Statistics Explained

Archive:Migrācijas un migrantu statistika

Revision as of 11:17, 25 June 2018 by EXT-S-Allen (talk | contribs)


Dati iegūti: 2017. gada marta. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada oktobrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.
1. tabula. Imigrācija pēc pilsonības, 2015. gads
Avots: Eurostat (migr_imm1ctz)
1. diagramma. Imigranti, 2015. gads
(uz 1 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (migr_imm1ctz) un (migr_pop1ctz)
2. diagramma. Imigrantu sadalījums pēc pilsonības, 2015. gads
(% no visiem imigrantiem)
Avots: Eurostat (migr_imm2ctz)
2. tabula. Imigrācija pēc dzimšanas valsts, 2015. gads
Avots: Eurostat (migr_imm3ctb)
3. tabula. Imigrācija pēc iepriekšējās mītnes valsts, 2015. gads
Avots: Eurostat (migr_imm5prv)
3. diagramma. Imigrantu sadalījums pēc dzimuma, 2015. gads
(% no visiem imigrantiem)
Avots: Eurostat (migr_imm2ctz)
4. diagramma. Imigrantu vecuma struktūra pēc pilsonības, ES, 2015. gads
(%)
Avots: Eurostat (migr_imm2ctz)
4. tabula. Ārvalstīs dzimušie iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts, 2016. gada 1. janvāris
Avots: Eurostat (migr_pop3ctb)
5. tabula. Ārvalstnieki pēc pilsonības grupas, 2016. gada 1. janvāris
Avots: Eurostat (migr_pop1ctz)
5. diagramma. Ārvalstnieku īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū, 2016. gada 1. janvāris
(%)
Avots: Eurostat (migr_pop1ctz)
6. tabula. Galvenās ārvalstnieku / ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju pilsonības un dzimšanas valstis, 2016. gada 1. janvāris
(absolūtos skaitļos un procentos no kopējā ārvalstnieku / ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (migr_pop1ctz) un (migr_pop3ctb)
6. diagramma. To ES pilsoņu skaits, kuru parastā dzīvesvieta ir cita ES valsts, 2016. gada 1. janvāris
(milj.)
Avots: Eurostat (migr_pop1ctz)
7. diagramma. Valsts un ārvalstu iedzīvotāju vecuma struktūra, ES 28, 2016. gada 1. janvāris
(%)
Avots: Eurostat (migr_pop2ctz)
8. diagramma. ES dalībvalsts pilsonību ieguvušo cilvēku skaits, ES 28, 2009.–2015. gads
(tūkst.)
Avots: Eurostat (migr_acq)
7. tabula. Ziņotājas valsts pilsonību ieguvušo cilvēku skaits, 2015. gads
Avots: Eurostat (migr_acq)
9. diagramma. Naturalizācijas rādītājs, 2015. gads
(uz 100 ārvalstnieku)
Avots: Eurostat (migr_acq) un (migr_pop1ctz)

Šajā rakstā ir sniegta Eiropas Savienības (ES) statistika par starptautisko migrāciju, valstu pilsoņiem un ārvalstniekiem, kā arī dati par pilsonības iegūšanu. Migrāciju ietekmē ekonomisko, vides, politisko un sociālo faktoru apvienojums vai nu migranta izcelsmes valstī (dzinējfaktori) vai galamērķa valstī (pievilcējfaktori). Tiek uzskatīts, ka ES relatīvā ekonomiskā labklājība un politiskā stabilitāte vēsturiski ir bijis būtisks imigrācijas pievilcējfaktors.

Galamērķa valstīs starptautisko migrāciju var izmantot par instrumentu īpašu darbaspēka deficīta problēmu risināšanai darba tirgū. Tomēr gandrīz droši var apgalvot, ka ar migrāciju vien nebūs iespējams mainīt pašreizējo sabiedrības novecošanas tendenci, kas ir vērojama daudzos ES reģionos.

Galvenie statistikas rezultāti

Migrācijas plūsmas

Kopskaitā 2015. gadā 4,7 miljoni cilvēku imigrēja kādā no ES 28 dalībvalstīm un, kā liecina ziņojumi, vismaz 2,8 miljoni emigrantu atstāja kādu ES dalībvalsti. Šie kopējie rādītāji neatspoguļo migrācijas plūsmas uz ES / no tās kopumā, jo tie ietver arī plūsmas starp dažādām ES dalībvalstīm.

Pēc aplēsēm šo 4,7 miljonu imigrantu vidū 2015. gadā bija 2,4 miljoni trešo valstu pilsoņu, 1,4 miljoni cilvēku ar citas ES dalībvalsts (nevis tās, kurā tie imigrēja) pilsonību, aptuveni 860 tūkstoši cilvēku, kas migrēja uz tādu ES dalībvalsti, kuras pilsonība viņiem bija (piemēram, valstspiederīgie, kas atgriezās valstī, vai valstspiederīgie, kas bija dzimuši ārvalstīs), un aptuveni 19 tūkstoši bezvalstnieku.

Vislielākais paziņotais kopējais imigrantu skaits 2015. gadā bija Vācijai (1 543 800), tad Apvienotai Karalistei (631,5 tūkstoši), Francijai (363,9 tūkstoši), Spānijai (342,1 tūkstotis) un Itālijai (280,1 ;tūkstotis). Arī vislielākais paziņotais emigrantu skaits 2015. gadā bija Vācijai (347,2 tūkstoši), tad Spānijai (343,9 tūkstoši), Apvienotai Karalistei (299,2 tūkstoši), Francijai (298 tūkstoši) un Polijai (258,8 tūkstoši). Saskaņā ar ziņojumiem kopumā 17 no visām ES dalībvalstīm 2015. gadā imigrācija bija lielāka nekā emigrācija, bet Bulgārijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Horvātijā, Kiprā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā emigrantu skaits pārsniedza imigrantu skaitu.

Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais imigrācijas rādītājs 2015. gadā bija Luksemburgā (42 imigranti uz 1 000 cilvēku), Maltā (30 imigrantu uz 1 000 cilvēku), Austrijā un Vācijā (abās 19 imigrantu uz 1 000 cilvēku) — sk. 1. diagrammu. Visaugstākais emigrācijas rādītājs 2015. gadā tika reģistrēts Luksemburgā (22 emigranti uz 1 000 cilvēku), Kiprā (20 emigrantu uz 1 000 cilvēku) un Maltā (20 emigrantu uz 1 000 cilvēku).

Vislielākais relatīvais valstspiederīgo imigrantu (citiem vārdiem sakot, to imigrantu, kam ir tās ES dalībvalsts pilsonība, uz kuru tie migrēja) īpatsvars kopējā imigrantu skaitā 2015. gadā bija Rumānijā (87 % no visiem imigrantiem), Lietuvā (83 %), Ungārijā (56 %), Horvātijā (55 %), Latvijā (52 %), Igaunijā (52 %) un Portugālē (50 %). Šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kuras ziņoja par to, ka imigrējušie valstspiederīgie veido vairāk nekā pusi no kopējā imigrantu skaita — sk. 2. diagrammu. Savukārt Luksemburgā, Vācijā un Austrijā šis īpatsvars bija salīdzinoši neliels — valstspiederīgo imigrācija veidoja ne vairāk kā 5–6 % no šo valstu kopējā imigrācijas apjoma 2015. gadā.

Informāciju par pilsonību bieži izmanto, lai pētītu ārvalstu izcelsmes imigrantus. Tomēr, tā kā cilvēks dzīves laikā pilsonību var mainīt, ir lietderīgi analizēt arī informāciju pēc dzimšanas valsts. Visaugstākais valstī dzimušo imigrantu relatīvais īpatsvars kopējā imigrantu skaitā bija Lietuvā (74 % no visiem imigrantiem), Rumānijā (66 %) un Polijā (50 %). Savukārt Itālija, Spānija, Luksemburga, Austrija un Vācija ziņoja par salīdzinoši nelielu valstī dzimušo imigrantu īpatsvaru, proti, mazāk nekā 10 % no kopējā 2015. gada imigrācijas apjoma.

2015. gadā no trešām valstīm ES 28 imigrēja 2,7 miljoni cilvēku

2015. gadā no trešām valstīm ES 28 ieradās aptuveni 2,7 miljoni imigrantu. Turklāt 1,9 miljoni cilvēku, kuri iepriekš bija uzturējušies kādā ES dalībvalstī, migrēja uz citu dalībvalsti.

Analizējot migrāciju pēc iepriekšējās mītnes valsts, tika konstatēts, ka vislielākais to imigrantu īpatsvars, kuri nāk no kādas citas ES dalībvalsts, bija Luksemburgā (91 % no tās kopējā imigrantu skaita 2015. gadā), Slovākijā (80 %) un Rumānijā (71 %); salīdzinoši mazs īpatsvars bija Itālijā (26 % no visiem imigrantiem), kā arī Bulgārijā, Slovēnijā un Zviedrijā (visās — 28 %) — sk. 3. tabulu.

Aplūkojot ES dalībvalstīs ieradušos imigrantu sadalījumu pēc dzimuma 2015. gadā, var secināt, ka imigrējušo vīriešu bija nedaudz vairāk par imigrējušām sievietēm (56 % pret 44 %). Dalībvalsts, kas ziņoja par vislielāko imigrējušo vīriešu īpatsvaru, bija Vācija (63 %), bet par vislielāko imigrējušo sieviešu īpatsvaru ziņoja Kipra (57 %).

ES dalībvalstīs 2015. gadā iebraukušie imigranti vidēji bija daudz jaunāki nekā viņu galamērķa valsts vietējie iedzīvotāji kopumā. ES 28 dalībvalstu visu iedzīvotāju vidējais vecums 2016. gada 1. janvārī bija 42,6 gadi. Savukārt ES 28 valstīs ieceļojušo imigrantu vidējais vecums 2015. gadā bija 27,5 gadi.

Migranti

ES dalībvalstīs 2016. gada 1. janvārī dzīvoja 35,1 miljons cilvēku, kas bija dzimuši ārpus ES 28, un 19,3 miljoni cilvēku, kas bija dzimuši citā ES dalībvalstī , nevis tajā, kurā tie bija pastāvīgie iedzīvotāji. Vienīgi Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Slovākijā un Kiprā to cilvēku skaits, kas bija dzimuši citās ES dalībvalstīs, bija lielāks nekā ārpus ES 28 dzimušo skaits.

2016. gada 1. janvārī ES 28 dzīvoja 20,7 miljoni trešo valstu pilsoņu un 35,1 miljons ārpus ES dzimušu cilvēku

To cilvēku skaits 2016. gada 1. janvārī, kuri dzīvoja ES dalībvalstī un kuriem bija trešās valsts pilsonība, bija 20,7 miljoni, kas ir 4,1 % no visa ES 28 iedzīvotāju skaita. Turklāt 2016. gada 1. janvārī kādā no ES dalībvalstīm dzīvoja kopskaitā 16,0 miljoni cilvēku, kuriem bija kādas citas ES dalībvalsts pilsonība.

Absolūtā izteiksmē vislielākais ES dalībvalstīs dzīvojošo ārvalstnieku skaits 2016. gada 1. janvārī bija Vācijā (8,7 miljoni cilvēku), Apvienotajā Karalistē (5,6 miljoni), Itālijā (5,0 miljoni), Spānijā (4,4 miljoni) un Francijā (4,4 miljoni). Ārvalstnieki šajās piecās dalībvalstīs kopumā veidoja 76 % no kopējā visās ES dalībvalstīs dzīvojošo ārvalstnieku skaita, un šajās piecās dalībvalstīs arī dzīvoja 63 % no visiem ES 28 iedzīvotājiem.

Relatīvā izteiksmē ES dalībvalsts ar vislielāko ārvalstnieku īpatsvaru bija Luksemburga — ārvalstnieki veidoja 47 % no tās iedzīvotāju kopskaita. Liels ārvalstnieku īpatsvars (10 % vai vairāk no iedzīvotāju skaita) bija arī Kiprā, Igaunijā, Latvijā, Austrijā, Īrijā, Beļģijā un Vācijā.

Vairumā ES dalībvalstu lielākā daļa ārvalstnieku bija trešo valstu pilsoņi (sk. 5. tabulu); pretēja situācija bija tikai Beļģijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē. Latvijā un Igaunijā trešo valstu pilsoņu īpatsvars ir īpaši liels tāpēc, ka tajās ir daudz atzīto nepilsoņu (tie galvenokārt ir bijušās Padomju Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo šo valstu teritorijā un nav ieguvuši nevienas citas valsts pilsonību).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju un Luksemburgu, trešās valstīs dzimušo cilvēku skaits bija lielāks nekā to cilvēku skaits, kuriem ir trešās valsts pilsonība.

6. tabulā ir sniegts kopsavilkums par piecām galvenajām ārvalstu pilsoņu un ārvalstīs dzimušu cilvēku grupām ES dalībvalstīs un EBTA valstīs (atkarībā no datu pieejamības).

Rumānijas, Polijas, Itālijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes pilsoņi bija piecas lielākās to ES pilsoņu grupas, kas 2016. gadā dzīvoja citās ES dalībvalstīs (sk. 6. diagrammu).

Iedzīvotāju vecuma struktūras analīze liecina, ka ES 28 kopumā ārvalstu iedzīvotāji bija jaunāki nekā valsts iedzīvotāji. Salīdzinot ārvalstnieku sadalījumu pēc vecuma ar valsts iedzīvotāju sadalījumu pēc vecuma, var secināt, ka ārvalstnieku vidū ir proporcionāli vairāk salīdzinoši jaunu darbspējīgā vecuma pieaugušo. 2016. gada 1. janvārī valsts iedzīvotāju vidējais vecums ES 28 bija 44 gadi, savukārt ES dzīvojošo ārvalstnieku vidējais vecums bija 36 gadi.

Pilsonības iegūšana

Pilsonību 2015. gadā ieguva par 5 % mazāk cilvēku

2015. gadā ES dalībvalsts pilsonību ieguva 841,2 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5 % mazāk nekā 2014. gadā. Šis sarukums tika novērots pēc vēl viena secīga samazinājuma gada.

Itālijā bija vislielākais 2015. gadā pilsonību ieguvušo cilvēku skaits — 178,0 tūkstoši (jeb 21 % no ES 28 kopumā). Nākamais lielākais pilsonību ieguvušo cilvēku īpatsvars bija Apvienotajā Karalistē (118,0 tūkstoši), Spānijā (114,4 tūkstoši), Francijā (113,6 tūkstoši) un Vācijā (110,1 tūkstotis).

Absolūtā izteiksmē vislielākais pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu tika novērots Itālijā, kur Itālijas pilsonība tika piešķirta par 48 100 vairāk iedzīvotāju; nākamais lielākais pieaugums bija Beļģijā (8,3 tūkstoši) un Francijā (8,0 tūkstoši). Turpretī absolūtā izteiksmē vislielākais samazinājums tika novērots Spānijā (Spānijas pilsonība tika piešķirta par 91,5 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā 2014. gadā), Īrijā (7,5 tūkstoši) un Grieķijā (7,0 tūkstoši).

Bieži izmantots rādītājs ir “naturalizācijas rādītājs”, kas šeit tiek definēts kā attiecība starp to personu kopējo skaitu, kam piešķirta pilsonība, un ārvalstnieku skaitu tā paša gada sākumā. ES dalībvalsts ar vislielāko naturalizācijas rādītāju 2015. gadā bija Zviedrija (pilsonība piešķirta 6,7 cilvēkiem uz 100 ārvalstnieku), nākamā ir Portugāle un Polija (pilsonība piešķirta attiecīgi 5,2 un 3,7 cilvēkiem uz 100 ārvalstnieku).

ES pilsonību 2015. gadā ieguva aptuveni 727,2 tūkstoši kādā ES dalībvalstī dzīvojošu trešo valstu pilsoņu, kas ir par 8 % mazāk nekā 2014. gadā. Trešo valstu pilsoņi veidoja 86 % no visiem 2015. gadā ES dalībvalsts pilsonību ieguvušajiem cilvēkiem. Šie jaunie ES 28 pilsoņi galvenokārt bija no Āfrikas (31 % no pilsonību ieguvušo kopskaita), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas (14 %), Āzijas (21 %) un ES 28 nepiederīgām Eiropas daļām (20 %). To ES dalībvalstu pilsoņus skaits, kuri ieguva citas ES dalībvalsts pilsonību, sasniedza 104,9 tūkstošus, kas ir 12 % no kopskaita. Absolūtā izteiksmē lielākās to ES 28 pilsoņu grupas, kuri ieguva kādas citas ES dalībvalsts pilsonību, bija Rumānijas pilsoņi, kas kļuva par Itālijas (14,4 tūkstoši cilvēku) vai Vācijas (3,0 tūkstoši cilvēku) pilsoņiem, Polijas pilsoņi, kas kļuva par Vācijas (5,9 tūkstoši cilvēku) vai Apvienotās Karalistes (3,8 tūkstoši cilvēku) pilsoņiem, Itālijas pilsoņi, kas kļuva par Vācijas (3,4 tūkstoši cilvēku) vai Beļģijas (1,1 tūkstotis cilvēku) pilsoņiem, Portugāles pilsoņi, kas kļuva par Francijas (3,1 tūkstotis cilvēku) vai Luksemburgas (1,2 tūkstoši cilvēku) pilsoņiem, Bulgārijas pilsoņi, kas kļuva par Vācijas (1,7 tūkstoši cilvēku) vai Itālijas (1,1 tūkstotis cilvēku) pilsoņiem, Grieķijas pilsoņi, kas kļuva par Vācijas pilsoņiem (3,0 tūkstoši cilvēku), un Horvātijas pilsoņi, kas kļuva par Vācijas pilsoņiem (3,3 tūkstoši cilvēku).

Luksemburgā un Ungārijā vairumā jauno gadījumu pilsonība tika piešķirta citu ES dalībvalstu pilsoņiem. Luksemburgā visvairāk pilsonība tika piešķirta Portugāles pilsoņiem, tad Francijas, Itālijas, Vācijas un Beļģijas pilsoņiem, savukārt Ungārijā ES valstspiederīgie, kas ieguva pilsonību, bija gandrīz tikai Rumānijas pilsoņi.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā vislielākā ES dalībvalstu jauno pilsoņu grupa bija Marokas pilsoņi (86,1 tūkstotis, kas atbilst 10,2 % no visiem pilsonību ieguvušajiem), nākamās grupas bija Albānijas (48,4 tūkstoši jeb 5,7 %), Turcijas (35,0 tūkstoši jeb 4,2 %), Indijas (31,0 tūkstotis jeb 3,7 %) un Pakistānas (26,3 tūkstoši jeb 3,1 %) pilsoņi. Salīdzinājumā ar 2014. gadu kādas ES dalībvalsts pilsonību ieguvušo Marokas pilsoņu skaits pieauga par 7,1 %. Procentuāli visvairāk Marokas pilsoņu ieguva jauno pilsonību Itālijā (38 %), Spānijā (28 %) vai Francijā (22 %).

Datu avoti un pieejamība

Emigrācijas apjomu ir īpaši sarežģīti novērtēt; ir grūtāk uzskaitīt tos cilvēkus, kas atstāj valsti, nekā tos, kas ierodas valstī. Analīze, kurā tika salīdzināti ES dalībvalstu imigrācijas un emigrācijas dati par 2015. gadu (spoguļstatistika), apstiprināja, ka tā tas ir daudzās valstīs; tāpēc šajā rakstā galvenokārt ir aplūkoti imigrācijas dati.

Eurostat sagatavo statistikas datus par virkni jautājumu, kas ir saistīti ar starptautiskās migrācijas plūsmām, ārvalstnieku skaitu un pilsonības iegūšanu. ES dalībvalstu statistikas iestādes šos datus vāc katru gadu un pēc tam tos iesniedz Eurostat.

Datu vākšanas pamats

Kopš 2008. gada migrācijas, pilsonības un patvēruma datu vākšana notiek, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 862/2007; Regulā (ES) Nr. 351/2010, ar ko īsteno iepriekš minēto regulu, ir noteikts, ka ES, EBTA un kandidātvalstu grupas analizē tādas, kādas tās ir pārskata gada 1. janvārī, un to sastāvs ir tāds, kā noteikts pārskata gada 1. janvārī. Tas nosaka statistikas pamatrādītāju kopumu attiecībā uz starptautiskās migrācijas plūsmām, ārvalstnieku skaitu, pilsonības iegūšanu, uzturēšanās atļaujām, patvērumu un pasākumiem nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās novēršanai. Lai gan ES dalībvalstis var turpināt izmantot jebkādus attiecīgus datus atbilstoši datu pieejamībai valstī un valstī īstenotajai praksei, saskaņā ar minēto regulu savākto statistikas datu pamatā jābūt vienotām definīcijām un jēdzieniem. Lielākajai daļai ES dalībvalstu statistikas izveides pamatā ir administratīvo datu avoti, piemēram, iedzīvotāju reģistri, ārvalstnieku reģistri, uzturēšanās vai darba atļauju reģistri, veselības apdrošināšanas reģistri un nodokļu reģistri. Dažas valstis, lai sagatavotu statistikas datus par migrāciju, izmanto spoguļstatistiku, izlases veida apsekojumus vai novērtējuma metodes. Ir paredzams, ka regulas īstenošanas rezultātā pieaugs migrācijas un pilsonības statistikas datu pieejamība un salīdzināmība.

Datus par pilsonības iegūšanu parasti sagatavo, izmantojot administratīvās sistēmas. Ir paredzams, ka regulas īstenošanas rezultātā pieaugs migrācijas un pilsonības statistikas datu pieejamība un salīdzināmība.

Kā norādīts Regulas (EK) Nr. 862/2007 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, tiek uzskaitīti tie imigranti, kuri uzturas (vai kuri, domājams, uzturēsies) ES dalībvalsts teritorijā vismaz 12 mēnešus, kā arī emigranti, kas dzīvo ārvalstīs ilgāk nekā 12 mēnešus. Tāpēc Eurostat savāktie dati attiecas uz 12 mēnešu vai ilgāku migrāciju, tādējādi jēdziens “migranti“ attiecas uz cilvēkiem, kas ir migrējuši uz gadu vai ilgāku periodu, kā arī cilvēkiem, kas migrējuši uz nenoteiktu laiku.

Attiecībā uz vecuma definīcijām migrācijas plūsmu kontekstā ir jāņem vērā, ka 2015. gada dati attiecas uz respondentu jau sasniegto vecumu vai vecumu pārskata gada beigās visām ES dalībvalstīm, izņemot Īriju, Grieķiju, Austriju, Rumāniju, Slovēniju un Apvienoto Karalisti (par šīm valstīm dati attiecas uz respondentu pilno vecumu vai vecumu iepriekšējā dzimšanas dienā).

Dalībvalstis un EBTA valstis sadalījumā pēc tā, vai tās ir vai nav iekļāvušas patvēruma meklētājus un bēgļus tajos datos par iedzīvotājiem, ko tās demogrāfijas datu vienotās vākšanas ietvaros par 2015. pārskata gadu sniegušas Eurostat

Iedzīvotāju skaits 01.01.2016. Iekļauti Nav iekļauti
Patvēruma meklētāji, kam attiecīgā valsts ir parastā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Apvienotā Karaliste, Šveice Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Dānija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
Bēgļi, kam attiecīgā valsts ir parastā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice

Piezīme: Norvēģijas datos nav iekļauti patvēruma meklētāji un bēgļi bez uzturēšanās atļaujas.


Dalībvalstis un EBTA valstis sadalījumā pēc tā, vai tās ir vai nav iekļāvušas patvēruma meklētājus un bēgļus tajos datos par migrāciju, ko tās demogrāfijas datu vienotās vākšanas ietvaros par 2015. pārskata gadu sniegušas Eurostat

Migrācija, 2015. gads Iekļauti Nav iekļauti
Patvēruma meklētāji, kam attiecīgā valsts ir parastā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Apvienotā Karaliste, Šveice Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Īrija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
Bēgļi, kam attiecīgā valsts ir parastā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice Kipra

Piezīme: Norvēģijas datos nav iekļauti patvēruma meklētāji un bēgļi bez uzturēšanās atļaujas.

'Bēgļi' ir ne vien personas, kam piešķirts bēgļa statuss (kā definēts Direktīvas 2011/95/EK 2. panta e) punktā atbilstoši izpratnei, kas noteikta 1. pantā 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, kura grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu), bet arī personas, kam piešķirta alternatīvā aizsardzība (kā definēta Direktīvas 2011/95/EK 2. panta g) punktā), un personas, uz kurām attiecas lēmums, ar ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem par starptautisko aizsardzību atļauj uzturēties valstī humanitāru apsvērumu dēļ.

Patvēruma meklētājs: pirmreizējs patvēruma pieteikums attiecas uz konkrētu valsti, un tam nav noteikts konkrēts termiņš. Tāpēc patvēruma meklētājs pirmoreiz var iesniegt pieteikumu noteiktā valstī un pēc tam atkārtoti to iesniegt kā pirmreizēja pieteikuma iesniedzējs jebkurā citā valstī. Ja patvēruma meklētājs pēc jebkāda laikposma atkārtoti iesniedz pieteikumu tajā pašā valstī, viņu vairs neuzskata par pirmreizēja pieteikuma iesniedzēju.

Datus par pilsonības iegūšanu vāc Eurostat saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurā teikts: “Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) statistiku par (..) [to] personu skaitu, kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā un kas[kuri] pārskata periodā [gadā] ieguvušas dalībvalsts pilsonību, (..) sadalītu pēc (..) attiecīgo personu iepriekšējās pilsonības un pēc tā, vai personas agrāk bijušas bezvalstnieki.”

Attiecībā uz pilsonības iegūšanas vecuma definīcijām ir jāņem vērā, ka 2015. gada dati attiecas uz respondentu jau sasniegto vecumu vai vecumu pārskata gada beigās visām ES dalībvalstīm, izņemot Vāciju, Grieķiju, Austriju, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Apvienoto Karalisti (par šīm valstīm dati attiecas uz respondentu pilno vecumu vai vecumu iepriekšējā dzimšanas dienā).

Jēdziens “naturalizācijas rādītājs” būtu jālieto piesardzīgi, jo skaitītājs ietver visus pilsonības iegūšanas veidus, ne tikai valstī dzīvojošu atbilstīgu ārvalstnieku naturalizāciju, un saucējs ietver visus ārvalstniekus, ne tikai tos, kuriem ir tiesības pretendēt uz pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Konteksts

ES dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības brīvi ceļot un pārvietoties ES iekšējās robežās. Migrācijas politika Eiropas Savienībā saistībā ar trešo valstu pilsoņiem aizvien vairāk ir vērsta uz konkrētam profilam atbilstošu migrantu piesaistīšanu, un tās mērķis nereti ir kompensēt īpašu prasmju trūkumu. Atlasi var veikt, pamatojoties uz valodu prasmi, darba pieredzi, izglītību un vecumu. Atlasi var veikt arī darba devēji, lai migrantiem, ierodoties valstī, jau uzreiz būtu darbs.

Imigrācijas politika bieži vien ir vērsta ne vien uz darbā pieņemšanas veicināšanu, bet arī uz diviem citiem mērķiem: pirmkārt, novērst neatļautu migrāciju un tādu migrantu nelikumīgu nodarbināšanu, kuriem nav atļauts strādāt, un, otrkārt, veicināt imigrantu integrāciju sabiedrībā. Ir mobilizēti ievērojami resursi, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecības tīklus ES.

Daži no svarīgākajiem imigrācijas jomā pieņemtajiem tiesību aktiem:

Eiropas Komisijā par Eiropas migrācijas politiku ir atbildīgs Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts. Eiropas Komisija 2005. gadā ar Zaļo grāmatu par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai (angļu valoda) (COM(2004) 811 galīgā redakcija) atsāka diskusijas par nepieciešamību pēc kopēja noteikumu kopuma saistībā ar ekonomisko migrantu uzņemšanu, kā rezultātā 2005. gada beigās tika pieņemts “Legālās migrācijas politikas plāns” (COM(2005) 669 galīgā redakcija). 2006. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātēm (COM(2006) 402 galīgā redakcija), kura mērķis ir rast līdzsvaru starp drošību un indivīdu pamattiesībām visos nelegālās imigrācijas procesa posmos. 2007. gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar “Trešo gada ziņojumu par migrāciju un integrāciju” (COM(2007) 512 galīgā redakcija). Eiropas Komisijas 2008. gada oktobrī pieņemtajā paziņojumā tika uzsvērts, cik svarīga ir vispārējās pieejas migrācijas jautājumiem nostiprināšana: koordinācijas, saskaņotības un sinerģijas uzlabošana (COM(2008) 611 galīgā redakcija) kā ārējās un attīstības politikas aspekts. Stokholmas programma, ko ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009. gada decembrī, nosaka satvaru un virkni principu nepārtrauktai Eiropas politikas izstrādei tieslietu un iekšlietu jomā 2010.–2014. gadā; ar migrāciju saistīti jautājumi ir būtiska šīs programmas daļa. Lai ieviestu izmaiņas, par kurām tika panākta vienošanās, Eiropas Komisija 2010. gadā pieņēma rīcības plānu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010) 171 galīgā redakcija).

2013. gada maijā Eiropas Komisija publicēja 2013. gada ES pilsonības ziņojumu (angļu valoda) (COM(2013) 269 final). Ziņojumā bija norādīts, ka ES pilsonība sniedz jaunas tiesības un iespējas. Tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā ir ļoti cieši saistītas ar ES pilsonību. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas un to, ka tagad ceļot ir kļuvis vienkāršāk, pārvietošanās brīvība eiropiešiem ļauj paplašināt redzesloku ārpus valsts robežām, uz īsāku vai ilgāku laiku atstāt savu valsti, izbraukt no ES dalībvalstīm un iebraukt tajās, lai strādātu, studētu vai stažētos, ceļotu darījumu vai atpūtas nolūkos vai iepirktos ārvalstīs. Brīva pārvietošanās var palielināt sociālo un kultūras mijiedarbību Eiropas Savienībā, kā arī stiprināt saites ES pilsoņu starpā. Turklāt, iekšējiem šķēršļiem tiekot neatlaidīgi mazinātiem, brīva pārvietošanās var arī radīt savstarpēju ekonomisko labumu uzņēmumiem un patērētājiem, tostarp tiem, kuri paliek mājās.

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā iepazīstināja ar Eiropas programmu migrācijas jomā (angļu valoda) (COM(2015) 240 final), kurā ir izklāstīti tūlītēji pasākumi, kas jāveic, lai reaģētu uz krīzes situāciju Vidusjūras reģionā, kā arī darbības, kas jāveic nākamajos gados, lai labāk pārvaldītu migrāciju visos tās aspektos.

2016. gada jūnijā tika publicēts Eiropas migrācijas tīkla (angļu valoda) gada ziņojums par imigrāciju un patvērumu (angļu valoda) (2015). Tas sniedz pārskatu par galvenajiem notikumiem tiesību aktu un politikas jomā ES kopumā un dalībvalstīs. Tas ir izsmeļošs dokuments un aptver visus migrācijas un patvēruma politikas aspektus, kas ir Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (angļu valoda) un ES aģentūru kompetencē.

Leģislatīvi dokumenti: European Agenda on Migration (angļu valoda).

Preses materiāli: European Agenda on Migration (angļu valoda).

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Migration and citizenship data (angļu valoda)
International migration (t_migr_int) (angļu valoda)
Immigration (tps00176) (angļu valoda)
Emigration (tps00177) (angļu valoda)
Acquisition of citizenship (tps00024) (angļu valoda)
Population (t_demo_pop) (angļu valoda)
Population without the citizenship of the reporting country (tps00157) (angļu valoda)
Foreign-born population (tps00178) (angļu valoda)

Datubāze

Migration and citizenship data (angļu valoda)
Immigration (migr_immi) (angļu valoda)
Immigration by age and sex (migr_imm8) (angļu valoda)
Immigration by five year age group, sex, and citizenship (migr_imm1ctz) (angļu valoda)
Immigration by five year age group, sex and country of birth (migr_imm3ctb) (angļu valoda)
Immigration by age , sex and broad group of citizenship (migr_imm2ctz) (angļu valoda)
Immigration by age, sex and broad group of country of birth (migr_imm4ctb) (angļu valoda)
Immigration by sex, citizenship and broad group of country of birth (migr_imm6ctz) (angļu valoda)
Immigration by sex, country of birth and broad group of citizenship (migr_imm7ctb) (angļu valoda)
Immigration by five year age group, sex, and country of previous residence (migr_imm5prv) (angļu valoda)
Immigration by age group, sex and level of human development of the country of citizenship (migr_imm9ctz) (angļu valoda)
Immigration by age group, sex and level of human development of the country of birth (migr_imm10ctb) (angļu valoda)
Immigration by age group, sex and level of human development of the country of previous residence (migr_imm11prv) (angļu valoda)
Emigration (migr_emi) (angļu valoda)
Emigration by age and sex (migr_emi2) (angļu valoda)
Emigration by five year age group, sex and citizenship (migr_emi1ctz) (angļu valoda)
Emigration by five year age group, sex and country of birth (migr_emi4ctb) (angļu valoda)
Emigration by five year age group, sex, and country of next usual residence (migr_emi3nxt) (angļu valoda)
Acquisition and loss of citizenship (migr_acqn) (angļu valoda)
Acquisition of citizenship by sex, age group and former citizenship (migr_acq) (angļu valoda)
Residents who acquired citizenship as a share of residents non-citizens by former citizenship and sex(%) (migr_acqs) (angļu valoda)
Acquisition of citizenship by sex, age group and level of human development of former citizenship (migr_acq1ctz) (angļu valoda)
Loss of citizenship by sex and new citizenship (migr_lct) (angļu valoda)

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Ārējas saites


Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Migrācijas_un_migrantu_statistika&oldid=391170"