Statistics Explained

Archive:Lauksaimniecības produkti

Revision as of 11:56, 5 August 2013 by EXT-S-Allen (talk | contribs)
2012. gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze.
1. diagramma. Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcijas rādītāji, ES-27, 2000.–2010. gads
(2000=100) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
2. diagramma. Graudaugu produkcija ES-27, 2010. gads (1)
(%, aprēķināts atbilstīgi tonnām) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
1. tabula. Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcija, 2011. gads
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_crop)
3. diagramma. Dārzeņu produkcija, ES-27, 2011. gads (1)
(miljoni tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_fruveg)
4. diagramma. Augļu produkcija, ES-27, 2011. gads (1)
(miljoni tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_cpp_fruveg)
2. tabula. Ar dzīvniekiem saistīta lauksaimniecības produkcija, 2011. gads
(1000 tonnu) — informācijas avots: Eurostat (apro_mk_pobta), (apro_mk_cola) un (apro_mt_pann)
5. diagramma. Pilnpiena izmantošana, ES-27, 2011. gads (1)
(%) — informācijas avots: Eurostat (apro_mk_pobta)

Eiropas dabiskās vides, klimata un lauksaimniecības prakses lielā dažādība palīdz nodrošināt plašu pārtikas un dzērienu klāstu gan patēriņam uzturā, gan dzīvnieku barībai, kā arī sagādāt izejvielas nepārtikas procesiem. Turklāt lauksaimniecības produkti ir būtiska Eiropas iedzīvotāju un reģionu kultūras identitātes daļa.

Tāpēc, lai aizsargātu ar konkrētu teritoriju vai konkrētu ražošanas metodi saistītus pārtikas un dzērienu produktu nosaukumus, ir izstrādāti Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kuru mērķis ir sniegt garantijas par dažādu produktu izcelsmi un autentiskumu.

Galvenie statistikas rezultāti

Augkopības kultūras

ES-27 2010. gadā tika saražoti 282,9 miljoni tonnu graudaugu (ieskaitot rīsus). Lai gan laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam bija nelabvēlīgi laikapstākļi, graudaugu produkcijas rādītāji ES-27 bija salīdzinoši stabili — to svārstības nekad nepārsniedza +/-20 % (sk. 1. diagrammu), turklāt 2004. un 2008. gadā bija īpaši labas ražas. Augsts graudaugu produkcijas apjoms tika reģistrēts 2008. gadā, taču 2009. gadā tas kritās, produkcijas apjomam samazinoties par 6,1 %, un 2010. gadā tas saruka vēl par 4,5 %. Tomēr 2010. gadā ES-27 graudaugu produkcija bija par 1,8 % lielāka nekā 2000. gadā. No otras puses, pēdējos desmit gados ir pastāvīgi samazinājies kartupeļu ražas apjoms (laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam produkcijas apjomam kopumā samazinoties par 24,5 %).

Graudaugu produkcijas analīze ES-27 valstīs 2010. gadā ir atspoguļota 2. diagrammā. Gandrīz pusi (48,6 %) no kopējās graudaugu produkcijas veidoja kvieši, savukārt aptuveni viena piektdaļa no kopējā apjoma bija graudu kukurūza (19,9 %) un mieži (18,3 %).

Lielākās graudaugu, cukurbiešu un eļļas augu ražotājas bija Francija un Vācija — 2011. gadā abas valstis kopā nodrošināja vairāk nekā pusi ES-27 valstu cukurbiešu produkcijas (53,1 %), kā arī gandrīz divas piektdaļas eļļas augu (38,9 %) un graudaugu (37,3 %) produkcijas (sk. 1. tabulu). Plašāk izplatīta ES dalībvalstīs bija kartupeļu ražošana — augstākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Vācijā (gandrīz 20 % no ES-27 kopējā rādītāja), savukārt Polijā, Nīderlandē, Francijā un Apvienotajā Karalistē šis rādītājs bija no 14 % līdz 10 %. Francija bija vadošā pākšaugu (2011. gadā) un tekstilaugu (2010. gadā) ražotāja.

ES-27 visvairāk audzētie dārzeņi bija tomāti, sīpoli un burkāni, savukārt augļi — āboli, apelsīni un persiki. Itālija un Spānija ir tās ES dalībvalstis, kas 2011. gadā nodrošināja vislielāko dārzeņu produkciju. Abu valstu kopējais nodrošinātais dārzeņu apjoms veidoja divas piektdaļas (41,5 %) no ES-27 kopējā saražotā apjoma, proti, 57,5 miljoniem tonnu. Itālija un Spānija ir arī vislielākās augļu produkcijas ražotājas ES, kuras 2009. gadā nodrošināja attiecīgi 21,6 miljonus un 11,2 miljonus tonnu augļu.

Veicot analīzi saistībā ar atsevišķiem produktiem, ir redzams, ka lielākā augļu un svaigu dārzeņu produkcijas daļa tika saražota dažās dalībvalstīs. Piemēram, gandrīz trīs piektdaļas no ES-27 ābolu produkcijas 2011. gadā ieguva Itālijā, Polijā un Francijā (2010. gada dati), savukārt gandrīz visi apelsīni tika izaudzēti Spānijā un Itālijā, neskaitot salīdzinoši nelielu apelsīnu ražu Grieķijā un Portugālē. Gandrīz divas trešdaļas (aptuveni 64 %) ES-27 saražoto tomātu tika izaudzēti Itālijā un Spānijā, bet gandrīz puse (aptuveni 46 %) ES-27 sīpolu produkcijas — Nīderlandē un Spānijā.

Gaļa un piens

Kopsavilkums par dažādiem lauksaimniecības produktiem, kas saistīti ar dzīvniekiem, ir sniegts 2. tabulā. Galvenais gaļas produkts ES-27 dalībvalstīs bija cūkas gaļa (22,4 miljoni tonnu 2011. gadā), un tās produkcijas svars gandrīz trīskārt pārsniedza no liellopu gaļas iegūtu liellopu/teļa gaļas izcirtņu svaru (7,8 miljoni tonnu); aitas gaļas produkcijas apjoms ES-27 bija salīdzinoši neliels (0,7 miljoni tonnu).

Ceturto daļu (25,0 % jeb gandrīz 5,6 miljonus tonnu) ES-27 cūkgaļas produkcijas 2011. gadā nodrošināja Vācija, nākamais lielākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Spānijā (15,5 %) un Francijā (8,9 %), turklāt vērā ņemamu apjomu nodrošināja arī Polija (8,1 %) un Dānija (7,7 %). Francija 2011. gadā saražoja nedaudz mazāk par vienu piektdaļu (19,9 % jeb gandrīz 1,7 miljonus tonnu) liellopu/teļa gaļas produkcijas, un par produkcijas apjomu, kas pārsniedza vienu miljonu tonnu, informēja vēl tikai Vācija un Itālija; salīdzinoši liels (7,0 %) ES-27 liellopu gaļas produkcijas īpatsvars tika reģistrēts Īrijā. Aitas gaļas ražošanā vadošā valsts bija Apvienotā Karaliste (gandrīz 0,3 miljoni tonnu), nodrošinot 39,4 % no ES-27 kopējā saražotā aitas gaļas apjoma 2011. gadā, un tai sekoja Spānija (17,8 %), Francija (11,6 %), Grieķija (9,7 %) un Īrija (6,6 %).

Piena produktu ražošanas struktūra dalībvalstīs ir atšķirīga — atšķiras gan saimniecību un slaucamo govju ganāmpulku lielums, gan piena izslaukums. Kopējais govs piena izslaukums ES-27 2011. gadā bija aptuveni 140 miljoni tonnu. Kā redzams 5. diagrammā, vairāk nekā vienu trešdaļu (36,1 %) no visa ES-27 2011. gadā izmantotā pilnpiena izmantoja siera ražošanā, nākamais izplatītākais pilnpiena izmantošanas veids bija sviesta ražošana (28,1 %); un tikai nedaudz vairāk par vienu desmitdaļu no ES-27 izmantotā pilnpiena izmantoja dzeramā piena (12,6 %) un krējuma (11,8 %) ražošanā. Lielākais ES-27 2011. gadā savāktā piena daudzums tika reģistrēts Vācijā un Francijā, un abas šīs valstis bija arī lielākās sviesta un siera ražotājas, kopā nodrošinot 40 % līdz 50 % no triju minēto piena produktu kopējā ES-27 produkcijas apjoma.

Datu avoti un pieejamība

Uz gada statistiku par dažādu augkopības kultūru produkciju attiecas Padomes regulas, taču dati par svaigiem augļiem un dārzeņiem ir apkopoti atbilstīgi dažādiem neformāliem nolīgumiem ar ES dalībvalstīm.

Statistika par augkopības kultūru produkciju attiecas uz kopražu. “Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcija” nozīmē to pašu, ko “kopraža”, un tajā ietilpst pārdotais daudzums, lauku saimniecībā patērētais daudzums, saimniecībā radītie zudumi un atkritumi, kā arī zudumi pārvadāšanas, uzglabāšanas un iepakošanas laikā.

Statistika par piena, olu un gaļas produktiem ir apkopota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Piena produkcijā ietilpst lauku saimniecībās ražots govs, aitas, kazas un bifeļmātes piens. Tiek atsevišķi nodalīts pienotavu savāktais piens un lauku saimniecībās ražotais piens. Piena savākšana veido tikai daļu no piena produkcijas kopējā izmantojuma lauku saimniecībā, pārējie izmantošanas veidi parasti ir pašu patēriņš, tiešā pārdošana un izmantošana liellopu barībā.

Gaļas produkcijas apjoms ir aprēķināts, ņemot vērā cilvēku patēriņam piemērotas gaļas kautsvaru. Lai gan dažādu dzīvnieku kautsvara definīcijas atšķiras, jēdziens kautsvars parasti nozīmē nokautā dzīvnieka atdzesēta ķermeņa svaru.

Konteksts

Informāciju par lauksaimniecības produktiem var izmantot, lai analizētu lauksaimniecības tirgu attīstību un tādējādi palīdzētu apzināt ciklus un mainīgās produkcijas tendences; šo statistiku var izmantot arī pētījumiem par tirgus reakciju uz politiskiem pasākumiem. Dati par lauksaimniecības produktiem arī sniedz informāciju par piedāvājumu, palīdzot izprast cenu attīstību, kas īpaši interesē lauksaimniecības preču tirgotājus un politikas analītiķus.

Padome 2007. gada oktobrī pieņēma tiesību aktu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju (Regulu Nr. 1234/2007). Šīs regulas izstrādes mērķis bija samazināt lauksaimniecības jomā piemērojamo tiesību aktu skaitu, uzlabot tiesību aktu pārredzamību, kā arī padarīt lauksaimniecības politiku pieejamāku. Laikposmā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada sākumam ar vienoto tirgu kopīgo organizāciju tika aizstāti dažādu produktu atsevišķie tirgi, kopskaitā 21, piemēram, augļu un dārzeņu, graudaugu, gaļas, olu un piena produktu, kā arī cukura un vīna tirgus.

Eiropas Savienībā 2003. un 2008. gadā tika īstenotas plašas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, savukārt 2010. gada vasarā tika organizēta konsultāciju procedūra par turpmākās lauksaimniecības politikas attīstību. Šajā procedūrā tika noteiktas iesaistīto ieinteresēto personu trīs svarīgākās jomas, t. i., nodrošinātība ar pārtiku, ar vidi saistītās problēmas un lauku daudzveidība. Eiropas Komisija 2010. gada novembrī publicēja paziņojumu (COM(2010) 672, galīgā redakcija) ar norādēm lauksaimniecības politikas izstrādei — “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”. Dokumentā ir detalizēti izklāstītas vairākas būtiskākās problēmas, ar ko nākamajā desmitgadē saskarsies ES lauksaimniecības nozare — piemēram, kā saglabāt ES pārtikas ražošanas potenciālu, lai ilgtermiņā garantētu nodrošinātību ar pārtiku, vienlaicīgi atbalstot lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītās kopienas, kas nodrošina daudzveidīgu kvalitatīvu produktu klāstu, un nodrošinot atbilstību prasībām par vidi, ūdeni, dzīvnieku un augu veselību. Pēc tam 2011. gada oktobrī tika pieņemta tiesību aktu priekšlikumu kopa par KLP nākotni (angļu val.). Šo priekšlikumu vidū bija arī ierosinājums pārskatīt pašreizējo lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (Regula par vienotu TKO) (COM(2011) 626, galīgā redakcija/3). Priekšlikuma mērķis ir pilnveidot, vienkāršot un paplašināt noteikumus, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi saistībā ar valsts intervenci, privātu uzglabāšanu, izņēmuma/ārkārtas pasākumiem un atbalstu. Priekšlikumā paredzētie ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi attiecas uz vispārējiem pasākumiem tirgus traucējumu novēršanai, kā arī pasākumiem saistībā ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ. Plānots, ka šī pārskatītā lauksaimniecības politika stāsies spēkā 2014. gada janvārī.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Lauksaimniecības produkti (t_apro)
Augkopības produkti (t_apro_cp)
Mājputnu audzēšana (t_apro_ec)
Piens un piena produkti (t_apro_mk)
Lopkopība (t_apro_mt)
Statistika par reģionālo lauksaimniecību (agr_r or reg_agr)

Datubāze

Lauksaimniecības produkti (apro)
Augkopības produkti (apro_cp)
Mājputnu audzēšana (apro_ec)
Piens un piena produkti (apro_mk)
Lopkopība (apro_mt)

Īpaša sadaļa

Metodika / metadati

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

Cita informācija

  • Statistika par augkopības kultūrām ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Regula 543/2009, kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām;
  • Regula837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz par graudaugu ražošanu;
  • Regula959/93 par statistikas informāciju attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti.
  • Statistika par pienu ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Direktīva 2003/107/EC (2003. gada 5. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/16/EK;
  • Direktīva 96/16/EC (1996. gada 19. marts), par statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem.
  • Statistika par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu ir reglamentēta šādos dokumentos:
  • Regula1165/2008 (2008. gada 19. novembris) par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK.

Ārējas saites

Skatiet arī