ES Solidaritātes fonds

 Citi rīki

 

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) izveidots, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Fondu izveidoja pēc plašiem plūdiem, ko Viduseiropas valstis piedzīvoja 2002. gada vasarā. Kopš fonda izveidošanas tā līdzekļi izmantoti, lai novērstu 80 dažādu dabas katastrofu sekas, tostarp tādas, ko izraisījuši plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vētras un sausums. Līdz šim palīdzība sniegta 24 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā 5 miljardi eiro. Ja gribat redzēt visu to gadījumu sarakstu, kad sniegta palīdzība, noklikšķiniet te: PDF en

Reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, no 2020. gada 1. aprīļa ir paplašināta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) darbības joma, iekļaujot tajā arī liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Tīmekļa vietne.

Palīdzības lūdzējiem jāgādā, lai Komisija pieteikumu saņemtu 12 nedēļu laikā no brīža, kad radies pirmais katastrofas izraisītais kaitējums. Lēni progresējošu katastrofu, piemēram, sausuma vai veselības ārkārtas situācijas gadījumā šis termiņš ir 12 nedēļas pēc pirmās oficiālās rīcības, kas veikta, lai novērstu ārkārtas situāciju. Uz Covid-19 attiecas īpaši nosacījumi (sk. tīmekļa vietni par šiem nosacījumiem).

Iestādei, kas gatavo pieteikumu, ļoti ieteicams laicīgi sazināties ar attiecīgo Reģionu politikas ģenerāldirektorāta dienestu, kas var sniegt dažādus padomus, kuri palīdzēs cik vien iespējams paātrināt palīdzības lūgšanas procedūru.

Šī lapa tiek regulāri atjaunināta. Lūdzu, lejupielādējiet pieteikuma veidlapas visjaunāko versiju!

  • Pieteikuma veidlapa (Pēdējā atjaunināšana: 16-11-2017) Word en
  • Norādījumi (Pēdējā atjaunināšana: 16-11-2017)Word en
  • Lielām katastrofām piemērojamie sliekšņi PDF en
  • Reģionālām katastrofām piemērojamie sliekšņi PDF en
  • Kā noteikt vairākus reģionus ietekmējošu katastrofu slieksni (pamatojoties uz vidējo svērto IKP) xls en
  • Uz kādu summu varat cerēt? PDF en
  • Guidance on implementation, closure and auditing processes PDF en

Komisija izvērtē iesniegumu un, ja iesniegums tiek pieņemts, tā ierosinās palīdzības summu Eiropas Parlamentam un Padomei, kam tā jāapstiprina, pirms to var izmaksāt. Tiklīdz piešķirtie līdzekļi kļūst pieejami ES budžetā, Komisija pieņem lēmumu piešķirt palīdzību ietekmētajai Valstij un palīdzība pēc tam tiek izmaksāta nekavējoties un vienā maksājumā. Kad palīdzība ir izmaksāta, ietekmētā Valsts ir atbildīga par īstenošanu, tai skaitā darbību izvēli un to auditu un kontroli. Ārkārtas pasākumus var finansēt atpakaļejoši jau no pirmās katastrofas dienas.

Ņemiet vērā, ka ESSF nav ātras reaģēšanas instruments, ko varētu izmantot dabas katastrofu seku novēršanai. Valstij, kas lūdz finansiālu palīdzību, to var piešķirt tikai pēc tam, kad pabeigta pieteikuma iesniegšanas un budžeta procedūra, kas var aizņemt vairākus mēnešus.

Komisija 2019. gada maijā publicēja pamatīgu izvērtējumu par fonda darbību kopš tā izveides 2002. gadā un sniedza ieteikumus turpmākai darbībai. Izvērtējumā ir uzsvērta fonda augstā pievienotā vērtība, atbalstot ārkārtas palīdzības un atjaunošanas centienus un mazinot finansiālo slogu valsts un reģionālajām iestādēm. Fonds ir piešķīris 5,2 miljardus eiro, tajā skaitā rekordlielu summu 1,2 miljardus eiro saistībā ar 2016./2017. gada zemestrīcēm Itālijas centrālajā daļā.
Ziņojumā apzinātas arī iespējas uzlabot fonda darbību, piemēram, paātrinot palīdzības pasākumu īstenošanu, saskaņotību, efektivitāti un sabiedrības informētību par tiem.
Vairāk par izvērtējumu

Eiropas Komisija
Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts
Unit E1/EUSF
B-1049 Brussels
Belgium
Inguna Kramina
Inguna.KRAMINA@ec.europa.eu
Tālr.: +32 229-66062
Nyla Cruz
Nyla.Cruz@ec.europa.eu
Tālr.: +32 2 295 36 09

Kādos gadījumos ESSF sniedz palīdzību

The EUSF ESSF var sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm un valstīm, kuras ar ES risina pievienošanās sarunas. Atbalstu sniedz:

  • “lielu katastrofu” gadījumā, proti, ja tiešie zaudējumi pārsniedz vai nu 3 miljardus eiro 2011. gada cenās, vai arī 0,6 % no attiecīgās valsts NKI, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
  • mazāku, tā saukto “reģionālo katastrofu” gadījumā, proti, ja kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz 1,5 % no attiecīgā reģiona IKP (NUTS 2 līmenī). Tālākajiem reģioniem šī robežvērtība ir 1 % no minētā reģiona IKP;
  • gadījumā, ja uz pabalstu tiesīgo valsti skar tā pati lielā katastrofa, kas skārusi kaimiņos esošu uz pabalstu tiesīgu valsti;
  • “liela mēroga veselības ārkārtas situācijas" gadījumā, proti, ja ārkārtas reaģēšanas pasākumu kopējās izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 1,5 miljardu eiro apmērā 2011. gada cenās vai vairāk nekā 0,3 % no NKI.

Fonda budžets

Solidaritātes fonda budžets ir 500 miljoni eiro gadā (2011. gada cenās), pieskaitot neizlietoto iepriekšējā gada piešķīrumu (papildus parastajam ES budžetam). Naudu var piešķirt tikai tad, ja tam piekritis Eiropas Parlaments un Padome (pēc tam, kad Komisija šīm iestādēm iesniegusi attiecīgu priekšlikumu). Ceturtā daļa no šīs summas ik gadu jāpatur rezervē līdz 1. oktobrim, lai fondam būtu līdzekļi, no kā sniegt palīdzību līdz gada beigām. Izņēmuma gadījumos un tad, ja pārējiem mēnešiem atlikušo līdzekļu apjoms nav pietiekams, trūkstošo summu var ņemt no nākamā gada budžeta.

Finansētie pasākumi

The EUSF Fonda mērķis ir papildināt dalībvalstu pasākumus un daļēji finansēt dalībvalstīm radušās izmaksas, kas saistītas ar šādiem ārkārtas pasākumiem:

  • enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telesakaru, transporta, veselības aprūpes un izglītības nozares infrastruktūras un iekārtu atjaunošana darba kārtībā;
  • pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai apmierinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;
  • preventīvu infrastruktūru nostiprināšana un pasākumi kultūras mantojuma aizsardzībai;
  • katastrofas skarto zonu sakopšana, ieskaitot dabas zonu sakopšanu, vajadzības gadījumā – atbilstoši uz ekosistēmām balstītām pieejām, kā arī skarto dabas zonu tūlītēja atjaunošana, lai izvairītos no augsnes erozijas tūlītējām sekām;
  • ātra palīdzības, tostarp medicīniskās palīdzības, sniegšana iedzīvotājiem, kuri nonākuši liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijā;
  • iedzīvotāju aizsargāšana no slimības riska, tostarp slimību profilakse, uzraudzība un kontrole, nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršana un to ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana.

Fonds nav izveidots tādēļ, lai segtu visus dabas katastrofu radītos zaudējumus un izmaksas. Principā ESSF piedalās tikai tādu postījumu novēršanā, kurus nav iespējams apdrošināt. Fonds nekompensē privātpersonām radušos zaudējumus. ESSF nefinansē ilgtermiņa pasākumus, tādus kā ekonomikas atveseļošana un preventīvi pasākumi. Taču šādiem pasākumiem ir iespējams lūgt atbalstu no citiem instrumentiem, piemēram, no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Piemērs

Plūdi Austrijā 2005. gada augustā (reģionāla katastrofa)

2005. gada augustā lieli plūdi daļēji skāra divus Austrijas reģionus Forarlbergu un Tiroli. Tie radīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem, tūrisma nozarei, uzņēmumiem un sabojāja dzīvojamās ēkas, transporta tīklu un citu infrastruktūru. Tika aplēsts, ka tiešie zaudējumi ir aptuveni 591,94 miljoni eiro, kas ir apmēram 0,27 % no Austrijas NKI. Tā kā šī summa ir mazāka par robežvērtību, kas noteikta, lai varētu lūgt Solidaritātes fonda palīdzību lielu katastrofu gadījumā (proti, 0,6 % no Austrijas NKI jeb 1,3363 miljardi eiro), pieteikumu izskatīja, piemērojot īpašus tā saucamos ārkārtējas reģionālas katastrofas kritērijus. Komisija secināja, ka pieteikumā bija pietiekami daudz pierādījumu, lai izņēmuma kārtā varētu piešķirt 14,79 miljonus eiro no Solidaritātes fonda. Piešķirto naudu izlietoja šādi:

  • infrastruktūras (pirmām kārtām — valsts ceļu) tūlītēja savešana darba kārtībā. Kopējais ESSF ieguldījums: 9,86 miljoni eiro;
  • preventīvas infrastruktūras tūlītēja izveide, konkrētāk, sabojātu krasta nostiprinājumu izlabošana, koku un akmeņu aizvākšana, upju gultņu dambēšana, stabilizēšana un atjaunošana.  Kopējais ESSF ieguldījums: 4,93 miljoni eiro.

Dokumenti

Faktu lapa

Ziņojumi

Panorama (žurnāls)

Paziņojumi presei