Archive:Noziedzības statistika
Dati iegūti 2019. gada oktobrī.
Raksta atjauninājums plānots: 2020. gada septembrī.
Highlights
Vardarbība, 2010.–2017. gads
Šajā rakstā sniegtās statistikas pamatā ir oficiālie dati par policijas reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem (noziedzīgām darbībām) Eiropā no 2008. līdz 2017. gadam. Rezultāti attiecas uz Eiropas Savienību (ES), daļēji — EBTA valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.
Full article
No 2011. līdz 2017. gadam laupīšanas gadījumu skaits samazinājies par 24 %.
No 2011. līdz 2017. gadam policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ES samazinājās par 24 %, proti, no 522 000 līdz 396 000 gadījumu. Turpretī laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam tas palielinājās par 4 %. 1. attēlā ir parādītas policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaita izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas apliecina, ka valstu noziedzības tendences var būt diezgan atšķirīgas no ES tendences. No 2011. līdz 2012. gadam laupīšanas gadījumu skaits ES līmenī mainījās nedaudz. Tomēr tajā pašā laikā dažās valstīs laupīšanas gadījumu skaits kopā palielinājās par aptuveni 18 000, no tiem vairāk nekā 16 000 gadījumu bija Francijā, Itālijā un Spānijā (visās kopā). Savukārt citās valstīs kopumā šis skaits samazinājās par 18 000, no tiem samazinājums par vairāk nekā 14 000 gadījumu reģistrēts Anglijā un Velsā (Apvienotajā Karalistē), Portugālē, Beļģijā un Polijā (visās kopā). Arī laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam kopējās izmaiņas bija salīdzinoši nelielas (4 000) salīdzinājumā ar kopējo palielinājumu (18 000) un samazinājumu (22 000).
<image imgid="figure1" zoom="100">
2. attēlā ir parādīts policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (noziedzīgu nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju). Lielākais gadījumu skaits 2017. gadā tika novērots Beļģijā (167), Francijā (150), Spānijā (144), Anglijā un Velsā (Apvienotajā Karalistē) (132), kā arī Portugālē (115), savukārt mazākais policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju tika konstatēts Rumānijā (16), Igaunijā un Čehijā (abās 15), Kiprā (14), Slovēnijā (12), Slovākijā un Ungārijā (abās 9). No EBTA valstīm Šveicē bija vislielākais policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits, proti, 21 uz 100 000 iedzīvotāju.
<image imgid="figure2" zoom="100">
Slepkavību skaits ES 2017. gadā — 5200
Policijas reģistrēto tīšas slepkavības gadījumu skaits ES [1] 2017. gadā bija 5 200, kas ir samazinājums par 19 % kopš 2008. gada. 1. tabulā ir norādīti paziņotie skaitļi dalījumā pa valstīm.
<image imgid="table1" zoom="100">
3. attēlā ir parādīts tīšu slepkavību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju). Vislielākais skaits 2017. gadā novērots Latvijā (5,6), Lietuvā (4,0), Igaunijā (2,2) un Maltā (2,0), bet vismazākais — Luksemburgā (0,3), Čehijā, Itālijā un Austrijā (visās 0,6).
<image imgid="figure3" zoom="100">
Uzbrukumu skaits ES 2017. gadā — 1,1 miljons
4. attēlā ir redzams, ka ES mērogā policijas reģistrēto uzbrukumu skaits 2017. gadā bija nedaudz lielāks par 1,1 miljonu. Vismazākais policijas reģistrēto uzbrukumu kopējais skaits ES kopš 2010. gada bija 2013. gadā, kad tas bija 916 000. ES kopējie rādītāji par 2016. un 2017. gadu ir daļēji balstīti uz iepriekšējiem rādītājiem (dati par Franciju un Austriju nav paziņoti par 2017. gadu, un dati par Ungāriju nav paziņoti par 2016.–2017. gadu).
<image imgid="figure4" zoom="100">
Uzbrukumu skaits visā ES būtiski atšķiras, pat attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Šī atšķirība, visticamāk, atspoguļo ne tikai izdarītos noziegumus, bet arī atšķirīgos tiesību aktus un reģistrēšanas praksi. Piemēram, dažu valstu rādītājos ir ietverti nepilngadīgo uzbrukumi, letāli uzbrukumi (nonāvēšana, slepkavības utt.), seksuāli uzbrukumi (parasti tos klasificē atsevišķi) vai draudi, tomēr lielākās valstu daļas rādītājos ir ietverts tas, ko parasti definē kā nopietnu uzbrukumu.
Nozagto transportlīdzekļu skaits ES vidēji 2015.–2017. gadā — 697 000
Policija laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ES reģistrēja vidēji 698 000 automobiļu zādzību [2] gadā, kas ir samazinājums par 29 % salīdzinājumā ar 2008.–2010. gadu (kad vidējais skaits bija 983 000 zādzību gadā). No 2008. līdz 2017. gadam lielākajā daļā Eiropas dalībvalstu tika novērotas lejupējas tendences. Tomēr Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Latvijā, Maltā, Rumānijā, un Anglijā un Velsā (Apvienotajā Karalistē) no 2016. līdz 2017. gadam šis rādītājs palielinājās.
<image imgid="table2" zoom="100">
Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu šis rādītājs bija visaugstākais Luksemburgā (328), Grieķijā (269), Itālijā (257), Zviedrijā (256), Francijā (247) un Čehijā (238), vērtējot pēc policijas reģistrētajām automobiļu zādzībām uz 100 000 iedzīvotāju (vidēji 2015.–2017. gadā). Viszemākie rādītāji ES tika novēroti Slovākijā un Igaunijā (abās 31), Horvātijā (20), Rumānijā (15) un Dānijā (4). No EBTA valstīm visaugstākais rādītājs bija Islandē, kur bija 138 automobiļu zādzības uz 100 000 iedzīvotāju. Šīs atšķirības daļēji var būt skaidrojamas ar automobiļu un citu veidu transportlīdzekļu skaitu katrā valstī.
<image imgid="figure5" zoom="100">
Avota dati tabulām un grafikiem
Avota dati tabulām un grafikiem (angļu val.)
Datu avoti
Datu avoti statistikai par noziedzību un krimināltiesību sistēmām cita starpā ir policijas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prokurori, tiesas, ieslodzījuma vietas, attiecīgās ministrijas un statistikas biroji. Šīs valsts iestādes apkopo oficiālos skaitļus, kurus Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs reizi gadā iesūta Eurostat kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas apsekojumu par noziedzības tendencēm un krimināltiesību sistēmu darbību.
Šajā rakstā atspoguļoti rezultāti, kuru pamatā ir policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgu darbību) oficiālie skaitļi par laikposmu no 2008. līdz 2017. gadam. Ir pieejami agrāki rezultāti — noziedzības statistikas kopsavilkuma dati par 1950.–1992. gadu un dati par konkrētiem noziegumu veidiem par 1993.–2007. gadu.
Eurostat atjaunina tabulas, kad valstis iesūta jaunus skaitļus. Tas nozīmē, ka arhivētajos tīmekļa rakstos var būt ietverti rezultāti, kas neatbilst pašreizējā tīmekļa datubāzē norādītajiem.
Lai iegūtu pareizu ES kopējo rādītāju, ir vajadzīgi skaitļi par visām valstīm, un trūkstoši dati ir viena no būtiskākajām kvalitātes problēmām attiecībā uz noziedzības statistiku Eiropas līmenī. Par dažiem noziegumiem trūkst tik daudz datu, ka ES kopējais rādītājs šeit nav atspoguļots. Attiecībā uz dažiem noziegumiem, kas atspoguļoti, ES kopējais rādītājs tika pielāgots epizodiski trūkstošo rādītāju dēļ. Piemēram, ja trūka rādītāja par 2017. gadu, tika izmantots tās pašas valsts 2016. gada rādītājs par to pašu noziegumu. Dažos gados trūkstošs rādītājs ir aizstāts ar iepriekšējā un nākamā gada vidējo rādītāju. Vēl viena metode, kā rīkoties trūkstošu datu gadījumā, ir salīdzināt trīs gadu vidējos rādītājus par atsevišķiem periodiem (piemēram, 2010.–2012. un 2015.–2017. gadu). Datubāzes tabulās datus iekļauj tādus, kādi tie ir paziņoti (bez korekcijas).
Attiecībā uz tīšu slepkavību, izvarošanu un seksuālu uzbrukumu papildu dati ir pieejami par cietušajiem, aizdomās turētajiem, kriminālvajāšanas, notiesāšanas gadījumiem, kā arī par ieslodzītajiem.
ANO tīmekļa vietnē ir atspoguļota pasaules statistika par slepkavībām.
Konteksts
Noziedzības statistiku izmanto ES iestādes, valsts iestādes, plašsaziņas līdzekļi, politiķi, organizācijas un sabiedrība. Neviens starptautisks noteikums neattiecas uz vispārējo noziedzības statistiku [3]. Katra valsts nosaka savas krimināltiesības — definē noziegumus, tiesvedības norisi un tiesu iestāžu reakciju — un specifikācijas attiecībā uz oficiālo noziedzības statistiku. Tādējādi valstu noziedzības statistika bieži vien nav pilnīgi salīdzināma starp valstīm.
Attiecībā uz visām to atšķirīgajām krimināltiesībām varētu arī argumentēt, ka pastāv daudz līdzību starp Eiropas valstīm. Šis fakts apvienojumā ar sabiedrības un politisko interesi bija par pamatu ES mēroga noziedzības statistikas sagatavošanai. Pēdējā desmitgadē ES iestādes, valsts iestādes un ANO ir sadarbojušās, lai uzlabotu Eiropas noziedzības statistiku. Būtisks kvalitātes uzlabojums ir vienotas noziegumu klasifikācijas izmantošana, lai salīdzinātu noziedzības rādītājus starp valstīm. Šī ir pastāvīgi attīstoša norise Eiropas noziegumu statistikā. Informācija par noziegumu klasifikāciju ir pieejama šeit.
Oficiālo noziedzības statistiku sniedz valsts iestādes, piemēram, policija, prokuratūra, tiesas un ieslodzījuma vietas. No šīm iestādēm visplašāko priekšstatu nodrošina policijas dati, jo tie ietver visus reģistrētos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no tā, vai par tiem uzsāk kriminālvajāšanu. Joprojām statistikā netiek novērtēts kopējais izdarīto noziegumu skaits, bet tā atspoguļo, kā iestādes reģistrē un apstrādā lietas. Vienkāršoti izsakoties, kopējais skaits būtu paziņotais skaits, kam pieskaitīts nepaziņotais skaits, atņemot nepareizi paziņoto skaitu. Ir taisnīgi pieņemt, ka daži noziegumi tiek pienācīgi paziņoti, kad ir vajadzīgs policijas ieraksts, lai pamatotu apdrošināšanas prasījumu, piemēram, par automobiļa zādzību un ielaušanos.
Direct access to
- Publication list (angļu val.)
- Crime and criminal justice (angļu val.)
- Crime, violence, or vandalism in the area (angļu val.)
- Rating trust in institutions (angļu val.)
- Death due to homicide and assault (angļu val.)
- General government expenditure by function (angļu val.)
- Crime and criminal justice statistics main page (angļu val.)
- Links to other institutions (angļu val.)
Piezīmes
- ↑ Neskaitot datus par Nīderlandi.
- ↑ Šajā kontekstā “automobilis” nozīmē transportlīdzekli, ieskaitot motociklus, vieglos automobiļus, autobusus, tālsatiksmes autobusus, kravas automobiļus, smagkravas automobiļus, buldozerus utt.
- ↑ Tomēr attiecībā uz konkrētiem noziegumiem pastāv ES direktīvas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencijas.