Archive:Noziedzības statistika

Dati iegūti 2016. gada maijā. Jaunākie dati: “Papildu informācija no Eurostat”, “Galvenās tabulas” un “Datubāze”. Raksta plānotā atjaunināšana: 2017. gada augusts.

1. attēls. Policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi sadalījumā pa noziedzīgu nodarījumu kategorijām, ES 28, 2008.–2014. gads
(2008 = 100)
Informācijas avots: Eurostat (crim_off_cat)

2. attēls. Ikgadējās izmaiņas policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitā sadalījumā pa noziedzīgu nodarījumu kategorijām, ES 28, 2014. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (crim_off_cat)

3. attēls. Policijas reģistrētie seksuālās vardarbības gadījumi, ES 28, 2008.–2014. gads
(2008 = 100)
Informācijas avots: Eurostat (crim_off_cat)

4. attēls. Policijas reģistrētie seksuālās vardarbības gadījumi pēc juridiskā statusa un dzimuma, ES 28, 2014. gads
(% no kopskaita)
Informācijas avots: Eurostat (crim_hom_soff)

5. attēls. Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki, ES 28, 2008.–2014. gads
(2008 = 100)
Informācijas avots: Eurostat (crim_just_job)

6. attēls. Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki pēc dzimuma, ES 28, 2014. gads
(% no kopskaita)
Informācijas avots: Eurostat (crim_just_job)

7. attēls. Ieslodzīto skaits, ES 28, 2008.–2014. gads
(2008 = 100)
Informācijas avots: Eurostat (crim_pris_age) un (crim_pris_ctz)

Šajā rakstā sniegts statistikas datu kopsavilkums par jaunākajām izmaiņām vairākās īpašās Eiropas Savienībā (ES) reģistrēto noziegumu kategorijās. Rakstā aplūkotas arī dažādos kriminālās tiesvedības sistēmas posmos iesaistīto darbinieku, kā arī ieslodzīto skaita izmaiņas.

Galvenie statistikas rezultāti

Visjaunākā Eurostat statistika par noziedzību un kriminālo tiesvedību liecina, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam policijas reģistrēto tīšo slepkavību un uzbrukumu skaits ES 28 dalībvalstīs ir pastāvīgi samazinājies (dati par uzbrukumiem ir pieejami par 29 jurisdikcijām un dati par tīšām slepkavībām ir pieejami par 28 jurisdikcijām no kopumā 30 jurisdikcijām ), savukārt reģistrēto izvarošanas gadījumu skaits (dati pieejami par 29 jurisdikcijām) ir palielinājies (sk. 1. attēlu). Laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam policijas reģistrēto tīšo slepkavību skaits kopumā samazinājās par 24 %, savukārt izvarošanas gadījumu skaits tajā pašā periodā palielinājās par 37 %. Policijas reģistrēto seksuālās varmācības gadījumu skaits (dati pieejami par 26 jurisdikcijām) 2014. gadā ES 28 bija par 8 % lielāks nekā 2008. gadā; tas samazinājās laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam, bet pēc tam kopš 2012. gada ir pieaudzis.

Dati par policijas reģistrētajām zādzībām ar ielaušanos mājokļos (dati pieejami par 26 jurisdikcijām — nav datu par Igauniju, Itāliju, Latviju un Lietuvu) un narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības (dati pieejami par 29 jurisdikcijām — nav datu par Īriju) gadījumiem ES 28 liecināja par relatīvi nelielām izmaiņām laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, pēdējos gados skaits ir samazinājies. Zādzību skaits (dati pieejami par 29 jurisdikcijām — nav datu par Latviju) laikā no 2008. līdz 2009. gadam saruka, bet pēc tam līdz 2014. gadam mainījās relatīvi nedaudz, savukārt personu nolaupīšanas gadījumu skaits (dati pieejami par 27 jurisdikcijām — nav datu par Dāniju, Rumāniju un Zviedriju) laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam krasi pieauga (tā galvenais iemesls ir notikumi Vācijā), bet pēc tam stabilizējās. Laupīšanas gadījumu skaita izmaiņas (visās 30 jurisdikcijās) ir nevienmērīgākas: sākotnēji laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam to skaits samazinājās, tad līdz 2011. gadam palielinājās, bet 2013. un 2014. gadā relatīvi krasi saruka.

Reģistrētie noziegumi, kas nav dzimumnoziegumi

Policijas reģistrēto tīšu slepkavību, uzbrukumu, laupīšanas gadījumu, zādzību, zādzību ar ielaušanos un ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistītu prettiesisku darbību skaits ES 28 2014. gadā bija mazāks par to skaitu 2008. gadā (sk. 1.–7. detalizētajā tabulā). Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka katra veida noziedzīgā nodarījuma gadījumu skaits būtu gadu no gada regulāri samazinājies, jo skaita izmaiņas šajā periodā bijušas dažādas un dažos gadījumos kopējais skaita samazinājums ir relatīvi neliels. Turklāt dažās atsevišķās jurisdikcijās skaita izmaiņu tendences atšķīrās no ES kopumā vērojamajām tendencēm.

Tīša slepkavība

Tīša slepkavība ir gadījums, kad persona prettiesiski un mērķtiecīgi izraisa citas personas nāvi. Dati par tīšām slepkavībām ietver arī datus par nopietnu vardarbību, kā rezultātā iestājusies nāve, un par teroristu uzbrukumos bojā gājušajiem. Dati neattiecas uz slepkavības mēģinājumu, slepkavību bez iepriekšēja nodoma, tiesībaizsardzības amatpersonu izraisītiem nāves gadījumiem, attaisnojamu nonāvēšanu pašaizsardzības nolūkā un bruņota konflikta rezultātā iestājušās nāves gadījumiem. Par tīšām slepkavībām ES jurisdikcijās tiek ziņots diezgan konsekventi, un tīšas slepkavības definīcija starp valstīm atšķiras mazāk nekā citu veidu noziegumu definīcijas.

Policijas reģistrēto tīšu slepkavību skaits 2008.–2014. gadā pastāvīgi samazinājās (sk. 1. attēlu). 2014. gadā kopējais ES 28 reģistrēto tīšu slepkavību skaits (dati pieejami par 28 jurisdikcijām) bija 4379 — aptuveni par 23,6 % mazāk nekā 2008. gadā (5729) un par 3,9 % mazāk nekā 2013. gadā (4556).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto tīšu slepkavību skaits ir norādīts 1. detalizētajā tabulā.

Uzbrukums

Uzbrukums ir fiziska citas personas ķermeņa aizskaršana, kā rezultātā rodas nopietni miesas bojājumi; tas neattiecas uz seksuālu aizskaršanu / seksuālu varmācību, draudiem un sišanu / sišanu ar dūrēm. Tas neattiecas arī uz uzbrukumiem, kā rezultātā iestājusies nāve.

Tāpat kā tīšu slepkavību skaits, arī policijas reģistrēto uzbrukumu kopskaits ES 28 (dati pieejami par 29 jurisdikcijām) 2008.–2013. gadā samazinājās, lai gan 2014. gadā to skaits pieauga (sk. 1. attēlu). 2014. gadā policijas reģistrēto uzbrukumu skaits ES 28 bija par 33,8 % mazāks nekā 2008. gadā.

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto uzbrukumu skaits ir norādīts 2. detalizētajā tabulā.

Laupīšana

Laupīšana šā raksta izpratnē ir gadījums, kad, apspiežot pretošanos ar spēku vai draudiem lietot spēku, personai tiek nozagts īpašums. Datos par laupīšanu ir pēc iespējas ietverti arī dati par aplaupīšanu uz ielas un vardarbīgu zādzību, bet dati par kabatzādzībām un izspiešanu nav ietverti.

Policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaita izmaiņas 2008.–2014. gadā bijušas mazāk vienmērīgas, un pēdējos gados vērojamas to skaita svārstības. Lai gan 2009. gadā paziņotais laupīšanas gadījumu skaits ES 28 (dati pieejami par visām 30 jurisdikcijām) saruka, 2010. un 2011. gadā tas palielinājās, bet, sākot no 2012. gada, atkal samazinājās. 2014. gadā to skaits bija par 8,8 % mazāks nekā 2013. gadā (sk. 2. attēlu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ir norādīts 3. detalizētajā tabulā.

Personas nolaupīšana

Personas nolaupīšana ir pretlikumīga personas vai personu turēšana nebrīvē pret tās/to gribu (tostarp ar spēku, draudiem, krāpšanu vai vilināšanu), lai par tās/to atbrīvošanu pieprasītu nelikumīgu labumu vai kādu citu saimniecisku labumu, vai citu materiālu ieguvumu vai lai piespiestu kādu kaut ko darīt vai nedarīt. Šī definīcija neattiecas uz strīdiem par bērna aizgādību.

2009.–2012. gadā policijas reģistrēto personas nolaupīšanas gadījumu skaits ES 28 (dati pieejami par 27 jurisdikcijām) pastāvīgi samazinājās. Tomēr 2013. gadā šī tendence mainījās uz pretējo pusi, un šo gadījumu skaits palielinājās par 4,8 %, un 2014. gadā tas pieauga par 5,8 % (sk. 2. attēlu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto personas nolaupīšanas gadījumu skaits ir norādīts 4. detalizētajā tabulā.

Zādzība

Zādzība ir īpašuma atņemšana personai vai organizācijai bez spēka lietošanas un ar nolūku ieguvumu paturēt. Šā raksta izpratnē zādzība neietver zādzību ar ielaušanos, ielaušanos, laupīšanu un mehānisko transportlīdzekļu zādzības.

2009. gadā policijas reģistrēto zādzību skaits ES 28 relatīvi strauji saruka (galvenokārt tāpēc, ka to skaits ievērojami samazinājās gan Vācijā, gan Anglijā un Velsā, lai gan ļoti pieauga Francijā), bet pēc tam 2009.–2014. gadā saglabājās relatīvi stabils. Atsevišķajās jurisdikcijās skaita izmaiņu tendences atšķīrās: gandrīz divas trešdaļas (19 jurisdikciju) ziņoja par zādzību skaita samazinājumu laikposmā no 2008. gada līdz 2014. gadam, bet pārējās (11 jurisdikciju) ziņoja par to palielinājumu.

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto zādzību skaits ir norādīts 5. detalizētajā tabulā.

Zādzība ar ielaušanos

Zādzība ar ielaušanos ir neatļauta piekļūšana ēkas, mājokļa vai citu telpu daļai. Tā ietver spēka vai viltotu atslēgu izmantošanu nolūkā nozagt mantas (ielaušanās un iekļūšana), apzagt māju, dzīvokli vai citu mājokli, rūpnīcu, veikalu, biroju vai militāru iestādi. Tā neietver automašīnu, konteineru, tirdzniecības automātu, autostāvvietu maksas automātu un iežogotu pļavu vai teritoriju apzagšanu.

Arī policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos gadījumu skaits ES 28 (dati pieejami par 26 jurisdikcijām) 2008.–2014. gadā saglabājās relatīvi stabils ar ļoti nelielām svārstībām. Dati par visjaunākajām izmaiņām (sk. 2. attēlu) liecina, ka zādzību ar ielaušanos skaits ES 28 2014. gadā samazinājās par 2,4 % (dati pieejami par 27 jurisdikcijām).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto zādzību ar ielaušanos skaits ir norādīts 6. detalizētajā tabulā.

Ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistītas prettiesiskas darbības

Šā raksta izpratnē ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistītas prettiesiskas darbības ir nelikumīga to turēšana, audzēšana, ražošana, piegādāšana, pārvadāšana, importēšana, eksportēšana, finansēšana un citas ar narkotikām saistītas operācijas, kas nav saistītas tikai ar personiskai lietošanai paredzētām narkotikām.

2009. gadā policijas reģistrēto ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistīto prettiesisko darbību skaits ES 28 (dati par visām 30 jurisdikcijām) pieauga, bet pēc tam 2009.–2013. gadā pakāpeniski samazinājās. Visjaunākie pieejamie dati liecina, ka šī tendence turpinājās arī 2014. gadā — noziedzīgo nodarījumu skaits bija gandrīz tāds pats kā iepriekšējā gadā, tas bija samazinājies par 0,3 % (sk. 2. attēlu).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto ar kontrolētām narkotikām vai prekursoriem saistīto prettiesisko darbību skaits ir norādīts 7. detalizētajā tabulā.

Reģistrētie seksuālās vardarbības gadījumi

Policijas reģistrēto, ar seksuālo vardarbību saistīto noziedzīgo nodarījumu skaitā ir ietverti dati par izvarošanu un citu seksuālu varmācību. Izvarošana ir dzimumakts bez apzinātas piekrišanas, savukārt seksuāla varmācība ir seksuāla vardarbība, kas nenonāk līdz izvarošanai. Seksuāla varmācība ir negribēta seksuāla rakstura darbība, mēģinājums izdarīt seksuāla rakstura darbību vai kontakts vai komunikācija ar seksuālu uzmākšanos, kas nenonāk līdz izvarošanai. Tā ietver arī seksuālu varmācību ar fizisku kontaktu vai bez tā, tostarp seksuālu varmācību pret apreibinošu vielu iespaidā esošu personu, seksuālu varmācību pret laulāto pret tā gribu, seksuālu varmācību pret bezpalīdzīgu personu, negribētu apgrābstīšanu vai glāstīšanu, uzmākšanos un seksuāla rakstura draudus.

Laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu kopskaits ES 28 (dati pieejami par 25 jurisdikcijām) palielinājās par 16,6 %. 2009. gadā ES 28 policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits samazinājās, bet pēc tam palielinājās — laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam ik gadu tikai nedaudz (reģistrēto gadījumu skaitam joprojām saglabājoties mazākam nekā 2008. gadā), bet 2013. un 2014. gadā jau straujāk. Piemēram, 2014. gadā (dati pieejami par 28 jurisdikcijām, sk. 2. attēlu) policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits ES 28 palielinājās par 12,2 %. Kopējais policijas reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits pēdējos gados palielinājies īpaši tāpēc, ka pieaudzis Apvienotajā Karalistē reģistrēto gadījumu skaits.

2008.–2014. gadā ES 28 (dati pieejami par 29 jurisdikcijām) relatīvi strauji pieauga policijas reģistrēto izvarošanas gadījumu skaits — minētā perioda beigās tas bija palielinājies par 36,9 % (sk. 3. attēlu). Savukārt policijas reģistrēto seksuālās varmācības gadījumu skaits ES 28 (dati pieejami par 26 jurisdikcijām) 2009. gadā strauji saruka (lielākoties tāpēc, ka samazinājās to skaits Vācijā) un pēc tam nedaudz samazinājās arī 2010. un 2011. gadā. Šī tendence mainījās 2012. gadā, kad seksuālās varmācības gadījumu skaits nedaudz palielinājās. 2013. gadā seksuālās varmācības gadījumu skaits ES 28 pieauga jau būtiskāk (5,7 %), bet 2014. gadā — ļoti lielā mērā (9,2 %).

Atsevišķās jurisdikcijās policijas reģistrēto seksuālās vardarbības, izvarošanas un seksuālās varmācības gadījumu kopskaits ir norādīts 8., 9. un 10. detalizētajā tabulā.

Sadalījums pēc dzimuma

4. attēlā ir redzamas ievērojamas atšķirības policijas reģistrētajos, ar seksuālo vardarbību saistītajos noziedzīgajos nodarījumos upuru, aizdomās turēto, personu, pret kurām ierosināta krimināllieta, un notiesāto personu dzimuma ziņā. Jāņem vērā, ka ir relatīvi daudz jurisdikciju, tostarp dažu lielāko ES dalībvalstu jurisdikcijas, par kurām nav pieejami dati sadalījumā pēc dzimuma. Vairums seksuālās vardarbības upuru ir sievietes, savukārt aizdomās turamie un noziedznieki pārsvarā ir vīrieši.

Kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieki

Kriminālās tiesvedības sistēmā strādā ļoti daudz dažādu profesiju pārstāvji. Šajā rakstā ietvertā analīze attiecas uz katra gada 31. decembra datiem par policistu, profesionālu tiesnešu un pieaugušo cietumos strādājošo cietumu darbinieku skaitu.

Policisti ir valsts iestāžu darbinieki, kuru galvenais uzdevums ir novērst, konstatēt un izmeklēt noziegumus un aizturēt iespējamos noziedzniekus. Šī definīcija neattiecas uz atbalsta darbiniekiem, piemēram, sekretāriem un lietvežiem. Profesionāli tiesneši ir gan pilnas, gan nepilnas slodzes oficiāli praktizējoši juristi, kas ir pieņemti darbā tiesneša pienākumu pildīšanai un kam par to maksā. Tie ir pilnvaroti izskatīt civillietas, krimināllietas un citas lietas, tostarp lietas apelācijas tiesās, un pieņemt nolēmumus tiesā. Šajā kategorijā neietilpst neprofesionāli tiesneši, piemēram, tiesas piesēdētāji un miertiesneši. Pieaugušo cietumu darbinieku skaits ir to personu skaits, kas nodarbinātas brīvības atņemšanas vai labošanas iestādēs. Šajā skaitā ir ietverts vadības, aprūpes, uzraudzības un citu darbinieku skaits, piemēram, to darbinieku skaits, kas ir iesaistīti cietuma uzturēšanā vai ieslodzīto ēdināšanā.

5. attēlā redzamas kriminālās tiesvedības sistēmas dažādu posmu (policijas, tiesu un cietumu) darbinieku skaita jaunākās izmaiņas.

Kopējais policistu skaits ES 28 (konsekventi dati pieejami par 23 jurisdikcijām) 2009.–2013. gadā samazinājās, bet 2014. gadā nedaudz palielinājās. Profesionālu tiesnešu skaits ES 28 (dati par 20 jurisdikcijām) 2008.–2013. gadā ik gadu palielinājās un 2014. gadā tikai nedaudz samazinājās: tiesnešu skaits 2008.–2014. gadā kopumā pieauga par 4,6 %. 5. attēls liecina arī par to, ka atšķirībā no profesionālu tiesnešu skaita, kas pakāpeniski pieauga, darbinieku skaits pieaugušo cietumos kopumā samazinājās. Cietumu darbinieku skaits ES 28 (dati pieejami par 21 jurisdikciju) 2008.–2014. gadā kopumā saruka par 7,0 %.

Kopējais policistu skaits atsevišķās jurisdikcijās ir norādīts 11. detalizētajā tabulā, bet profesionālu tiesnešu un darbinieku kopskaits pieaugušo cietumos attiecīgi 14. un 17. tabulā.

Sadalījums pēc dzimuma

ES kriminālās tiesvedības sistēmas darbinieku sadalījums pēc dzimuma bija ļoti nesamērīgs (sk. 6. attēlu) — sieviešu īpatsvars bija pārāk mazs policijas un cietumu dienestos, bet pārlieks profesionālu tiesnešu vidū.

2014. gadā sieviešu īpatsvars policistu vidū ES 28 (dati pieejami par 23 jurisdikcijām) bija 17,7 %. Pieaugušo cietumos strādājošo sieviešu procentuālā daļa bija nedaudz lielāka, proti, ceturtdaļa no kopskaita ES 28 (dati pieejami par 19 jurisdikcijām), un šis īpatsvars 2008.–2014. gadā saglabājās relatīvi stabils. Turpretī profesionālu tiesnešu vairākums bija sievietes — 58,1 % no kopskaita ES 28 (dati pieejami par 23 jurisdikcijām) 2014. gadā.

12. un 13. detalizētajā tabulā ir uzrādīts policistu vīriešu un policistu sieviešu skaits, 15. un 16. tabulā — tiesnešu vīriešu un tiesnešu sieviešu skaits, bet 18. un 19. tabulā — darbinieku un darbinieču skaits pieaugušo cietumos.

Ieslodzīto skaits

Par cietumiem savāktie dati attiecas uz visām cietumu pārvaldes pakļautībā esošajām brīvības atņemšanas iestādēm. Šie dati neattiecas uz aizturēšanas centriem, kuros tiek aizturēti ārvalstu pilsoņi, līdz tiek izskatīts jautājums par to imigrācijas statusu, un uz aizturēšanas centriem, kuros tiek aizturēti ārvalstu pilsoņi, kas valstī uzturas nelikumīgi.

Laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam ieslodzīto kopskaits ES 28 (dati pieejami par 27 jurisdikcijām) ik gadu pakāpeniski pieauga, 2012. gadā tas stabilizējās, bet pēc tam samazinājās — 2013. gadā par 3,6 % un 2014. gadā par 3,5 %, tādējādi ieslodzīto skaits 2014. gadā bija par 3,5 % mazāks nekā 2008. gadā (sk. 7. attēlu).

To ieslodzīto skaits, kam ir ārvalsts pilsonība (piezīme: tiem var būt citas ES dalībvalsts pilsonība), ES 28 (dati par 23 jurisdikcijām) 2009. un 2010. gadā pieauga nedaudz straujāk, bet jau 2011. gadā atkal samazinājās. 2014. gadā tas bija par 8,6 % mazāks nekā 2008. gadā.

Turpretī nepilngadīgo ieslodzīto skaits ES 28 (dati pieejami par 25 jurisdikcijām) 2008.–2014. gadā būtiski saruka. Aplūkotajā periodā nepilngadīgo ieslodzīto skaits ik gadu samazinājās vismaz par 4 %, tādējādi kopumā 2008.–2014. gadā to skaits saruka par 41,9 %. Nepilngadīgo ieslodzīto skaits visvairāk samazinājās 2014. gadā, proti, par 14,2 %.

20. detalizētajā tabulā ir norādīts ieslodzīto kopskaits atsevišķās jurisdikcijās, 23. tabulā — nepilngadīgo ieslodzīto skaits, bet 24. un 25. tabulā ir norādīts ieslodzīto skaits pēc pilsonības (valsts un ārvalstu pilsoņi).

Sadalījums pēc dzimuma

ES 28 (dati pieejami par 26 jurisdikcijām — nav datu par Beļģiju, Igauniju, Kipru un Luksemburgu) lielais vairums ieslodzīto ir vīrieši — 2014. gadā 95 % no visiem pieaugušajiem ieslodzītajiem bija vīrieši, un kopš 2008. gada šī proporcija ir saglabājusies relatīvi stabila.

Ieslodzīto vīriešu un ieslodzīto sieviešu skaits ir norādīts 21. un 22. detalizētajā tabulā.

Datu avoti un pieejamība

Šajā rakstā atspoguļotie dati tika savākti Eurostat un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) (angļu val.) pirmajā kopīgajā statistikas datu vākšanā par noziedzību un kriminālo tiesvedību, kurā tika izmantots UNODC izstrādātais noziedzības tendenču apsekojums un savākti vēl citi Eurostat pieprasīti dati. Plašāka informācija par papildu datiem un analīzi ir pieejama šeit (angļu val.).

Valstīm tika lūgts rādītāju apkopošanā izmantot standarta definīcijas un sniegt informāciju par novirzēm, ja tādas ir.

Par Apvienotās Karalistes rādītājiem tiek ziņots atsevišķi (par Angliju un Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju), jo tajā pastāv trīs atsevišķas jurisdikcijas.

Dati tiek iegūti no administratīvajiem ierakstiem. Tomēr noziedzības līmeņu tiešu salīdzinājumu, kura pamatā ir absolūti skaitļi, ietekmē daudzi faktori, tostarp:

• tiesību un kriminālās tiesvedības sistēmu atšķirības;
• paziņoto un policijas reģistrēto noziegumu īpatsvars;
• atšķirības attiecībā uz brīdi, par kuru tiek veidota noziedzības statistika (piemēram, kad par noziegumu paziņo policijai, kad ir identificēti aizdomās turētie u. c.);
• atšķirīgi noteikumi par vairākkārtēju noziedzīgu nodarījumu uzskaiti;
• atšķirības izpratnē par to, kādi noziedzīgi nodarījumi iekļaujami kopējā noziegumu skaitā.

Ņemiet vērā, ka oficiālajā reģistrētajā noziedzības statistikā nav iekļauti dati par noziegumiem, par kuriem nav paziņots policijai.

Arī datus par ieslodzīto skaitu var ietekmēt daudzi faktori, tostarp:

• tiesās izskatīto lietu skaits;
• to notiesāto procentuālā daļa, kuriem piespriests ieslodzījums;
• piespriestā soda ilgums;
• pirmstiesas apcietinājumā turēto personu skaits;
• datums, kurā veikts apsekojums, jo īpaši gadījumos, kad tiek piemērota amnestija.

Tāpēc ir grūti salīdzināt no dažādām jurisdikcijām iegūtus statistikas datus par noziedzību un kriminālo tiesvedību, un salīdzinājums var būt maldinošs. Šā iemesla dēļ nav veikts tiešs jurisdikciju salīdzinājums, bet tā vietā šajā rakstā uzmanība ir pievērsta situācijas izmaiņām laika gaitā. Pieņemot, ka valstu datu reģistrēšanas sistēmas laika gaitā būtiski nemainās, šādi salīdzinājumi par izmaiņām laika gaitā ir uzskatāmi par uzticamākiem. Tomēr ir daudz izņēmumu — laika gaitā metodes mainās, un tas rada laikrindu pārrāvumus.

Analizējot ES 28 laikrindas, atspoguļotie dati tiek sistemātiski aprēķināti, ņemot vērā tās jurisdikcijas, par kurām ir pieejami dati attiecībā uz visu aplūkoto periodu (2008.–2014.). Ņemot to vērā, ir svarīgi uzsvērt, ka uzrādītie skaitļi ne vienmēr atspoguļo visās 30 dažādajās jurisdikcijās reģistrētos noziegumus, jo trūkst datu par vienu vai vairākiem atsauces gadiem; trūkstošā informācija ir sistemātiski norādīta zemsvītras piezīmēs, kā arī saistītajā analīzē.

Tomēr par ES 28 iegūtie rezultāti var neatspoguļot izmaiņas atsevišķajās jurisdikcijās. Tāpēc virknē detalizēto tabulu ir uzrādīti dati par atsevišķām jurisdikcijām. Sīka informācija par datiem attiecībā uz atsevišķām jurisdikcijām ir pieejama arī atsauces metadatos (angļu val.).

Lai noteiktu izmaiņas laika gaitā, rādītāji ir aprēķināti, par atsauces gadu izmantojot 2008. gadu:

• rādītājs I_i = rādītāja vērtība i gadam = (C_i/C_atsauce) * 100;
• C_i = par i gadu reģistrētā vērtība;
• C_atsauce = atsauces gadā reģistrētā vērtība.

Arī nelieli skaitļi būtu jāapsver rūpīgi. Piemēram, slepkavību rādītājs pa gadiem var būtiski atšķirties, jo īpaši valstīs, kurās ir relatīvi maz iedzīvotāju.

Lietotāji Eurostat tīmekļa vietnē var piekļūt precīziem Eurostat un UNODC 2008. gada kopīgās datu vākšanas rezultātiem un saistītajiem metadatiem. Ir pieejamas arī tabulas ar vecākiem datiem par laikposmu līdz 2007. gadam: dati par policijas reģistrēto noziegumu kopskaitu ir pieejami, sākot ar 1950. gadu, dati par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem un policistu skaitu ir pieejami, sākot ar 1993. gadu, un informācija par ieslodzīto skaitu ir pieejama, sākot ar 1987. gadu.

Kā norādīts iepriekš, salīdzināt valstu datus ir grūti, un lietotājiem ir ļoti ieteicams papildus analīzei izmantot metadatu datnes.

Konteksts

2004. gada Hāgas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā Eurostat tika uzdots sagatavot salīdzināmu statistiku par noziedzību un kriminālo tiesvedību, un Eiropas Komisijas paziņojumā “Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā — rīcības plāns 2011.–2015. gadam” (COM(2011)0713 galīgā redakcija) šā uzdevuma izpildes vajadzībām tika paredzēta virkne pasākumu.

Skatiet arī

• Government expenditure on public order and safety (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• “EU Trends in statistics on police-recorded crime and the criminal justice system, 2008–2013” — Statistics in Focus Nr. 3/2015, publicēts 2015. gada decembrī (angļu val.)
• “Trends in Crime and Criminal Justice” — Statistics in Focus Nr. 18/2013, publicēts 2013. gada 1. augustā (angļu val.)
• “Crime and Criminal Justice” — Statistics in Focus Nr. 6/2012, publicēts 2012. gada 18. janvārī (angļu val.)
• “Crime and Criminal Justice” — Statistics in Focus Nr. 58/2010), publicēts 2010. gada 29. novembrī (angļu val.
• “Crime and Criminal Justice” — Statistics in Focus Nr. 36/2009, publicēts 2009. gada 29. maijā (angļu val.)
• “Crime and Criminal Justice” — Statistics in Focus Nr. 19/2008, publicēts 2008. gada 12. martā (angļu val.)

Datubāze

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība (angļu val.)

Metodika / Metadati

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība (ESMS metadatu datne — crim_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība: tabulas un diagrammas (angļu val.)
• Noziedzība un kriminālā tiesvedība: detalizētas tabulas (angļu val.)

Cita informācija

• Visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde, lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku: ES rīcības plāns 2006.–2010. gadam (COM(2006)0437 galīgā redakcija)
• Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā — rīcības plāns 2011.–2015. gadam

Ārējas saites

• ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs — dati un analīze (angļu val.)
• Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (angļu val.)
• Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (angļu val.)
• Eiropas Noziedzības un krimināljustīcijas statistikas uzziņu krājums — 5. izdevums (angļu val.)
• Eiropas Padome (angļu val.)
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra
• Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (OV C 53, 3.3.2005., 11. lpp.)
• Stokholmas programma — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.)