīz trīs ceturtdaļas (72 %) visu dzelzceļa pārvadājumu (valsts un starptautiskā mērogā kopā) ES (izņemot Beļģiju un Nīderlandi) tika veikti kādā no četrām lielākajām ES dalībvalstīm — Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Francija un Vācija kopā veidoja 43 % valstu mēroga dzelzceļa pārvadājumu ES un 71 % starptautisko dzelzceļa pārvadājumu. Pasažieru veikto pasažierkilometru skaits starptautiskos braucienos Francijā 2016. gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedza Vācijas līmeni. Savukārt Vācijas rādītājs bija vairāk nekā divas reizes augstāks par Apvienotās Karalistes līmeni.

Lai salīdzinātu valstu dzelzceļa transporta relatīvo nozīmi, datus var normalizēt, paužot pasažieru transporta satiksmes līmeni attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (kā parādīts 1. tabulas labajā pusē un 3. diagrammā). Pārvadājumi valsts dzelzceļa tīklā Austrijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Dānijā (2015. gada dati) un Apvienotajā Karalistē vidēji ietvēra vairāk nekā 1000 pasažierkilometru uz iedzīvotāju 2016. gadā. Šis rādītājs bija daudz mazāks par Šveicē reģistrēto līmeni (2231 pasažierkilometrs uz iedzīvotāju). Salīdzinājumam — ES dalībvalstīs 2016. gadā zemākie vidējie veiktie attālumi valsts dzelzceļa tīklos tika reģistrēti Grieķijā (110 pasažierkilometru uz iedzīvotāju) un Lietuvā (93 pasažierkilometri uz iedzīvotāju), vidējais rādītājs Turcijā (54 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (40 pasažierkilometru uz iedzīvotāju) bija vēl zemāks.

3. diagramma. Dzelzceļa pasažieru transports, 2016. gads
(pasažierkilometri uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (rail_pa_typepkm) un (demo_gind)

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu ziņā vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja par vidējiem rādītājiem, kuri pārsniedz 100 pasažierkilometru uz iedzīvotāju 2016. gadā, bija Luksemburga (215 pasažierkilometri uz iedzīvotāju), Francija (162 pasažierkilometri uz iedzīvotāju) un Čehijas Republika (116 pasažierkilometri uz iedzīvotāju); šie rādītāji tika pārsniegti arī Šveicē (110 pasažierkilometru uz iedzīvotāju). Šie skaitļi cita starpā var atspoguļot starptautisko robežu tuvumu, pārrobežu darba ņēmēju nozīmi darbaspēka jomā, piekļuvi ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem, kā arī to, vai starptautiskie transporta koridori šķērso konkrētu valsti.

Aviopasažieri

Londonas Hītrovas lidosta ar 76 miljoniem pasažieru, kas ielido vai izlido, bija noslogotākā ES 28 dalībvalstu lidosta pasažieru skaita ziņā 2016. gadā. Hītrovas lidosta ir noslogotākā lidosta ES kopš laikrindu sākuma 1993. gadā. Nākamās noslogotākās lidostas bija Parīzes Šarla de Golla lidosta (66 miljoni), Amsterdamas Shipolas lidosta (64 miljoni) un Frankfurtes lidosta (61 miljons) — skatīt 4. diagrammu. Šīs pašas lidostas bijušas lielākās četras lidostas ES kopš 2011. gada, kad Amsterdamas Shipolas lidosta no piektās vietas nonāca ceturtajā vietā.

Lielākā daļa pasažieru, kas ceļoja caur kādu no šīm četrām noslogotākajām lidostām, izmantoja starptautiskos lidojumus. Viszemākais to īpatsvars tika reģistrēts Frankfurtes lidostā (88,6 % starptautisku lidojumu), paaugstinoties līdz 100,0 % Amsterdamas Shipolas lidostā. Savukārt valstu (vietējie) lidojumi veidoja 28,7 % no 49 miljoniem pasažieru, kas 2016. gadā pārvadāti ES piektajā noslogotākajā pasažieru lidostā, proti, Madrides Adolfo Suaresa Barahasas lidostā. Tika reģistrēts arī relatīvi augsts tādu pasažieru īpatsvars, kas izmantoja valsts iekšējos lidojumus uz Parīzes Orlī lidostu (45,3 % vietējo lidojumu), Romas Fjumičīno lidostu (30,0 %) un Barselonas lidostu (26,9 %), kā arī no tām.

4. diagramma. ES 28 dalībvalstu 15 lielākās lidostas, 2016. gads
(pārvadāto pasažieru (lidmašīnās iekāpušo un izkāpušo no tām) skaits miljonos)
Avots: Eurostat (avia_paoa)

Visās ES 28 dalībvalstīs kopumā tika pārvadāti 1,9 aviopasažieri uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā. Apvienotā Karaliste, dalībvalsts ar vislielāko aviopasažieru skaitu, ziņoja par 3,8 aviopasažieriem uz iedzīvotāju. Salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, gaisa transporta nozīme bija īpaši augsta salās, kurās cilvēki pavada atvaļinājumus, proti, Maltā un Kiprā (11,2 un 10,5 pārvadāti aviopasažieri uz iedzīvotāju 2016. gadā), kā arī Islandē (20,3 pasažieri uz iedzīvotāju) un Norvēģijā (7,2 pasažieri uz iedzīvotāju). Zemākie rādītāji tika reģistrēti Austrumeiropas un Baltijasjūras reģiona dalībvalstīs, proti, 2016. gadā katrā tika reģistrēti vidēji mazāk nekā 2,0 aviopasažieri uz iedzīvotāju.

5. diagramma. Aviopasažieru transports, 2006. un 2016. gads
(pasažieri uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (avia_paoc) un (demo_gind)

Jūras transporta pasažieri

Vērtējot pēc skaita uz iedzīvotāju, jūras pasažieru skaits, kuri ceļoja cauri ES 28 dalībvalstu ostām, 2016. gadā īpaši nemainījās, salīdzinājumā ar 2006. gadu. ES 28 dalībvalstīs kopumā tika reģistrēti 0,8 jūras pasažieri uz iedzīvotāju 2016. gadā, bet 2006. gadā atbilstošajā attiecībā tika reģistrēti 0,9 pasažieri uz iedzīvotāju.

6. diagramma. Jūras pasažieru pārvadājumi, 2006. un 2016. gads
(pasažieri uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (mar_pa_aa) un (demo_gind)

Salīdzinājumā ar valstu iedzīvotāju skaitu 2016. gadā pasažieru jūras pārvadājumiem bija īpaši liela nozīme Maltā (23,5 jūras transporta pasažieri uz iedzīvotāju), no tās būtiski atpaliek Igaunija (10,9 pasažieri uz iedzīvotāju), Dānija (7,3 pasažieri uz iedzīvotāju), Horvātija (7,1 pasažieris uz iedzīvotāju) un Grieķija (6,1 pasažieris uz iedzīvotāju); ar izņēmumu Somijā, Zviedrijā un Itālijā 2016. gadā katrā no pārējām ES dalībvalstīm tika reģistrēti mazāk nekā 0,6 jūras transporta pasažieri uz iedzīvotāju. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka Čehijas Republika, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija ir dalībvalstis, kam ir tikai sauszemes robežas, tādējādi tām nav jūras transporta.

Datu avots tabulām un diagrammām

Datu avoti

Lielākās daļas iekšzemes pasažieru transporta statistikas datu pamatā ir transportlīdzekļu kustība katrā no valstīm, par kurām sniedz ziņojumus, neatkarīgi no iesaistītā transportlīdzekļa valstspiederības (“teritorialitātes princips”). Šī iemesla dēļ pasažierkilometru (kas izsaka viena pasažiera pārvadāšanu viena kilometra attālumā) noteikšana parasti uzskatāma par uzticamāku mērīšanas mehānismu, jo pasažieru skaitīšana ietver lielāku dubultās skaitīšanas risku, jo īpaši starptautisko pārvadājumu jomā. ES dalībvalstīs izmantotā metodika nav saskaņota attiecībā uz pasažieru autotransportu.

Iekšzemes pasažieru transporta veidu sadalījumā izšķir pārvadājumus ar vieglajiem automobiļiem, tālsatiksmes autobusiem, autobusiem un trolejbusiem, kā arī vilcieniem; tie būtībā attiecas uz transportu valsts iekšējā teritorijā neatkarīgi no transportlīdzekļa valstiskās piederības. Pasažieru transporta veidu sadalījums ir katra veida īpatsvars (procentos), un tā pamatā ir dati, kas izteikti pasažierkilometros. Šajā rakstā iekšzemes pasažieru pārvadājumu kopums neietver vietējos gaisa un ūdens transporta pakalpojumus (iekšzemes aviācijas un jūras transportu).

Iekšzemes pasažieru pārvadājumu līmeni (pasažierkilometros) var arī atspoguļot attiecībā uz IKP; šajā rakstā rādītāju atspoguļo, pamatojoties uz reālo IKP 2005. atsauces gadā. Šis rādītājs sniedz informāciju par attiecību starp pasažieru pieprasījumu un ekonomikas apjomu un ļauj pārraudzīt pasažieru transporta pieprasījuma attīstību attiecībā pret ekonomisko izaugsmi.

Dzelzceļa pasažieri

Dzelzceļa transporta pasažieris ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas pārvietojas ar vilcienu. Dzelzceļa pasažieru dati nav attiecināmi uz Maltu un Kipru (vai Islandi), jo šajās valstīs nav dzelzceļu. Ikgadējie pasažieru statistikas dati saistībā ar valsts un starptautiskā mēroga dzelzceļa pārvadājumiem parasti attiecas tikai uz lielākiem dzelzceļa transporta uzņēmumiem, lai gan dažas valstis sniedz plašu informāciju par visiem dzelzceļa operatoriem.

Aviopasažieri

Gaisa transporta statistika attiecas uz valsts un starptautiskajiem pārvadājumiem un tiek izteikta ar pasažieru skaitu; informācija tiek ievākta par ieceļošanu un izceļošanu. Pārvadātie aviopasažieri ir visi pasažieri konkrētā lidojumā, kas tiek skaitīti tikai vienreiz, nevis atkārtoti katrā šā lidojuma atsevišķajā posmā. Aviopasažieri ir visi maksājošie un nemaksājošie pasažieri, kuru ceļojumi sākas vai beidzas lidostā, kas sniedz ziņojumu, kā arī tranzīta pasažieri, kuri pievienojas lidojumam vai to atstāj lidostā, kas sniedz ziņojumu, izņemot tiešā tranzīta pasažierus. Gaisa transporta statistikas datus vāc reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi gadā, lai gan šajā rakstā atspoguļo tikai reizi gadā vāktos datus. Gaisa transporta pasažieru statistikas dati ietver arī pasažieru komerclidojumu skaitu, kā arī informāciju par atsevišķajiem maršrutiem un pieejamo vietu skaitu. Ikgadējie dati ir pieejami par lielāko daļu ES dalībvalstu, sākot no 2003. gada.

Jūras pasažieri

Jūras transporta dati kopumā ir pieejami, sākot no 2001. gada, lai gan dažas ES dalībvalstis ir sniegušas datus kopš 1997. gada. Jūras transporta statistikas datus nesniedz Čehijas Republika, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija, jo šīm valstīm ir tikai sauszemes robežas un tajās nav jūras satiksmes; tas pats attiecas uz Lihtenšteinu un Šveici.

Jūras transporta pasažieris ir persona, kas ceļo pa jūru tirdzniecības kuģī; par pasažieriem netiek uzskatīti apkalpes locekļi, kā arī ceļojoši, taču nestrādājoši apkalpes locekļi, kuriem nav jāmaksā par ceļojumu. Tāpat par pasažieriem netiek uzskatīti zīdaiņi. Divkārša uzskaite var notikt, kad datus sniedz gan ienākšanas, gan atiešanas ostas; tā ir diezgan ierasta situācija attiecībā uz jūras transporta pasažieriem, jo jūras pārvadājumi parasti tiek veikti salīdzinoši nelielā attālumā.

Konteksts

ES transporta politikas mērķis ir nodrošināt, lai attieksmē pret pasažieriem, kas ceļo ES, tiktu nodrošināti vienādi pamatstandarti. Pasažieriem jau ir dažādas tiesības, kas aptver tādas atšķirīgas jomas kā: informācija par ceļojumu; rezervācijas un biļešu cenas; bagāžas bojājumi; kavējumi un atcelšana vai ar kompleksām brīvdienām saistītas grūtības. Ņemot to vērā, ES pieņem tiesību aktus, lai aizsargātu pasažieru tiesības saistībā ar dažādiem transporta veidiem:

  • Regula 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos; 2013. gada martā [Glossary:European Commission (EC)|Eiropas Komisija]] ierosināja pārskatīt šo regulu (COM(2013) 130 final), lai precizētu neskaidrības, ieviestu jaunas tiesības (piem., attiecībā uz pārcelšanu), stiprinātu gaisa pārvadātāju pārraudzību un līdzsvarotu finansiālo slogu;
  • Regula 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem;
  • Regula 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām;
  • Regula 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem.

Ir izstrādāti arī konkrēti noteikumi, lai garantētu, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošina nepieciešamās telpas un netaisnīgi neatsaka pārvadāšanu.

Eiropas Komisija 2011. gada decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas redzējums pasažieriem: paziņojums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos” (COM(2011) 898 final). Tajā atzinīgi novērtēja darbu, kas veikts, lai ieviestu pasažieru aizsardzības pasākumus visos transporta veidos, taču norādīja, ka pilns tiesību kopums nav pilnīgi ieviests. Paziņojuma mērķis ir konsolidēt pašreiz veikto darbu un virzīties uz tiesību saskaņotāku, efektīvāku un harmonizētāku piemērošanu, kā arī nodrošināt labāku izpratni pasažieru vidū.

Eiropas Komisija 2011. gada martā pieņēma balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011) 144 final). Šī visaptverošā stratēģija ietver ceļvedi ar 40 konkrētām iniciatīvām, lai 10 gados izveidotu konkurētspējīgu transporta sistēmu, kuras mērķis ir palielināt mobilitāti, likvidēt nopietnus šķēršļus galvenajās jomās un veicināt izaugsmi un nodarbinātību.

Plašāka informācija par Eiropas Komisijas priekšlikumiem transporta politikas iniciatīvu jomā ir sniegta ievadrakstā par transportu ES.

Tieša piekļuve

Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Vizualizācija




Transport, volume and modal split (t_tran_hv) (angļu valoda)
Volume of passenger transport relative to GDP (tsdtr240) (angļu valoda)
Modal split of passenger transport (tsdtr210) (angļu valoda)
Railway transport (t_rail) (angļu valoda)
Rail transport of passengers (ttr00015) (angļu valoda)
Air transport (t_avia) (angļu valoda)
Air transport of passengers (ttr00012) (angļu valoda)
Multimodal data (tran) (angļu valoda)
Transport, volume and modal split (tran_hv) (angļu valoda)
Volume of passenger transport relative to GDP (tran_hv_pstra) (angļu valoda)
Modal split of passenger transport (tran_hv_psmod) (angļu valoda)
Railway transport (rail) (angļu valoda)
Railway transport measurement - passengers (rail_pa) (angļu valoda)
Road transport (road) (angļu valoda)
Road transport measurement - passengers (road_pa) (angļu valoda)
Maritime transport (mar) (angļu valoda)
Maritime transport - passengers - detailed annual and quarterly results (mar_pa) (angļu valoda)
Air transport (avia) (angļu valoda)
Air transport measurement - passengers (avia_pa) (angļu valoda)

Atsauces rokasgrāmatas

Metodiskās piezīmes

ESMS metadatu datnes


Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Passenger_transport_statistics/lv&oldid=456741"