Statistics Explained

Archive:Tūrisma statistika

Revision as of 20:14, 31 August 2017 by EXT-S-Allen (talk | contribs)
Dati iegūti: 2015. gada novembra. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada septembrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.
1. tabula: Rezidentu (15 gadu vecu vai vecāku)
tūrisma ceļojumi 2014. gadā
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_ttq)
2. tabula: Tūristu mītnes 2014. gadā
Informācijas avots: Eurostat (tour_cap_nat) un (tour_occ_ninat)
1. diagramma: Tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, ES-28, 2004.–2014. gads (1)
(miljardi nakšu, ko pavadījuši rezidenti un nerezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
3. tabula: Desmit dalībvalstis, no kurām visvairāk cilvēku devās brīvdienās uz ārzemēm 2014. gadā
(miljoni nakšu ārzemēs, ko pavadījuši valsts rezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot)
2. diagramma: To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm 2014. gadā
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju vecumā 15 gadi vai vairāk)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)
3. diagramma: Tūrisma galamērķi – tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2014. gadā (1)
(miljoni nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
4. tabula: Desmit populārākie tūrisma galamērķi – tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2014. gadā
(miljoni nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
4. diagramma: Tūrisma intensitāte 2014. gadā
(nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
5. tabula: Ceļošanas ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē 2010.–2014. gadā
Informācijas avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_eu6_q) un (nama_10_gdp)

Šajā rakstā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī tās reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

2012. gadā katrs desmitais Eiropas ekonomikas nefinanšu sektora uzņēmums bija tūrisma nozares uzņēmums. Šajos 2,2 miljonos uzņēmumu bija nodarbināti aptuveni 12,0 miljoni cilvēku. Uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, bija nodarbināti 9,0 % ekonomikas nefinanšu sektorā strādājošo un 21,9 % pakalpojumu nozarē strādājošo. Tūrisma nozares ietekme uz kopējo apgrozījumu un pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām bija salīdzinoši mazāka, proti, tūrisma industrija veidoja 3,6 % ekonomikas nefinanšu sektora kopējā apgrozījuma un 5,5 % šā sektora pievienotās vērtības.

Galvenie statistikas rezultāti

Tūrisms – pieprasījums un piedāvājums

Rezidenti (15 vai vairāk gadu veci) no ES-28 personiskos vai darījumu nolūkos 2014. gadā veica aptuveni 1,2 miljardus tūrisma ceļojumu. Īsi ceļojumi (viena līdz trīs naktis) veidoja vairāk nekā pusi (57,4 %) no veikto ceļojumu kopējā skaita (skatīt 1. tabulu), savukārt trīs ceturtdaļas (74,9 %) no visiem ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārzemēm.

Dažu ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita 2014. gadā bija uz galamērķiem ārzemēs; šāda situācija bija Luksemburgai, Beļģijai, Maltai un Slovēnijai (kā arī Šveicei). Savukārt Rumānijas, Spānijas un Portugāles rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās tikai 10,0 % gadījumu vai vēl retāk. Šķiet, ka šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties brīvdienās uz ārzemēm ir izteiktāka).

Tiek lēsts, ka aptuveni 61,1 % ES-28 iedzīvotāju, kas sasnieguši 15 vai vairāk gadu vecumu, 2012. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos (apkopotie dati par 2013. un 2014. gadu vēl nav pieejami), citiem vārdiem sakot, viņi gada laikā veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm – ja Rumānijā tūrismā iesaistījās tikai 25,1 % iedzīvotāju (2013. gada dati), tad Somijā tie bija 88,5 %.

No piedāvājuma viedokļa ir aplēsts, ka 2014. gadā ES-28 darbojās nedaudz vairāk kā 570 tūkstoši tūristu mītņu un kopā tās nodrošināja gandrīz 31 miljonu gultasvietu (skatīt 2. tabulu). Gandrīz viena trešdaļa (32,2 %) no visām gultasvietām ES-28 bija koncentrētas tikai divās no ES dalībvalstīm, proti, Francijā (5,1 miljons gultasvietu) un Itālijā (4,8 miljoni gultasvietu); tai seko Apvienotā Karaliste (dati par 2013. gadu), Spānija un Vācija.

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi vērojama augšupejoša tendence (skatīt 1. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ – tūristu pavadīto nakšu skaits ES-28 samazinājās par 0,6 % 2008. gadā un vēl par 2,1 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits palielinājās par 4,7 %, un šī pozitīvā attīstība turpinājās ar 3,3 % pieaugumu 2011. gadā, 4,3 % pieaugumu 2012. gadā un 2,1 % pieaugumu 2013. gadā. 2014. gadā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ES-28 sasniedza augstāko punktu – 2,7 miljardus nakšu, kas ir 1,8 % pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu.

Naktis, kuras pavadījuši uz ārzemēm izbraukušie tūristi

ES-28 rezidenti pavadīja aptuveni 2,6 miljardus nakšu ārzemēs tūrisma ceļojumos 2014. gadā (skatīt 3. tabulu). Vācijas rezidenti 2014. gadā pavadīja 730 miljonus nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārzemēs pavadīja 564 miljonus nakšu (dati par 2013. gadu); šo divu ES dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (50,4 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES-28 rezidenti pavadīja ārzemēs.

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras iedzīvotāji ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 24,6 naktis 2014. gadā); tai sekoja Kipra (20,3). Turpretī Rumānijas, Bulgārijas un Grieķijas rezidenti 2014. gadā ārvalstīs vidēji pavadīja mazāk nekā vienu nakti (skatīt 2. diagrammu).

Populārākie galamērķi ES

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ierodas no ārzemēm) tūrisma galamērķis 2014. gadā ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 260 miljoni nakšu jeb 21,5 % no ES-28 kopējā rādītāja (skatīt 3. diagrammu un 4. tabulu). Četras populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (187 miljoni nakšu), Francija (131 miljons nakšu) un Apvienotā Karaliste (105 miljoni nakšu, dati par 2013. gadu), kas kopā veidoja vairāk nekā pusi (56,6 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES-28. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga un Latvija; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka ES-28 populārākie tūristu galamērķi 2014. gadā bija Vidusjūras galamērķi Malta, Kipra un Horvātija, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (skatīt 4. diagrammu); Melnkalne (dati par 2012. gadu) un Islande (dati par 2013. gadu) arī bija populāri galamērķi, izmantojot šo tūrisma intensitātes rādītāju.

Starptautiskā tūrisma ekonomiskie aspekti

Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ienākumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu ceļojumus, gan atpūtas ceļojumus. ES dalībvalstu vidū visaugstākā tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2014. gadā bija Horvātijā (17,2 %), Maltā (14,4 %) un Kiprā (12,3 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās valstīs (skatīt 5. tabulu). Absolūtajā izteiksmē augstākie ieņēmumi no starptautiskajiem ceļojumiem 2014. gadā bija Spānijā (EUR 49,0 miljardi) un Francijā (EUR 43,2 miljardi); tai sekoja Apvienotā Karaliste, Itālija un Vācija (visām trim ieņēmumu līmenis bija EUR 33–35 miljardi).

Lielākie tēriņi starptautiskā tūrisma jomā 2014. gadā tika reģistrēti Vācijā (EUR 70,3 miljardi); tai seko Apvienotā Karaliste (EUR 47,8 miljardi) un Francija (EUR 36,7 miljardi).

Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstākajiem neto ieņēmumiem no tūrisma 2014. gadā (EUR 35,4 miljardi), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (EUR -37,6 miljardi).

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp uzņēmējdarbība, atpūta vai citi personiski iemesli, izņemot nodarbinātību pie apmeklējuma vietas rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā. Tūrisma statistika pašlaik attiecas tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu, taču no 2014. gada oficiālajā Eiropas statistikā tiek iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi.

Tūrisma statistikas sistēma tika noteikta Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvā 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē. Šis juridiskais pamats ES dalībvalstīm nosaka saistības regulāri iesniegt salīdzināmu tūrisma statistikas datu kopu.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu Regulu 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā no 2012. pārskata gada.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu un, otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm apkopo, izmantojot anketas, ko aizpilda izmitināšanas iestādes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu apkopo, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši uzņēmuma veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz atbraucēju skaitu (izmitināšanas vietās), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc izmitināšanas vietas veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Tiek vākti arī statistikas dati par tūrisma pieprasījumu saistībā ar veikto tūrisma ceļojumu skaitu (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos), un tie ir iedalīti pēc:

  • galamērķa valsts;
  • mērķa;
  • uzturēšanās ilguma;
  • izmitināšanas veida;
  • mēneša, kurā dodas ceļojumā;
  • transporta veida;
  • tēriņiem.

Šie dati tiek analizēti arī pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

  • dzimums;
  • vecuma grupa;
  • iegūtais izglītības līmenis;
  • mājsaimniecības ienākumi;
  • nodarbinātības statuss.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (WTO) publikāciju “Tourism highlights” (angļu valodā) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis un piecas tās dalībvalstis 2014. gadā bija starp pasaules 10 galvenajiem galamērķiem. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo īpašību dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un veicināšanu – no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika – veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāks tūrisma piedāvājums un noturīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tam sekoja cits paziņojums – “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā redakcija); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējības aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējības jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no Līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010) 352 galīgā redakcija). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Datubāze

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Cita informācija

Ārējas saites



Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Tūrisma_statistika&oldid=351495"