Archive:Statistika par informācijas sabiedrību — mājsaimniecības un fiziskas personas

2014. gada aprīļa dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2015. gada novembrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam, ES-28, 2007.–2013. gads
(% no visām mājsaimniecībām). Informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_hiac) un (isoc_pibi_hba)

2. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam, 2008. un 2013. gads
(% no visām mājsaimniecībām). Informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_hiac)

1. tabula. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un tiešsaistes pakalpojumu izmantojums, 2011.–2013. gads
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_cfp_cu), (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ac_i)

3. diagramma. Interneta izmantošanas biežums, 2013. gads
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

4. diagramma. Personas, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma veikšanas internetā pasūtījušas preces vai pakalpojumus privātai lietošanai, 2012.–2013. gads
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

5. diagramma. Interneta un mobilā interneta izmantojums, 2013. gads (1.)
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_cimobi_dev)

2. tabula. Interneta izmantošana mobilajās ierīcēs pa ierīču veidiem, 2012. gads
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_cimobi_dev)

6. diagramma. Interneta izmantošana mobilajās ierīcēs pa vecuma grupām, dzimumiem un ierīču veidiem, ES-28, 2012. gads
(% no 16 līdz 74 gadus veciem cilvēkiem). Informācijas avots: Eurostat (isoc_cimobi_dev)

7. diagramma. Interneta izmantošana portatīvajās ierīcēs, ES-28, 2012. gads
(% no cilvēkiem, kas portatīvās ierīces izmantojuši piekļuvei internetam). Informācijas avots: Eurostat (isoc_cimobi_purp)

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem Eiropas Savienībā (ES), galveno uzmanību pievēršot fizisku personu un mājsaimniecību piekļuvei informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un to lietošanai. Panākumi informācijas sabiedrības attīstībā tiek uzskatīti par īpaši svarīgiem, lai apmierinātu sabiedrības un ES ekonomikas vajadzības.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) dažādos veidos ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi kā darbā, tā mājās, piemēram, sazinoties tiešsaistē vai iepērkoties internetā. ES šajā jomā ir izvirzījusi virkni politikas mērķu, sākot ar veselu nozaru, piemēram, e-komercijas, regulēšanu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.

Galvenie statistikas rezultāti

Piekļuve IKT un lietošana

Pēdējos desmit gados IKT kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairumam (55 %) mājsaimniecību ES-28 valstīs bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties un 2013. gadā sasniedza 79 %, palielinoties vēl par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2012. gadu. Plaši izplatīts un izmaksu ziņā pieejams platjoslas pieslēgums ir viens no zināšanās balstītas un informācijas sabiedrības veicināšanas līdzekļiem. Visās dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, ko 2013. gadā izmantoja 76 % no visām mājsaimniecībām ES-28 — 2007. gada rādītājs palielinājies par 34 procentpunktiem; sk. 1. diagrammu.

Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (95 %) 2013. gadā reģistrēts Nīderlandē (sk. 2. diagrammu), savukārt Luksemburga, Dānija un Zviedrija ziņoja, ka 2013. gadā piekļuve internetam bija vismaz deviņās no desmit mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars starp ES dalībvalstīm reģistrēts Bulgārijā (54 %). Tomēr Bulgārijā mājsaimniecību piekļuve internetam strauji palielinājās, jo to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve, no 2008. gada līdz 2013. gadam palielinājās par 29 procentpunktiem. Rumānija, Čehijas Republika un Grieķija bija pārējās dalībvalstis, kurās šajā pašā laikposmā novēroja palielinājumu par 25 procentpunktiem.

2013. gada sākumā mazliet vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem ES-28 valstu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja datoru, un līdzīga daļa iedzīvotāju lietoja arī internetu. Datoru un internetu lietoja vismaz deviņi no desmit Dānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā datoru un internetu lietoja aptuveni puse visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Gandrīz trīs piektdaļas (59 %) ES-28 valstu iedzīvotāju 2013. gadā lietoja internetu, lai atrastu informāciju par precēm vai pakalpojumiem, — sk. 1. tabulu.

Lielākais vairākums (62 %) iedzīvotāju 2013. gadā lietoja internetu katru dienu — sk. 3. diagrammu —, vēl 10 % lietoja internetu vismaz vienu reizi nedēļā (taču ne katru dienu). Biežu un regulāru interneta lietotāju īpatsvars interneta lietotāju vidū bija augsts visās dalībvalstīs, Islandē, Norvēģijā un Turcijā.

Ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām. 2013. gadā 47 % ES-28 valstu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem apliecināja, ka vismaz vienreiz ir veikuši pasūtījumu internetā — pieaugums par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012. gadu (sk. 4. diagrammu). Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Luksemburgā, Vācijā un Nīderlandē preces un pakalpojumus internetā pasūtīja vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, savukārt Itālijā šis īpatsvars nebija augstāks par piektdaļu iedzīvotāju un aptuveni vienu desmitdaļu — Bulgārijā un Rumānijā.

Mobilo ierīču lietošana

Mobilo ierīču lietošana piekļuvei internetam ES krasi palielinājusies — lai gan 2013. gadā internetu lietoja trīs ceturtdaļas (75 %) iedzīvotāju, vairāk nekā divas piektdaļas (43 %) ārpus mājas vai darbavietas piekļuva internetam no mobilās ierīces, piemēram, portatīvā datora vai portatīvās ierīces (tostarp mobilā tālruņa). Mobilo ierīču izmantošana piekļuvei internetam aizvien vairāk papildina vai pilnveido daudz tradicionālākos fiksētos savienojumus (parasti mājās, darbā, mācību vietā vai interneta kafejnīcā). Kā redzams 5. diagrammā, mobilā interneta lietošana valstu starpā ievērojami atšķīrās. Zviedrijā, Dānijā, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Somijā, kā arī Norvēģijā un Islandē to iedzīvotāju īpatsvars, kuri mobilās ierīces lietoja, ārpus mājas vai darbavietas izmantojot mobilo tālruņu tīklu vai bezvadu savienojumu, bija lielāks par 60 %. Savukārt Lietuvā, Portugālē, Bulgārijā, Itālijā un Rumānijā, kā arī Turcijā šis īpatsvars bija 25 % vai mazāks.

2. tabulā sīkāk iedalīti to mobilo ierīču veidi, kuras izmantoja piekļuvei internetam pārvietojoties — šie ir 2012. gada dati, kad 36 % ES-28 valstu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem izmantoja mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam. Visbiežāk interneta savienojuma izveidošanai izmantoja klēpjdatorus, piezīmjdatorus un tīmekļa klēpjdatorus, kā arī mobilos tālruņus vai viedtālruņus, katru no šīm ierīču kategorijām izmantoja aptuveni viena ceturtdaļa no ES-28 valstu apsekotās populācijas. Planšetdatorus un citas portatīvās ierīces (piemēram, MP3 atskaņotājus vai portatīvās spēļu konsoles) kopumā izmantoja mazāk. Zviedrijā mobilo internetu visvairāk lietoja no klēpjdatoriem, piezīmjdatoriem un tīmekļa klēpjdatoriem (46 %), kā arī no viedtālruņiem (59 %), savukārt Apvienotajā Karalistē mobilo internetu visbiežāk lietoja no planšetdatoriem (23 %) un citām portatīvajām ierīcēm(9 %).

Lai pārvietojoties izveidotu savienojumu ar internetu, mobilās ierīces lietoja galvenokārt jaunāki cilvēki (sk. 6. diagrammu). ES-28 valstīs 2012. gadā vairāk nekā trīs piektdaļas (63 %) cilvēku vecumā no 16 līdz 24 gadiem šim nolūkam lietoja mobilās ierīces, šis īpatsvars samazinājās līdz divām piektdaļām (40 %) vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem, bet līdz vienai septītdaļai (14 %) vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Portatīvās ierīces (tostarp mobilos tālruņus un viedtālruņus) biežāk nekā portatīvos datorus (tostarp planšetdatorus) lietoja divās vecuma grupās: 16–24 un 25–54 gadus veci cilvēki, savukārt vecāki cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem) interneta savienojumiem, visticamāk, izmantoja portatīvos datorus. Atšķirības dzimumu starpā bija mazāk izteiktas nekā vecumu grupu starpā, lai gan vīrieši, visticamāk, piekļuva internetam no mobilās ierīces neatkarīgi no tā, vai izmantoja portatīvo datoru vai portatīvo ierīci.

7. diagrammā aplūkota piekļuve internetam tikai no portatīvajām ierīcēm (tādēļ portatīvie datori nav iekļauti); arī šie ir 2012. gada dati. Trīs ceturtdaļas (76 %) no visiem ES-28 valstu iedzīvotājiem, kuri portatīvo ierīci izmantoja, lai piekļūtu internetam, to izmantoja e-pasta ziņojumu sūtīšanai vai saņemšanai. Vairums interneta savienojumus no portatīvajām ierīcēm lietoja arī tam, lai izmantotu sociālos tīklus (piemēram, Facebook vai Twitter) un lasītu vai lejupielādētu tiešsaistes ziņu informāciju (piemēram, no laikrakstiem vai sabiedriski politiskiem žurnāliem).

Datu avoti un pieejamība

Statistikas speciālisti ir informēti par problēmām, ko rada straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās jomās. Šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jauniem datiem. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu tehnoloģiju straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinātu IKT virzīto izaugsmi, gan novērojot pamata mainīgo lielumu pārmaiņas laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan šie apsekojumi sākotnēji bija veltīti piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, to tvērums vēlāk ir paplašināts, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldību un e-komerciju) un sociāli ekonomisku analīzi, piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, vecumu, izglītības atšķirības un personas nodarbinātības situāciju. Pielāgots arī apsekojumu aptvērums attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai aptvertu jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus galalietotājiem.

Aptvērums un definīcijas

Mājsaimniecību apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadu vecumam. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši nosūtot e-pasta vēstuli.

Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir indivīdi, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojuši internetu vidēji vismaz reizi nedēļā.

Pārskata periods šim apsekojumam bija 2013. gada pirmais ceturksnis; apsekojuma veikšanas laiks vairumā valstu bija otrais ceturksnis. 2013. gada apsekojumā bija iekļauts īpašs modulis par e-pārvaldību, bet 2012. gada apsekojumā bija īpašs modulis par mobilo internetu.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārraidi lielā ātrumā. Platjoslas līnijas definē kā tādas, kurām ir par ISDN augstāka jauda, t. i., vienāda ar vai lielāka par 144 kbit/s. Piekļuvei internetam mājās visbiežāk lieto darbvirsmu un portatīvos datorus. Mobilā interneta lietošana ir definēta kā interneta lietošana ārpus mājas vai darba portatīvajos datoros vai portatīvajās ierīcēs, izmantojot mobilo tālruņu tīklus vai bezvadu savienojumus.

Fizisku personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz divpadsmit mēnešiem pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas apmešanās vietas rezervācijas, finanšu ieguldījumu iegādi, dalību loterijās, derībās un interneta izsolēs, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša apmaksa. Šajā grupā nav iekļautas preces un pakalpojumi, ko, izmantojot internetu, iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem.

Konteksts

Novērtējot piekļuvi internetam un tā izmantošanu, platjoslas tehnoloģijas uzskata par svarīgām, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārsūtīt lielus datu apjomus un saglabāt brīvas pieejas līnijas. Platjoslas pakalpojumu izplatību uzskata par izšķirošu rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Plašu piekļuvi internetam, izmantojot platjoslas pieslēgumu, uzskata par būtisku, lai internetā varētu piedāvāt progresīvus pakalpojumus, tostarp e-komerciju, e-pārvaldību un e-mācības. Ciparu abonentlīnijas (DSL) paliek galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids, lai gan arvien izplatītākas kļūst to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana.

Līdz 2010. gadam ES politikas regulējums IKT nozarei bija i2010 iniciatīva “Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2005) 229 galīgā redakcija), ar kuru mēģināts palielināt visas ES ekonomikas efektivitāti, plašāk izmantojot IKT. Pēc starpposma pārskatīšanas 2008. gada aprīlī tika iesniegta atjauninātā i2010 stratēģija, kurā aplūkoti galvenie uzdevumi laikposmam no 2008. gada līdz 2010. gadam.

Eiropas Komisija 2010. gada maijā pieņēma Paziņojumu par Digitālo programmu Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija) stratēģiju, kā līdz 2020. gadam nodrošināt plaukstošu digitālu ekonomiku. Digitālā programma Eiropai ir viena no galvenajām iniciatīvām atbilstīgi Stratēģijai “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai. Tajā aprakstīti politikas virzieni un darbības, kuru mērķis ir panākt iespējami daudz ieguvumu visās sabiedrības un ekonomikas nozarēs, izmantojot digitālo laikmetu. Šī programma veltīta vairākām darbības prioritāšu jomām: digitālā vienotā tirgus izveidei, lielākai sadarbspējai, interneta uzticamības un drošības palielināšanai, daudz ātrākas interneta piekļuves nodrošināšanai, ieguldījumu veicināšanai izpētē un izstrādē, digitālās izpratnes prasmju un iekļautības uzlabošanai un IKT izmantošanai, lai risinātu uzdevumus, ar ko saskaras sabiedrība, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanu.