Statistika par informācijas sabiedrību

2012. Gada augusta dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datu bāze.

1. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam, ES-27, 2006.–2011. gads
(% no visām mājsaimniecībām) — informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_hiac) un (isoc_pibi_hba)

2. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam, 2010. un 2011. gads
(% no visām mājsaimniecībām) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

1. tabula. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un tiešsaistes pakalpojumu izmantojums 2009.–2011. gadā
(% no 16 līdz 74 gadus vecām personām) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_cfp_cu), (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ac_i)

2. tabula. Interneta izmantošanas vieta 2011. gadā
(% no interneta lietotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_pai)

3. diagramma. Interneta izmantošanas biežums 2011. gadā
(% no 16 līdz 74 gadus vecām personām) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

4. diagramma. Personas, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma veikšanas internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus privātai lietošanai, 2010.–2011. gads
(% no 16 līdz 74 gadus vecām personām) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

5. diagramma. Interneta izmantojums sociālajiem tīkliem, izglītībai, pilsoniskai un politiskai līdzdalībai, pa vecuma grupām, ES-27, 2011. gads
(% no iedzīvotājiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_bde15cua)

3. tabula. Iedzīvotāju datorprasmes 2011. gadā
(% no iedzīvotājiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_sk_cskl_i)

6. diagramma. Informācijas tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, pa lieluma kategorijām, ES-27, 2011. gada janvāris
(% no uzņēmumiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_en2), (isoc_ci_it_en2), (isoc_ci_cd_en2) un (isoc_bde15ee)

4. tabula. Informācijas tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, 2011. gada janvāris
(% no uzņēmumiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_en2), (isoc_ci_it_en2) un (isoc_ci_cd_en2)

7. diagramma. Platjoslas interneta pieslēgumu izmantošana uzņēmumos, 2010. gada janvāris un 2011. gada janvāris
(% no uzņēmumiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_it_en2)

5. tabula. Uzņēmumi, kas izmanto internetu saziņā ar valsts iestādēm, pēc lietošanas mērķa, 2011. gada janvāris — informācijas avots: Eurostat (isoc_bde15ee) un (isoc_cieg_map)

8. diagramma. RFID tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos pēc mērķa, NACE un lieluma kategorijas, ES-27, 2011. gada janvāris (1)
(% no uzņēmumiem, kas izmanto RFID) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_cd_en2)

9. diagramma. Uzņēmumu apgrozījums no e-komercijas, 2010. gads (1)
(% no kopējā apgrozījuma) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_evaln2)

10. diagramma. Uzņēmumi, kas izmanto pārdošanu tiešsaistē, ES-27, 2009.–2010. gads
(% no uzņēmumiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_eseln2)

11. diagramma. Uzņēmumi, kas izmanto pirkšanu vai pārdošanu tiešsaistē vai kam ir tīmekļa vietne vai mājaslapa, ES-27, 2010. gads (1)
(% no uzņēmumiem) — informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_eseln2), (isoc_ec_ebuyn2) un (isoc_ci_cd_en2)

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem Eiropas Savienībā (ES). Panākumi informācijas sabiedrības attīstībā tiek uzskatīti par īpaši svarīgiem, lai uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju un lai apmierinātu sabiedrības un ES ekonomikas vajadzības plašākā nozīmē.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi dažādos veidos, kā darbā, tā mājās, piemēram, komunicējot tiešsaistē vai iepērkoties internetā. ES šajā jomā ir izvirzījusi virkni politikas mērķu, sākot ar veselu nozaru, kā e-komercijas, regulēšanu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.

Galvenie statistikas rezultāti

Mājsaimniecības un fiziskas personas

Pēdējos desmit gados IST kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairāk nekā pusei (55 %) mājsaimniecību ES-27 bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties un 2011. gadā sasniedza 73 %, palielinoties vēl par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2010. gadu. Plaši izplatīts un izmaksu ziņā pieejams platjoslas pieslēgums ir viens no zinībbalstītas un informācijas sabiedrības veicināšanas līdzekļiem. Visās dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, ko 2011. gadā izmantoja 67 % no visām mājsaimniecībām ES-27, aptuveni divkāršojot 2006. gada rādītāju — sk. 1. diagrammu.

Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (94 %) 2011. gadā reģistrēts Nīderlandē (sk. 2. diagrammu), savukārt Luksemburga, Zviedrija un Dānija ziņoja, ka 2011. gadā piekļuve internetam bija vismaz deviņās no desmit mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars starp ES dalībvalstīm reģistrēts Bulgārijā (45 %). Tomēr Bulgārijā mājsaimniecību piekļuve internetam strauji palielinājās, jo to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve, no 2010. līdz 2011. gadam pieauga par 12 procentpunktiem. Vēl viena dalībvalsts, kur piekļuve internetam bija mazāk nekā pusei mājsaimniecību, bija Rumānija.

2011. gada sākumā mazliet vairāk nekā septiņi no desmit ES-27 iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja datoru, un līdzīga daļa iedzīvotāju lietoja arī internetu. Datoru un internetu lietoja vismaz deviņas desmitdaļas Zviedrijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Dānijas iedzīvotāju. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā datoru un internetu lietoja mazāk nekā puse visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Vairāk nekā puse (57 %) ES-27 iedzīvotāju 2011. gadā lietoja internetu, lai atrastu informāciju par precēm vai pakalpojumiem — sk. 1. tabulu.

Interneta lietotāju starpā, citiem vārdiem sakot, to ES-27 iedzīvotāju starpā, kas internetu lietoja trijos mēnešos pirms IKT apsekojuma veikšanas, vairāk nekā deviņas desmitdaļas (93 %) 2011. gadā piekļuva internetam no mājām, kā parādīts 2. tabulā. Salīdzinājumam — mazāk nekā puse no šīs populācijas daļas piekļuva internetam darbā (42 %), kas savukārt bija aptuveni divreiz vairāk nekā to personu īpatsvars, kas piekļuva internetam no draugu, kaimiņu vai radu mājām (24 %). Ievērojams vairākums interneta lietotāju piekļuva internetam katru dienu — sk. 3. diagrammu.

Ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām. 2011. gadā 43 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem apliecināja, ka vismaz vienreiz ir veikuši pasūtījumu internetā — pieaugums par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2010. gadu (sk. 4. diagrammu). Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Dānijā un Nīderlandē preces un pakalpojumus internetā pasūtīja vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, savukārt Latvijā, Portugālē, Grieķijā, Lietuvā un Itālijā šis īpatsvars nebija augstāks par piektdaļu iedzīvotāju. Zemākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pasūtīja preces un pakalpojumus internetā, bija reģistrēts Bulgārijā (7 %) un Rumānijā (6 %).

5. diagrammā atspoguļota informācija par to, kā iedzīvotāji izmanto internetu sociālajiem tīkliem un vairākām citām samērā jaunām darbībām, kā informācijas meklēšanai wiki resursos, viedokļu lasīšanai un rakstīšanai par pilsoniskiem un politiskiem jautājumiem, kā arī dalībai tiešsaistes apspriedēs vai balsošanā. Kaut arī vidēji 38 % ES-27 iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem 2011. gadā bija sociālo tīklu dalībnieki, šo pakalpojumu lietošanā bija lielas atšķirības pa vecumu grupām. Iedzīvotāju vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem sociālo tīklu lietotāju īpatsvars bija 11 %, un tas ir krasā kontrastā ar 80 % vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem. Tas nozīmē, ka sociālajiem tīkliem ir būtiska loma sociālo kontaktu uzturēšanā jaunākajā vecuma grupā. Kopumā jaunākā vecuma grupa vairāk (salīdzinot ar vecākiem iedzīvotājiem) izmantoja visas četras aktivitātes, kas atainotas 5. diagrammā.

Lielākajai daļai iedzīvotāju ES-27 valstīs 2011. gadā bija pamata datora prasmes, kas ļāva tiem kopēt un pārvietot datnes un mapes: tā tas bija attiecībā uz 63 % personu vecumā no 16 līdz 74 gadiem un 89 % personu vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Mazāk nekā puse iedzīvotāju (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) izmantoja vienkāršākās aritmētikas formulas izklājlapās (43 %), aptuveni viena trešdaļa veidoja elektroniskas prezentācijas (31 %), bet katrs desmitais rakstīja datorprogrammas (10 %). Vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem iedzīvotāju īpatsvars ar šādām prasmēm bija daudz lielāks. Divas trešdaļas jaunākās paaudzes izmantoja formulas izklājlapās, gandrīz seši no katriem desmit veidoja elektroniskas prezentācijas un katrs piektais rakstīja datorprogrammas.

Uzņēmumi

Katram divdesmitajam uzņēmumam ES-27 (ko aptvēra apsekojums par IKT lietošanu uzņēmumos) 2011. gada sākumā nebija piekļuves internetam (sk. 6. diagrammu), savukārt absolūts vairākums (87 %), lai piekļūtu internetam, izmantoja pastāvīgu platjoslas pieslēgumu. Bija vērojams straujš pieaugums mobilo platjoslas tehnoloģiju lietošanā — daļēji to virzīja uzņēmumi, kas apgādāja savus darbiniekus ar 3G USB modemiem, viedtālruņiem un citām mobilajām ierīcēm, jo 2011. gada sākumā gandrīz puse (47 %) uzņēmumu ES-27 lietoja mobilo platjoslas pieslēgumu. Tas bija par 20 procentpunktiem vairāk nekā atbilstošais īpatsvars 2010. gada janvārī. Aptuveni septiņām desmitdaļām uzņēmumu ES-27 bija pašiem sava tīmekļa vietne. Līdzīgs uzņēmumu īpatsvars izmantoja internetu, lai elektroniski iesniegtu aizpildītas veidlapas valsts iestādēm.

To uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija piekļuve internetam, 2011. gada sākumā pārsniedza 90 % visās dalībvalstīs, izņemot Rumāniju, Bulgāriju un Ungāriju, bet Rumānija un Bulgārija bija vienīgās dalībvalstis, kur sava tīmekļa vietne bija mazāk nekā pusei uzņēmumu —sk. 4. tabulu. 2011. gada sākumā vairāk nekā trīs ceturtdaļas visu uzņēmumu Somijā, lai piekļūtu internetam, izmantoja mobilos platjoslas pieslēgumus — sk. 7. diagrammu. Šis rādītājs bija ievērojami augstāks nekā jebkurā citā dalībvalstī, savukārt Zviedrija, Austrija, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste bija vienīgās no pārējām valstīm, kas ziņoja, ka vairāk nekā puse to uzņēmumu izmanto mobilos platjoslas pieslēgumus.

2011. gada janvārī aptuveni trīs ceturtdaļas visu uzņēmumu ES-27 valstīs izmantoja internetu, lai saņemtu veidlapas un informāciju no valsts iestādēm, bet mazliet mazāka daļa (69 %) sūtīja atpakaļ valsts iestādēm aizpildītās veidlapas; šajā pēdējā grupā visbiežāk veiktās darbības bija deklarāciju iesniegšana par PVN un sociālajām iemaksām — sk. 5. tabulu.

Radiofrekvenču identifikācija (RFID) ir tehnoloģija, ko var izmantot automātiskai identifikācijai un sekošanai; to var izmantot dažādiem objektiem un dažādās situācijās, bet dažu parastu lietojumu skaitā ir šādi: ražotāji izmanto birkas, lai sekotu katra to ražotā izstrādājuma atrašanās vietai; pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumi izmanto birkas, lai sekotu saviem transportlīdzekļiem; privāts lietojums, lai varētu izsekot neaizsargātus cilvēkus. 8. diagrammā dotas dažas ziņas par to uzņēmumu īpatsvaru, kuri 2011. gada janvārī izmantoja RFID, un parādīts, ka galvenais RFID lietošanas veids ES-27 uzņēmumu starpā ir personu identifikācija un piekļuves kontrole.

Kopumā e-komercija veidoja apmēram 14 % no to ES-27 uzņēmumu apgrozījuma, kuros nodarbināti vismaz desmit cilvēku, šis īpatsvars 2010. gadā svārstījās no 1 % Kiprā līdz 25 % Čehijā (sk. 9. diagrammu). Aptuveni 15 % no ES-27 uzņēmumiem 2010. gadā pārdeva preces vai pakalpojumus internetā, un tas veido mazāk nekā pusi no to uzņēmumu īpatsvara (35 %), kuri veica pirkumus tiešsaistē (sk. 11. diagrammu). To uzņēmumu procents, kuri veic pārdošanu internetā, visaugstākais bija izmitināšanas pakalpojumu nozarē (58 %), savukārt augstākais uzņēmumu īpatsvars, kuri veic pirkumus internetā, tika reģistrēts saistībā ar informācijas un komunikācijas pakalpojumiem (60 %).

Datu avoti un pieejamība

Statistikas speciālisti ir informēti par problēmām, ko rada straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās jomās. Šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jauniem datiem. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu tehnoloģiju straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IKT lietošanu mājsaimniecībās un fizisku personu vajadzībām un apsekojumā par IKT lietošanu uzņēmumos. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinātu IKT virzīto izaugsmi, gan sekojot pamata mainīgo lielumu izmaiņām laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Šie apsekojumi sākotnēji bija veltīti piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, bet to joma vēlāk ir paplašināta, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldību un e-komerciju) un sociāli ekonomisku analīzi, kā reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, vecumu, izglītības atšķirības un personas nodarbinātības situāciju mājsaimniecību apsekojumā vai analīzi pēc uzņēmumu lieluma (mazie, vidējie un lielie uzņēmumi) uzņēmumu apsekojumā. Pielāgots arī apsekojumu aptvērums attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai aptvertu jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus gala lietotājiem (uzņēmumiem un mājsaimniecībām).

Mājsaimniecības un fiziskas personas

Mājsaimniecību apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadu vecumam. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši nosūtot e-pasta ziņojumu. Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu triju mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir indivīdi, kas triju mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojuši internetu vidēji vismaz reizi nedēļā. Pārskata periods šim apsekojumam bija 2011. gada pirmais ceturksnis, apsekojuma veikšanas laiks lielākajā daļā valstu bija otrais ceturksnis. 2011. gada apsekojuma daļu veidoja īpašs modulis par IKT prasmēm.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārnesi lielā ātrumā. Platjoslas līnijas definē kā tādas, kurām ir par ISDN augstāka jauda, tas nozīmē vienāda ar vai augstāka par 144 kbit/s.

Dators saskaņā ar definīciju ir personālais dators, kura darbību nodrošina viena no galvenajām operētājsistēmām (Macintosh, Linux vai Microsoft). Šajā kategorijā ietilpst arī rokas datori vai plaukstdatori (PDA).

Fizisku personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz divpadsmit mēnešiem pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas apmešanās vietas rezervācijas, finanšu ieguldījumu iegādi, dalību loterijās, derībās un interneta izsolēs, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša apmaksa. Šajā grupā neietilpst preces un pakalpojumi, ko, izmantojot internetu, personas iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem.

Uzņēmumi

Apsekojums par IKT izmantošanu uzņēmumos aptver uzņēmumus, kuros nodarbināti vismaz desmit cilvēki. Darbību aptvērums ir ierobežots līdz tiem uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ir saistīta ar ražošanu, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un ūdens piegādi, notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu, pārvadājumiem un uzglabāšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, nekustamo īpašumu, brīvajām profesijām, zinātnisku un tehnisku darbību, administratīvu un atbalsta darbību un datoru un sakaru iekārtu remontu (kā definēts NACE 2. red. C–N sadaļā, izņemot 75. nodaļu un 95.1. grupu); apsekojums aptver finanšu un apdrošināšanas darbības (K sadaļa), bet tās nav ietvertas šeit atspoguļotajā analīzē.

Uzņēmumu apsekojumā savāktos datus var analizēt saskaņā ar uzņēmumu lielumu (nodarbināto cilvēku skaita ziņā), atainojot datus attiecībā uz maziem (10–49 nodarbinātas personas), vidējiem (50–249) un lieliem (250 vai vairāk nodarbinātu personu) uzņēmumiem.

Dati par IKT lietošanu sagrupēti saskaņā ar gadu, kurā veikts apsekojums; lielākā daļa datu attiecas uz situāciju pārskata jeb apsekojuma veikšanas gada janvārī. 2011. gada apsekojuma daļu veidoja īpašs modulis par valsts pakalpojumu izmantošanu. Kaut arī kopumā e-pārvaldības pakalpojumi Eiropā ir plaši izplatīti, dalībvalstu starpā novērotas dažas lielas šo pakalpojumu izmantošanas atšķirības. Dažas no šīm atšķirībām var saistīt ar deklarāciju iesniegšanas obligātumu (vai arī ne). Dažās valstīs kļuvis obligāti šīs administratīvās darbības veikt ar elektroniskiem līdzekļiem, turpretim citās dalībvalstīs uzņēmumi joprojām var iesniegt deklarācijas (piemēram, PVN vai sociālā nodrošinājuma) papīra formātā. Pat ja šāda iesniegšana, izmantojot elektroniskus rīkus, ir obligāta, daži uzņēmumi var norādīt statistiskos apsekojumos, ka tie neveic elektronisku dokumentu iesniegšanu, jo šādu iesniegšanu var veikt trešā persona (kā daļu no ārpakalpojuma).

Konteksts

Platjoslas tehnoloģijas uzskata par svarīgām, novērtējot piekļuvi internetam un tā izmantošanu, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārsūtīt lielus datu apjomus un saglabāt brīvas pieejas līnijas. Platjoslas pakalpojumu izplatību uzskata par izšķirošu rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Plašu piekļuvi internetam, izmantojot platjoslas pieslēgumu, uzskata par būtisku, lai internetā tiktu piedāvāti progresīvi pakalpojumi, kuru skaitā ir e-komercija, e-pārvaldība un e-mācības. Ciparu abonentlīnijas (DSL) paliek galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids, kaut arī arvien izplatītākas kļūst to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana.

Līdz 2010. gadam ES politikas regulējums IKT nozarei bija i2010 iniciatīva, ko sauc Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai (COM(2005) 229, galīgā redakcija), ar kuru mēģināts palielināt efektivitāti visā ES ekonomikā, plašāk izmantojot IKT. Pēc starpposma pārskatīšanas 2008. gada aprīlī tika iesniegta atjauninātā i2010 stratēģija, kurā aplūkoti galvenie izaicinājumi laikposmam no 2008. līdz 2010. gadam.

Eiropas Komisija 2010. gada maijā pieņēma Paziņojumu par Digitālo programmu Eiropai (COM(2010) 245, galīgā redakcija), stratēģiju, kā līdz 2020. gadam nodrošināt plaukstošu digitālu ekonomiku. Digitālā programma Eiropai ir viena no galvenajām iniciatīvām atbilstīgi Stratēģijai “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai.

Tajā aprakstīti politikas virzieni un darbības, kuru mērķis ir panākt iespējami daudz ieguvumu visās sabiedrības un ekonomikas nozarēs, izmantojot digitālo laikmetu. Šī programma veltīta vairākām darbības prioritāšu jomām: digitālā vienotā tirgus izveide, lielāka sadarbspēja, interneta uzticamības un drošības palielināšana, daudz ātrākas interneta piekļuves nodrošināšana, ieguldījumu veicināšana izpētē un izstrādē, digitālās izpratnes prasmju un iekļautības uzlabošana un IKT izmantošana, lai risinātu uzdevumus, ar ko saskaras sabiedrība, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošana.