Archive:Valdības finanšu statistika

Dati iegūti 2019. gada 23. aprīlī.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada jūlijā.

Highlights

ES 28 dalībvalstīs valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP samazinājās no -1 % 2017. gadā līdz -0,6 % 2018. gadā, kas ir zemākais deficīts pieejamajās laikrindās.

Valdības parāda attiecība pret IKP ES 28 dalībvalstīs samazinājās no 81,7 % 2017. gada beigās līdz 80 % 2018. gada beigās.

2018. gada beigās valdības parāda attiecība pret IKP bija robežās no 8,4 % Igaunijā līdz 181,1 % Grieķijā.

Vispārējās valdības parāds, 2018. gads

Šajā rakstā aplūkotas valdības finanšu statistikas galveno datu izmaiņas Eiropas Savienībā (ES) un eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs). Īpaša vērība pievērsta valsts vispārējās valdības budžeta deficītam, bruto parādam, kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, kā arī nodokļiem un sociālajām iemaksām, kas ir galvenie valdības ieņēmumu avoti.

Full article

Ievads

Valdības finanšu statistikā ir iekļauti ļoti būtiski rādītāji ES dalībvalstu tautsaimniecības stāvokļa noteikšanai. Atbilstīgi ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem ES dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka to budžeta deficīts un parāds nepārsniedz noteiktu līmeni: dalībvalsts valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un valdības parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP. Ja dalībvalsts neievēro šos ierobežojumus, tiek sākta t. s. pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP). Šai procedūrai ir vairāki posmi, tostarp iespēja piemērot sankcijas, lai mudinātu attiecīgo dalībvalsti īstenot atbilstīgus pasākumus situācijas uzlabošanai. Šie paši budžeta deficīta un parāda ierobežojumi ir arī kritēriji, kas jāizpilda, lai pievienotos ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) un attiecīgi ieviestu euro valūtu. Turklāt Integrēto ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādņu jaunākajā pārskatītajā redakcijā (pārskatīšana notika, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei) ir iekļautas pamatnostādnes publisko finanšu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai.

Valdības budžeta deficīts (konsolidētā vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi izteikti procentos no IKP) 2018. gadā gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs) samazinājās salīdzinājumā ar 2017. gadu. Samazinājās arī vispārējās valdības parāds attiecībā pret IKP.

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums / deficīts

ES 28 dalībvalstīs valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP samazinājās no -1 % 2017. gadā līdz -0,6 % 2018. gadā, savukārt EZ 19 dalībvalstīs šis rādītājs samazinājās no -1 % līdz -0,5 %. ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības budžeta deficīts bija zemākais pieejamajās laikrindās, savukārt EZ 19 dalībvalstīs budžeta deficīts bija salīdzināms ar 2000. un 2007. gadā novēroto budžeta deficītu. 13 ES dalībvalstīs — Luksemburgā (+2,4 %), Bulgārijā un Maltā (abās +2 %), Vācijā (+1,7 %), Nīderlandē (+1,5 %), Grieķijā (+1,1 %), Čehijā un Zviedrijā (abās +0,9 %), Lietuvā un Slovēnijā (abās +0,7 %), Dānijā (+0,5 %), Horvātijā (+0,2 %) un Austrijā (+0,1 %) — 2018. gadā tika reģistrēts valdības budžeta pārpalikums. Īrija ziņoja par valdības bilanci.

12 ES dalībvalstīs, proti, Beļģijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē 2018. gadā reģistrētais deficīts bija mazāks par 3,0 % no IKP.

Zemākais valdības budžeta deficīts, izteikts procentos no IKP, tika reģistrēts Polijā (-0,4 %), Portugālē (-0,5 %) un Igaunijā (-0,6 %).

Divās dalībvalstīs deficīts bija augstāks vai vienāds ar 3 % no IKP: Kiprā (-4,8 %) un Rumānijā (-3,0 %) (sk. 1. diagrammu). Kipras lielais deficīts 2018. gadā galvenokārt ir saistīts ar “Cyprus Cooperative Bank Ltd.” (CCB) pārstrukturēšanas ietekmi — CCB pamatdaļu pārdošanu un turpmākās pārējās valsts finanšu bankrota struktūras iekļaušanu vispārējās valdības kontos.

1. diagramma. Valsts bilance un vispārējās valdības parāds, 2017. un 2018. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (tec00127) un (tsdde410)

1. tabula. Valsts bilance un vispārējās valdības parāds, 2015.–2018. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (tec00127) un (tsdde410)

Salīdzinājumā ar 2017. gadu vispārējās valdības bilance (attiecībā pret IKP) 2018. gadā uzlabojās 18 ES dalībvalstīs — lielākie uzlabojumi bilancē (par vismaz 1 procentpunktu no IKP) tika novēroti Portugālē (+2,5 procentpunkti no IKP), Polijā (+1,2 procentpunkti no IKP) un Luksemburgā (+1 procentpunkts no IKP). Austrijā 2017. gadā bija budžeta deficīts, bet 2018. gadā pārpalikums, savukārt Īrijā 2017. gadā bija budžeta deficīts, bet 2018. gadā sabalansēta valdības bilance, bet Slovēnijā tika reģistrēta sabalansēta valdības bilance, bet pēc tam pārpalikums. Bulgārija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga un Nīderlande 2018. gadā reģistrēja lielāku pārpalikumu nekā 2017. gadā.

Savukārt Kipra 2017. gadā reģistrēja pārpalikumu, bet 2018. gadā deficītu. Igaunija, Latvija un Rumānija 2018. gadā reģistrēja lielāku deficītu nekā 2017. gadā. Ungārijā budžeta deficīts laika posmā no 2017. gada līdz 2018. gadam saglabājās nemainīgs, savukārt Čehija, Dānija, Horvātija, Malta un Zviedrija 2018. gadā reģistrēja mazāku pārpalikumu nekā 2017. gadā.

Valdības parāds

Valdības parāda attiecība pret IKP ES 28 dalībvalstīs samazinājās no 81,7 % 2017. gada beigās līdz 80 % 2018. gada beigās un EZ 19 dalībvalstīs — no 87,1 % līdz 85,1 % (sk. 2. diagrammu).

2018. gada beigās pavisam 14 ES dalībvalstīs parāda līmenis pārsniedza 60 % no IKP — augstākais līmenis tika reģistrēts Grieķijā (181,1 %), Itālijā (132,2 %), Portugālē (121,5 %), Kiprā (102,5 %), Beļģijā (102,0 %), Francijā (98,4 %) un Spānijā (97,1 %).

Zemākā valdības parāda attiecība pret IKP tika novērota Igaunijā (8,4 %), Luksemburgā (21,4 %), Bulgārijā (22,6 %), Čehijā (32,7 %), Dānijā (34,1 %) un Lietuvā (34,2 %).

2. diagramma. Vispārējās valdības parāds, 2017. un 2018. gads
(vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds, % no IKP)
Avots: Eurostat (tsdde410)

Valdības parāda attiecība pret IKP 2018. gada beigās palielinājās trīs ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2017. gada beigām, savukārt tā pazeminājās 24 dalībvalstīs — lielākais pazeminājums tika reģistrēts Lietuvā (-5,2 procentpunkti no IKP), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti no IKP), Austrijā (-4,4 procentpunkti no IKP), Maltā (-4,2 procentpunkti no IKP) un Latvijā (-4,0 procentpunkti no IKP).

Francijas parāda attiecība pret IKP laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam saglabājās nemainīga.

Laikā no 2017. gada beigām līdz 2018. gada beigām parāda pieaugums attiecībā pret IKP tika novērots Kiprā (6,8 procentpunkti), Grieķijā (5,0 procentpunkti) un Itālijā (0,8 procentpunkti).

Valdības ieņēmumi un izdevumi

Vispārējās valdības sektora nozīmi ekonomikā var novērtēt, ņemot vērā vispārējās valdības kopējo ieņēmumu un izdevumu procentos izteikto daļu no IKP. ES 28 dalībvalstīs kopējie valdības ieņēmumi 2018. gadā bija 45 % no IKP (palielinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad šis rādītājs bija 44,8 %), un izdevumi bija 45,6 % no IKP (samazinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad šis rādītājs bija 45,8 %). EZ 19 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības izdevumi 2018. gadā bija 46,8 % no IKP (samazinājums no 47 % 2017. gadā) un kopējie ieņēmumi — 46,3 % no IKP (palielinājums no 46,1 % 2017. gadā), sk. 3. diagrammu.

3. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2008.–2018. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam ES 28 dalībvalstu un EZ 19 dalībvalstu kopējie izdevumi procentos no IKP strauji pieauga līdz 50,0 % no IKP ES 28 dalībvalstīs 2009. gadā un līdz 50,7 % no IKP EZ 19 dalībvalstīs. Kopējie izdevumi kā daļa no IKP abās valstu grupās samazinājās laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam, palielinājās 2012. gadā un pēc tam samazinājās līdz 2018. gadam, izņemot EZ 19 dalībvalstu kopējos izdevumus, kas laikā no 2012. gada līdz 2013. gadam turpināja nedaudz palielināties.

Laikā no 2008. gada līdz 2018. gadam vispārējās valdības kopējie izdevumi absolūtos skaitļos palielinājās relatīvi lēnāk gan ES 28 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs (izņemot nelielu samazinājumu EZ 19 dalībvalstīs laikā no 2010. gada līdz 2011. gadam; sk. 4. diagrammu). Laikposmā no 2010. gada līdz 2018. gadam ieņēmumi gan ES 28 dalībvalstīs, gan arī EZ 19 dalībvalstīs palielinājās nedaudz straujāk nekā izdevumi, tādējādi radot budžeta deficīta samazinājumu.

4. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2008.–2018. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Lai gan laikā no 2010. gada līdz 2018. gadam ES 28 dalībvalstīs vispārējās valdības izdevumi kopumā palielinājās par 846 miljardiem EUR, vispārējās valdības ieņēmumi šajā valstu grupā palielinājās par 1 568 miljardiem EUR. Laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam valdības izdevumi palielinājās par 202 miljardiem EUR, savukārt valdības ieņēmumi palielinājās par 257 miljardiem EUR. Laikposmā no 2010. gada līdz 2018. gadam vispārējās valdības izdevumi EZ 19 dalībvalstīs palielinājās par 590 miljardiem EUR, bet ieņēmumi palielinājās par 1 122 miljardiem EUR.

Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu apjoms ES dalībvalstīs ļoti atšķiras (sk. 5. diagrammu). 2018. gadā apvienoto valdības izdevumu un ieņēmumu līmenis procentos no IKP (pārsniedzot 100 %) visaugstākais bija šādās ES dalībvalstīs: Francijā, Somijā, Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā; arī Norvēģijā līmenis pārsniedza 100 %. Septiņas dalībvalstis — Īrija, Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Malta, Latvija un Igaunija — 2018. gadā ziņoja par salīdzinoši zemu apvienoto līmeni (mazāk nekā 80 % no IKP).

5. diagramma. Valdības ieņēmumi un izdevumi, 2018, gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

ES 28 dalībvalstīs svarīgākie vispārējās valdības kopējo ieņēmumu komponenti ir nodokļi un neto sociālās iemaksas (sk. 6. diagrammu). 2018. gadā nodokļi veidoja 59,8 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 56,8 % EZ 19 dalībvalstīs, savukārt neto sociālās iemaksas veidoja 29,6 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 32,8 % EZ 19 dalībvalstīs. Tirgus izlaide, izlaide pašu galapatēriņam un maksājumi ārpustirgus ražošanai (“pārdošana/maksas” un kapitāla veidošana uz pašu rēķina) veidoja 6,8 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 6,9 % no kopējiem ieņēmumiem EZ 19 dalībvalstīs. Īpašuma ienākums (galvenokārt procenti, dividendes un rente) veidoja 1,7 % no kopējiem ieņēmumiem ES 28 dalībvalstīs un 1,5 % EZ 19 dalībvalstīs.

6. diagramma. Kopējo ieņēmumu struktūra, 2018. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Katrā ES dalībvalstī dažādo ieņēmumu kategoriju relatīvais nozīmīgums bija atšķirīgs. Piemēram, 2018. gadā nodokļi veidoja mazāk nekā 50 % no valdības ieņēmumiem Slovākijā, Rumānijā, Čehijā un Lietuvā, bet Dānijā to īpatsvars vispārējās valdības kopējos ieņēmumos bija 87,5 % un Zviedrijā — 81,1 %.

Neto sociālās iemaksas veidoja lielāko daļu no kopējiem ieņēmumiem Čehijā un Lietuvā (abās 37,7 % no kopējiem ieņēmumiem 2018. gadā), pēc tam Slovākijā (37,1 %) un Vācijā (37,0 %), un mazāko daļu no kopējiem ieņēmumiem Dānijā (1,7 %) un Zviedrijā (6,6 % no IKP), kā arī Islandē (8,2 % no IKP).

Īpašuma ienākuma lielākā daļa kopējos ieņēmumos tika konstatēta Norvēģijā (23,0 %) (sk. 7. diagrammu).

7. diagramma. Valdības ieņēmumu svarīgākie posteņi, 2018. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

ES 28 dalībvalstu valdības izdevumu lielāko daļu 2018. gadā veidoja ienākumu pārdale, kas izpaudās kā sociālo pabalstu pārvedumi naudā vai natūrā (sk. 8. un 9. diagrammu). Sociālie pārvedumi (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — tirgū iegādāta produkcija) veidoja 44,8 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 47,6 % EZ 19 dalībvalstīs. Darba ņēmēju atalgojums veidoja 21,7 % no valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 21,0 % EZ 19 dalībvalstīs. Starppatēriņš veidoja 12,7 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 11,0 % no kopējiem izdevumiem EZ 19 dalībvalstīs. Nomaksātais īpašuma ienākums, kura lielākā daļa ir procentu maksājumi, veidoja 4,1 % no valdības izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 3,9 % EZ 19 dalībvalstīs. Bruto pamatkapitāla veidošanas (galvenokārt ieguldījumu) daļa bija 6,3 % no kopējiem izdevumiem ES 28 dalībvalstīs un 5,7 % EZ 19 dalībvalstīs.

8. diagramma. Kopējo izdevumu struktūra, 2018. gads
(% no kopējiem izdevumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

9. diagramma. Valdības izdevumu svarīgākie posteņi, 2018. gads
(% no kopējiem izdevumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Valdības ieņēmumu galvenie veidi ir ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi, ražošanas un importa nodokļi un neto sociālās iemaksas. ES 28 dalībvalstīs 2018. gadā ražošanas un importa nodokļi veidoja 13,4 % no IKP, ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi veidoja 13,2 % no IKP un neto sociālās iemaksas — 13,3 % no IKP. Attiecībā pret IKP ieņēmumi no ražošanas un importa nodokļiem 2009.–2014. gadā ES 28 dalībvalstīs palielinājās — to daļa attiecībā pret IKP palielinājās par 1,0 procentpunktu (sk. 10. diagrammu). Laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam ražošanas un importa nodokļu daļa attiecībā pret IKP saglabājās nemainīga. Ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi procentos no IKP sasniedza zemāko līmeni 2009. un 2010. gadā — 12,1 % no IKP — un pēc tam palielinājās, sasniedzot 13,2 % no IKP 2018. gadā. Neto sociālās iemaksas palielinājās no 13,1 % no IKP 2015. gadā līdz 13,3 % no IKP 2018. gadā.

10. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2018. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Nodokļu ieņēmumu struktūra ES dalībvalstīs 2018. gadā ļoti atšķīrās (sk. 11. diagrammu). Atbilstīgi prognozēm tās dalībvalstis, kuras ziņoja par salīdzinoši augstu izdevumu līmeni, arī iekasēja lielākus nodokļus (procentos no IKP) vispārējās valdības vajadzībām. Piemēram, 2018. gadā lielākā ieņēmumu attiecība pret IKP no galvenajām nodokļu un sociālo iemaksu kategorijām bija 47,8 %, ko reģistrēja Francijā, un nākamais lielākais rādītājs tika reģistrēts Dānijā — 46,1 %. Šādu ieņēmumu procentos izteiktā daļa no IKP bija mazāka par 30 % trīs dalībvalstīs (Īrijā, Rumānijā un Bulgārijā).

11. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas, 2018. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Tabulu un grafiku datu avots

Valdības finanšu statistika: tabulas un diagrammas

Datu avoti

Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikumiem ES dalībvalstīm līdz katra gada 1. aprīlim un 1. oktobrim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai to valdības budžeta deficīta un parāda statistika. Turklāt Eurostat apkopo sīkākus datus par valdības finanšu statistiku, īstenojot nosūtīšanas programmu (angļu valodā), saskaņā ar kuru tiek sniegti nacionālo kontu dati. Galvenos agregātus par vispārējo valdību Eurostat saņem divas reizes gadā, un statistika par valdības funkcijām (COFOG) jānosūta viena gada laikā pēc pārskata perioda beigām, savukārt sīkāki dati par iekasētajiem nodokļiem un veiktajām sociālajām iemaksām — deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Ceturkšņa dati par nefinanšu un finanšu kontiem, kā arī ceturkšņa dati par vispārējās valdības bruto parādu tiek sniegti četras reizes gadā.

Šajā rakstā sniegtie dati attiecas uz dažiem galvenajiem vispārējās valdības sektora rādītājiem, kuri ir apkopoti, pamatojoties uz nacionālo kontu (EKS 2010) sistēmu.

Starpība starp kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, tostarp kapitālizdevumiem (jo īpaši bruto pamatkapitāla veidošanai), ir vienāda ar vispārējās valdības neto aizdevumiem / neto aizņēmumiem, kas ir arī vispārējās valdības nefinanšu kontu balanspostenis.

Vispārējās valdības struktūra

Vispārējās valdības sektoru veido institucionālas vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un mantas pārdali (EKS 2010, 2.111. punkts). Vispārējās valdības sektoram ir četri apakšsektori: centrālā valdība, pavalsts valdība (vajadzības gadījumā), vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi (vajadzības gadījumā).

Galveno rādītāju definīcijas

Valsts bilanci definē kā vispārējās valdības neto aizņēmumus / neto aizdevumus, kas norādīti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un izteikti attiecībā pret IKP. Atbilstīgi protokolam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valdības parāds ir vispārējās valdības sektora bruto saistības valūtās un noguldījumos, parāda vērtspapīros un aizdevumos, kas nav atmaksāti gada beigās un ko izsaka nominālvērtībā un konsolidē.

Vispārējās valdības galvenos ieņēmumus veido nodokļi, sociālās iemaksas, kā arī ienākums no tirdzniecības un īpašuma. Tie ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: tirgus izlaidi, izlaidi pašu galapatēriņam, maksājumus par ārpustirgus izlaidi, ražošanas un importa nodokļus, citas ražošanas subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, neto sociālās iemaksas, citus kārtējos pārvedumus un kapitāla pārvedumus.

Galvenie izdevumu posteņi ir (valsts) darba ņēmēju atalgojums, sociālie pabalsti (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — vispārējās valdības tirgū iegādāta produkcija), valsts parāda procenti, subsīdijas un bruto pamatkapitāla veidošana. Vispārējās valdības kopējie izdevumi ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: starppatēriņu, bruto kapitāla veidošanu, darba ņēmēju atalgojumu, citus ražošanas nodokļus, subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, sociālos pārvedumus natūrā — tirgū iegādāto produkciju, citus kārtējos pārvedumus, korekciju saistībā ar pensiju tiesību pārmaiņām, kapitāla pārvedumus un darījumus ar neražotiem aktīviem.

Vispārējās valdības dati, ko iesniedz, lai EKS 2010 ietvaros sagatavotu vispārējās valdības galvenos agregātus, jākonsolidē attiecībā uz noteiktiem nacionālo kontu darījumiem, un tas nozīmē, ka dati par konkrētiem darījumiem starp vispārējās valdības sektora institucionālām vienībām — īpašuma ienākumi, citi kārtējie pārvedumi un kapitāla pārvedumi — netiek iekļauti vai tiek izslēgti. Par šādiem darījumiem apakšsektora dati būtu jākonsolidē katra apakšsektora ietvaros, nevis starp apakšsektoriem. Tādējādi dati sektora līmenī atbilst apakšsektora datu summai, izņemot par tādiem posteņiem kā īpašuma ienākums, citi kārtēji pārvedumi un kapitāla pārvedumi, kurus konsolidē. Saistībā ar minētajiem posteņiem un attiecīgi kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem apakšsektoru summai būtu jāpārsniedz sektora vērtība.

Nodokļi un sociālās iemaksas atbilst ieņēmumiem, kurus (naudā vai natūrā) uzliek centrālā, pavalsts un vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi. Šīs maksas (ko vispārīgi sauc par nodokļiem) tiek apkopotas trīs pamatgrupās un veido šādus posteņus:

ienākuma, mantas u. tml. nodokļi, tostarp visi obligātie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība periodiski apliek uzņēmumu un mājsaimniecību ienākumus un mantu;
ražošanas un importa nodokļi, tostarp visi obligātie, neveiktie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība apliek preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka algošanu, zemes, ražošanas gaitā izmantotu ēku vai citu īpašumu (aktīvu) īpašumtiesības vai izmantošanu;
neto sociālās iemaksas, tostarp visas darba devēju un mājsaimniecību faktiskās sociālās iemaksas, nosacītās sociālās iemaksas, kas ir pretvērtība sociālajiem pabalstiem, kurus tieši maksā darba devēji, kā arī vēl divi nosacīti posteņi (mājsaimniecību papildu sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas shēmas pakalpojumu maksas).

Konteksts

2007.–2008. gada finanšu un ekonomikas krīze daudzām Eiropas valstu valdībām izvirzīja sarežģītus uzdevumus. Lielākās bažas bija saistītas ar valsts pārvaldes spēju atmaksāt parādus un veikt nepieciešamos pasākumus valsts izdevumu kontrolēšanai, vienlaikus cenšoties veicināt ekonomikas izaugsmi.

Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļauto uzdevumu nolūks ir nodrošināt ES, jo īpaši eurozonas valstu, ekonomikas attīstības vispārēju sinhronizāciju. Turklāt SIP mērķis ir neļaut ES dalībvalstīm veikt tādus politikas pasākumus, kuri uz citu dalībvalstu rēķina radītu nepamatotas priekšrocības attiecīgo valstu ekonomikā. SIP ir divi pamatprincipi: budžeta deficīts (plānotais vai faktiskais) nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, un parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60 % (vai tā būtu jāsamazina līdz šim līmenim). SIP un ES ekonomikas vispārējā pārvaldība tika būtiski nostiprināta 2011. gadā.

Katru gadu ES dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai sīku informāciju par savu ekonomikas politiku un valsts finanšu stāvokli. Eurozonas valstis sniedz šādu informāciju saistībā ar stabilitātes programmas īstenošanu, savukārt pārējās dalībvalstis to veic saistībā ar konverģences programmu. Eiropas Komisija novērtē, vai politika ir salāgota ar panāktajiem ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem, un var izteikt valstij brīdinājumu, ja uzskata, ka budžeta deficīta pieaugums kļūst nepieņemami augsts. Ja tiek izteikts brīdinājums, Padome var konstatēt pārmērīgu valsts budžeta deficītu, un tādā gadījumā ir jānosaka termiņš, kurā budžeta deficīts jānovērš.