Ienākuma sadales statistika

Dati iegūti: 2016. gada februārī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada jūnijā.

1. diagramma: Nabadzības riska rādītājs un slieksnis 2014. gadā
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)

2. diagramma: Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem 2014. gadā
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02)

1. tabula: Nabadzības riska rādītājs pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, ņemot vērā izplatītāko nodarbošanās statusu, 2014. gads (¹)
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li04)

3. diagramma: Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības bez apgādājamiem bērniem, 2014. gads (¹)
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li03)

4. diagramma: Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības ar apgādājamiem bērniem, 2014. gads (¹)
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li03)

5. diagramma: Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem 2014. gadā (¹)
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

6. diagramma: Ienākuma sadales nevienlīdzība, 2014. gads
(ienākumu kvintiļu attiecības rādītājs)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_di11)

7. diagramma: Relatīvā vidējā ienākuma attiecība, 2014. gads
(iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma attiecība pret iedzīvotāju vecumā zem 65 gadiem vidējo ekvivalento rīcībā esošo ienākumu)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_pnp2)

8. diagramma: Nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa, 2014. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (ilc_li11)

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākuma nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Dzīves līmeņu salīdzinājumu valstu starpā bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas parāda naudas izteiksmē, cik bagāta ir viena valsts salīdzinājumā ar kādu citu. Taču šis galvenais rādītājs ļoti maz pasaka par ienākuma sadali valstī un arī nesniedz informāciju par nemonetāriem faktoriem, kam var būt liela nozīme kādas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitātes noteikšanā. No vienas puses, ienākuma sadales nevienlīdzība var motivēt cilvēkus uzlabot savu situāciju, strādājot, veidojot inovāciju vai apgūstot jaunas prasmes. No otras puses, bieži tiek uzskatīts, ka ienākuma nevienlīdzība izraisa noziedzību, nabadzību un sociālo atstumtību.

Galvenie statistikas rezultāti

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nabadzības riska rādītājs (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) ES-28 bija gandrīz nemainīgs, proti, tas samazinājās no 16,9 % līdz 16,7 %. Laikā no 2013. līdz 2014. gadam nabadzības riska rādītājs palielinājās par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 17,2 %. Šis īpatsvars, kas aprēķināts kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 1. diagrammu). Sešās dalībvalstīs, t. i., Rumānijā (25,4 %), Spānijā (22,2 %), Grieķijā (22,1 %), Bulgārijā (21,8 %), Igaunijā (21,8 %) un Latvijā (21,2 %), nabadzības risks skāra vienu piektdaļu vai vairāk iedzīvotāju; šāda situācija bija arī Serbijā (25,4 %) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (22,1 %). Dalībvalstu vidū mazākais tādu personu īpatsvars, kuras skāra nabadzības risks, tika konstatēts Nīderlandē (11,6 %) un Čehijas Republikā (9,7 %); par salīdzinoši mazu tādu iedzīvotāju īpatsvaru, kurus skāra nabadzības risks, ziņoja arī Norvēģija (10,9 %) un Islande (7,9 %).

Nabadzības riska slieksnis (arī attēlots 1. diagrammā) ir noteikts 60 % no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs, to bieži izsaka ar pirktspējas līmeni (PSL). Pirktspējas līmenis ES dalībvalstīs 2014. gadā bija ļoti dažāds – no 2,4 tūkstošiem Rumānijā līdz 13,0 tūkstošiem Austrijā, bet Luksemburgas rādītājs bija vēl augstāks – 17,0 tūkstoši; nabadzības slieksnis bija salīdzinoši zems arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (2,5 tūkstoši) un Serbijā (2,7 tūkstoši), savukārt Šveicē (15,4 tūkstoši) un Norvēģijā (16,7 tūkstoši) tas bija salīdzinoši augsts.

Dažādu sabiedrības grupu risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras. 2014. gadā atšķirība starp ES-28 dalībvalstu vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītāju (pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem) bija salīdzinoši neliela – saskaņā ar jaunākajiem rādītājiem 16,7 % vīriešiem salīdzinājumā ar nedaudz augstāku rādītāju (17,7 %) sievietēm (sk. 2. diagrammu). Lielākā dzimumu atšķirība (3,2 procentpunkti) 2014. gadā bija vērojama Igaunijā; arī Latvija, Kipra, Lietuva, Zviedrija un Itālija, kā arī Šveice un Norvēģija ziņoja, ka sieviešu nabadzības riska rādītājs par 2,0 vai vairāk procentpunktiem pārsniedz vīriešu nabadzības riska rādītāju. Turpretī septiņās ES dalībvalstīs, proti, Dānijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Spānijā, Grieķijā un Slovākijā, vīriešu nabadzības riska rādītājs bija mazliet augstāks nekā šis rādītājs sievietēm; šāda situācija bija arī Serbijā, Islandē un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

Nabadzības rādītāju atšķirības bija pamanāmākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa (sk. 1. tabulu). Īpaši neaizsargāta grupa ir bezdarbnieki – 2014. gadā gandrīz puse (47,2 %) bezdarbnieku ES-28 dalībvalstīs bija pakļauta nabadzības riskam, un augstākais rādītājs bija Vācijā (67,4 %), savukārt astoņas citas ES dalībvalstis (trīs Baltijas valstis, Apvienotā Karaliste, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Luksemburga) ziņoja, ka 2014. gadā vismaz puse bezdarbnieku bija pakļauta nabadzības riskam.

Nabadzības riskam 2014. gadā bija pakļauta aptuveni viena astotā daļa (12,7 %) no visām pensionētajām personām ES-28 dalībvalstīs; Igaunijā un Latvijā šis īpatsvars bija vismaz divas reizes lielāks par vidējo rādītāju ES-28 dalībvalstīs (attiecīgi 35,6 % un 29,4 %).

Nodarbinātās personas nabadzības risks skāra ievērojami mazāk (vidēji 9,5 % visās ES-28 dalībvalstīs). Tomēr samērā augsts nodarbināto personu īpatsvars ar nabadzības risku bija Rumānijā (19,6 %) un nedaudz mazāks – Grieķijā (13,4 %), Spānijā (12,5 %) un Igaunijā (11,8 %), savukārt Luksemburga, Itālija, Portugāle un Polija ziņoja, ka 2014. gadā nabadzības risks šajās valstīs apdraudēja vairāk nekā desmito daļu nodarbināto.

Nabadzības riska rādītāji nav vienādi mājsaimniecībām ar atšķirīgu sastāvu, proti, pieaugušo un apgādājamo bērnu skaitu. No visām mājsaimniecībām bez apgādājamiem bērniem (sk. 3. diagrammu) nabadzības riskam visvairāk bija pakļauti tie cilvēki, kuri dzīvo vieni; 2014. gadā šādā situācijā bija 25,1 % vienas personas mājsaimniecību. Mājsaimniecībās, kurās ir vismaz divi pieaugušie, nabadzības riska rādītājs bija mazāks nekā puse no iepriekš minētā rādītāja, proti, 11,2 %. Mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 gadi vai vairāk, nabadzības riska rādītājs bija nedaudz zemāks, proti, 10,2 %.

Lielākā daļa ES dalībvalstu ziņoja par līdzīgu tendenci. Visās dalībvalstīs, izņemot Maltu, kur augstāks nabadzības riska rādītājs bija mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 gadi vai vairāk, visaugstākais nabadzības riska rādītājs to mājsaimniecību vidū, kurās nav apgādājamu bērnu, bija vienas personas mājsaimniecībās; līdzīga situācija kā Maltā bija vērojama arī Šveicē (2013. gada dati) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. To mājsaimniecību nabadzības riska rādītājs, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 gadi vai vairāk, kopumā bija zemāks nekā šis rādītājs plašākai mājsaimniecību kategorijai, proti, visām mājsaimniecībām, kurās ir vismaz divi pieaugušie; tas tomēr neattiecas uz Latviju, Apvienoto Karalisti, Austriju, Bulgāriju, Beļģiju, Horvātiju, Kipru un Maltu.

Runājot par mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem (sk. 4. diagrammu), visaugstākais nabadzības riska rādītājs ES-28 dalībvalstīs bija vienas personas mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem – nabadzības riskam bija pakļauta gandrīz trešā daļa šo mājsaimniecību (32,5 %). Salīdzinot to mājsaimniecību rādītājus, kurās ir divi pieaugušie, to mājsaimniecību rādītājs, kurās ir tikai viens apgādājams bērns (13,6 %), bija aptuveni puse no to mājsaimniecību rādītāja, kurās ir trīs vai vairāk apgādājami bērni (26,9 %). Salīdzinot visus trīs mājsaimniecības veidus, kas minēti 4. diagrammā, visas ES dalībvalstis norādīja, ka vismazākais nabadzības risks ir mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu. Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka visaugstākais nabadzības riska rādītājs ir vienas personas mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem, taču bija arī vairāki izņēmumi, proti, valstis, kurās augstāks nabadzības riska rādītājs bija mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem – tas jo īpaši attiecas uz Rumāniju un Bulgāriju un mazākā mērā arī uz Poliju un Grieķiju, kā arī uz Apvienoto Karalisti, Spāniju, Ungāriju un Horvātiju; šāda situācija novērota arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un – mazākā mērā – Serbijā.

Kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas līdzekli var izmantot sociālās aizsardzības pasākumus. To var panākt, piemēram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālās aizsardzības pasākumu rezultātus, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem (sk. 5. diagrammu). Sociālie pabalsti 2014. gadā samazināja ES-28 dalībvalstu iedzīvotāju nabadzības riska rādītāju no 26,1 % pirms pārskaitījumiem līdz 17,2 % pēc pārskaitījumiem, tādējādi ļaujot 8,9 % iedzīvotāju pārsniegt nabadzības slieksni; bez sociālo pabalstu pārskaitījumiem šiem cilvēkiem draudētu nabadzība. Salīdzinot nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, redzams, ka Rumānijā, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Latvijā, Polijā un Igaunijā, kā arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā sociālo pabalstu relatīvā ietekme bija zema. Savukārt Īrijā, Dānijā un Somijā, kā arī Islandē un Norvēģijā pusei vai vairāk personu, kas bija pakļautas nabadzības riskam, sociālo pabalstu pārskaitījumi ļāva pacelties virs nabadzības sliekšņa.

Ienākuma nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un vispārējā sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Datiem par ekonomisko nevienlīdzību ir īpaši liela nozīme relatīvās nabadzības novērtēšanā, jo ekonomisko resursu sadale var tieši ietekmēt nabadzības apmēru un dziļumu. Ienākuma sadales nevienlīdzība 2014. gadā bija ļoti liela: saskaņā ar vidējo svērto rādītāju, kas aprēķināts, ņemot vērā visu ES dalībvalstu datus un iedzīvotāju skaitu, tie 20 % iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums, guva 5,2 reizes lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums (sk. 6. diagrammu). Šis koeficients ES dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs – no 3,5 Čehijas Republikā līdz vairāk nekā 6,0 Lietuvā, Portugālē, Latvijā, Grieķijā, Igaunijā, Spānijā un Bulgārijā, visaugstāko līmeni 7,2 sasniedzot Rumānijā. To valstu vidū, kas nav ES dalībvalstis un ir redzamas 6. diagrammā, arī Islande (3,1) un Norvēģija (3,4) ziņoja par īpaši zemu koeficientu, savukārt bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā šis koeficients bija tikpat augsts kā Rumānijā (7,2), bet Serbijā tas bija vēl augstāks (9,8).

Nevienlīdzība, ko izjūt daudzas sabiedrības grupas, ir būtiska arī no politikas viedokļa. Viena no grupām, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība, ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas daļēji ir saistīts ar to, ka ES arvien palielinās 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars. Liela nozīme vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Saistībā ar to ir interesanti salīdzināt vecāka gadagājuma cilvēku ienākumu ar pārējo iedzīvotāju ienākumu. Visās ES-28 dalībvalstīs 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidējais ienākums 2014. gadā bija 94 % no to iedzīvotāju vidējā ienākuma, kas ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 7. diagrammu). Sešās ES dalībvalstīs (Luksemburgā, Ungārijā, Rumānijā, Spānijā, Francijā un Grieķijā) vecāka gadagājuma cilvēku vidējais ienākums bija vienāds ar vai augstāks par to personu vidējo ienākumu, kas ir jaunākas par 65 gadiem, un šāda situācija bija arī bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā. Itālijā, Polijā, Austrijā, Portugālē, Īrijā, Slovēnijā, Slovākijā un Vācijā vecāka gadagājuma cilvēku vidējais ienākums bija vismaz 90 % no to personu vidējā ienākuma, kas ir jaunākas par 65 gadiem, un šāda situācija bija arī Norvēģijā un Islandē. Somijā, Dānijā, Maltā, Beļģijā, Lietuvā, Kiprā, Latvijā un Igaunijā, kā arī Šveicē (2013. gada dati) reģistrētais rādītājs bija mazāks par 80 %; kopumā šie salīdzinoši zemie rādītāji varētu atspoguļot piešķirtās pensijas.

Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot t. s. nabadzības riska vidējo relatīvo plaisu. To personu vidējais ienākums, kuras pakļautas nabadzības riskam, ES-28 dalībvalstīs 2014. gadā bija vidēji 24,6 % zem nabadzības sliekšņa<(sk. 8. diagrammu); šis nabadzības slieksnis ir 60 % no visu personu valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. ES dalībvalstu vidū vislielākā nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa bija Rumānijā (35,2 %) un Bulgārijā (33,2 %); arī Spānijā, Grieķijā, Portugālē, Slovākijā, Itālijā un Horvātijā šī plaisa pārsniedza 25 %. Serbijā (40,3 %) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (36,1 %) nabadzības riska vidējā relatīvā plaisa bija lielāka nekā dalībvalstīs. Mazākā nabadzības riska plaisa dalībvalstu vidū tika novērota Somijā (13,9 %), kam sekoja Luksemburga (16,3 %), Francija (16,6 %) un Nīderlande (16,9 %).

Datu avoti un pieejamība

ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) sagatavošanu sāka 2003. gadā, ievērojot Eurostat, sešu ES dalībvalstu (Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Luksemburgas) un Norvēģijas mutvārdu vienošanos. EU-SILC tika ieviesta, lai nodrošinātu bāzes datus rādītājiem, kas saistīti ar ienākumiem un dzīves apstākļiem, – datu vākšanas tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1177/2003. Oficiāli šīs statistikas sagatavošanu sāka 2004. gadā 15 dalībvalstīs, un 2005. gadā to paplašināja, iekļaujot visas tā laika ES-25 dalībvalstis, kā arī Islandi un Norvēģiju. Bulgārija un Turcija ieviesa EU-SILC 2006. gadā, Rumānija – 2007. gadā, Šveice – 2008. gadā, bet Horvātija apsekojumu sāka 2010. gadā (2009. gada dati par Horvātiju balstās uz citu datu avotu, proti, mājsaimniecību budžeta apsekojumu (MBA)). Dati par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir pieejami kopš 2010. gada un par Serbiju – kopš 2013. gada. EU-SILC ir apvienota gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma datu dimensija.

Mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības loceklis (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus un atvelkot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu – tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu ar šādiem svaru koeficientiem: 1,0 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības locekļiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un 0,3 mājsaimniecības locekļiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento rīcībā esošo ienākumu, un to piešķir katram mājsaimniecības loceklim. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento rīcībā esošo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā rīcībā esošā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu pārskata periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piem., iepriekšējais kalendārais vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu pārskata periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo par 12 mēnešiem pirms apsekojuma.

Nabadzības riska rādītāju definē kā tādu cilvēku īpatsvaru, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par nabadzības riska slieksni (izteikts ar pirktspējas līmeni – PSL), kas noteikts 60 % apmērā no valsts vidējā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras ES dalībvalsts situāciju, un visām valstīm netiek piemērots kopējs slieksnis. Nabadzības riska rādītāju var izteikt pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem, un to starpība ir valstu sociālo pabalstu pārskaitījumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un pensijas apgādnieka nāves gadījumā uzskata par ienākumiem pirms pārskaitījumiem un neuzskata par sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Ir pieejamas dažādas šā rādītāja analīzes, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz maziem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem), un tas ne vienmēr liecina par zemu dzīves līmeni. ES-28 dalībvalstu kopsavilkuma rādītājs ir atsevišķu valstu rādītāju vidējais svērtais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem (ISG). Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC ir informācijas avots ES statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, un it īpaši attiecībā uz rādītājiem saistībā ar sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi sociālās iekļaušanas jomā, proti, līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2008. gadu, ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā pamatmērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības riska rādītājs, smagas materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti – lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet rakstu par sociālās iekļautības statistiku (angļu valodā).

Skatiet arī

Children at risk of poverty or social exclusion (angļu valodā)
European social statistics (publikācija tiešsaistē) (angļu valodā)
Housing conditions (angļu valodā)
People at risk of poverty or social exclusion (angļu valodā)
Social inclusion statistics (angļu valodā)
Statistika par mājokļiem

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Statistikas grāmatas

Living conditions in Europe — 2014 edition (angļu valodā)
European social statistics — 2013 edition (angļu valodā)
Income and living conditions in Europe — 2010 edition (angļu valodā)
Combating poverty and social exclusion. A statistical portrait of the European Union 2010 (angļu valodā)
The life of women and men in Europe — A statistical portrait (angļu valodā)

Ziņu izlaidumi

The risk of poverty or social exclusion affected 1 in 4 persons in the EU in 2014 (angļu valodā)
More than 120 million persons at risk of poverty or social exclusion in 2013 (angļu valodā)

Statistics in focus

Income inequality: nearly 40 per cent of total income goes to people belonging to highest (fifth) quintile – Statistics in focus 12/2014 (angļu valodā)
Is the likelihood of poverty inherited? – Statistics in focus 27/2013 (angļu valodā)
Living standards falling in most Member States – Statistics in focus 8/2013 (angļu valodā)
Children were the age group at the highest risk of poverty or social exclusion in 2011 – Statistics in focus 4/2013 (angļu valodā)
In 2009 a 6.5 % rise in per capita social protection expenditure matched a 6.1 % drop in EU-27 GDP – Statistics in focus 14/2012 (angļu valodā)
23 % of EU citizens were at risk of poverty or social exclusion in 2010 – Statistics in focus 9/2012 (angļu valodā)

Galvenās tabulas

Income and living conditions (t_ilc) (angļu valodā)

Datubāze

Income and living conditions (ilc) (angļu valodā), sk.:

Income distribution and monetary poverty (ilc_ip)

Monetary poverty (ilc_li)

Monetary poverty for elderly people (ilc_pn)

In-work poverty (ilc_iw)

Distribution of income (ilc_di)

Cita informācija

Regula Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus (..) statistikas (..) jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

Ārējas saites

Employment and social analysis (angļu valodā), sk.:
- Employment and Social Developments in Europe (angļu valodā)
- EU Employment and Social Situation Quarterly Review — September 2015 (angļu valodā)
OECD — Better Life Initiative: Measuring Well-being and Progress (angļu valodā)