Archive:Digitālās ekonomikas un sabiedrības statistika — mājsaimniecības un fiziskas personas

Dati iegūti 2017. gada februārī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada oktobrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam ES 28 dalībvalstīs 2007.–2016. gadā
(% no visām mājsaimniecībām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_h) un (isoc_ci_it_h)

2. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam 2011. un 2016. gadā
(% no visām mājsaimniecībām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

3. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam pēc urbanizācijas līmeņa 2016. gadā
(% no visām mājsaimniecībām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

4. diagramma. Interneta lietošanas biežums 2016. gadā
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

5. diagramma. Personas, kas izmantoja portatīvo datoru vai mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darbavietas, 2012. un 2016. gads
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots:'’ Eurostat (isoc_ci_im_i)

6. diagramma. Personas, kas lietoja internetu, lai iesaistītos sociālajos tīklos, 2016. gads
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots:'’ Eurostat (isoc_bde15cua)

7. diagramma. Tādu personu īpatsvars, kas internetā nesniedza personas datus, 2016. gads
(% no personām, kas lietoja internetu iepriekšējā gadā)
Informācijas avots:'’ Eurostat (isoc_cisci_prv)

8. diagramma. Sīkdatņu un pārlūkprogrammu iestatījumu izmantošana 2016. gadā
(% no personām, kas lietoja internetu iepriekšējā gadā)
Informācijas avots:'’ Eurostat (isoc_cisci_prv)

9. diagramma. Personas, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma veikšanas internetā pasūtījušas preces vai pakalpojumus privātai lietošanai, 2012. un 2016. gads
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Informācijas avots:'’ Eurostat (isoc_ec_ibuy)

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem informācijas sabiedrības information society (angļu valoda) aspektiem Eiropas Savienībā (ES), galveno uzmanību pievēršot fizisku personu un mājsaimniecību piekļuvei informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un šo tehnoloģiju lietošanai mājsaimniecību un fizisku personu vidū. Informācijas sabiedrības attīstība tiek uzskatīta par īpaši svarīgu, lai apmierinātu sabiedrības un ES ekonomikas vajadzības.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) dažādos veidos ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi gan darbā, gan mājās, piemēram, kad notiek saziņa tiešsaistē vai preču vai pakalpojumu iegāde internetā. ES šajā jomā ir izstrādājusi virkni politikas virzienu, sākot ar veselu nozaru, piemēram, e-komercijas, regulējumu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.

Galvenie statistikas rezultāti

Piekļuve internetam

IKT kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairumam (55 %) mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties, 2012. gadā pārsniedzot trīs ceturtdaļas, bet 2014. gadā — četras piektdaļas. 2016. gadā to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ES 28 dalībvalstīs bija piekļuve internetam, palielinājās vēl par 2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2015. gadu un sasniedza 85 % — par 30 procentpunktiem augstāk nekā 2007. gadā.

Plaši izplatīts un izmaksu ziņā pieejams platjoslas pieslēgums ir viens no zinošas un informētas sabiedrības veicināšanas līdzekļiem. Visās ES dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, to 2016. gadā izmantoja 83 % mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs — kopš 2007. gada (42 %) īpatsvars palielinājies aptuveni 2 reizes, skatīt 1. diagrammu.

Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (97 %) 2016. gadā reģistrēts Luksemburgā un Nīderlandē (sk. 2. diagrammu), savukārt Dānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Vācija un Somija ziņoja, ka 2016. gadā piekļuve internetam bija vairāk nekā deviņām no desmit mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars ES dalībvalstu vidū reģistrēts Bulgārijā (64 %). Tomēr Bulgārijā, kā arī Spānijā un Grieķijā mājsaimniecību piekļuve internetam strauji palielinājās — to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve internetam, no 2011. gada līdz 2016. gadam palielinājās par 19 procentpunktiem, tas bija straujākais palielinājums ES dalībvalstu vidū (izņemot Rumāniju, kas ziņoja par pārtraukumu sērijā), lai gan to pārspēja Turcija, kurā no 2012. gada līdz 2016. gadam tika reģistrēts palielinājums par 29 procentpunktiem. Kā jau bija gaidāms, salīdzinoši neliels palielinājums reģistrēts vairākās dalībvalstīs, kurās mājsaimniecību piekļuve internetam jau bija pietuvojusies maksimālajam līmenim, piemēram, Zviedrijā, Nīderlandē, Dānijā un Luksemburgā, kā arī Norvēģijā un Islandē (jaunākie dati attiecas uz 2014. gadu). Savukārt Slovēnijā no 2011. gada līdz 2016. gadam reģistrēts ceturtais zemākais palielinājums (5 procentpunkti), lai gan tajā bija salīdzinoši zems piekļuves internetam īpatsvars (78 % 2016. gadā).

3. diagrammā redzams, ka attiecībā uz piekļuvi internetam ES 28 dalībvalstīs zināmā mērā vērojamas atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām. Mājsaimniecībām lielpilsētās, kā arī pilsētās un piepilsētās bija salīdzinoši augsti piekļuves rādītāji, proti, 88 % lielpilsētās un 86 % pilsētās un piepilsētās, taču lauku teritorijās piekļuves internetam rādītāji bija nedaudz zemāki (80 %). ES 21 dalībvalstī to mājsaimniecību īpatsvars lauku teritorijās, kurām bija piekļuve internetam, bija mazāka nekā attiecīgais mājsaimniecību īpatsvars lielpilsētās vai pilsētās un piepilsētās. Atšķirības starp lauku teritorijām un pārējiem diviem teritoriju veidiem bija īpaši izteiktas Grieķijā, Portugālē, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā un Lietuvā. Lai gan Igaunijā un Latvijā piekļuves internetam īpatsvars bija lielāks lielpilsētās, nebija atšķirību starp pilsētu un piepilsētu teritoriju un lauku teritoriju to mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir piekļuve internetam. Luksemburgā, Beļģijā un Apvienotajā Karalistē situācija bija pretēja biežāk sastopamajai, jo to mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija piekļuve internetam, lauku teritorijās bija augstāks nekā lielpilsētās vai pilsētās un piepilsētās. Nīderlandē un Dānijā visu triju veidu teritorijās bija vērojami salīdzinoši augsti īpatsvara rādītāji.

Interneta lietošana

2016. gada sākumā vairāk nekā četras piektdaļas (82 %) no visiem ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu (vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms apsekojuma dienas). Internetu lietoja vismaz deviņi no desmit Dānijas, Luksemburgas, Apvienotās Karalistes, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Vācijas iedzīvotājiem. Savukārt nedaudz vairāk kā divas trešdaļas visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lietoja Portugālē (70 %), Grieķijā un Itālijā (abās 69 %); šī daļa bija vēl mazāka Rumānijā (60 %) un Bulgārijā (59 %).

To ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kas nekad nebija lietojuši internetu, 2016. gadā bija 14 % (par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā) — samazinājums no 37 % 2007. gadā un 24 % 2011. gadā.

Vairāk nekā divas trešdaļas (71 %) ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju 2016. gadā lietoja internetu katru dienu (sk. 4. diagrammu), vēl 8 % lietoja internetu vismaz reizi nedēļā (taču ne katru dienu). Internetu regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja 79 % iedzīvotāju. Tādu iedzīvotāju (to, kuri bija lietojuši internetu iepriekšējos trīs mēnešos) īpatsvars, kas internetu lietoja katru dienu, bija vidēji 87 % ES 28 dalībvalstīs un ES dalībvalstu starpā svārstījās no 71 % Rumānijā, 78 % Polijā un 79 % Čehijā līdz 92 % Dānijā, 93 % Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, 95 % Luksemburgā un 96 % Itālijā. Arī Norvēģija (95 %) un Islande (95 %, 2014. gada dati) ziņoja par augstu interneta ikdienas lietotāju īpatsvaru visu interneta lietotāju vidū.

5. diagrammā parādīts mobilā interneta izmantojums, proti, piekļuve internetam ārpus mājām vai darbavietas, kā arī interneta lietošana portatīvajā datorā vai mobilajā ierīcē, izmantojot mobilo tālruņu tīklu vai bezvadu savienojumu. Diagrammā salīdzināti 2012. gada dati, kad 36 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ES 28 dalībvalstīs izmantoja mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam, un 2016. gada dati, kad šis rādītājs bija palielinājies līdz 59 %. Visbiežāk lietotās mobilās ierīces interneta savienojuma izveidošanai bija mobilie tālruņi vai viedtālruņi, klēpjdatori un planšetdatori.

Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Somijā tika reģistrēts lielākais mobilā interneta lietotāju īpatsvars 2016. gadā — šajās valstīs vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja mobilo internetu; augstākais rādītājs, proti, 82 %, bija Dānijā; rādītājs Norvēģijā bija līdzīgs (80 %). Turpretī mazāk nekā puse Latvijas, Grieķijas, Bulgārijas, Lietuvas un Rumānijas iedzīvotāju lietoja internetu ārpus mājām vai darbavietas; šis īpatsvars bija tikai 32 % Polijā un 29 % Itālijā.

Viena no izplatītākajām darbībām tiešsaistē ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā bija iesaistīšanās sociālajos tīklos; skatīt 6. diagrammu. Vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus, piemēram, tādas vietnes kā Facebook vai Twitter.

Aptuveni divas trešdaļas (66–70 %) Ungārijas, Luksemburgas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Zviedrijas iedzīvotāju izmantoja sociālo tīklu vietnes, Dānijā to īpatsvars sasniedza 74 %, Norvēģijā — 76 %, bet Islandē — 83 % (2014. gada dati). Savukārt bija divas ES dalībvalstis, kurās šādas vietnes izmantoja ne vairāk kā 4 no 10 iedzīvotājiem, proti, Francija (40 %) un Slovēnija (38 %).

Privātums un personas identitātes aizsardzība

Vērojamas atšķirības ES dalībvalstu starpā saistībā ar to, kā interneta lietotāji pārvaldīja piekļuvi saviem personas datiem internetā 2016. gadā. Vairāk nekā ceturtdaļa (28 %) ES 28 dalībvalstu interneta lietotāju nesniedza personas datus internetā; šīs īpatsvars svārstījās no tikai 8 % Luksemburgā līdz pusei vai vairāk Bulgārijā, Portugālē un Rumānijā (sk. 7. diagrammu). Vairāk nekā 70 % ES 28 dalībvalstu interneta lietotāju tiešsaistē sniedza noteiktus personas datus, turklāt daudzi lietotāji veica dažādus pasākumus, lai kontrolētu piekļuvi šiem personas datiem internetā. Gandrīz puse (46 %) no visiem interneta lietotājiem atteicās atļaut personas datu izmantošanu reklāmai, un divas piektdaļas (40 %) ierobežoja piekļuvi savam profilam vai saturam sociālo tīklu vietnēs. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (37 %) interneta lietotāju lasīja paziņojumus par privātuma politiku pirms personas datu sniegšanas, bet tikai nedaudz mazāk par trešdaļu (31 %) ierobežoja piekļuvi savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.

2016. gadā 71 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas bija lietojuši internetu iepriekšējos 12 mēnešos, zināja, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu personas internetā. Informētība par to bija nedaudz lielāka (74 %) jaunāku lietotāju vidū (16–24 gadi) un zemāka (64 %) vecāku lietotāju vidū (55–74 gadi). Tikai nedaudz vairāk par trešdaļu (35 %) lietotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ziņoja, ka viņi ir mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu (sk. 8. diagrammu).

ES dalībvalstu vidū interneta lietotāji Nīderlandē (89 %), Vācijā un Somijā (abās 85 %) bija visvairāk informēti par to, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu viņu tiešsaistes darbības. Informētības līmenis bija augsts arī Dānijā (81 %), Horvātijā (78 %), Itālijā (77 %), Luksemburgā un Austrijā (abās 76 %). Turpretī par to bija informēta mazāk nekā puse interneta lietotāju Rumānijā (38 %), Latvijā (47 %) un Kiprā (48 %); par zemu informētības līmeni ziņoja arī Turcija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (abās 30 %). To interneta lietotāju īpatsvars, kas bija mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu, pārsniedza pusi (54 %) tikai vienā dalībvalstī — Luksemburgā. Turpretī to bija darījusi mazāk nekā piektdaļa interneta lietotāju Čehijas Republikā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā un Latvijā, kā arī Turcijā.

Preču un pakalpojumu pasūtīšana vai iegāde

ES 28 dalībvalstīs turpināja palielināties to cilvēku īpatsvars vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kuri internetā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām, 2016.& gadā īpatsvars sasniedza 55 %, kas ir par 11 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2012. gadu (sk. 9. diagrammu). Aptuveni trīs ceturtdaļas Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas iedzīvotāju 2016. gadā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, šis īpatsvars bija vēl augstāks Luksemburgā (78 %), Dānijā (82 %) un Apvienotajā Karalistē (83 %). Turpretī īpatsvars bija mazāks par 30 % Itālijā un Kiprā, 17 % Bulgārijā un 12 % Rumānijā.

Izņemot četras ES dalībvalstis (kas ziņoja par pārtraukumu sērijā), to iedzīvotāju īpatsvara lielākais pieaugums, kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, no 2012. gada līdz 2016. gadam bija vērojams Čehijas Republikā (15 procentpunkti). Kā bija gaidāms, mazāks pieaugums (2 procentpunkti) bija vērojams Somijā un Zviedrijā, kur to iedzīvotāju procentuālā daļa, kas pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē, jau bija salīdzinoši augsta salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm; šāda tendence bija vērojama arī Norvēģijā.

Datu avoti un pieejamība

Straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās nozarēs rada problēmas statistikas jomā. Ņemot to vērā, šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai izpildītu jaunas ar datiem saistītas prasības. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinoši vērtētu IKT virzīto izaugsmi, gan novērojot pamata mainīgo lielumu pārmaiņas laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan šis apsekojums sākotnēji bija veltīts piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, tā tvērums vēlāk tika paplašināts, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldi un e-komerciju) un sociāli ekonomisku analīzi (piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, atšķirības vecuma, izglītības un nodarbinātības situācijas ziņā). Pielāgots arī apsekojuma tvērums attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai ņemtu vērā jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus galalietotājiem.

Apsekojuma par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām atsauces periods ir katra gada pirmais ceturksnis; vairumā valstu apsekojumu veic katra gada otrajā ceturksnī. Privātuma un personas identitātes aizsardzības modulis bija daļa no 2016. gada apsekojuma.

Tvērums un definīcijas

Mājsaimniecību apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši nosūtot e-pasta vēstuli.

Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir personas, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojušas internetu vidēji vismaz reizi nedēļā.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās vadu tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārraidi lielā ātrumā. Par platjoslas līnijām uzskata tādas, kuru jauda ir augstāka par ISDN, t. i., vienāda ar vai lielāka par 144 kbit/s. Piekļuvei internetam mājās visbiežāk lieto galddatorus un portatīvos datorus, lai gan pēdējā laikā vērojama attīstība citu internetam pieslēdzamu tehnoloģijā jomā.

Mobilā interneta lietošana ir interneta lietošana ārpus mājām vai darbavietas portatīvajos datoros vai mobilajās ierīcēs, izmantojot mobilo tālruņu tīklus vai bezvadu savienojumus.

Fizisku personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz 12 mēnešiem pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas apmešanās vietas vai ceļojumu rezervācijas, finanšu ieguldījumu, telesakaru pakalpojumu, video spēļu vai programmatūras iegādi, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša samaksa. Nav iekļautas preces un pakalpojumi, ko, izmantojot internetu, iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem, SMS vai MMS īsziņām.

Konteksts

Eiropas Komisija 2015. gada maijā pieņēma digitālā vienotā tirgus stratēģiju (COM(2015) 192 final) kā vienu no 10 galvenajām politikas prioritātēm. Stratēģijā bija iekļautas 16 iniciatīvas, kas aptvēra trīs plašus pīlārus, proti, labākas piekļuves precēm un pakalpojumiem veicināšanu tiešsaistē visā Eiropā, optimālas vides izveidi digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai, kā arī digitālās ekonomikas kā izaugsmes iespējamā virzītājspēka pilnīgas izmantošanas nodrošināšanu Eiropas ekonomikā un rūpniecībā. Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā “Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” (COM(2016) 710) Eiropas Komisija ierosināja ātri virzīt uz priekšu jau iesniegtos priekšlikumus un pārskatīt gūtos panākumus virzībā uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

Vērtējot piekļuvi internetam un tā lietojumu, platjoslas tehnoloģijas uzskatāmas par svarīgām, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārraidīt lielu datu apjomu un saglabāt atvērtas piekļuves līnijas. Ātrdarbīga un ļoti ātra platjoslas interneta izmantošana patiesi ir uzskatāma par galveno rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Lai gan ciparu abonentlīnijas (DSL) joprojām ir galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids ES, to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana, kļūst arvien izplatītākas.

Eiropas Komisija izstrādā vairākas iniciatīvas, lai sekmētu darbaspēka IKT prasmes, saistībā ar plašāku programmu labākai prasmju uzlabošanai, prasmju pieprasījuma prognozēšanai un prasmju piedāvājuma saskaņošanai ar pieprasījumu. Lai palielinātu IKT speciālistu pieejamību darba tirgū, Eiropas Komisija ir izveidojusi Grand Coalition for Digital Jobs (angļu valoda), kas ir ES mēroga partnerība, kuras mērķis ir izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai mazinātu grūtības, kas ir saistītas ar IKT speciālistu nolīgšanu darbā.

Eiropas Komisija 2016. gada 10. jūnijā pieņēma jaunu dokumentu Skills Agenda for Europe (angļu valoda), kuras mērķis ir veicināt vairākas darbības, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem ir pieejama pareizā apmācība, pareizās prasmes un pareizais atbalsts, un tādējādi garantētu prasmes, kas nepieciešamas mūsdienīgā darba vidē, tostarp veicinātu digitālās prasmes. (angļu valoda)