Archive:Noziedzības statistika

Dati iegūti 2017. gada maijā. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada oktobrī.

1. diagramma. Policijas reģistrētie izvarošanas un seksuālās varmācības gadījumi, tīšas slepkavības un uzbrukumi, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2015. gads
(2008 = 100)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

2. diagramma. Policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu, zādzību, zādzību ar ielaušanos un ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistītu prettiesisku darbību skaits, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2015. gads
(2008 = 100)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

3. diagramma. Policijas reģistrētie seksuālās vardarbības gadījumi, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2015. gads
(2008 = 100)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

4. diagramma. Policijas reģistrētie seksuālās vardarbības gadījumi pēc personu juridiskā statusa un dzimuma, ES 28 dalībvalstis, 2015. gads
(% no kopskaita)
Avots: Eurostat (crim_hom_soff)

5. diagramma. Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2015. gads
(2008 = 100)
Avots: Eurostat (crim_just_job)

6. diagramma. Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki pēc dzimuma, ES 28 dalībvalstis, 2015. gads
(% no kopskaita)
Avots: Eurostat (crim_just_job)

7. diagramma. Ieslodzīto skaits, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2015. gads
(2008 = 100)
Avots: Eurostat (crim_pris_age) un (crim_pris_ctz)

Šajā rakstā sniegta statistika par noziegumiem Eiropas Savienībā (ES), pamatojoties uz oficiālajiem datiem par policijas reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Rakstā aplūkoti arī dati par kriminālās tiesvedības sistēmas darbiniekiem un ieslodzīto skaitu. Jāņem vērā, ka, nosakot ES 28 dalībvalstu kopējos rādītājus  aprēķinos iekļautas tikai tās valstis, kuras sniegušas pilnīgus datus par 2008.–2015. gadu. Tas nozīmē, ka, analizējot vairākus noziegumu veidus, viena vai vairākas valstis ir izslēgtas no aprēķiniem datu trūkuma dēļ.

Galvenie statistikas rezultāti

Ar seksuālo vardarbību nesaistīti noziegumi

Tīša slepkavība

Tīša slepkavība ir definēta kā gadījums, kad persona prettiesiski un mērķtiecīgi izraisa citas personas nāvi, tostarp nopietna vardarbība, kā rezultātā iestājusies nāve, un teroristu uzbrukums, kad ir bojā gājušie. Dati neattiecas uz slepkavības mēģinājumu, slepkavību bez iepriekšēja nodoma, tiesībaizsardzības amatpersonu izraisītiem nāves gadījumiem, attaisnojamu nonāvēšanu pašaizsardzības nolūkā un bruņota konflikta rezultātā iestājušās nāves gadījumiem. Par tīšām slepkavībām ES jurisdikcijās tiek ziņots diezgan konsekventi, un tīšas slepkavības definīcija starp valstīm atšķiras mazāk nekā citu veidu noziegumu definīcijas.

Tīšu slepkavību skaits 2008.–2014. gadā pastāvīgi samazinājās, taču 2015. gadā atkal palielinājās (sk. 1. diagramma). Tīšo slepkavību kopējais skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Nīderlandi, Angliju un Velsu (Apvienotā Karaliste) un Skotiju (Apvienotā Karaliste)) 2015. gadā bija 4528 gadījumi — par 19,6 % mazāk nekā 2008. gadā (5634 gadījumi), bet par 4,3 % vairāk nekā 2014. gadā (4340 gadījumi).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto tīšu slepkavību skaits ir norādīts 1. detalizētajā tabulā.

Uzbrukums

Uzbrukums ir fiziska citas personas ķermeņa aizskaršana, kā rezultātā rodas nopietni miesas bojājumi. Tas neattiecas uz seksuālu aizskaršanu / seksuālu varmācību, draudiem un sišanu / sišanu ar dūrēm. Tas neattiecas arī uz uzbrukumiem, kā rezultātā iestājusies nāve.

Policijas reģistrēto uzbrukumu kopskaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Poliju un Skotiju (Apvienotā Karaliste)) 2008.–2013. gadā samazinājās gandrīz par 40 %, savukārt 2014. gadā uzbrukumu kopskaits palielinājās par 3,6 % un 2015. gadā — par 6,6 % (sk. 1. diagrammu). Tehniskās izmaiņas ierobežo salīdzināšanas iespējas visā periodā, jo īpaši tas attiecas uz datiem par Vāciju no 2008. gada līdz 2009. gadam un datiem par Zviedriju un Portugāli no 2009. gada līdz 2010. gadam.

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto uzbrukumu skaits ir norādīts 2. detalizētajā tabulā.

Laupīšana

Laupīšana šā raksta izpratnē ir gadījums, kad, apspiežot pretošanos ar spēku vai draudiem lietot spēku, personai tiek nozagts īpašums. Datos par laupīšanām būtu jāiekļauj arī dati par aplaupīšanu uz ielas un zādzību, taču būtu jāizslēdz dati par kabatzādzībām un izspiešanu.

Pēc sākotnējā samazinājuma laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Skotiju (AK)) palielinājās līdz 2011. gadam un pēc tam būtiski — par aptuveni vienu piekto daļu — samazinājās no 2013. gada līdz 2015. gadam (sk. 2. diagrammu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ir norādīts 3. detalizētajā tabulā.

Personas nolaupīšana

Personas nolaupīšana ir pretlikumīga personas vai personu turēšana nebrīvē pret tās/to gribu (tostarp ar spēku, draudiem, krāpšanu vai vilināšanu), lai par tās/to atbrīvošanu pieprasītu nelikumīgu labumu vai kādu citu saimniecisku labumu, vai citu materiālu ieguvumu vai lai piespiestu kādu kaut ko darīt vai nedarīt. Šī definīcija neattiecas uz strīdiem par bērna aizgādību.

Pēc salīdzinoši stabila perioda no 2009. gada līdz 2012. gadam šo noziedzīgo nodarījumu skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Dāniju, Rumāniju, Zviedriju un Skotiju (AK)) palielinājās laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam. Neseno pieaugumu galvenokārt izraisījuši Francijas un Apvienotās Karalistes dati. Lielākajā daļā citu valstu līdzīga tendence netika novērota. Vācijas dati norāda uz salīdzinoši stabilu līmeni no 2009. gada līdz 2015. gadam, taču nebija salīdzināmi 2008. un 2009. gada dati, un tas ietekmēja arī ES 28 dalībvalstu koprādītāju.

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto personas nolaupīšanas gadījumu skaits ir norādīts 4. detalizētajā tabulā.

Zādzība

Zādzība ir īpašuma atņemšana personai vai organizācijai bez spēka lietošanas un ar nolūku ieguvumu paturēt. Šā raksta izpratnē zādzība neietver zādzību ar ielaušanos, ielaušanos, laupīšanu un mehānisko transportlīdzekļu zādzības.

Policijas reģistrēto zādzību skaits 2010.–2015. gadā ES 28 dalībvalstīs (izņemot Latviju un Skotiju (AK)) saglabājās relatīvi stabils. Attiecībā uz Vācijas un Francijas datiem 2008.–2009. gadā tika veiktas metodiskas izmaiņas, kas ietekmē vispārējo salīdzināmību par šiem gadiem. Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam konstatēta pārliecinoša lejupēja tendence.

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto zādzību skaits ir norādīts 5. detalizētajā tabulā.

Zādzība ar ielaušanos

Zādzība ar ielaušanos ir neatļauta piekļūšana ēkas, mājokļa vai citu telpu daļai. Tā ietver spēka vai viltotu atslēgu izmantošanu, lai nozagtu mantas (ielaušanās un iekļūšana), apzagtu māju, dzīvokli vai citu mājokli, rūpnīcu, veikalu, biroju vai militāru iestādi. Tā neietver automašīnu, konteineru, tirdzniecības automātu, autostāvvietu maksas automātu un iežogotu pļavu vai teritoriju apzagšanu.

Policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Igauniju, Itāliju, Latviju, Lietuvu un Skotiju (AK)) nedaudz palielinājās 2008.–2011. gadā, un pēc tam laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam bija vērojama lejupēja tendence. Jaunākie dati (sk. 2. diagrammu) liecina, ka zādzību ar ielaušanos skaits 2015. gadā samazinājās par 5 %. Laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam zādzību ar ielaušanos skaits samazinājās Apvienotajā Karalistē (par 31 % Anglijā un par 24 % Ziemeļīrijā), savukārt šādu zādzību skaits palielinājās Vācijā (19 %) un Francijā (24 %).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos skaits ir norādīts 6. detalizētajā tabulā.

Ar narkotikām saistītas prettiesiskas darbības

Ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistītas prettiesiskas darbības ir nelikumīga to turēšana, audzēšana, ražošana, piegāde, pārvadāšana, importēšana, eksportēšana, finansēšana un citas ar narkotikām saistītas operācijas, kas nav saistītas tikai ar personiskai lietošanai paredzētām narkotikām.

2009. gadā policijas reģistrēto ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistīto prettiesisko darbību skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Skotiju (AK)) pieauga par 3,2 %, bet pēc tam 2009.–2014. gadā bija diezgan stabils. Visjaunākie pieejamie dati liecina, ka šī tendence turpinājās arī 2015. gadā — noziedzīgo nodarījumu skaits bija gandrīz tāds pats kā iepriekšējā gadā, tas bija samazinājies par 1,7 % (sk. 2. diagrammu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistīto prettiesisko darbību skaits ir norādīts 7. detalizētajā tabulā.

Seksuālā vardarbība

Seksuālā vardarbība ietver izvarošanu un citus seksuālās varmācības gadījumus. Izvarošana ir dzimumakts bez apzinātas piekrišanas, savukārt seksuāla varmācība ir seksuāla vardarbība, kas nenonāk līdz izvarošanai. Seksuāla varmācība ir negribēta seksuāla rakstura darbība, mēģinājums izdarīt seksuāla rakstura darbību vai kontakts vai komunikācija ar seksuālu uzmākšanos, kas nenonāk līdz izvarošanai. Tā ietver arī seksuālu varmācību ar fizisku kontaktu vai bez tā, tostarp seksuālu varmācību pret apreibinošu vielu iespaidā esošu personu, seksuālu varmācību pret laulāto pret tā gribu, seksuālu varmācību pret bezpalīdzīgu personu, negribētu apgrābstīšanu vai glāstīšanu, uzmākšanos un seksuāla rakstura draudus. Būtu jāņem vērā, ka dati attiecas tikai uz policijas reģistrētiem gadījumiem.

Laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam seksuālās vardarbības gadījumu skaits ES (izņemot Itāliju, Latviju, Luksemburgu, Poliju, Slovākiju, Angliju, Velsu un Skotiju (AK)) samazinājās par 9,1 %. 2009. un 2010. gadā seksuālās vardarbības gadījumu skaits samazinājās, bet 2010.–2014. gadā acīmredzami palielinājās, savukārt 2015. gadā atkal nedaudz samazinājās par 0,9 %.

Dati par izvarošanu liecina, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam izvarošanas gadījumu skaits palielinājies par 47 % (izņemot Itāliju un Skotiju (AK)). Novēroto ES izvarošanas gadījumu skaita rādītāju pieaugumu īpaši ietekmē dati par Angliju un Velsu (AK) (+173 % 2008.–2015. gadā). Seksuālās varmācības gadījumu skaita samazinājumu ES līmenī galvenokārt ietekmēja Vācijas rādītāji, kuri 2009.–2010. gadā nav salīdzināmi (sk. 3. diagrammu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto seksuālās vardarbības, izvarošanas un seksuālās varmācības gadījumu kopskaits ir norādīts 8., 9. un 10. detalizētajā tabulā.

Sadalījums pēc dzimuma

4. diagrammā ir redzams policijas reģistrēto, ar seksuālo vardarbību saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits upuru, aizdomās turēto, personu, pret kurām ierosināta krimināllieta, un notiesāto personu dzimuma ziņā. Lielākā daļa seksuālās vardarbības upuru (85,8 %) ir sievietes, savukārt aizdomās turētie (96,5 ) un noziedznieki (98,3 %) pārsvarā ir vīrieši. Jāņem vērā, ka vairāk datu trūkst par rādītājiem sadalījumā pēc dzimuma nekā par kopsavilkuma rādītājiem.

Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki

Šajā rakstā ietvertā analīze attiecas uz katra gada 31. decembra datiem par policistu, profesionālu tiesnešu un pieaugušo cietumos strādājošo cietumu darbinieku skaitu.

Policisti ir valsts iestāžu darbinieki, kuru galvenais uzdevums ir novērst, konstatēt un izmeklēt noziegumus un aizturēt iespējamos noziedzniekus. Šī definīcija neattiecas uz atbalsta darbiniekiem, piemēram, sekretāriem un lietvežiem. Profesionāli tiesneši ir gan pilnas, gan nepilnas slodzes oficiāli praktizējoši juristi, kas ir pieņemti darbā tiesneša pienākumu pildīšanai un kas par to saņem atalgojumu. Tie ir pilnvaroti izskatīt civillietas, krimināllietas un citas lietas, tostarp lietas apelācijas tiesās, un pieņemt nolēmumus tiesā. Šajā kategorijā neietilpst tiesneši, kas nav šā amata profesionāļi, piemēram, tiesas piesēdētāji un miertiesneši. Pieaugušo cietumu darbinieku skaits ir to personu skaits, kas nodarbinātas brīvības atņemšanas vai labošanas iestādēs; šajā skaitā ietverts vadības, aprūpes, uzraudzības un citu darbinieku skaits, piemēram, to darbinieku skaits, kas ir iesaistīti cietuma uzturēšanā vai ieslodzīto ēdināšanā.

5. attēlā redzamas kriminālās tiesvedības sistēmas dažādu posmu (policijas, tiesu un cietumu) darbinieku skaita jaunākās izmaiņas.

Policistu kopskaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Vāciju, Itāliju, Īriju un Latviju) 2010.–2013. gadā samazinājās, bet 2014. gadā atkal palielinājās. 2015. gadā policistu skaits atkal samazinājās par 1,2 %. Profesionālu tiesnešu skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju, Bulgāriju, Vāciju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Angliju un Velsu (AK) un Ziemeļīriju (AK)) 2008.–2015. gadā pastāvīgi pieauga — kopumā par 5,6 %. Atšķirībā no profesionālo tiesnešu skaita, kas pakāpeniski palielinājās, darbinieku skaits pieaugušo cietumos ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Franciju, Latviju, Luksemburgu, Nīderlandi un Zviedriju) laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam kopumā samazinājās par 8,9 %.

Kopējais policistu skaits atsevišķās jurisdikcijās ir norādīts 11. detalizētajā tabulā, bet profesionālu tiesnešu un darbinieku kopskaits pieaugušo cietumos — attiecīgi 14. un 17. tabulā.

Sadalījums pēc dzimuma

ES kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieku sadalījums pēc dzimuma bija ļoti nesamērīgs (sk. 6. diagrammu) — sieviešu īpatsvars bija pārāk mazs policijas un cietumu dienestos, bet pārāk liels profesionālo tiesnešu vidū.

2015. gadā sieviešu īpatsvars policistu vidū ES 28 dalībvalstīs (dati pieejami tikai par 14 jurisdikcijām) bija 20,3 %. Pieaugušo cietumos strādājošo sieviešu procentuālā daļa bija nedaudz lielāka, proti, viena ceturtā daļa no kopskaita ES 28 dalībvalstīs (dati pieejami tikai par 12 jurisdikcijām), un šis īpatsvars 2008.–2015. gadā saglabājās relatīvi stabils. Turpretī profesionālu tiesnešu vairākums bija sievietes — 62,1 % no kopskaita ES 28 dalībvalstīs (dati pieejami par 16 jurisdikcijām) 2015. gadā.

12. un 13. detalizētajā tabulā ir uzrādīts policistu vīriešu un policistu sieviešu skaits, 15. un 16. tabulā — tiesnešu vīriešu un tiesnešu sieviešu skaits, bet 18. un 19. tabulā — darbinieku un darbinieču skaits pieaugušo cietumos.

Ieslodzīto skaits

Dati par Ieslodzīto skaitu attiecas uz visām cietuma pārvaldes pakļautībā esošajām brīvības atņemšanas iestādēm, izņemot aizturēšanas centrus, kuros tiek aizturēti ārvalstu pilsoņi, līdz tiek izskatīts jautājums par viņu imigrācijas statusu, un aizturēšanas centrus, kuros tiek aizturēti ārvalstu pilsoņi, kas valstī uzturas nelikumīgi.

Laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ieslodzīto kopskaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju) ik gadu nedaudz palielinājās, bet pēc tam samazinājās — 2013. gadā par 3,6 %, 2014. gadā par 3,5 % un 2015. gadā par 2,9 %. Ieslodzīto skaits 2015. gadā bija par 6,4 % mazāks nekā 2008. gadā (sk. 7. diagrammu).

To ieslodzīto skaits, kuriem ir ārvalstu pilsonība (tostarp citas ES dalībvalsts pilsonība), ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju, Vāciju, Igauniju, Maltu un Zviedriju) 2009. un 2010. gadā pieauga nedaudz straujāk, bet jau no 2011. gada atkal samazinājās. Līdz 2015. gadam tas bija par 12,2 % mazāks nekā 2008. gadā.

Turpretī nepilngadīgo ieslodzīto skaits ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju, Vāciju un Spāniju) 2008.–2015. gadā būtiski saruka. To ietekmēja galvenokārt šādu ieslodzīto skaita samazinājums Polijā un Apvienotajā Karalistē. Aplūkotajā periodā nepilngadīgo ieslodzīto skaits ik gadu samazinājās vismaz par 4 %, tādējādi kopumā 2008.–2015. gadā to skaits saruka par 47,6 %. Nepilngadīgo ieslodzīto skaits visvairāk samazinājās 2014. gadā, proti, par 14,3 %.

20. detalizētajā tabulā ir norādīts ieslodzīto kopskaits atsevišķās jurisdikcijās, 23. tabulā — nepilngadīgo ieslodzīto skaits, bet 24. un 25. tabulā ir norādīts ieslodzīto skaits pēc pilsonības (valsts un ārvalstu pilsoņi).

Sadalījums pēc dzimuma

ES 28 dalībvalstīs (izņemot Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Franciju, Horvātiju, Austriju, Portugāli, Slovākiju un Zviedriju) lielākā daļa ieslodzīto ir vīrieši — 2015. gadā 94 % no visiem ieslodzītajiem, un kopš 2008. gada šī proporcija ir saglabājusies relatīvi stabila.

Ieslodzīto vīriešu un ieslodzīto sieviešu skaits ir norādīts 21. un 22. detalizētajā tabulā.

Datu avoti un pieejamība

Šajā rakstā atspoguļoto datu pamatā ir Eurostat un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) (angļu val.) kopīgajā datu vākšanā savāktie dati. UNODC izstrādātais noziedzības tendenču apsekojums papildināts ar Eurostat pieprasītiem datiem. Pamatdatus sagatavojušas dalībvalstu iestādes, proti, policija, prokuratūra, tiesas un ieslodzījuma vietas, un dati lielākoties paziņoti kā kopsavilkuma rādītāji par kalendāro gadu. Dati paziņoti par katru jurisdikciju, piemēram, Apvienotajā Karalistē ir trīs jurisdikcijas: Anglijas un Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas jurisdikcija. Saīsinot tiek lietots vārds “valsts” attiecībā uz ģeogrāfisku vienību.

Paziņojot datus par noziedzību, pēc iespējas būtu jāizmanto standarta definīcijas, kā arī būtu jāsniedz sīki izstrādāta informācija par novirzēm. Šādas novirzes bieži vien nozīmē to, ka dažādu valstu dati neatspoguļo vienādus rādītājus, lai gan tos apzīmē vienādi. Katras valsts dati var būt lieliski piemēroti valsts statistikai, taču mazākā mērā derīgi starptautiskiem salīdzinājumiem. Eurostat sadarbībā ar ES un dalībvalstu iestādēm pastāvīgi strādā, lai uzlabotu noziedzības statistikas salīdzināmību. Šajā darbā ļoti būtiska nozīme ir klasifikācijas sistēmai The International Classification of Crime for Statistical Purposes (angļu val.).

Noziedzības dati ir oficiāli rādītāji, kuru pamatā ir administratīvie reģistri. Jāņem vērā, ka noziedzības statistika, kuras pamatā ir policijas reģistri, neietver noziedzīgus nodarījumus, kas policijai nav paziņoti. Izdarot secinājumus par noziedzību, pamatojoties uz šādiem datiem, būtu jāņem vērā vairāki faktori, tostarp

• tiesību sistēma, tiesībaizsardzības un kriminālās tiesvedības sistēma;
• paziņoto un (policijas) reģistrēto noziegumu īpatsvars;
• atšķirības attiecībā uz brīdi, par kuru tiek veidota noziedzības statistika (kad par noziegumu paziņo policijai, kad ir identificēti aizdomās turētie u. c.);
• noziedzīgu nodarījumu uzskaites metodes (vairākkārtēju noziedzīgu nodarījumu, vairākkārtēju upuru gadījumos);
• atšķirības izpratnē par to, kuri noziedzīgi nodarījumi tiek iekļauti valsts noziedzīgu nodarījumu kategorijās.

Arī datus par ieslodzīto skaitu var ietekmēt vairāki faktori, tostarp

• tiesās izskatīto lietu skaits;
• to notiesāto procentuālā daļa, kuriem piespriests ieslodzījums;
• piespriestā soda ilgums;
• pirmstiesas apcietinājumā turēto personu skaits;
• apsekojuma periods un datums, amnestija u. c.

No dažādām jurisdikcijām iegūtas noziedzības statistikas salīdzināšana var būt maldinoša, ja nav pietiekamu zināšanu par vietējiem datiem un metodēm. Šajā rakstā tiešs jurisdikciju salīdzinājums nav veikts, bet tā vietā uzmanība ir pievērsta situācijas izmaiņām laika gaitā. Šādu salīdzinājumu pamatā ir pieņēmums, ka valstu datu reģistrēšanas sistēmas laika gaitā būtiski nemainās. Taču noziedzības statistikas acīmredzamas izmaiņas reizēm nosaka izmaiņas metodēs vai definīcijās.

Analizējot ES 28 dalībvalstu laikrindas, tiek ņemtas vērā tikai tās jurisdikcijas, par kurām ir pieejami dati attiecībā uz visu aplūkoto periodu (2008.–2015. gads). ES 28 dalībvalstu rādītāji ne vienmēr atspoguļo datus par visām valstīm, jo trūkst datu par vienu vai vairākiem gadiem vai valstīm.

Par ES 28 dalībvalstīm iegūtie kopējie rezultāti neatspoguļo izmaiņas atsevišķās valstīs, tāpēc dati par atsevišķām valstīm ir sniegti virknē īpašu detalizētu tabulu (angļu val.), kā arī datubāzē (angļu val.). Turklāt sīki izstrādāta informācija par katru valsti ir pieejama metadatos (angļu val.).

Lai noteiktu tendences, ir aprēķināti rādītāji:

• I_t = (C_t/C₀) * 100 rādītāja vērtība t gadam;
• C_t = par t gadu reģistrētā vērtība;
• C₀ = atsauces gadā (šeit — 2008. gads) reģistrētā vērtība.

Kopējiem rādītājiem, kas iegūti no administratīvajiem reģistriem, nepiemīt tāda statistiskā nenoteiktība, kāda piemīt izlases veida apsekojumiem. Taču, interpretējot arī nelielus skaitļus, nelielus īpatsvara rādītājus un īstermiņa izmaiņas, būtu vēlams izmantot būtisku papildu informāciju. Piemēram, mazās valstīs slepkavību rādītāji katru gadu var būtiski mainīties, taču vienlaikus tie var neatspoguļot noziedzības tendenču izmaiņas.

Datubāze (angļu val.) ietver Eurostat un UNODC 2008.–2015. gada kopīgās datu vākšanas precīzus rezultātus un saistītos metadatus. Ir pieejamas arī tabulas par laikposmu no 1993. gada līdz 2007. gadam, kurās sniegta informācija par ierobežotāku skaitu noziedzīgu nodarījumu. Par laikposmu no 1950. gada līdz 1993. gadam dati par policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaitu pieejami par dažām valstīm. Kā norādīts iepriekš, lai veiktu valstu salīdzinājumu, lietotājiem ir ļoti ieteicams papildus izmantot metadatu datnes, kā arī valstu avotus.

Konteksts

Noziedzība un tiesiskums ir regulāri iztirzāti temati publiskajās debatēs, un par tiem pastāvīgi interesējas plašsaziņas līdzekļi, politiķi, organizācijas un plašāka sabiedrība. Eurostat vāc un piedāvā statistiku par noziedzību un kriminālās tiesvedības administrēšanu. Vispārējais mērķis ir efektīvi nodrošināt politikas izstrādei nepieciešamās informācijas un analīzes pieejamību Eiropas sabiedrībai. 2004. gada Hāgas programmā Eurostat tika uzdots sagatavot salīdzināmu statistiku par noziedzību un kriminālo tiesvedību. Arī 2010. gada Stokholmas programmā uzsvērta noziedzības statistikas nepieciešamība. Stratēģiskajos rīcības plānos izklāstīti konkrēti veicamie uzdevumi, parasti — piecu gadu periodiem; sk. saites sadaļā “Cita informācija”.

Skatiet arī

• Publiskie izdevumi policijai, tiesām un ieslodzījuma vietām: Government expenditure on public order and safety (angļu val.)
• Viktimizācija un noziedzīgu nodarījumu biežums: Physical safety, quality of life indicator (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

• Crime and criminal justice statistics main page (angļu val.)

Publikācijas

• Noziedzības un kriminālās tiesvedības statistika par 2008.–2013. gaduStatistics in Focus Nr. 3/2015 (angļu val.), publicēts 2015. gada decembrī
• Noziedzības un kriminālās tiesvedības statistika par 2006.–2009. gadu Statistics in Focus Nr. 6/2012 (angļu val.), publicēts 2012. gada 18. janvārī
• Noziedzības un kriminālās tiesvedības statistika par 2008. gadu Statistics in Focus Nr. 58/2010 (angļu val.), publicēts 2010. gada 29. novembrī

Datubāze

• Crime and criminal justice (angļu val.)

Metodika / Metadati

• Crime and Criminal Justice Statistics — ESMS metadatu datne — crim_esms (angļu val.)
• Crime and Criminal Justice Statistics — Methodological guide for users (angļu val.)
• Crime and Criminal Justice Statistics — Reference Metadata at Country Level (angļu val.)
• Crime and Criminal Justice Statistics — Summary quality report on the 2016 data collection (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība: DIAGRAMMAS (angļu val.)
• Noziedzība un kriminālā tiesvedība: TABULAS (angļu val.)

Cita informācija

• Rīcības plāns 2006.–2010. gadam
• Action Plan 2011-2015 (angļu val.)

Ārējas saites

• Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (angļu val.)
• Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (angļu val.)
• European Sourcebook of Crime and Criminal Justice Statistics (angļu val.)
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (angļu val.)
• Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (angļu val.)
• ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (angļu val.)