Statistics Explained

Archive:Lauksaimniecības produkti

2011 gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.

Eiropas dabiskās vides, klimata un lauksaimniecības prakses lielā dažādība palīdz nodrošināt plašu pārtikas un dzērienu klāstu gan patēriņam uzturā, gan dzīvnieku barībai, kā arī sagādāt izejvielas nepārtikas procesiem. Turklāt lauksaimniecības produkti ir būtiska Eiropas iedzīvotāju un reģionu kultūras identitātes daļa.

Tāpēc, lai aizsargātu ar konkrētu teritoriju vai konkrētu ražošanas metodi saistītus pārtikas un dzērienu produktu nosaukumus, ir izstrādāti Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kuru mērķis ir sniegt garantijas par dažādu produktu izcelsmi un autentiskumu.

1. attēls. Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcijas rādītāji, ES-27, 2000.–2010. g.
(2000=100) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
1. tabula. Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcija, 2010. g.
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
2. attēls. Graudaugu produkcija, ES-27, 2010. g. (1)
(%, aprēķināts atbilstīgi tonnām) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
3. attēls. Dārzeņu produkcija, ES-27, 2010. g. (1)
(%, aprēķināts atbilstīgi tonnām) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_fruveg)
4. attēls. Augļu produkcija, ES-27, 2010. g. (1)
(%, aprēķināts atbilstīgi tonnām) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_fruveg)
2. tabula. Ar dzīvniekiem saistīta lauksaimniecības produkcija, 2010. g.
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_mk_pobta), (apro_mk_cola) un (apro_mt_pann)
5. attēls. Pilnpiena utilizācija, ES-27, 2010. g. (1)
(%) — informācijas avots: Eurostat (apro_mk_pobta)

Galvenie statistikas rezultāti

Augkopības kultūras

ES-27 2010. gadā tika saražoti 285,2 miljoni tonnu graudaugu (ieskaitot rīsus). Lai gan laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam bija nelabvēlīgi laikapstākļi, graudaugu produkcijas rādītāji ES-27 bija salīdzinoši stabili (sk. 1. attēlu), turklāt 2004. un 2008. gadā bija īpaši labas ražas. Salīdzinoši augsts graudaugu produkcijas apjoms tika reģistrēts 2008. gadā, taču 2009. gadā tas kritās, produkcijas apjomam samazinoties par 6,1 %, un 2010. gadā tas saruka vēl par 3,6 %. Tomēr 2010. gadā ES-27 graudaugu produkcija bija par 2,6 % lielāka nekā 2000. gadā.

Laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam ievērojami palielinājās (par 49,9 %) kopējā eļļas augu produkcija. Savukārt kartupeļu produkcijas apjoms pēdējā desmitgadē pastāvīgi samazinājās (par 31,2 % 2000.–2010. gadā). Iepriekšējā desmitgadē saruka arī cukurbiešu produkcijas apjoms (par 21,9 %) — samazinājums notika desmitgades otrajā pusē, kad 2006. gadā un pēc tam 2010. gadā ievērojami kritās produkcijas apjoms.

Jaunāko tendenču analīze, kurā ņemts vērā 2009. un 2010. gada rādītāju salīdzinājums, liecina, ka graudaugu produkcijas apjoms ES-27 samazinājās par 3,6 %. Cukurbiešu un kartupeļu produkcijas apjoma samazinājums bija attiecīgi 6,3 % un 9,0 %, savukārt eļļas augu produkcija nedaudz pieauga (par 0,7 %).

Lielākās graudaugu, cukurbiešu un eļļas augu ražotājas bija Francija un Vācija — 2010. gadā abu valstu nodrošinātā cukurbiešu, eļļas augu un graudaugu produkcija bija attiecīgi 54,8 %, 42,9 % un 38,5 % no ES-27 produkcijas apjoma (sk. 1. tabulu). Plašāk izplatīta ES dalībvalstīs bija kartupeļu ražošana — augstākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Vācijā (17,9 % no ES-27 kopējā rādītāja 2010. gadā), savukārt Polijā, Nīderlandē, Francijā un Apvienotajā Karalistē šis rādītājs bija no 15,4 % līdz 10,6 % no kopējā apjoma. Francija 2010. gadā bija vadošā pākšaugu un tekstilaugu ražotāja.

ES-27 2010. gada graudaugu produkcijas sadalījums ir redzams 2. attēlā. Gandrīz pusi (47,8 %) no kopējās graudaugu produkcijas veidoja kvieši, savukārt aptuveni viena piektdaļa no rādītāja bija graudu kukurūza (20,0 %) un mieži (18,7 %); rīsu produkcijas apjoms ES-27 dalībvalstīs bija ievērojami mazāks (1,1 % no kopējās ES-27 graudu produkcijas).

ES-27 visvairāk audzētie dārzeņi bija tomāti, sīpoli un burkāni, savukārt augļi — āboli, apelsīni un persiki (sk. attiecīgi 3. un 4. attēlu). Itālija un Spānija ir tās ES dalībvalstis, kas 2010. gadā nodrošināja vislielāko dārzeņu un augļu produkciju. Itālijas dārzeņu produkcijas apjoms bija aptuveni 14,0 miljoni tonnu, bet Spānijas — aptuveni 9,9 miljoni tonnu (2009. gadā).

Lielākā augļu un svaigu dārzeņu produkcijas daļa tika saražota dažās dalībvalstīs. Piemēram, aptuveni 57,4 % no ES-27 ābolu produkcijas 2010. gadā ieguva Itālijā, Polijā un Francijā, savukārt 96,8 % apelsīnu produkcijas izaudzēja Spānijā un Itālijā. Aptuveni divas trešdaļas ES-27 saražoto tomātu tika izaudzēti Itālijā un Spānijā, bet gandrīz pusi (45,6 %) ES-27 sīpolu produkcijas izaudzēja Nīderlandē un Spānijā.

Gaļa un piens

Kopsavilkums par dažādiem, ar dzīvniekiem saistītiem, lauksaimniecības produktiem ir sniegts 2. tabulā. Galvenais gaļas produkts ES-27 dalībvalstīs bija cūkas gaļa (22,0 miljoni tonnu 2010. gadā), un tās produkcijas svars gandrīz trīskārt pārsniedza no liellopu gaļas iegūtu liellopu/teļa gaļas izcirtņu svaru (7,9 miljoni tonnu); aitas gaļas produkcijas apjoms ES-27 bija salīdzinoši neliels (0,7 miljoni tonnu).

Ceturto daļu (24,7 %) ES-27 cūkgaļas produkcijas 2010. gadā nodrošināja Vācija, nākamais lielākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Spānijā (15,3 %) un Francijā (9,1 %), vērā ņemamu apjomu nodrošināja arī Polija (7,9 %) un Dānija (7,6 %). Francija 2010. gadā saražoja nedaudz mazāk par vienu piektdaļu (19,2 %) no ES-27 liellopu gaļas produkcijas, un par produkcijas apjomu, kas pārsniedza vienu miljonu tonnu, informēja vēl tikai Vācija un Itālija; salīdzinoši liela (7,1 %) ES-27 liellopu gaļas produkcija tika reģistrēta Īrijā.

Piena produktu ražošanas struktūra dalībvalstīs ir atšķirīga — atšķiras gan saimniecību un slaucamo govju ganāmpulku lielums, gan piena izslaukums. Kopējais govs piena izslaukums ES-27 2010. gadā bija 136,1 miljons tonnu. Kā redzams 5. attēlā, vairāk nekā vienu trešdaļu (36,1 %) no visa ES-27 2010. gadā utilizētā pilnpiena izmantoja siera ražošanā, nākamais izplatītākais pilnpiena izmantošanas veids bija sviesta ražošana (28,7 %); un tikai nedaudz vairāk par vienu desmitdaļu no ES-27 utilizētā pilnpiena izmantoja dzeramā piena (12,4 %) un krējuma (11,5 %) ražošanā.

Lielākais ES-27 2010. gadā savāktā piena daudzums tika reģistrēts Vācijā (21,4 %), un Vācija bija arī lielākā sviesta (23,5 %) un siera (23,3 %) ražotāja ES-27 dalībvalstīs.

Datu avoti un pieejamība

Uz gada statistiku par dažādu augkopības kultūru produkciju attiecas Padomes regulas, taču dati par svaigiem augļiem un dārzeņiem ir apkopoti atbilstīgi dažādiem neformāliem nolīgumiem ar ES dalībvalstīm.

Šajā rakstā izklāstītā statistika par augkopības kultūru produkciju attiecas uz kopražu. “Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcija” nozīmē to pašu, ko “kopraža”, un tajā ietilpst pārdotais daudzums, lauku saimniecībā patērētais daudzums, saimniecībā radītie zudumi un atkritumi, kā arī zudumi pārvadāšanas, uzglabāšanas un iepakošanas laikā.

Statistika par piena, olu un gaļas produktiem ir apkopota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Piena produkcijā ietilpst lauku saimniecībās ražots govs, aitas, kazas un bifeļmātes piens. Tiek atsevišķi nodalīts pienotavu savāktais piens un lauku saimniecībās ražotais piens. Piena savākšana veido tikai daļu no piena produkcijas kopējā izmantojuma lauku saimniecībā, pārējie izmantošanas veidi parasti ir pašu patēriņš, tiešā pārdošana un izmantošana liellopu barībā.

Gaļas produkcijas apjoms ir aprēķināts, ņemot vērā cilvēku patēriņam piemērotas gaļas kautsvaru. Lai gan dažādu dzīvnieku kautsvara definīcijas atšķiras, jēdziens kautsvars parasti nozīmē nokautā dzīvnieka atdzesēta ķermeņa svaru.

Konteksts

Informāciju par lauksaimniecības produktiem var izmantot, lai analizētu lauksaimniecības tirgu attīstību un tādējādi palīdzētu apzināt ciklus un mainīgās produkcijas tendences; šo statistiku var izmantot arī pētījumiem par tirgus reakciju uz politiskiem pasākumiem. Dati par lauksaimniecības produktiem arī sniedz informāciju par piedāvājumu, palīdzot izprast cenu attīstību, kas īpaši interesē lauksaimniecības preču tirgotājus un politikas analītiķus.

Padome 2007. gada oktobrī pieņēma tiesību aktu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju (Regulation 1234/2007). Šīs regulas izstrādes mērķis bija samazināt lauksaimniecības jomā piemērojamo tiesību aktu skaitu, uzlabot tiesību aktu pārredzamību, kā arī padarīt lauksaimniecības politiku pieejamāku. Laikposmā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada sākumam ar vienoto tirgu kopīgo organizāciju tika aizstāti dažādu produktu atsevišķie tirgi, kopskaitā 21, piemēram, augļu un dārzeņu, graudaugu, gaļas, olu un piena produktu, kā arī cukura un vīna tirgus.

Lai gan 2003. un 2008. gadā tika īstenotas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, lauku saimniecību subsīdijām tiek tērēti vairāk nekā 40 % no ES gada izdevumiem. 2010. gada vasarā tika organizēta konsultāciju procedūra par turpmākās lauksaimniecības politikas attīstību. Šajā procedūrā tika noteiktas iesaistīto ieinteresēto personu trīs svarīgākās jomas, t. i., nodrošinātība ar pārtiku, ar vidi saistītās problēmas un lauku daudzveidība. Eiropas Komisija 2010. gada novembrī publicēja paziņojumu (COM(2010) 672 galīgā redakcija) ar norādēm lauksaimniecības politikas izstrādei —‘KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas’. Dokumentā ir detalizēti izklāstītas vairākas būtiskākās problēmas, ar ko nākamajā desmitgadē saskarsies ES lauksaimniecības nozare — piemēram, kā saglabāt ES pārtikas ražošanas potenciālu, lai ilgtermiņā garantētu nodrošinātību ar pārtiku, vienlaicīgi atbalstot lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītās kopienas, kas nodrošina daudzveidīgu kvalitatīvu produktu klāstu, un nodrošinot atbilstību prasībām par vidi, ūdeni, dzīvnieku un augu veselību.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Agricultural products (t_apro)
Crops products (t_apro_cp)
Poultry farming (t_apro_ec)
Milk and milk products (t_apro_mk)
Animal production (t_apro_mt)
Regional Agriculture Statistics (agr_r or reg_agr)

Datubāze

Agricultural products (apro)
Crops products (apro_cp)
Poultry farming (apro_ec)
Milk and milk products (apro_mk)
Animal production (apro_mt)

Īpaša sadaļa

Metodika/metadati

Cita informācija

  • Statistika par augkopības kultūrām ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Regula 543/2009 ( 2009. gada 18. jūnijs ), kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulas 837/90 un 959/93;
  • Regula 837/90 (1990. gada 26. marts) par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu
  • Regula 959/93 on statistical information on crop products other than cereals.
  • Statistika par pienu ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Statistika par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Regulation 1165/2008 of 19 November 2008 concerning livestock and meat statistics and repealing Council Directives 93/23/EEC, 93/24/EEC and 93/25/EEC.

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Ārējas saites

Skatiet arī

Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Lauksaimniecības_produkti&oldid=96961"