Statistics Explained

Archive:Tūrisma statistika

Revision as of 16:23, 7 June 2018 by EXT-S-Allen (talk | contribs)


2017. gada decembra dati. Jaunākie dati: “Papildu informācija no Eurostat”, “Galvenās tabulas” un “Datubāze”. Raksta atjauninājums plānots 2019. gada martā.
1. tabula. Tūristu mītnes, 2016. gads
Informācijas avots: Eurostat (tour_cap_nat) un (tour_occ_ninat)
1. diagramma. Tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaita tendences, ES 28, 2005.–2016. gads
(2005. gada indekss = 100)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
2. diagramma. Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2016. gads
(milj. nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
3. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko ES 28 dalībvalstu tūristu mītnēs pavadījuši tūristi, kuri ceļo ārpus savas dzīvesvietas valsts, 2016. gads
(% no visām naktīm, kas pavadītas ES 28 dalībvalstu tūristu mītnēs)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
4. diagramma. Tūrisma intensitāte, 2016. gads
(to nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz vienu iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
5. diagramma. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri piedalās tūrismā, 2016. gads
(% no 15 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot)
2. tabula. Rezidentu (15 gadus vecu un vecāku) tūrisma ceļojumi, 2016. gads
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_totot)
6. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko eiropieši pavadījuši ceļojumos uz ārvalstīm, pēc tūrista dzīvesvietas valsts, 2016. gads
(% no naktīm, ko ES 28 dalībvalstu rezidenti pavadījuši ārvalstīs)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot)
7. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās tūrisma ceļojumos uz ārvalstīm, 2016. gads
(vidējais ārvalstīs pavadīto nakšu skaits uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju)
Informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)
3. tabula. Tūrisma ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē, 2011.–2016. gads
Informācijas avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_eu6_q) un (nama_10_gdp)

Šajā rakstā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrismam Eiropas Savienībā ir svarīga nozīme, jo tas rada ekonomiskās un nodarbinātības iespējas, kā arī ietekmē sociālo situāciju un vidi. Eiropas tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī tās reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

2014. gadā katrs desmitais uzņēmums Eiropas nefinanšu darījumdarbības ekonomikas sektorā bija tūrisma nozares uzņēmums. Šajos 2,3 miljonos uzņēmumu bija nodarbināti aptuveni 12,3 miljoni cilvēku. Nozaru uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, bija nodarbināts 9,1 % visā nefinanšu darījumdarbības ekonomikas sektorā strādājošo un 21,5 % pakalpojumu nozarē strādājošo. Tūrisma nozares ietekme uz kopējo apgrozījumu un pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām bija salīdzinoši mazāka, proti, tūrisma nozare veidoja 3,7 % nefinanšu darījumdarbības ekonomikas sektora kopējā apgrozījuma un 5,6 % šā sektora pievienotās vērtības.

Galvenie statistikas rezultāti

Viena trešdaļa no visām ES 28 dalībvalstīs pieejamām gultasvietām atrodas Francijā un Itālijā

Aplēsts, ka 2016. gadā ES 28 dalībvalstīs darbojās vairāk nekā 608 tūkstoši tūristu mītņu un kopā tās nodrošināja vairāk nekā 31 miljonu gultasvietu (sk. 1. tabulu). Gandrīz viena trešdaļa (32,2 %) no visām ES 28 dalībvalstīs pieejamām gultasvietām atradās tikai divās ES dalībvalstīs — Francijā (5,1 miljons gultasvietu) un Itālijā (4,9 miljoni gultasvietu) —, un nākamās dalībvalstis ar lielāko gultasvietu skaitu bija Apvienotā Karaliste, Spānija un Vācija.

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi augšupejoša tendence (sk. 1. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ — tūristu pavadīto nakšu skaits ES 28 dalībvalstīs samazinājās par 0,6 % 2008. gadā un vēl par 2,0 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits sāka atkal palielināties, līdz 2016. gadā tas sasniedza augstāko rādītāju — 2,9 miljardus, kas ir par 3,0 % vairāk nekā 2015. gadā.

Vairāk nekā puse (55,7 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES 28 dalībvalstīs tika pavadītas Spānijā, Itālijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kas ierodas no ārvalstīm) tūrisma galamērķis 2016. gadā ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 295 miljoni nakšu jeb 22,2 % no ES 28 dalībvalstīs pavadīto nakšu kopskaita (sk. 2. diagrammu un 3. diagrammu). No šiem 295 miljoniem Spānijā pavadīto nakšu vairāk nekā 7 no katrām 10 naktīm tika pavadītas trīs reģionos: Kanāriju salās, Baleāru salās un Katalonijā.

Četras populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (199 miljoni nakšu), Francija (124 miljoni nakšu) un Apvienotā Karaliste (119 miljoni nakšu; aplēses pamatā ir 2016. gada mēneša dati) — kopumā šajās valstīs pavadīta vairāk nekā puse (55,7 %) no to nakšu kopskaita, ko nerezidenti pavadīja ES 28 dalībvalstīs. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga un Latvija; interpretējot šos rādītājus, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka populārākie tūristu galamērķi ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā bija Vidusjūras galamērķi Malta, Horvātija un Kipra, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (sk. 4. diagrammu); saskaņā ar šo tūrisma intensitātes rādītāju populāri galamērķi bija arī Islande un Melnkalne.

Tūrismā piedalījās 62 % ES rezidentu, kuri kopumā devās 1,2  miljardus ceļojumu

Tiek lēsts, ka aptuveni 62,1 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir 15 gadus veci un vecāki, 2016. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos, citiem vārdiem sakot, viņi gada laikā veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — zemākais rādītājs ir Rumānijā, kur tūrismā iesaistījās tikai 23,7 % iedzīvotāju, savukārt augstākais — Somijā, kur to darīja 88,9 % iedzīvotāju (sk. 5. diagrammu).

Rezidenti (15 gadus veci un vecāki) no ES 28 dalībvalstīm personiskos vai darījumu nolūkos 2016. gadā veica aptuveni 1,2 miljardus tūrisma ceļojumu. Lielākā daļa (58,0 %) no kopējā ceļojumu skaita bija īsie ceļojumi, kuru ilgums bija no vienas līdz trim pavadītām naktīm (sk. 2. tabulu), savukārt trīs ceturtdaļas (74,4 %) no visiem ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārvalstīm.

Dažu ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita 2016. gadā bija uz galamērķiem ārvalstīs; šāda situācija bija Luksemburgai, Beļģijai, Maltai un Slovēnijai (kā arī Šveicei). Savukārt Rumānijas un Spānijas rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās mazāk nekā 10 % gadījumu. Šķiet, šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties ceļojumos uz ārvalstīm ir izteiktāka).

ES rezidenti labprātāk ceļoja vasaras mēnešos — gandrīz katrs ceturtais ceļojums notika jūlijā vai augustā.

Vācijas un Apvienotās Karalistes rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi no kopējā nakšu skaita, ko ES 28 dalībvalstu rezidenti pavadīja ārvalstīs

ES 28 dalībvalstu rezidenti 2016. gadā tūrisma ceļojumos ārvalstīs pavadīja aptuveni 2,6 miljardus nakšu (sk. 6. diagrammu). Vācijas rezidenti 2016. gadā pavadīja 771 miljonu nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārvalstīs pavadīja 564 miljonus nakšu (Apvienotās Karalistes dati par 2013. gadu); šo divu ES dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (51,3 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES 28 dalībvalstu rezidenti pavadīja ārvalstīs.

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras iedzīvotāji ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 22,3 naktis 2016. gadā), nākamā bija Kipra (18,7 naktis). Turpretī Rumānijas, Bulgārijas un Grieķijas rezidenti 2016. gadā ārvalstīs vidēji pavadīja mazāk nekā vienu nakti (sk. 7. diagrammu).

Vācijas iedzīvotāji ārvalstu ceļojumiem tērēja visvairāk

Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ieņēmumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu braucienus, gan atpūtas ceļojumus. Tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2016. gadā starp ES dalībvalstīm visaugstākā bija Horvātijā (18,6 %), Kiprā (13,7 %) un Maltā (13,2 %), apstiprinot ienākošā tūrisma nozīmi šajās valstīs (sk. 3. tabulu). Absolūtā izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma 2016. gadā tika reģistrēti Spānijā (EUR 54,7 miljardi), Francijā (EUR 38,3 miljardi) un Apvienotajā Karalistē (EUR 37,4 miljardi), nākamās bija Itālija (EUR 36,4 miljardi) un Vācija (EUR 33,8 miljardi).

Lielākie izdevumi starptautiskajam tūrismam 2016. gadā tika reģistrēti Vācijā (EUR 72,1 miljards), un nākamie lielākie — Apvienotajā Karalistē (EUR 58,4 miljardi) un Francijā (EUR 36,5 miljardi).

Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstākajiem neto ieņēmumiem no tūrisma 2016. gadā (EUR 37,2 miljardi), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (EUR -38,3 miljardi).

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp darījumdarbība, atpūta vai citi personiski iemesli, izņemot nodarbinātību apmeklējuma vietā pie rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jauno Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā no 2012. pārskata gada un paredz to, ka ES dalībvalstis regulāri iesniedz salīdzināmu tūrisma statistiku.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu; otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm vāc, izmantojot anketas, ko aizpilda tūristu mītnes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu visbiežāk vāc, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežšķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši mītnes veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu. Statistika par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz atbraucēju skaitu (tūristu mītnēs), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc tūristu mītnes veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Statistikas dati par tūrisma pieprasījumu tiek vākti, uzskaitot veiktos tūrisma ceļojumus (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos) un iedalot tos pēc

  • galamērķa valsts;
  • mērķa;
  • uzturēšanās ilguma;
  • mītnes veida;
  • izbraukšanas mēneša;
  • transporta veida;
  • izdevumiem.

Šie dati tiek analizēti arī pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

  • dzimuma;
  • vecuma grupas;
  • iegūtā izglītības līmeņa (neobligāti);
  • mājsaimniecības ienākumiem (neobligāti);
  • nodarbinātības statusa (neobligāti).

Līdz 2013. gadam tūrisma statistika attiecās tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu; no 2014. pārskata gada oficiālajā Eiropas statistikā tiek iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi. Drīzumā šie dati tiks analizēti jaunā Statistics explained rakstā.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (WTO) publikāciju “Tourism highlights” (angļu valodā) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis un piecas tās dalībvalstis 2015. gadā bija starp pasaules 10 galvenajiem galamērķiem. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo iezīmju dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma vajadzībām izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbvietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un veicināšanu — no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 final). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāks tūrisma piedāvājums un noturīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tika pieņemts vēl viens paziņojums — “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 final); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējas aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējas jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no Līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010) 352 final). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Datubāze

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Cita informācija

Ārējas saites


Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Tūrisma_statistika&oldid=388323"