Archive:Tūrisma statistika

2012. Gada septembra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.

1. tabula. Rezidentu (15 gadus vecu vai vecāku)
brīvdienu ceļojumi 2011. gadā — informācijas avots: Eurostat (tour_dem_ttq)

2. tabula. Tūrisma rādītāji 2006. un 2011. gadā — informācijas avots: Eurostat (tin00039), (tin00040), (tin00041), (tin00043), (tour_occ_nim), (tin00045) un (pjanbroad)

1. diagramma. Kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, ES-27, 2001.–2011. gads
(1000 miljoni nakšu, ko pavadījuši rezidenti un nerezidenti) — informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)

3. tabula. Desmit dalībvalstis, no kurām visvairāk cilvēku devās brīvdienās uz ārzemēm 2011. gadā
(1000 nakšu, ko valsts rezidenti pavadījuši ārvalstīs) — informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tnw) un (tour_dem_tnq)

2. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās brīvdienās uz ārzemēm 2011. gadā (1)
(vidējais ārzemēs pavadīto nakšu skaits uz iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (tour_dem_tnw), (tour_dem_tnq) un pjanbroad

3. diagramma. Tūrisma galamērķi — kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2011. gadā (1)
(1000 nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti) — informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)

4. tabula. Desmit populārākie tūrisma galamērķi — kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2011. gadā (1)
(1000 nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti) — informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)

4. diagramma. Tūrisma intensitāte 2011. gadā
(nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši kolektīvās tūristu mītnēs, uz iedzīvotāju) — informācijas avots: Eurostat (tour_occ_ninat), (tour_occ_nim) un (tps00001)

5. tabula. Ienākumi un izdevumi no ceļošanas izdevumi maksājumu bilancē 2001.–2011. gadā — informācijas avots: Eurostat (bop_its_deth), (bop_its_det) un (nama_gdp_c)

Šajā rakstā izklāstīti jaunākie statistikas dati par tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs sniegto ekonomisko un nodarbinātības iespēju, kā arī sociālās un vides ietekmes dēļ. Tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas pārraudzībai, bet arī tās reģionālajai un ilgtspējīgas attīstības politikai.

Pēdējās desmitgadēs tūrisma nozīme ir ievērojami palielinājusies gan attiecībā uz uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (angliski) aplēsēm tūrisms nodrošina vairāk nekā 5 % no ES-27 iekšzemes kopprodukta (IKP). Tūristu izmitināšanas nozarē ES-27 ir nodarbināti 2,4 miljoni cilvēku, un kopējais aprēķinātais nodarbinātības apmērs visā ES-27 tūrisma nozarē ir 12–14 miljoni cilvēku (saskaņā ar provizoriskām aplēsēm no tūrisma satelītkontiem).

Galvenie statistikas rezultāti

Tūrisma apjoms — pieprasījums un piedāvājums

ES-27 rezidenti (15 gadus veci vai vecāki) 2011. gadā veica vairāk nekā 1055 miljonus brīvdienu ceļojumu. Īsi ceļojumi (viena līdz trīs naktis) veidoja mazliet vairāk nekā pusi (55,0 %) no veikto ceļojumu (sk. 1. tabulu) īpatsvara, un aptuveni trīs ceturtdaļas (76,3 %) no ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārzemēm.

Dažu dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse brīvdienu tika pavadītas ārzemēs; šāda situācija bija vērojama Luksemburgā, Beļģijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Savukārt Rumānijas, Spānijas, Grieķijas un Portugāles rezidenti ārvalstis par savu ceļojumu galamērķi izvēlējās mazāk nekā 10 % gadījumu. Šķiet, ka šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs tendence doties brīvdienās uz ārzemēm ir izteiktāka).

Ir aprēķināts, ka aptuveni 51,9 % no ES-27 iedzīvotājiem 2011. gadā iesaistījās tūrismā — citiem vārdiem sakot, gadā veica vismaz vienu ceļojumu ar vismaz četru diennakšu uzturēšanās ilgumu. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — ja Bulgārijā tūrismā iesaistījās tikai 6,4 % iedzīvotāju, tad Kiprā tie bija 90,3 % (sk. 2. tabulu).

No piedāvājuma perspektīvas ir aplēsts, ka 2011. gadā ES-27 darbojās gandrīz 202 000 viesnīcu un līdzīgu mītņu; bija pieejamas gandrīz 271 000 citas kolektīvās tūristu mītnes (piemēram, kempingi un brīvdienu mītnes). Viesnīcas un līdzīgas mītnes nodrošināja gandrīz 12,6 miljonus gultasvietu, no kurām gandrīz puse (46,4 %) atradās trīs ES dalībvalstīs, proti, Itālijā (2,3 miljoni gultasvietu), Spānijā (1,8 miljoni gultasvietu) un Vācijā (1,7 miljoni gultasvietu). Tūristi — gan rezidenti, gan nerezidenti (ārvalstnieki) — 2011. gadā viesnīcās un līdzīgās iestādēs ES-27 pavadīja vairāk nekā 1600 miljonus nakšu.

Pēdējā desmitgadē attiecībā uz tūristu nakšņošanu kolektīvās tūristu mītnēs kopumā ir vērojama augšupēja tendence (sk. 1. diagrammu). 1. diagrammā ilustrētās analīzes perioda sākumu raksturo relatīvi zems rādītājs, kā cēlonis daļēji ir ceļošanas samazināšanās pēc 2001. gada teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Kolektīvās tūristu mītnēs tūristu pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās arī 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ: tūristu pavadīto nakšu skaits ES-27 samazinājās par 0,6 % 2008. gadā un vēl 2,8 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits pieauga par 0,8 %. Šī pozitīvā tendence turpinājās, 2011. gadā pieaugumam sasniedzot 5,0 % — tādējādi kolektīvās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits sasniedza 2364 miljonus (sk. 1. diagrammu).

Kas visvairāk pavada brīvdienas ārzemēs?

ES-27 rezidenti 2011. gadā brīvdienās ārzemēs (tikai privāti ceļojumi) pavadīja 2263 miljonus nakšu (sk. 3. tabulu). Vācijas rezidenti 2011. gadā pavadīja 656 miljonus nakšu kolektīvās mītnēs ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Apvienotās Karalistes rezidenti ārzemēs pavadīja 502,9 miljonus nakšu; šo divu dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (51,2 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES-27 rezidenti brīvdienās pavadīja ārzemēs.

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija dalībvalsts, kuras rezidenti ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 22,0 naktis gadā brīvdienās 2011. gadā), tai sekoja Kipra (13,3), Īrija (12,5 — dati par 2010. gadu) un Nīderlande (11,5). Vismazāk naktis brīvdienās ārzemēs 2011. gadā pavadīja Rumānijas, Portugāles, Grieķijas (dati par 2010. gadu), Bulgārijas, Polijas un Itālijas (dati par 2010. gadu) rezidenti — vidēji mazāk nekā divas naktis (sk. 2. diagrammu).

Populārākie galamērķi

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kuri ierodas no ārzemēm) tūrisma galamērķis 2011. gadā ES bija Spānija, kuras kolektīvajās tūristu mītnēs tika pavadīti 239,4 miljoni nakšu jeb gandrīz ceturtā daļa (23,2 %) no ES-27 kopējā rādītāja. Trīs populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (178,0 miljoni nakšu) un Francija (123,0 miljoni nakšu), kas kopā veidoja 52,5 % no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES-27. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga, Lietuva un Latvija; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums (sk. 3. diagrammu un 4. tabulu).

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka ES-27 populārākie tūristu galamērķi 2011. gadā bija Vidusjūras salas Malta un Kipra, kā arī Alpu un pilsētu ceļojumu galamērķi Austrijā (sk. 4. diagrammu).

Starptautiskā tūrisma ekonomiskie aspekti

Tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ienākumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu ceļojumus, gan atpūtas ceļojumus. Tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2011. gadā visaugstākā bija Maltā (14,0 %) un Kiprā (10,2 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās salu valstīs (sk. 5. tabulu); vēl augstāka šī attiecība bija Horvātijā (14,7 %). Absolūtu skaitļu izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma 2011. gadā tika reģistrēti Spānijā (43 026 miljoni euro) un Francijā (38 682 miljoni euro), kam sekoja Itālija, Vācija un Apvienotā Karaliste.

Lielākie tēriņi starptautiskā tūrisma jomā 2011. gadā tika reģistrēti Vācijā — 60 596 miljoni euro, un tai sekoja Apvienotā Karaliste (36 275 miljoni euro) un Francija (29 922 miljoni euro). Analizējot šos tēriņus salīdzinājumā ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburgas rezidenti 2011. gadā par ārzemju ceļojumiem iztērēja vidēji EUR 5289 uz iedzīvotāju, ievērojami apsteidzot Beļģiju (EUR 1466 uz iedzīvotāju), kam sekoja Dānija, Īrija, Zviedrija un Kipra.

Datu avoti un pieejamība

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp uzņēmējdarbība, atpūta vai citi personīgi iemesli, izņemot nodarbinātību pie apmeklējuma vietas rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā. Tūrisma statistika pašlaik attiecas tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu, taču no 2014. gada oficiālā Eiropas statistikā tiks iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi.

Tūrisma statistikas sistēma tika noteikta Padomes Direktīvā 95/57/EK (1995. gada 23. novembris) par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē. Šis juridiskais pamats ES dalībvalstīm nosaka saistības regulāri iesniegt salīdzināmu tūrisma statistikas datu kopu. Grozījumi 2004. un 2006. gadā attiecās uz ES paplašināšanos un nesenām izmaiņām pasaules tūrisma tirgū. 2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā attiecībā uz 2012. apsekojuma gadu.

Tūrisma statistiku ES veido divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu un, otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā dalībvalstu datus par tūristu mītnēm apkopo, izmantojot anketas, ko aizpilda izmitināšanas iestādes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu apkopo, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežas šķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši uzņēmuma veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz ierašanās reižu skaitu (izmitināšanas vietās), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc uzņēmuma veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējas un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Statistikas dati par tūrisma pieprasījumu attiecas uz tūristu aktivitāti, citiem vārdiem sakot, to cilvēku skaitu, kuri apsekojuma periodā veica vismaz vienu ceļojumu ar vismaz četrām nakšņošanas reizēm. Ir pieejami statistikas dati par veikto tūrisma ceļojumu skaitu (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos), un tie ir iedalīti pēc:

• galamērķa valsts;
• mēneša, kurā dodas ceļojumā;
• uzturēšanās ilguma;
• ceļojuma organizēšanas veida;
• transporta veida;
• izmitināšanas veida;
• tēriņiem.

Datus var analizēt, izmantojot arī sociāldemogrāfiskus skaidrojošus mainīgos lielumus, piemēram, vecumu un dzimumu; šo statistiku apkopo katru ceturksni un katru gadu.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

• datus par nodarbinātību tūristu izmitināšanas nozarē no darbaspēka apsekojuma, kas ir analizēti atbilstoši darba laikam (pilna/nepilna laika), nodarbinātības statusam, vecumam, izglītības līmenim, dzimumam, darba pienākumu veikšanas pastāvīgumam un stāžam pie viena darba devēja (gada un ceturkšņa dati);
• datus par privātu ceļojumu kvītīm un izdevumiem no maksājumu bilances;
• transporta statistiku (piemēram, par aviopasažieru pārvadājumiem);
• uzņēmējdarbības strukturālo statistiku var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par tūrisma plūsmām un konkrētu ar tūrismu saistītu nozaru saimnieciskās darbības rezultātiem.

Konteksts

ES ir būtisks tūristu galamērķis, un sešas no tās dalībvalstīm ir desmit pasaules populārāko galamērķu vidū, uz kuriem cilvēki izvēlas doties brīvdienu ceļojumos. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo īpašību dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma mērķiem izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbavietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu —no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāka tūrisma nodrošināšana un ilgtspējīgi galamērķi palīdzētu paaugstināt tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tam sekoja cits paziņojums — “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā redakcija); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu ilgtspējīga pārvaldība, ilgtspējības aspektu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par ilgtspējības jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un atļaujot lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu vairākumu. Vienā no Līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010) 352 galīgā redakcija). Šā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• Recent Eurostat publications on tourism (angļu val.)

Galvenās tabulas

• Tourism (t_tour) (angļu val.)

Datubāze

• Tourism (tour) (angļu val.)

Īpaša sadaļa

• Tourism statistics (angļu val.)

Metodika / Metadati

• Capacity of collective tourist accommodation; establishments, bedrooms and bedplaces (ESMS metadata file - tour_cap_esms) (angļu val.)
• Tourism demand : domestic and outbound tourism (excluding day-trips) (ESMS metadata file - tour_dem_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

• Tourism trends: tables and figures (angļu val.)

Cita informācija

• Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma (Eiropas Komisijas paziņojums, 2007. gada oktobris)
• Methodology for tourism statistics and Tourism Satellite Accounts (TSA) (angļu val.)

Ārējas saites

• European Commission - Enterprise and Industry - Supporting European tourism (angļu val.)

Skatiet arī

• Tourism statistics at regional level (angļu val.)