Archive:Noziedzības statistika

Dati iegūti 2020. gada jūlijā.

Raksta atjauninājums plānots: 2021. gada novembrī.

This Statistics Explained article has been archived on 25 August 2021.

Highlights

Policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ES 27 no 2012. līdz 2018. gadam samazinājās par 34 %.

2018. gadā ES 27 policija reģistrējusi 3 993 tīšas slepkavības, kas ir par 30 % mazāk nekā 2008. gadā.

Laupīšanas gadījumi, vidēji 2016.–2018. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Šajā rakstā sniegtās statistikas pamatā ir oficiālie dati par policijas reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem (noziedzīgām darbībām) Eiropā 2008.–2018. gadā. Rezultāti attiecas uz Eiropas Savienību (ES 27), trim Apvienotās Karalistes jurisdikcijām, EBTA valstīm, kā arī daļēji uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

Full article

No 2012. līdz 2018. gadam laupīšanas gadījumu skaits ES 27 samazinājies par 34 %

No 2012. līdz 2018. gadam policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ES 27 samazinājies par 34 %, proti, līdz aptuveni 299 000 gadījumu. Turpretī laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam tas palielinājies par 8,8 %, kas bija lielākais rādītājs laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam, kā parādīts 1. attēlā. Trūkst rādītāju par 2018. gadu attiecībā uz Igauniju, Franciju, Luksemburgu un Somiju, tāpēc precīzas izmaiņas ES 27 dalībvalstīs no 2017. līdz 2018. gadam ir samērā neskaidras. No 2017. līdz 2018. gadam samazinājums bija vērojams lielākajā daļā ES 27 dalībvalstu, savukārt lielākais relatīvais pieaugums novērots Īrijā (8 %) un Slovēnijā (11 %).

1. attēls: Laupīšanas gadījumi (policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi), ES 27, 2008.–2018. gads
(noziedzīgo nodarījumu skaits)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

2. attēlā ir parādīts policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (noziedzīgu nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju). Vidēji 2016.–2018. gadā augstākie rādītāji ES 27 dalībvalstīs novēroti Beļģijā (154,3), Francijā (153,3), Spānijā (132,5) un Portugālē (115,5), savukārt zemākie rādītāji bija Igaunijā (17,1), Rumānijā (16,2), Čehijā (14,6), Slovēnijā (11,7), Kiprā (10,5), Slovākijā (9,0) un Ungārijā (9,0). No EBTA valstīm Šveicē bija vislielākais policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits, proti, 20,9 uz 100 000 iedzīvotāju.

2. attēls: Laupīšanas gadījumi, vidēji 2016.–2018. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Tīšu slepkavību skaits ES 27 2018. gadā — 3 993

Policijas reģistrēto tīšu slepkavību skaits ES 27 2018. gadā bija 3 993, kas ir samazinājums par gandrīz 30 % kopš 2008. gada. 1. tabulā norādīti paziņotie rādītāji valstu dalījumā.

1. tabula: Tīšas slepkavības, 2008.–2018. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

3. attēlā ir parādīts tīšu slepkavību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju). 2018. gadā visaugstākie rādītāji novēroti Latvijā (5,2), Lietuvā (3,5) un Igaunijā (1,9). 15 valstīs šis rādītājs bija zemāks par 1 uz 100 000.

3. attēls: Tīšas slepkavības, 2018. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Uzbrukumu skaits ES 27 2018. gadā — 583 000

Policijas reģistrēto uzbrukumu skaits ES 27 2018. gadā sasniedza aptuveni 583 000 (samazinājums par 6,2 % no 621 500 2010. gadā). Kā parādīts 4. attēlā, 2010.–2018. gadā tendence kopumā bijusi lejupēja. Tomēr jānorāda, ka “ES kopsummas” 2016.–2018. gadam ir daļēji balstītas uz iepriekšējiem rādītājiem, jo trūkst Francijas rādītāju par 2017.–2018. gadu un Ungārijas rādītāju par 2016.–2018. gadu. Ziņotie rādītāji liecina par augšupēju tendenci Francijā 2010.–2016. gadā (no 232 000 līdz 243 000) un samazinājumu Ungārijā 2010.–2015. gadā (no 14 600 līdz 12 500).

Policijas reģistrēto uzbrukumu skaits visā ES 27 būtiski atšķiras, pat attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Atšķirīgi tiesību akti, ziņošanas līmenis un reģistrēšanas prakse ietekmē salīdzinājumu starp valstīm. Piemēram, papildus nopietniem uzbrukumiem dažu valstu rādītājos ietverti nepilngadīgo uzbrukumi, letāli uzbrukumi (nonāvēšana, slepkavība u. tml.) vai seksuāla rakstura uzbrukumi (ko parasti uzskaita atsevišķi).

4. attēls: Uzbrukumi, ES 27, 2010.–2018. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Automobiļu zādzību skaits ES 27 2018. gadā — 528 000

2018. gadā ES 27 notika 528 000 policijas reģistrētu automobiļu zādzību, kas ir par aptuveni 40 % mazāk salīdzinājumā ar 2008. gadu. Tomēr jāatzīmē, ka attiecībā uz Franciju (2017.–2018. gads), Kipru (2018. gads) un Ungāriju (2016.–2018. gads) trūkstošajiem rādītājiem ir izmantots jaunākais pieejamais gada rādītājs. Kā parādīts 5. attēlā, ES 27 kopumā 2008.–2018. gadā novērota lejupēja tendence. Turpretī Īrijā un Horvātijā no 2017. līdz 2018. gadam policijas reģistrēto automobiļu zādzību skaits palielinājies par 8 %.

5. attēls: Sauszemes transportlīdzekļu zādzības, ES 27, 2008.–2018. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Vērtējot pēc policijas reģistrētajām automašīnu zādzībām uz 100 000 iedzīvotāju augstākie rādītāji (vidēji 2016.–2018. gadā) bija Grieķijā (260,6), Itālijā (244,2), Francijā (241,9), Zviedrijā (237,3) un Nīderlandē (169,3). Viszemākie rādītāji ES 27 tika reģistrēti Slovākijā (27,8), Igaunijā (25,1), Horvātijā (21,4), Rumānijā (10,8) un Dānijā (4,0). No EBTA valstīm visaugstākais rādītājs bija Šveicē, kur bija 80,5 automobiļu zādzību uz 100 000 iedzīvotāju.

“Automobiļu zādzības” ietver motociklu, vieglo automobiļu, autobusu, tālsatiksmes autobusu, kravas automobiļu, smagkravas automobiļu, buldozeru u. tml. zādzības, bet ziņošanas un reģistrēšanas prakse dažādās valstīs un pa gadiem atšķiras un ietekmē salīdzinājumu.

6. attēls: Sauszemes transportlīdzekļu zādzības, vidēji 2016.–2018. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Avota dati tabulām un grafikiem

Avota dati tabulām un grafikiem (angļu val.)

Datu avoti

Statistika par noziedzību un krimināltiesību sistēmām kopumā

Datu avoti aptver policiju un citas tiesībaizsardzības iestādes, prokuratūras, tiesas, ieslodzījuma vietas, attiecīgās ministrijas un statistikas birojus. Valsts iestādes ir atbildīgas par oficiāliem datiem, kas tiek nosūtīti Eurostat un Apvienoto Nāciju Organizācijai. (ANO apsekojums par noziedzības tendencēm un krimināltiesību sistēmu darbību).

Šā raksta dati

Šajā rakstā atspoguļoti rezultāti, kuru pamatā ir policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgu darbību) oficiālie rādītāji par laikposmu no 2008. gada. Eurostat atjaunina tīmekļa datubāzi, kad valstis nosūta jaunus rādītājus, kas var atšķirties no datiem, kuri sniegti iepriekšējās tīmekļa rakstu versijās. Liela noziedzības statistikas problēma Eiropas līmenī ir datu trūkums. Šā iemesla dēļ vairāki ES kopējie rādītāji šajā rakstā tikuši koriģēti. Piemēram, ja trūka rādītāja par 2017. gadu, tika izmantots tās pašas valsts 2016. gada rādītājs par to pašu noziegumu. Dažos gadījumos izmantots iepriekšējā un nākamā gada vidējais rādītājs. Vēl viena metode, kā rīkoties trūkstošo datu gadījumā, ir salīdzināt trīs gadu vidējos rādītājus. Par dažiem noziegumiem vienkārši trūkst pārāk daudz datu, lai varētu sniegt ES kopējo rādītāju. Tīmekļa datubāze satur paziņotos skaitļus (bez korekcijām).

Konkrēti noziegumi

Papildu dati par tīšām slepkavībām, izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumiem:

Victims, suspects, prosecutions, convictions (angļu val.)
Prisoners (angļu val.)
Worldwide homicide statistics (angļu val.)

Iepriekšējie dati

Police-recorded crimes 1950-1992 (total) (angļu val.)
Police-recorded crimes 1993-2007 (by crime) (angļu val.)

Konteksts

Noziedzības statistiku izmanto ES iestādes, valsts iestādes, plašsaziņas līdzekļi, politiķi, organizācijas un sabiedrība. Katra valsts nosaka savas krimināltiesības, definē noziegumus, tiesvedības norisi un tiesu iestāžu reakciju, kā arī specifikācijas attiecībā uz oficiālo noziedzības statistiku (izņemot noziegumus, uz kuriem attiecas starptautiskie vai ES tiesību akti). Parasti noziedzības statistika starp valstīm ir mazāk salīdzināma nekā starptautiski noteikta statistika.

Neraugoties uz visām atšķirīgajām krimināltiesībām, varētu arī argumentēt, ka pastāv daudz līdzību starp Eiropas valstīm. Šis fakts apvienojumā ar sabiedrības un politisko interesi bija par pamatu ES mēroga noziedzības statistikas sagatavošanai. Pēdējā desmitgadē ES iestādes, valsts iestādes un ANO ir sadarbojušās, lai uzlabotu Eiropas statistiku noziedzības jomā. Būtisks kvalitātes uzlabojums ir vienotas noziegumu klasifikācijas izmantošana.

Oficiālā noziedzības statistika galvenokārt atspoguļo to, kā iestādes reģistrē un apstrādā lietas. Šos rādītājus sniedz valsts iestādes, piemēram, policija, prokuratūra, tiesas un ieslodzījuma vietas. No šīm iestādēm visplašāko priekšstatu nodrošina policijas dati, jo tie ietver reģistrētos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no tā, vai par tiem uzsāk kriminālvajāšanu. Tomēr policijas reģistros netiek mērīts kopējais izdarīto noziegumu skaits. Vienkāršoti izsakoties, kopējais skaits būtu paziņotais skaits, kam pieskaitīts nepaziņotais skaits, atņemot nepareizi paziņoto skaitu. Ir taisnīgi pieņemt, ka ziņošanas līmenis ir augsts, kad ir vajadzīgs policijas ieraksts, lai pamatotu apdrošināšanas prasījumu (piemēram, par automobiļa zādzību un ielaušanos).