Archive:Tūrisma statistika

2014. gada novembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Plānotā panta atjaunināšana: 2016. gada februāris.

1. tabula: Rezidentu (15 gadu vecu vai vecāku) tūrisma ceļojumi 2013. gadā
– informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_ttq)

2. tabula: Tūristu mītnes 2013. gadā
– informācijas avots: Eurostat (tour_cap_nat) un (tour_occ_ninat)

1. diagramma: Tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, ES-28, 2003.–2013. gads
(miljardi nakšu, ko pavadījuši rezidenti un nerezidenti) – informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

3. tabula: Desmit dalībvalstis, no kurām visvairāk cilvēku devās brīvdienās uz ārzemēm 2013. gadā
(miljoni nakšu ārzemēs, ko pavadījuši valsts rezidenti) – informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot)

2. diagramma: To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm 2013. gadā (¹)
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju vecumā 15 gadi vai vairāk) – informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)

3. diagramma: Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2013. gadā (¹)
(miljoni nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti) – informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

4. tabula: Desmit populārākie tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2013. gadā (¹)
(miljoni nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti) – informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

4. diagramma: Tūrisma intensitāte 2013. gadā
(nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju)
– informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

5. tabula: Ceļošanas ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē 2005.–2013. gadā
– informācijas avots: Eurostat (bop_q_eu), (bop_its_det) un (nama_gdp_c)

Šajā pantā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī tās reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

Galvenie statistikas rezultāti

Tūrisms – pieprasījums un piedāvājums

Rezidenti (15 vai vairāk gadu veci) no ES-28 veica 1,1 miljardu tūrisma ceļojumu 2013. gadā, personīgos vai darījumu nolūkos. Īsi ceļojumi (viena līdz trīs naktis) veidoja vairāk nekā pusi (57,5 %) no veikto ceļojumu kopējā skaita (skatīt 1. tabulu), savukārt trīs ceturtdaļas (75,3 %) no visiem ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārzemēm

Dažu ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējo tūrisma ceļojumu skaita 2013. gadā bija uz galamērķiem ārzemēs; šāda situācija bija Luksemburgai, Beļģijai, Slovēnijai, Maltai un Slovēnijai (kā arī Šveicei). Savukārt Rumānijas, Spānijas, Grieķijas (dati par 2012. gadu) un Portugāles rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās mazāk nekā 10 % gadījumu. Šķiet, ka šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties brīvdienās uz ārzemēm ir izteiktāka).

Tiek lēsts, ka aptuveni 60,9  % no ES-28 iedzīvotāju skaita, kas sasnieguši 15 vai vairāk gadu vecumu, 2012. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos (apkopotie dati par 2013. gadu vēl nav pieejami), citiem vārdiem sakot, vismaz viens tūrisma ceļojums personiskos nolūkos gada laikā. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — ja Bulgārijā tūrismā iesaistījās tikai 22,2 % iedzīvotāju, tad Somijā tie bija 88,5& %.

No piedāvājuma perspektīvas ir aplēsts, ka 2013. gadā ES-28 darbojās gandrīz 562 tūkstoši tūristu mītņu un kopā tās nodrošināja vairāk nekā 30 miljonus gultasvietu (skatīt 2. tabulu). Gandrīz viena trešdaļa (32,3 %) no visām gultasvietām ES-28 bija koncentrētas tikai divās no ES dalībvalstīm, proti, Francijā (5,0 miljoni gultasvietu) un Itālijā (4,7 miljoni gultasvietu), tai seko Vācija, Apvienotā Karaliste (dati par 2012. gadu) un Spānija.

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi vērojama augšupejoša tendence (skatīt 1. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ — tūristu pavadīto nakšu skaits ES-28 samazinājās par 0,6 % 2008. gadā un vēl par 2,1 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits palielinājās par 4,7 % un šī pozitīvā attīstība turpinājās ar 3,3 % pieaugumu 2011. gadā un 4,3 % pieaugumu 2012. gadā. 2013. gadā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ES-28 sasniedza augstāko punktu — 2,6 miljardus nakšu, kas ir 2,2 % pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu.

Uz ārzemēm izbraukušie tūristi

ES-28 rezidenti pavadīja 2,4 miljardus nakšu ārzemēs tūrisma ceļojumos 2013. gadā (skatīt 3. tabulu). Vācijas rezidenti 2013. gadā pavadīja 746 miljonus nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārzemēs pavadīja 546 miljonus nakšu (dati par 2012. gadu); šo divu dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (54,7 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES-28 rezidenti pavadīja ārzemēs.

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras iedzīvotāji ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 23,8 naktis 2013. gadā), tai sekoja Kipra (19,3, dati par 2012. gadu), Īrija (12,6) un Nīderlande (12,1). Otrā spektra pusē Rumānijas, Grieķijas (dati par 2012. gadu) un Bulgārijas rezidenti 2013. gadā pavadīja vidēji mazāk nekā vienu nakti ārvalstīs (skatīt 2. diagrammu).

Populārākie galamērķi

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ierodas no ārzemēm) tūrisma galamērķis 2013. gadā ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 252 miljoni nakšu jeb 21,2 % no ES-28 kopējā rādītāja (skatīt 3. diagrammu un 4. tabulu). Trīs populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (185 miljoni nakšu) un Francija (131 miljons nakšu), kas kopā veidoja aptuveni pusi (47,7 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES-28. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga, Latvija un Lietuva; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka ES-28 populārākie tūristu galamērķi 2013. gadā bija Vidusjūras galamērķi Malta, Kipra un Horvātija, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (skatīt 4. diagrammu); Melnkalne (dati par 2012. gadu) un Islande arī bija populāri galamērķi, izmantojot šo tūrisma intensitātes rādītāju.

Starptautiskā tūrisma ekonomiskie aspekti

Tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ienākumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu ceļojumus, gan atpūtas ceļojumus. Tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2013. gadā starp ES dalībvalstīm visaugstākā bija Horvātijā (16,7 %), Maltā (14,5 %) un Kiprā (13,2 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās valstīs (skatīt 5. tabulu). Absolūtajā izteiksmē augstākie ieņēmumi no starptautiskajiem ceļojumiem 2013. gadā bija Spānijā (EUR 45,5 miljardi) un Francijā (EUR 42,2 miljardi), tai sekoja Itālija, Vācija un Apvienotā Karaliste (visām trim ieņēmumu līmenis bija EUR 31–33 miljardi).

Lielākie tēriņi starptautiskā tūrisma jomā 2013. gadā tika reģistrēti Vācijā (EUR 64,7 miljardi), tai seko Apvienotā Karaliste (EUR 39,6 miljardi) un Francija (EUR 31,9 miljardi). Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstāko neto ieņēmumu no tūrisma līmeni 2013. gadā (EUR 33,3 miljardi), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (EUR -33,6 miljardi).

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp uzņēmējdarbība, atpūta vai citi personīgi iemesli, izņemot nodarbinātību pie apmeklējuma vietas rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā. Tūrisma statistika pašlaik attiecas tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu, taču no 2014. gada oficiālā Eiropas statistikā tiks iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi.

Tūrisma statistikas sistēma tika noteikta Padomes Direktīvā 95/57/EK (1995. gada 23. novembris) par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē. Šis juridiskais pamats ES dalībvalstīm nosaka saistības regulāri iesniegt salīdzināmu tūrisma statistikas datu kopu.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā no 2012. pārskata gada.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu un, otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm apkopo, izmantojot anketas, ko aizpilda izmitināšanas iestādes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu apkopo, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši uzņēmuma veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz ierašanās reižu skaitu (izmitināšanas vietās), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc izmitināšanas vietas veida vai reģiona; ir pieejami ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Tiek vākti arī statistikas dati par tūrisma pieprasījumu saistībā ar veikto tūrisma ceļojumu skaitu (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos), un tie ir iedalīti šādi:

• galamērķa valsts;
• mērķa;
• uzturēšanās ilguma;
• izmitināšanas veida;
• mēneša, kurā dodas ceļojumā;
• transporta veida;
• tēriņiem.

Šie dati ir arī analizēti pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

• dzimums;
• vecuma grupa;
• iegūtais izglītības līmenis;
• mājsaimniecības ienākumi;
• nodarbinātības statuss.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

• uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (SBS) un īstermiņa uzņēmējdarbības statistiku (STS), ko var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par tūrisma plūsmām un konkrētu ar tūrismu saistītu nozaru saimnieciskās darbības rezultātiem;
• datus par nodarbinātību tūristu izmitināšanas nozarē no darbaspēka apsekojuma (LFS), kas ir analizēti atbilstoši darba laikam (pilna/nepilna laika), nodarbinātības statusam, vecumam, izglītības līmenim, dzimumam, darba pienākumu veikšanas pastāvīgumam un stāžam pie viena darba devēja (gada un ceturkšņa dati);
• datus par privātu ceļojumu kvītīm un izdevumiem nomaksājumu bilances;
• transporta statistiku (piem., par aviopasažieru pārvadājumiem).

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) publikācijas Tourism highlights 2014. gada redakciju (angliski) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis, un piecas tās dalībvalstis ir starp pasaules 10 galvenajiem galamērķiem 2013. gadā. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo īpašību dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu — no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika – veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāka tūrisma nodrošināšana un ilgtspējīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tam sekoja cits paziņojums –“Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā versija), tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējības aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējības jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no Līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”’ (COM(2010) 352 galīgā versija). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.

Skatiet arī

• Tourism trips of Europeans (online publication) (angļu val.)
• Tourism statistics at regional level (angļu val.)
• All articles on tourism statistics (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• Jaunākās Eurostat publikācijas par tūrismu (angļu val.)

Galvenās tabulas

• Tūrisms (t_tour) (angļu val.)

Datubāze

• Tūrisms (tour) (angļu val.)

Īpaša sadaļa

• Tūrisms (angļu val.)

Metodika / Metadati

• Gada dati par ES rezidentu ceļojumiem (ESMS metadatu fails — tour_dem_esms) (angļu val.)
• Tūrisma statistikas metodikas rokasgrāmata (angļu val.)
• Tūristu mītņu kapacitāte un izmantojamība (ESMS metadatu fails — tour_cap_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

• Tūrisma statistika — tabulas un diagrammas (angļu val.)

Cita informācija

• Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma (Eiropas Komisijas paziņojums, 2007. gada oktobris)
• skatīt tūrisma statistikas metodika un tūrisma satelītkonti (angļu val.)

Ārējas saites

• Eiropas Komisija — Uzņēmējdarbība un rūpniecība — Tūrisma veicināšana ES