Statistics Explained

Archive:Tūrisma statistika

Revision as of 19:23, 19 September 2017 by EXT-A-Redpath (talk | contribs)
Dati iegūti: 2017. gada aprīļa. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Raksta atjauninājums plānots: 2018. gada martā.
1. tabula. Rezidentu (15 gadu vecu un vecāku) tūrisma ceļojumi, 2015. gads
Avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_totot)
1. diagramma. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri piedalās tūrismā, 2015. gads
(% no iedzīvotājiem, 15 gadu veciem un vecākiem)
Avots: Eurostat (tour_dem_tttot)
2. tabula. Tūristu mītnes, 2015. gads
Avots: Eurostat (tour_cap_nat) un (tour_occ_ninat)
2. diagramma. Tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaita tendences, ES 28, 2005.–2015. gads
(indekss 2005=100)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
3. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko eiropieši pavadījuši ceļojumos uz ārzemēm, pēc tūrista rezidences vietas valsts, 2015. gads
(% no naktīm, ko ES 28 rezidenti pavadījuši ārzemēs)
Avots: Eurostat (tour_dem_tntot)
4. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm, 2015
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju, 15 gadu vecu un vecāku)
Avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)
5. diagramma. Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2015. gads
(milj. nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
6. diagramma. To nakšu skaita īpatsvars, ko ES 28 tūristu mītnēs pavadījuši nerezidenti, 2015. gads
(%)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
7. diagramma. Tūrisma intensitāte, 2015. gads
(to nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)
3. tabula. Tūrisma ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē, 2010.–2015. gads
Avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_eu6_q) un (nama_10_gdp)

Šajā rakstā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī tās reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

2014. gadā katrs desmitais Eiropas uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora uzņēmums bija tūrisma nozares uzņēmums. Šajos 2,3 milj. uzņēmumu bija nodarbināti aptuveni 12,3 milj. cilvēku. Nozaru uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, bija nodarbināti 9,1 % visā uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektorā strādājošo un 21,5 % pakalpojumu nozarē strādājošo. Tūrisma nozares ietekme uz kopējo apgrozījumu un pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām bija salīdzinoši mazāka, proti, tūrisma nozare veidoja 3,7 % uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora kopējā apgrozījuma un 5,6 % šā sektora pievienotās vērtības.

Galvenie statistikas rezultāti

Tūrisms — pieprasījums un piedāvājums

Rezidenti (15 gadu veci un vecāki) no ES 28 personiskos vai darījumu nolūkos 2015. gadā veica aptuveni 1,2 mljrd. tūrisma ceļojumu. Lielākā daļa (58,2 %) no kopējā ceļojumu skaita bija īsie ceļojumi no vienas līdz trim naktīm (sk. 1. tabulu), savukārt trīs ceturtdaļas (74,8 %) no visiem ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārzemēm.

Dažu ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita 2015. gadā bija uz galamērķiem ārzemēs; šāda situācija bija Luksemburgai, Beļģijai, Maltai un Slovēnijai (kā arī Šveicei). Savukārt Rumānijas, Spānijas un Portugāles rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās tikai 10 % gadījumu vai vēl retāk. Šķiet, šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties brīvdienās uz ārzemēm ir izteiktāka).

Tiek lēsts, ka aptuveni 60 % ES 28 iedzīvotāju, kas ir 15 gadu veci un vecāki, 2014. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos (agregāti par 2015. gadu vēl nav pieejami), citiem vārdiem sakot, viņi gada laikā veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — ja Rumānijā tūrismā iesaistījās tikai 26,0 % iedzīvotāju, tad Somijā tie bija 88,2 % (sk. 1. diagrammu).

No piedāvājuma perspektīvas ir aplēsts, ka 2015. gadā ES 28 darbojās nedaudz vairāk kā 578 tūkst. tūristu mītņu un kopā tās nodrošināja vairāk nekā 31 milj. gultasvietu (sk. 2. tabulu). Gandrīz viena trešdaļa (32,1 %) no visām gultasvietām ES 28 bija koncentrētas tikai divās no ES dalībvalstīm, proti, Francijā (5,1 milj. gultasvietu) un Itālijā (4,9 milj. gultasvietu); pēc tam seko Apvienotā Karaliste (dati par 2013. gadu), Spānija un Vācija.

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi vērojama augšupejoša tendence (sk. 2. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ — tūristu pavadīto nakšu skaits ES 28 samazinājās par 0,6 % 2008. gadā un vēl par 2,1 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits palielinājās par 4,7 %, un šī pozitīvā attīstība turpinājās ar 3,3 % pieaugumu 2011. gadā, 4,4 % pieaugumu 2012. gadā, 2,2 % pieaugumu 2013. gadā un 1,5 % pieaugumu 2014. gadā. 2015. gadā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ES 28 sasniedza augstāko punktu — 2,8 mljrd. nakšu, kas ir 3,8 % pieaugums, salīdzinot ar 2014. gadu.

Naktis, kuras pavadījuši uz ārzemēm izbraukušie tūristi

ES 28 rezidenti pavadīja aptuveni 2,5 mljrd. nakšu ārzemēs tūrisma ceļojumos 2015. gadā (sk. 3. diagrammu). Vācijas rezidenti 2015. gadā pavadīja 700 milj. nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārzemēs pavadīja 564 milj. nakšu (Apvienotās Karalistes dati par 2013. gadu); šo divu ES dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (50,7 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES 28 rezidenti pavadīja ārzemēs.

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras iedzīvotāji ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 23,2 naktis 2015. gadā); tai sekoja Kipra (18,1 nakts). Turpretī Rumānijas, Bulgārijas un Grieķijas rezidenti 2015. gadā ārvalstīs vidēji pavadīja mazāk nekā vienu nakti (sk. 4. diagrammu).

Populārākie galamērķi ES

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ierodas no ārzemēm) tūrisma galamērķis 2015. gadā ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīti 270 milj. nakšu jeb 21,3 % no ES 28 kopējā rādītāja (sk. 5. un 6. diagrammu). Četras populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (193 milj. nakšu), Francija (130 milj. nakšu) un Apvienotā Karaliste (118 milj. nakšu, aplēse balstīta uz 2015. gada mēneša datiem), kas kopā veidoja vairāk nekā pusi (56,2 %) no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES 28. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga un Latvija; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka ES 28 populārākie tūristu galamērķi 2015. gadā bija Vidusjūras galamērķi Malta, Horvātija un Kipra, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (sk. 7. diagrammu); Islande (aplēse balstīta uz 2015. gada mēneša datiem) un Melnkalne arī bija populāri galamērķi, izmantojot šo tūrisma intensitātes rādītāju.

Starptautiskā tūrisma ekonomiskie aspekti

Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ieņēmumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu ceļojumus, gan atpūtas ceļojumus. ES dalībvalstu vidū visaugstākā tūrisma ieņēmumu attiecība pret IKP 2015. gadā bija Horvātijā (18,1 %), Maltā (13,4 %) un Kiprā (12,7 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās valstīs (sk. 3. tabulu). Absolūtā izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma 2015. gadā tika reģistrēti Spānijā (EUR 50,9 mljrd.), Francijā (EUR 41,4 mljrd.) un Apvienotajā Karalistē (EUR 41,1 mljrd.), kam sekoja Itālija (EUR 35,6 mljrd.) un Vācija (EUR 33,3 mljrd.).

Lielākie izdevumi starptautiskā tūrisma jomā 2015. gadā tika reģistrēti Vācijā (EUR 69,9 mljrd.), kam seko Apvienotā Karaliste (EUR 57,2 mljrd.) un Francija (EUR 34,6 mljrd.).

Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstākajiem neto ieņēmumiem no tūrisma 2015. gadā (EUR 35,2 mljrd.), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (EUR -36,6 mljrd.).

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp uzņēmējdarbība, atpūta vai citi personiski iemesli, izņemot nodarbinātību apmeklējuma vietā pie rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā.

Tūrisma statistikas sistēma tika izveidota ar Padomes Direktīvu 95/57/EK (1995. gada 23. novembris) par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē. Šis juridiskais pamats paredz to, ka ES dalībvalstis regulāri iesniedz salīdzināmu tūrisma statistiku.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu Regulu 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā attiecībā uz 2012. pārskata gadu.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu noslogojumu un izmantojumu un, otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm apkopo, izmantojot anketas, ko aizpilda tūristu mītnes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu apkopo, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu noslogojumu ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši mītnes veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu. Statistika par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz atbraucēju skaitu (tūristu mītnēs), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc tūristu mītnes veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Tiek vākti arī statistikas dati par tūrisma pieprasījumu saistībā ar veikto tūrisma ceļojumu skaitu (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos), un tie ir iedalīti pēc:

  • galamērķa valsts;
  • mērķa;
  • uzturēšanās ilguma;
  • mītnes veida;
  • izbraukšanas mēneša;
  • transporta veida;
  • izdevumiem.

Šie dati tiek analizēti arī pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

  • dzimums;
  • vecuma grupa;
  • iegūtais izglītības līmenis;
  • mājsaimniecības ienākumi;
  • nodarbinātības statuss.

Līdz 2013. gadam tūrisma statistika attiecās tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu, taču no 2014. gada oficiālajā Eiropas statistikā tiek iekļauti arī vienas dienas ārzemju apmeklējumi. Drīzumā šie dati tiks analizēti jaunā Statistics explained rakstā.


Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (WTO) publikāciju “Tourism highlights” (angļu valodā) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis un piecas tās dalībvalstis 2015. gadā bija starp pasaules 10 galvenajiem galamērķiem. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo īpašību dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un veicināšanu — no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāks tūrisma piedāvājums un noturīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tam sekoja cits paziņojums – “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā redakcija); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējības aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējības jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no Līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010) 352 galīgā redakcija). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Datubāze

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Cita informācija

Ārējas saites


Retrieved from "https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Archive:Tūrisma_statistika&oldid=353823"